
Kurš būs komisāra amata kandidāts no Latvijas
Tuvākajā laikā Ministru prezidentam Einaram Repšem jāizvirza kandidatūra Eiropas komisāra amatam. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja premjerministra padomniece Eiropas Savienības jautājumos Elīna Melngaile, pirmās publiskās ziņas par premjera izraudzīto komisāra kandidātu varētu parādīties janvāra vidū. Latvija, visticamāk, savu izvēli izdarīs laikus, kā lūdzis Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi, t.i., līdz janvāra beigām. Tomēr E. Melngaile skaidroja, ka teorētiski komisāra kandidātu izvirzīšana var notikt līdz pat 1.martam.
Iespējamāskandidatūras
Publiski jau izteikti minējumi par atsevišķām personām, kas varētu kandidēt uz komisāra amatu. Visbiežāk minēto personu vidū ir Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Ārlietu ministre Sandra Kalniete, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andris Piebalgs, satiksmes ministrs Roberts Zīle, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un ekonomikas
ministrs Juris Lujāns. Tikai A. Piebalgs publiski atsaucis savu
kandidatūru, norādot, ka tas ir liels gods – tikt minētam kā iespējamam komisāra
kandidātam.
Tomēr, ņemot vērā, ka daudzas politiskās partijas vēl tikai plāno lemt, kuru
cilvēku tās vēlētos redzēt komisāra postenī, janvārī varētu parādīties jaunu
kandidātu uzvārdi. Protams, pastāv arī iespēja, ka premjers izvirza cilvēku, par
kuru kā šī amata kandidātu pirms tam plašāk sabiedrībā nav diskutēts.
lai komisāra amatam
izvirza sievieti
Domājot par cilvēku, kas nākotnē varētu darboties Eiropas Komisijā, jāņem vērā, ka R. Prodi īpaši aicinājis komisāru amatiem izvirzīt kandidātes sievietes. Sabiedriskās politikas portāla “politika.lv” diskusijā (pilns tās atspoguļojums atrodams http://www.politika.lv/index.php?id=107900&lang=lv) Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks A. Piebalgs norādījis, ka, izvēloties komisāra amata kandidātu, nedrīkst aizmirst par dzimumu līdztiesības jautājumu. Liela uzmanība tiek pievērsta tam, lai valstis kā komisāru kandidātus izvirzītu arī sievietes. Turklāt, pēc A. Piebalga teiktā, īpašs spiediens izvirzīt komisāra amatam sievieti varētu tikt izdarīts uz mazajām valstīm – tātad arī Latviju.
Kāda būsSaeimas loma
Joprojām neatrisināts ir jautājums par Saeimas lomu komisāra kandidāta izraudzīšanā un apstiprināšanā. Bija paredzēts, ka Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, svarīgākā loma komisāra kandidāta izraudzīšanā būs premjerministram. Tomēr Tautas partijas Saeimas frakcija, uzsverot, ka ir jānodrošina parlamentārā kontrole, pagājušā gada 17. decembrī iesniedza izskatīšanai Saeimā likumprojektu par kārtību, kādā izvirzāms Eiropas Komisijas komisārs no Latvijas. Likumprojektā norādīts, ka galīgais lēmums komisāra izraudzīšanā un apstiprināšanā būtu jāpieņem Saeimai. Kā “Latvijas Vēstnesim” skaidroja Saeimas Tautas partijas frakcijas priekšsēdētāja vietniece Vineta Muižniece, svarīgi, lai Latvijā kā parlamentārā republikā tiktu nodrošināta Saeimas kontrole pār izpildvaras lēmumiem.
Savukārt E. Melngaile norāda, ka nevienam nav iebildumu pret
parlamenta iesaistīšanos kandidātu izvirzīšanā un apstiprināšanā, tomēr
galīgais lēmums jāpieņem valdībai – līdzīgi kā tas notiek citās Eiropas
valstīs. Partijas varētu izvirzīt savus kandidātus, savukārt pēc konkrētas
komisāra kandidatūras apstiprināšanas valdībā izvēlētais pārstāvis varētu
doties uz Saeimu, kur visi viņu varētu izjautāt, par Saeimas konsultējošo lomu teic
E. Melngaile. Arī G. Krasts uzskata, ka Saeimas lēmumam par komisāru kandidātiem
nevajadzētu būt politiski saistošam, bet tikai konsultējošam.
Tomēr galīgais lēmums par parlamenta lomu komisāru kandidātu izvirzīšanā būs
jāsaka Saeimai. Tautas partijas frakcijas preses sekretārs Arno Pjatkins “Latvijas
Vēstnesim” norādīja, ka šis jautājums varētu tikt izskatīts Saeimas 15. janvāra
sēdē.
Čehija – vicepremjers un ārlietu ministrs Kirils Svoboda,
vēstnieks Eiropas Savienībā, iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Pāvels
Telička, bijušais finanšu ministrs Pāvels Mertliks;
Igaunija – bijušais premjers Sīms Kallass;
Ungārija – iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Endre Juhāss, ES konventa
dalībnieks Pēters Balašs, Sabolčs Fazāks;
Lietuva – nav informācijas;
Malta – iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs, premjera padomnieks Ričards
Karuana, finanšu ministrs Džons Dalli, ārlietu ministrs, viens no iestāšanās sarunu
vedējiem Džo Borgs;
Polija – Eiropas lietu ministre Danuta Hubnere;
Slovākija – premjers Mikulašs Dzurinda, bijušais kompānijas “CocaCola”
vadītājs Slovākijā Ivans Stefaneks, iestāšanās sarunu delegācijas vadītājs Jans
Figels;
Slovēnija – Eiropas lietu ministrs Janežs Ptočniks.
* Rezultāti iegūti, aptaujājot topošo dalībvalstu laikrakstus, vēstniecības un misijas
Avots: portāls EuroActive
Ilze Sedliņa, “LV”
ilze.sedlina@vestnesis.lv