Nautrēnu pagasta padomes priekšsēdētāja LĪVIJA PLAVINSKA:

Lai reforma nenotiktu uz iedzīvotāju rēķina

Runa konferencē "Vietējo pašvaldību nākotnes modelis Latvijā" 2000.gada 16.jūnijā

Savu uzstāšanos sākšu ar ļoti populāru teicienu: pašvaldības veidošanas un pastāvēšanas galvenais kritērijs ir iedzīvotāju dzīves līmeņa celšana.

Dalīšos pieredzē ar jums par Nautrēnu pagasta divkārtīgo reformu. 1998. gada oktobrī tika izveidots jauns — Nautrēnu pagasts, apvienojoties Nautrēnu un Miglinieku pagastam. 1999. gada septembrī, grozot rajona administratīvās robežas, Nautrēnu pagasts pārgāja no Ludzas rajona uz Rēzeknes rajonu. Par būtiskākajām pašvaldību problēmām reformas kontekstā runājot, jāmin vairāki problēmjautājumi:

1. Naudas līdzekļu trūkums attīstībai. Vismaz Latgalē lielākā daļa pašvaldību dzīvo no valsts dotācijām, kas ir pārāk mazas, lai varētu attīstīties atbilstoši mūsdienu prasībām.

2. Ļoti zema telekomunikāciju tīkla kvalitāte, kā arī neesamība starp attālākiem ciemiem. Kad man vaicā: "Vai jūs nevarētu atstāt savas e-pasta koordinātes?", man jāatbild, ka mēs dažreiz nevaram pat sazvanīties slikto telekomunikāciju dēļ. Par kādām citām komunikācijām mēs varam runāt tādā situācijā? Vēl drūmāka sajūta pārņem, kad apzināmies, ka labi sakari ir pašā pagasta centrā un piecu kilometru rādiusā ap pagasta centru. Pagasta attālāko nostūru telekomunikāciju sistēma ir ļoti slikta, nemaz nerunājot par mobilo telefonu sakariem, kas nav iespējami šajā Latvijas teritorijā.

3. Ceļu tīkla kvalitāte ir zema, kas ir būtisks jautājums, lai veiksmīgāk īstenotu reformas. Valdības mainās tik bieži, ka nav iespējams pat izsekot līdzi ministru solījumiem.

4. Infrastruktūras situācijas raksturojumus apkopojot, jāteic, ka tā pašvaldībās kopumā ir ļoti zemā līmenī, bet piedāvātie varianti infrastruktūras kvalitātes uzlabošanai neatbilst pašvaldību maciņa biezumam. Lai varētu izdarīt ko pozitīvu reformas labā, nepieciešams mainīt kaut ko arī šajā jomā.

Pēc visa negatīvā, ko minēju, jāsaka, ka iestājos par pašvaldību apvienošanos. Mazo pašvaldību apvienošanās rezultātā sekmīgāk varētu tikt risināti šādi jautājumi:

- kvalitatīvāka pašvaldību funkciju izpilde, piemēram, izglītība. Nebūtu jārisina jautājums par savstarpējo norēķinu sistēmu — blakusesošās pašvaldības noteikti zina, ka tās ir ļoti lielas problēmas. Komunālajiem pakalpojumiem tiktu izveidota spēcīgāka apkalpošanas bāze, un tie nebūtu jāuztur diviem pagastiem. Mums augstākā līmenī tika atrisināta pašvaldības speciālistu izglītības līmeņa problēma, kur divi blakusesošie pagasti varēja dalīties pieredzē un izmantot vienā pagastā esošos cilvēku resursus otra pagasta attīstībai.

- Pašvaldības politiskās darbības paaugstināšana: jo lielāka būs pašvaldība, jo vairāk pašvaldības vadītājs varēs nodarboties tieši ar savu funkciju veikšanu, iestājoties par iedzīvotāju problēmām augstākā līmenī, nevis domāt par to, cik izmaksās skolas jumta remonts. Pagaidām politiskā vara no saimnieciskās varas pašvaldībās netiek nošķirta. Pašvaldības vadītājs nav domāts izziņu izsniegšanai vai žēlabu uzklausīšanai, jo šiem jautājumiem ir jābūt sekretāra un sociālo darbinieku kompetencē.

- Parasti saka, ka, nabagiem apvienojoties, tie bagātāki nekļūs. Tomēr es tam negribu piekrist, jo, pagastiem apvienojoties, notiek esošo finansu līdzekļu koncentrācija un investīciju piesaiste. Mēs, apvienojot budžetus, varējām uzbūvēt un pēc mēneša nodosim ekspluatācijai Nautrēnu pagasta sporta halli-kultūras namu. Apvienojot naudas līdzekļus, mums bija iespēja paņemt lielāku kredītu.

Pats pamanāmākais ieguvums ir pārvaldes izdevumu samazināšana.

Par to, kas kavēja Nautrēnu un Miglinieku pagasta apvienošanos un rajona administratīvo robežu mainīšanu.

Pirmkārt, tā ir vietējo pagasta darbinieku un politiķu ieinteresētība darbavietu saglabāšanā. Protams, nedrīkst cilvēkiem laukos pārmest šo nostāju, jo laukos darbavietu ir ļoti maz un katrs ir ieinteresēts to saglabāt.

Otrkārt, savstarpējās ambīcijas, kuras laika gaitā ir izveidojušās starp blakus esošajām pašvaldībām. Tas ir mantojums apziņā jau no kolhozu laikiem, kad valdīja sacensību gars starp pagastiem.

Treškārt, tas ir pārāk mazais finansiālais atbalsts no tām valsts pašvaldībām, kuras reformējas. Ja naudas attīstībai būtu pietiekami, rastos iespēja attīstīt infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Nautrēnu pagasts pēc reformām saņēma apmēram 6000 latu, un preses pārstāvji jau nākamajā nedēļā man prasīja, kā mēs naudu izlietojām. Mēs atradām vienkāršu risinājumu — aizpildījām robus, samaksājot nekustamā īpašuma nodokļa daļu, ko nebijām ieņēmuši.

Ceturtkārt, tā ir valsts likumdošanas neelastība attiecībā uz reformējamām pašvaldībām. Par to jau runāja Visvaldis Gercāns, bet es vēl varētu minēt, ka lielas problēmas rada juridiskās adreses maiņa iedzīvotāju pasēs un mājasgrāmatās. Juridiskās adreses maiņa liek izdarīt grozījumus arī transportlīdzekļu tehniskās reģistrācijas apliecībās. Mums šajā gadījumā palaimējās, jo grozījumu nepieciešamība apliecībās sakrita ar izmaiņām ceļu satiksmes noteikumos par jaunā parauga numurzīmju ieviešanu un varēja visu izdarīt vienlaikus. Citādi iedzīvotājiem būtu jāmaksā dubulti par šiem pakalpojumiem. Līdzīgi notika arī ar Uzņēmumu reģistra klasifikatora nosaukumu maiņu un juridisko adrešu maiņu, ko mūsu pagasta iedzīvotāji varēja izdarīt vienlaikus, jo vienkārši sakrita termiņi. Tāpēc būtu ļoti svarīgi arī likumos to noteikt, lai iedzīvotāji no tā neciestu. Reformu nedrīkst veikt uz iedzīvotāju maciņu rēķina.

Piektkārt, tā ir rajona līmeņa valsts pārvaldes iestāžu nepatika pret reformēto pašvaldību problēmu risināšanu. Viņu attieksme ir saprotama, jo darba apjoms pieaug, bet tajā pašā laikā samaksu par darbu darbinieki nesaņem.

Nobeigumā gribētu teikt, ka ir jau patīkami sanākt un parunāt par problēmām, taču vienmēr mēs runājam vienu un to pašu. Nav slikti, ka nauda tiek tērēta sanākšanai un izpētes veikšanai, tomēr aicinu jūs padomāt par to, cik labi būtu, ja šī nauda nonāktu pašvaldības rīcībā, lai varētu to reāli izlietot.

Pēc ieraksta "LV" diktofonā