– Aizvadītais gads Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai (RAPLM) bija pirmais. Ieceru un paveiktā starpā vienmēr ir vēlme likt vienādības zīmi, taču ne vienmēr tas izdodas.
– Tiesa. Mums vienmēr ir tieksme vēlēties vairāk. Es piederu pie tiem cilvēkiem, kas sev uzliek latiņu pietiekami augstu.
– Varbūt jānolaiž zemāk?
– Nē. Mērķim jābūt. Drīzāk jāpalielina ātrums, enerģija.
– Runāsim par šobrīd būtiskām lietām pašvaldību dzīvē – novadu veidošanu. Par katru jaunu novadu prieks, bet mērķis ir izveidot novadus visā Latvijas teritorijā. Vai esat pārliecināts, ka līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām tas izdosies?
– Man nav citas domas – tas izdosies, un 2005.gada martā novadu domes tiks ievēlētas. Gan pašam, gan ministrijai laika posmam līdz 2005.gadam ir sagatavots darbu saraksts. Ir zināms, kas un kā jādara. Strādājam pie tā, lai būtu atbildes uz neskaidriem jautājumiem un to risinājuma iespējas.
Kopš apstiprināts valdības lēmums, trīs mēnešus notiks sarunas ar visām pašvaldībām, tad precizēsim novadu izveidošanas projektu. Izveidosim to pašvaldību sarakstu, kurām nav skaidrības, kurā novadā tās vēlētos atrasties. Starp citu, tādas pašvaldības ir. Šobrīd es vēl nevēlētos tās nosaukt.
– Kāpēc? Varbūt tieši tas ir nepieciešams?
– Nenoliedzu, un drīz mēs to darīsim.
– Pirmās sarunas ir notikušas. Ar kādu “sarunu portfeļa” saturu braucāt uz tām?
– Braucām ar tiem priekšlikumiem, kurus esam gatavi ietvert novadu veidošanas valsts atbalsta programmā. Uzskatu, ka ir neloģiska pašvaldību prasība ministrijai uz sarunām braukt ar konkrētiem, tieši šim novadam piedāvājamiem priekšlikumiem. Pirmkārt, vispirms ir jāprecizē novada teritorija. Iespējams, ka novads izveidojas viena rajona ietvaros. Otrkārt, ir neloģiski, ka ministrija pašvaldību vietā domās un piedāvās veicamos darbus. Esmu nemitīgi aicinājis pašvaldības iesaistīties un sniegt priekšlikumus. Diemžēl ir jūtams kūtrums.
Sarunās Aglonā, protams, visvairāk runājām par naudu, cik lielā apjomā no valsts iespējams to piešķirt.
– Vai runa ir par ikgadējiem 30 miljoniem latu, ko Ministru prezidents minēja valdības sēdē?

– Jā. Tiek gatavota valsts atbalsta programma, kas būs spēkā līdz 2009.gadam. Ik gadu iecerēts no valsts piešķirt 20 līdz 30 miljonus latu jaunajiem novadiem to infrastruktūras attīstībai.
– Vai esat no valdības saņēmis mandātu apsolīt pašvaldībām šādu naudu?
– Nav man dots tāds mandāts, un es naudu arī nesolu. Esmu solījis runāt ar koalīcijas partijām, ar katru deputātu Saeimā. Ceru un ticu, ka nauda novadu atbalstam tiks piešķirta.
– Kāpēc jūs domājat, ka novadu izveide Latvijā ir pareizais ceļš un, tos izveidojot, viss turpmākais notiks kā skaistā dziesmā?
– Es to saistu ar ekonomiski pamatotiem argumentiem. To apliecina uzņēmējdarbības teorija, ka lielāks naudas apjoms un racionālāka izmantošana dod labāku rezultātu.
– Bet, trim nabagiem sanākot kopā, bagātība nerodas.
– Šim teicienam es nepiekrītu. Ja sanāk trīs muļķa nabagi kopā, tad gan tā ir. Taču, ja kopā sanāk trīs gudri un darboties griboši nabagi, izdarīt var ļoti daudz.
Arī zviedru galds radās tieši tā – sanāca nabagi un salika savu mantu kopā. Šodien nevienam nav šaubu, ka Zviedrija ir demokrātijas un attīstītas valsts paraugs. No pašiem ir atkarīgs daudz vairāk, nekā mēs domājam. Ne visu nosaka nauda. Patlaban atsevišķu pagastu priekšsēdētāji pieprasa: dodiet naudu! Taču nevar nosaukt skaidru naudas izlietojuma mērķi.
– Jūs aizvadītajā gadā esat pabijis ļoti daudzās pašvaldībās. Vai patiešām ir tā, ka pašvaldībām trūkst ideju?
– Ideju tiešām ir maz. Pagastveči bieži saka – neprasiet man, ko darīt, jūs esat ministrs, pasakiet mums, ko darīt! Tas liecina par nevēlēšanos atbildēt par saviem vārdiem un darbiem. Ja pašu izraudzītais nodoms izrādīsies kļūdains, kuru tad kritizēs?
– Bet ja novadi visas valsts teritorijā līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām vēl nebūs izveidoti?
– Pēc sarunām ar pašvaldībām ministrijas uzdevums ir precīzi atainot pašvaldību viedokli, cik un kādi būs novadi. Valdība, pamatojoties uz sarunu procedūras rezultātiem, lems par jaunu pašvaldību izveidošanu, kas notiks vienlaikus ar 2005.gada vēlēšanām. Vēlēšanu dienā – 2005.gada 11.martā – 536 pašvaldību pašreizējie deputāti noliks mandātus, un vēlēšanas notiks jaunajās valdības apstiprinātajās teritorijās.
– Tomēr vēl arvien nav zināma pašvaldību vēlēšanu likuma galīgā redakcija.
– Visu ar vēlēšanu sarīkošanu saistīto likumu izmaiņu sagatavošana ir cieši saistīta ar novadu izveidošanas kārtību. Domāju, ka vēlēšanu likumos tiks ietverta pašvaldību izteiktā vēlme jaunajā novada domē redzēt pārstāvjus no pagastiem.
Un atkal jāatgādina, ka tiek gaidītas pašvaldību idejas. Aglonā vietējiem deputātiem vaicāju, kādu viņi vēlas redzēt vēlēšanu kārtību. Konsultācijas turpināšu arī nākamajās novadu veidošanas sarunās.
– Pašvaldību un valdības vēlmes novadu skaitam atšķiras 102+ un 102–. Vai tas atkal nesliecas uz 33 novadu modeli?
– Par pamatu novadu izveidošanai varēja izvēlēties jebkuru variantu. Izvēlēties 33 novadus un iet pieauguma virzienā. Tomēr 102 novadi bija visvairāk atbalstītais priekšlikums, ko 2003.gada vasarā izteica pašvaldības, kā arī koalīcijas partijas. Jau ir zināms, ka būs priekšlikumi par lielāku novadu izveidošanu nekā 102 novadu projektā. Tas nozīmē, ka kopumā novadu būs mazāk.
– Vai, jūsuprāt, Latvijas sabiedrībā ir pietiekama sapratne, kas ir administratīvi teritoriālā reforma?
– Godīgi sakot, man nav drošas pārliecības. Tāpat kā nav pārliecības, ka visi pašvaldību vadītāji godprātīgi iedzīvotājiem skaidro novadu veidošanas ieguvumus un zaudējumus. Atsevišķi publiski izteikumi liek domāt, ka pašvaldību vadītāji sarunās ar iedzīvotājiem stipri domā par personīgajām interesēm. Ministrija ir iecerējusi nopietni skaidrot sabiedrībai, kas patiesībā ir novadu veidošana. Cilvēkiem jāzina, kas viņu dzīvesvietā notiks nākamajos piecos gados.

– Otra nozīmīga joma ir jaunais pašvaldību likums. Cik pamatota, jūsuprāt, ir Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) darba grupai un likumprojektam veltītā kritika?
– Kritika par likumprojekta melnrakstu, iespējams, ir pamatota. Taču pasniegšanas forma man nav pieņemama. Vēlos atgādināt pirmajā darba grupas sēdē pieņemto vienošanos – melnrakstu nebija paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai. Tomēr ar LPS darba grupas locekļu gādību tas pašvaldībām tika izsūtīts. Cilvēki tiek tracināti.
LPS savos likumprojekta komentāros sauc – demokrātijas likvidēšana, izpildkomiteju sistēmas atjaunošana, bet tam neseko nekādi paskaidrojumi, kur tas saskatāms un kas ir maināms. Domāju, ka par šādu rīcību Pašvaldību savienībai būtu jāuzņemas atbildība.
Savukārt Latvijas Lielo pilsētu asociācijā sēdējām pie viena galda, izskatījām likumprojekta strīdīgās normas. Lielo pilsētu vadītāji ar piemēriem skaidroja iespējamās problēmas.
LPS nostāja neveicina virzību. Arī apgalvojums, ka 1994.gadā uzrakstītais likums “Par pašvaldībām” ir viens no izcilākajiem Eiropā, šobrīd nevar būt par iemeslu, lai nepamanītu šā likuma nepilnības. Ir pagājuši desmit gadi!
– Jūsu un pašvaldību izteikumi par pašvaldības vadītāja atbildības palielināšanu jaunajā likumprojektā krasi atšķiras. Jūs norādāt, ka pašvaldību vadītāji pret to iebilst, tie apgalvo, ka atbalsta.
– Par atbildības nepalielināšanu nevar būt ne runas! Atsevišķu pašvaldību vadītāju kritika ir izskanējusi. Pašvaldības vadītājam, kas jau patlaban strādā godprātīgi, likumā noteiktā atbildība grūtības nesagādās. Netiks prasīts aizlēkt tālāk, nekā cilvēks var. Uzskatu, ka likumā ir jānostiprina prasība nodrošināt pašvaldību struktūru darbības tiesiskumu. Šobrīd likums “Par pašvaldībām” prasa pārraudzīt izpildstruktūru darbu. Pašvaldību vadītājs var aiziet, konstatēt nelikumības un mierīgu sirdi doties prom, jo darbu būs pārraudzījis.
– Vai esat iepazinies ar alternatīvo LPS likumprojektu?
– Jā. Man ir iebildumi pret kvalitāti, kādā tas uzrakstīts. Likumprojektā, piemēram, ir atsauces uz svītrotiem pantiem. Ja LPS paziņo, ka ir izstrādāts alternatīvs likumprojekts, tad atsauces uz iepriekšējā likumā svītrotiem pantiem norāda uz bezatbildību. Ir iebildes pret atsevišķiem jēdzienu skaidrojumiem, piemēram, “būvniecības pārraudzīšana”. Manuprāt, tas skan strīdīgi, daudz veiksmīgāks un pareizāks ir jēdziens “būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšana”.
– Kādu redzat risinājumu likumprojekta sagatavošanai un iesniegšanai Saeimā?
– Vēlos atgādināt, ka es ierosināju izstrādāt jaunu likumu, kas regulētu pašvaldību darbību. Kad ienācu politikā un tapa pašvaldību lietu ministrija, ierosināju sākt darbu pie pašvaldību likumprojekta. Iespējams, ka Saeimā nonāks divi likumprojekti. Esmu gatavs Saeimas deputātiem sniegt skaidrojumus, kāpēc konkrētas normas likumprojektā ir ieviestas. Taču līdz tam es paredzu, ka redakciju būtiski mainīs iesniegtie un turpmākie pašvaldību priekšlikumi. Bet ne lozungi!
– Vai ir tā, ka jūsu sadarbība ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju ir veiksmīgāka? Kāpēc?
– Nedomāju, ka sadarbības veiksmi nosaka starp ministriju un asociāciju noslēgtais līgums. To nosaka lielas pilsētas vadītāja pieredze un skatījums uz lietām kopsakarā. Tāpat, manuprāt, par lielas pilsētas mēru nevar kļūt nejauši, bet par mazas pašvaldības vadītāju gan var.
– Bet dialogs ar LPS?
– Dialogs ir un būs. Vienīgās domstarpības mums ir par likumprojektu. Tā apspriešana izraisa pārdomas, it kā mēs viens otru nesaprotam. Citos nozīmīgos jautājumos viedokļi ir līdzīgāki. Manuprāt, LPS būs nākotnē jāmainās. Tagad LPS sarunās ar valdību aizstāv ļoti dažādu – lielu un mazu – pašvaldību viedokli. Tas nav viegli.
– Vai gada darba laikā ministrija ir kļuvusi vienotāka? Līdzīgi kā citās valsts iestādēs, arī RAPLM ir bijusi iespaidīga kadru mainība.
– Kadru mainību ir sekmējusi darbinieku attieksme pret uzticētajiem pienākumiem. Daudzi neizturēja pārmaiņas, jo netika galā ar pienākumiem. Nekad neesmu iebildis pret konstruktīvu kritiku. Esmu aicinājis gan ministrijas darbiniekus, gan pašvaldību pārstāvjus sniegt priekšlikumus, kas palīdzētu darbu uzlabot. Neizdarīti darbi un neziņa, kā situāciju mainīt, man nav pieņemama.

Zaida Kalniņa, “LV”