Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Kurš būs komisāra amata kandidāts no Latvijas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.01.2004., Nr. 1 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82668

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dziļāk novados, dziļāk tautā

Vēl šajā numurā

06.01.2004., Nr. 1

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Kurš būs komisāra amata kandidāts no Latvijas

Tuvākajā laikā Ministru prezidentam Einaram Repšem jāizvirza kandidatūra Eiropas komisāra amatam. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja premjerministra padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile, pirmās publiskās ziņas par premjera izraudzīto komisāra kandidātu varētu parādīties janvāra vidū. Latvija, visticamāk, savu izvēli izdarīs laikus, kā lūdzis Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi, t.i., līdz janvāra beigām. Tomēr E. Melngaile skaidroja, ka teorētiski komisāra kandidātu izvirzīšana var notikt līdz pat 1.martam.

Iespējamās
kandidatūras

Publiski jau izteikti minējumi par atsevišķām personām, kas varētu kandidēt uz komisāra amatu. Visbiežāk minēto personu vidū ir Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu ministre Sandra Kalniete, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Piebalgs, satiksmes ministrs Roberts Zīle, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un ekonomikas

ministrs Juris Lujāns. Tikai A. Piebalgs publiski atsaucis savu kandidatūru, norādot, ka tas ir liels gods – tikt minētam kā iespējamam komisāra kandidātam.
Tomēr, ņemot vērā, ka daudzas politiskās partijas vēl tikai plāno lemt, kuru cilvēku tās vēlētos redzēt komisāra postenī, janvārī varētu parādīties jaunu kandidātu uzvārdi. Protams, pastāv arī iespēja, ka premjers izvirza cilvēku, par kuru kā šī amata kandidātu pirms tam plašāk sabiedrībā nav diskutēts.

Var izdarīt spiedienu,
lai komisāra amatam
izvirza sievieti

Domājot par cilvēku, kas nākotnē varētu darboties Eiropas Komisijā, jāņem vērā, ka R. Prodi īpaši aicinājis komisāru amatiem izvirzīt kandidātes sievietes. Sabiedriskās politikas portāla “politika.lv” diskusijā (pilns tās atspoguļojums atrodams http://www.politika.lv/index.php?id=107900&lang=lv) Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Piebalgs norādījis, ka, izvēloties komisāra amata kandidātu, nedrīkst aizmirst par dzimumu līdztiesības jautājumu. Liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai valstis kā komisāru kandidātus izvirzītu arī sievietes. Turklāt, pēc A. Piebalga teiktā, īpašs spiediens izvirzīt komisāra amatam sievieti varētu tikt izdarīts uz mazajām valstīm – tātad arī Latviju.

Kāda būs
Saeimas loma

Joprojām neatrisināts ir jautājums par Saeimas lomu komisāra kandidāta izraudzīšanā un apstiprināšanā. Bija paredzēts, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, svarīgākā loma komisāra kandidāta izraudzīšanā būs premjerministram. Tomēr Tautas partijas Saeimas frakcija, uzsverot, ka ir jānodrošina parlamentārā kontrole, pagājušā gada 17. decembrī iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas. Likumprojektā norādīts, ka galīgais lēmums komisāra izraudzīšanā un apstiprināšanā būtu jāpieņem Saeimai. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Saeimas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vineta Muižniece, svarīgi, lai Latvijā kā parlamentārā republikā tiktu nodrošināta Saeimas kontrole pār izpildvaras lēmumiem.

Savukārt E. Melngaile norāda, ka nevienam nav iebildumu pret parlamenta iesaistīšanos kandidātu izvirzīšanā un apstiprināšanā, tomēr galīgais lēmums jāpieņem valdībai – līdzīgi kā tas notiek citās Eiropas valstīs. Partijas varētu izvirzīt savus kandidātus, savukārt pēc konkrētas komisāra kandidatūras apstiprināšanas valdībā izvēlētais pārstāvis varētu doties uz Saeimu, kur visi viņu varētu izjautāt, par Saeimas konsultējošo lomu teic E. Melngaile. Arī G. Krasts uzskata, ka Saeimas lēmumam par komisāru kandidātiem nevajadzētu būt politiski saistošam, bet tikai konsultējošam.
Tomēr galīgais lēmums par parlamenta lomu komisāru kandidātu izvirzīšanā būs jāsaka Saeimai. Tautas partijas frakcijas preses sekretārs Arno Pjatkins “Latvijas Vēstnesim” norādīja, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts Saeimas 15. janvāra sēdē.

Iespējamie kandidāti no citām topošajām dalībvalstīm*

Kipra – ārlietu ministrs Georgs Jakovo;

Čehija – vicepremjers un ārlietu ministrs Kirils Svoboda, vēstnieks Eiropas Savienībā, iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Pāvels Telička, bijušais finanšu ministrs Pāvels Mertliks;
Igaunija – bijušais premjers Sīms Kallass;
Ungārija – iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Endre Juhāss, ES konventa dalībnieks Pēters Balašs, Sabolčs Fazāks;
Lietuva – nav informācijas;
Malta – iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs, premjera padomnieks Ričards Karuana, finanšu ministrs Džons Dalli, ārlietu ministrs, viens no iestāšanās sarunu vedējiem Džo Borgs;
Polija – Eiropas lietu ministre Danuta Hubnere;
Slovākija – premjers Mikulašs Dzurinda, bijušais kompānijas “CocaCola” vadītājs Slovākijā Ivans Stefaneks, iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Jans Figels;
Slovēnija – Eiropas lietu ministrs Janežs Ptočniks.

* Rezultāti iegūti, aptaujājot topošo dalībvalstu laikrakstus, vēstniecības un misijas

Avots: portāls EuroActive

Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!