Noteikts, ka katru gadu iesniedzama informācija par pārskata periodu no iepriekšējā gada 1.jūlija līdz kārtējā gada 30.jūnijam šādu augkopības produktu ražošanas un patēriņa bilanču sastādīšanai: graudaugi; pākšaugi; eļļas augi; kartupeļi; dārzeņi; augļi un ogas.
Katru gadu iesniedzama informācija par pārskata periodu no iepriekšējā gada 1.augusta līdz kārtējā gada 31.jūlijam vīnogu vīna ražošanas un patēriņa bilanču sastādīšanai.
Katru gadu iesniedzama informācija par pārskata periodu no iepriekšējā gada 1.septembra līdz kārtējā gada 31.augustam rīsu ražošanas un patēriņa bilanču sastādīšanai.
Katru gadu iesniedzama informācija par pārskata periodu no iepriekšējā gada 1.janvāra līdz 31.decembrim šādu lopkopības un zivsaimniecības produktu ražošanas un patēriņa bilanču sastādīšanai: piens un piena produkti; gaļa; olas; zivis un zvejas produkti.
Noteikts, ka Lauku atbalsta dienests savākto un apkopoto informāciju izmanto bilanču sastādīšanai. Bilanču sastādīšanai nepieciešamā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija. Lai novērstu atsevišķu lauksaimniecības produktu pārstrādātāju identifikāciju, informācija publicējama vai kā citādi izpaužama tikai apkopotā veidā pēc produktu grupām.
Pieņemti noteikumi “Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja nolikums”, kuri nosaka, ka Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
Birojs veic likumā “Par vides aizsardzību”, likumā “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumā “Par piesārņojumu” un normatīvajos aktos par rūpniecisko avāriju novēršanu un riska samazināšanu, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (preparātu) izmantošanu, ūdens apsaimniekošanu, kā arī atkritumu un iepakojuma apsaimniekošanu noteiktās funkcijas un uzdevumus.
Lai nodrošinātu minēto funkciju un uzdevumu izpildi, birojs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām biroja funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju; nodrošina vienotu principu ievērošanu A un B kategorijas atļauju piesārņojošai darbībai nosacījumu izstrādē; organizē birojam piešķirto valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu.
Biroju vada direktors, kurš veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un vides aizsardzības normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
Grozījumi izstrādāti, lai saskaņotu noteikumus ar likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” normām, kas paredz, ka iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka obligāto iemaksu objekts turpmāk ir saņemtā, nevis noteiktā atlīdzība (likuma 14.panta ceturtā daļa), kā arī lai precizētu likuma “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” normu piemērošanu, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta priekšlikumus, kas pamatojas uz pieredzi Ministru kabineta 2002.gada 27.decembra noteikumu Nr.608 “Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2003.gadā” administrēšanā.
Tā kā iekšzemes darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka un ārvalstu darba ņēmēja pie darba devēja ārvalstnieka obligātās iemaksas turpmāk tiks veiktas, balstoties uz faktiskajiem ienākumiem, nepieciešams svītrot noteikumu 26. un 27.punktu, kas nosaka obligāto iemaksu objekta deklarēšanas kārtību minētajām personām.
Pieņemti noteikumi “Ostas pārvaldes paraugnolikums”, kuros noteikts, ka ostas (brīvostas) pārvalde ir pilsētas domes (pagasta padomes) izveidota pastarpinātās pārvaldes iestāde.
Ostas (brīvostas) pārvaldes funkcijas ir noteiktas Likumā par ostām, kā arī citos ārējos normatīvajos aktos. Lai izpildītu noteiktās funkcijas, ostas (brīvostas) pārvalde saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu veido un uztur ostas infrastruktūru, būvē ēkas un būves ostas darbības nodrošināšanai; atbilstoši kompetencei rīkojas ar kustamo un nekustamo īpašumu; slēdz līgumus ar īpašniekiem par kopējo hidrotehnisko būvju izmantošanu ostas vajadzībām; atbilstoši kompetencei sadarbojas ar mācību iestādēm, kas sagatavo jūrniecības un ostu saimniecības speciālistus, kā arī ar citām organizācijām un institūcijām; ierosina veikt nekustamā īpašuma atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām; ja nepieciešams, sniedz palīdzību attiecīgajai pašvaldībai, lai uzturētu un attīstītu pašvaldības infrastruktūras objektus ostas teritorijā; veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.
Brīvostas valdi ieceļ un valdes lemttiesīgumu un lēmumu pieņemšanas nosacījumus nosaka saskaņā ar Likuma par ostām 8.panta trešo daļu.
Brīvostas valdes locekļi, atklāti balsojot, no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Noteikts, ka pilsētas dome (pagasta padome) ieceļ ostas valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku. Ja ostas (brīvostas) valdes loceklis atsakās no darba valdē, viņš par to rakstiski paziņo valdes priekšsēdētājam un institūcijai, kura valdes locekli iecēlusi amatā. Minētais valdes loceklis pilda valdes locekļa pienākumus līdz laikam, kamēr viņa vietā nav iecelts cits valdes loceklis, bet ne ilgāk par mēnesi, ja vien nav panākta vienošanās par citu termiņu.
Noteikts, ka ostas (brīvostas) valdes locekļi par darbu valdē var saņemt darba samaksu no ostas (brīvostas) pārvaldes līdzekļiem. Ostas (brīvostas) valdes locekļiem, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības atrasties ostas (brīvostas) teritorijā un ar ostas (brīvostas) darbību saistītajos objektos un uzņēmumos.
Ostas (brīvostas) valdes sēdes notiek pēc vajadzības, bet ne retāk kā reizi trijos mēnešos. Ostas valde ir lemttiesīga, ja valdes sēdē piedalās ne mazāk kā puse no ieceltajiem ostas valdes locekļiem. Ostas (brīvostas) valde valdes sēdē var pieaicināt attiecīgus ekspertus. Ostas (brīvostas) pārvalde paziņo valdē izskatāmā jautājuma iesniedzējam par šī jautājuma izskatīšanu valdes sēdē desmit dienas pirms valdes sēdes.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.220 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts un studējošā kredīts no kredītiestādes līdzekļiem ar valsts vārdā sniegtu galvojumu””.
Noteikumu grozījumos noteikts, ka kredītiestāde izsniedz studējošajam kredītu pēc tam, kad ir saņemts vienas fiziskās personas galvojums vai pašvaldības galvojums. Šāda kārtība ievērojami uzlabos studiju un studējošo kredītu pieejamību, it sevišķi studentiem no ģimenēm, kurās kāds no vecākiem ir bezdarbnieks vai nestrādā algotu darbu, kā arī no ģimenēm, kurās bērnus audzina tikai viens no vecākiem un ir vienīgais apgādnieks. Studentiem no šādām ģimenēm atbalsts izglītības ieguvei ir visvairāk nepieciešams. Minētā kārtība vienkāršos kredītu noformēšanu kredītiestādē, jo tikai vienam galviniekam būs jāatver konts bankā un jānoformē kredīta galvojuma līgums.
Grozījumi saskaņo kredītu un kredītu procentu atmaksas termiņa pagarinājumu sakarā ar atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā ar Darba likumā noteikto bērna kopšanas atvaļinājuma ilgumu (līdz pusotram gadam).
Noteikumos tiek svītrots 84.punkts, tādējādi tiks novērsta dublētas informācijas sagatavošana, kas ļaus ekonomēt izglītības iestāžu komisiju un Studiju fonda darbinieku darba laiku un resursus.

Akceptēti noteikumi, kurus izdod Satversmes 81.panta kārtībā “Grozījumi Augstskolu likumā”.
Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka augstskolas dibinātājs mēneša laikā no tās dibināšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu par augstskolas reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Iesniegumam pievieno augstskolas dibinātāja apstiprinātu augstskolas satversmi, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, un dokumentus, kas apliecina augstskolas resursu (piemēram, finanšu resursu, materiāltehniskās un informatīvās bāzes, akadēmiskā personāla) atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai. Iesniegumā iekļauj šādas ziņas: augstskolas nosaukums un juridiskā adrese; augstskolas dibinātājs un augstskolas juridiskais statuss; lēmums par augstskolas dibināšanu; augstskolas telpu platība un tehniskais aprīkojums; augstskolas finansējuma avoti un kārtība; kontaktpersonas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.
Augstskolas rektors mēneša laikā no senāta lēmuma par filiāles atvēršanu pieņemšanas dienas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā iesniegumu par augstskolas filiāles reģistrāciju Izglītības iestāžu reģistrā. Iesniegumam pievieno augstskolas senāta apstiprinātu filiāles darbības nolikumu, dokumentus, kas apliecina iesniegumā minētās ziņas, un dokumentus, kas apliecina filiāles atbilstību Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai. Iesniegumā iekļauj šādas ziņas: filiāles nosaukums un juridiskā adrese; tās augstskolas nosaukums un juridiskā adrese, kura atvērusi filiāli; augstskolas senāta lēmums par filiāles atvēršanu; dokuments, kas apliecina augstskolas akreditāciju; filiāles telpu platība un tehniskais aprīkojums; filiāles finansējuma avoti un kārtība; kontaktpersonas adrese, tālruņa, telefaksa numurs un elektroniskā pasta adrese.
Noteikts, ka divu mēnešu laikā no šā panta sestajā un septītajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas augstskolu vai tās filiāli iekļauj Izglītības iestāžu reģistrā un tai izsniedz reģistrācijas apliecību vai pieņem lēmumu atteikt reģistrāciju.
Noteikumu grozījumos noteikts, ka Ministru kabinets nosaka kritērijus augstākās izglītības iestāžu darbības uzsākšanai, kā arī augstākās izglītības iestāžu reģistrācijas, reģistrācijas atlikšanas vai atteikšanas kārtību un kārtību, kādā augstākās izglītības iestādi svītro no Izglītības iestāžu reģistra.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 10.jūlija noteikumos Nr.310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu””.
Grozījumi noteikumos paredz Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju bērniem atvieglotu valsts robežas šķērsošanu Valkas pilsētā. Grozījumos noteikts, ka Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju bērni var šķērsot valsts robežu Valkas pilsētā, uzrādot tikai pasi, ja viņi ir iekļauti Valkas pilsētas domes iesniegtajā sarakstā Valsts robežsardzei. Valkas pilsētas dome sastāda bērnu sarakstu, pamatojoties uz Valkas pilsētas un Valkas pagasta iedzīvotāju, kuru bērni šķērso valsts robežu Valkas pilsētā, iesniegumu un uzrādītajiem dokumentiem (vai šo dokumentu notariāli apliecinātu kopiju): bērna dzimšanas apliecību; bāriņtiesas (pagasttiesas) izdoto aizbildņa apliecību vai lēmumu par aizbildnības nodibināšanu.
Iesniegumā jānorāda iemesls, kādēļ bērnam ir nepieciešams patstāvīgi šķērsot valsts robežu.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 24.jūlija noteikumos Nr.334 “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem””.
Spēkā esošo noteikumu “Kārtība, kādā augstskolas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” 2.pielikumā noteikta tālsatiksmes transporta līdzekļu kompensācija mēnesī – 5 lati uz vienu studiju vietu, kura no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirta augstskolai. Analizējot transporta kompensācijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu un konsultējoties ar Latvijas Studentu apvienību, konstatēts, ka līdzekļi netiek izmantoti racionāli un ekonomiski. Grozījumi noteikumos nosaka, ka tālsatiksmes transporta līdzekļu kompensācija mēnesī būs 3 lati uz vienu studiju vietu.
Plānotie līdzekļi zinātnes infrastruktūras nodrošinājumam, sākot ar 2004.gada 1.janvāri, nav paredzēti, tādēļ termiņš tiek pārcelts uz 2005.gada 1.janvāri.
Noteikumi piemērojami ar 2004.gada 1.janvāri.
Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.396 “Noteikumi par masu aktīvās atpūtas centru, sporta būvju un to uzturēšanai nepieciešamās zemes neaplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli””.
Grozījumi noteikumos izdarāmi, pamatojoties uz likumu “Grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli””, kurš satur norādi, ka likuma 1.panta otrās daļas 8.punkts papildināms pēc vārdiem “sporta būves” ar vārdiem “un ēkas”. Līdz ar to noteikumu ievaddaļa ir papildināma pēc vārdiem “sporta būves” ar vārdiem “un ēkas” tā, kā tas ir norādīts likumā.
Saskaņā ar iesniegtajiem nekustamo īpašumu dokumentiem un faktu, ka šie nekustamie īpašumi atbilst sporta objektu statusam, noteikumi ir papildināmi ar šādiem sporta objektiem: Ventspils peldbaseins Lauku ielā 5, Ventspilī, sporta internāts Lielajā prospektā 33, Ventspilī; sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Sporta komplekss “Zemgale”” sporta centrs Rīgas ielā 11, Jelgavā; Burāšanas jaunatnes sporta bāze Pāvu ielā 14, Rīgā.