
Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju 2002. gadā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs ir tikai 47% no vidējā Savienības dalībvalstīs, liecina ES statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. IKP šajā gadījumā aprēķināts, ņemot vērā tā saukto pirktspējas paritāti jeb pirktspējas samēru, kas atspoguļo, kādu preču un pakalpojumu daudzumu par saviem ienākumiem var atļauties iegādāties konkrētās valsts iedzīvotājs. Tādēļ viens no objektīvākajiem veidiem, kā izteikt IKP, ir – izmantot pirktspējas samēru.
Latvija atpaliek, bet aug No šā aspekta Latvijā 2002. gadā IKP bija tikai 35% no ES vidējā IKP līmeņa, kas ir zemākais topošo dalībvalstu vidū. Augstākais IKP pēc pirktspējas samēra kandidātvalstīs 2002. gadā bijis Kiprā – 75%. Čehijas, Maltas un Slovēnijas pirktspēja no ES vidējā rādītāja atpaliek par trešdaļu. Pārējo kandidātvalstu IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas samēra, salīdzinājumā ar ES valstīm ir zemāks par 50%.Lai gan “Eurostat” apkopotie dati atspoguļo situāciju 2002. gadā, Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta direktore Raita Karnīte norāda, ka vidējais Latvijas pieauguma temps, mērot IKP pēc pirktspējas paritātes, ir aptuveni 2% gadā. Tas nozīmē, ka 2003. gadā Latvija varētu sasniegt 37% atzīmi. Tomēr jāņem vērā, ka 2003. gadā ES IKP pieaugums, visticamāk, būs ar negatīvu atzīmi, kas Latvijas
pieauguma tempu varētu padarīt vēl nedaudz straujāku.
“Eurostat” apkopotie dati liecina par pozitīvu attīstības tendenci – Latvijas IKP
aug, turklāt vienmērīgi un – salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – pat
diezgan strauji. Kopš 1995. gada Latvijas IKP, kas aprēķināts pēc pirktspējas
samēra, visu laiku audzis, izņemot 1999. gadu – šā gada rādītājs bijis tāds pats
kā 1998. gadā, kad Latvijas ekonomiku negatīvi ietekmēja Krievijas krīze. Citu valstu
ekonomiskā izaugsme kopš 1995. gada bijusi lēnāka un ne tik vienmērīga kā Latvijā.
Tikai Igaunijas ekonomika, izsakot IKP pēc pirktspējas samēra, augusi tikpat strauji
kā Latvijas. Lai arī mūsu kaimiņvalsts Lietuvas ekonomika augusi strauji, 1997. līdz
2000. gada dati liecina par krīzi Lietuvas ekonomikā. Tad IKP, izsakot to pēc
pirktspējas samēra, salīdzinājumā ar vidējo ES bijis svārstīgs.
Latvijā 2002. gadā IKP bija tikai 35% no ES vidējā IKP līmeņa, kas ir zemākais topošo dalībvalstu vidū. Tomēr “Eurostat” apkopotie dati liecina arī par pozitīvu attīstības tendenci – Latvijas IKP aug, turklāt vienmērīgi – un salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm – pat diezgan strauji. |
Latvijā 1995. gadā IKP pēc pirktspējas samēra bija tikai
26% no ES vidējā līmeņa. Nepilnos desmit gados šis rādītājs ir palielinājies
līdz 35%. Gan 1995., gan 2002. gadā Latvija ieņēma zemāko pozīciju topošo desmit ES
dalībvalstu starpā. Kā norāda R. Karnīte, lai kā mēs censtos meklēt pozitīvu
Latvijas IKP attīstības tendenci, “pēdējā vieta ir pēdējā vieta”. Turklāt
“mums nav plāna, kā izkļūt no pēdējās vietas, kā panākt daudz straujāku
Latvijas ekonomikas izaugsmi. Mums ir veidotas stratēģijas, lai mēs varētu izpildīt
prasības. Bet mums nav stratēģijas, kurās būtu strikti noteikts, kā tālāk
attīstīties – kas mums pašiem vajadzīgs”. Lai panāktu straujāku Latvijas
attīstību, R. Karnīte norāda, ka daudz nopietnāk jādomā par to, kā iegūt labumus
no dalības ES. R. Karnīte noraida arī valstsvīru apgalvojumus, ka Latvija, pateicoties
struktūrfondu atbalstam, varētu uzplaukt tikpat strauji kā Īrija. “Īri zināja, ko
viņi grib, mēs nezinām,” teic R. Karnīte. Tomēr ekonomiste pēdējā laikā
novērojusi tendences, kas liecina, ka ES struktūrfondu nauda varētu tikt ieguldīta
zinātņietilpīgās nozarēs un līdz ar to nodrošināt tādu preču ražošanu, kurām
ir augsta pievienotā vērtība.
Valstiskā līmenī vairāk vajadzētu domāt arī par to, kā attīstīt reāli
ražojošos sektorus. R. Karnītes skatījumā, īpaši vajadzētu atbalstīt ražojošās
pakalpojumu nozares, piemēram, juridisko pakalpojumu, finanšu un citu tamlīdzīgu
pakalpojumu attīstību. “Šo nozaru speciālisti pat neapzinās, ka viņi var dot
būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskajā attīstībā. Par konsultāciju pakalpojumu
nozīmību valstij varētu liecināt īpašu statēģiju izstrāde. Manuprāt, tas ir
mūsu neapzinātais potenciāls,” ir pārliecināta ekonomiste.
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv
Iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (izteikts pēc pirktspējas samēra) ES dalībvalstīs un kandidātvalstīs 2002.gadā
Avots: Eurostat