Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 23. decembra noteikumi Nr. 760 "Medību noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.12.2003., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82552

Paraksts pārbaudīts

Vēl šajā numurā

30.12.2003., Nr. 183

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 760

Pieņemts: 23.12.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.760

Rīgā 2003.gada 23.decembrī (prot. Nr.65, 44.§)

Medību noteikumi

Izdoti saskaņā ar Medību likuma 3.panta otro un trešo daļu, 5.panta otro daļu, 8. un 9.pantu, 13.panta otro daļu, 17. un 26.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. medījamo dzīvnieku sugas, to medību termiņus, kā arī gadījumus, kādos iespējamas medības ārpus medību termiņiem;

1.2. medību pieteikšanas kārtību;

1.3. medību norises dokumentēšanas kārtību un medību iecirkņa plāna saturu;

1.4. medību vadītāja pienākumus un tiesības;

1.5. medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtību, kā arī medību drošības prasības;

1.6. šķirnes medību suņu izmantošanu medībās;

1.7. kārtību, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē.

2. Medības īpaši aizsargājamās dabas teritorijās nosaka šie noteikumi, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi, attiecīgo teritoriju individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un citi medības reglamentējošie normatīvie akti.

 

II. Medījamie dzīvnieki un to medīšanas termiņi

3. Medījamie dzīvnieki, izņemot nebrīvē audzētos, medījami šādos termiņos:

3.1. limitētie medījamie dzīvnieki:

3.1.1. aļņi (Alces alces) — no 1.septembra līdz 15.decembrim;

3.1.2. staltbrieži (Cervus elaphus) — buļļi no 1.septembra līdz 31.janvārim, teļi (vecums līdz vienam gadam) un govis no 15.augusta līdz 31.decembrim;

3.1.3. stirnas (Capreolus capreolus) — āži no 1.jūnija līdz 30.novembrim, kazlēni (vecums līdz vienam gadam) un kazas no 15.augusta līdz 30.novembrim;

3.1.4. meža cūkas (Sus scrofa) — no 1.maija līdz 31.janvārim;

3.1.5. bebri (Castor fiber) — no 1.augusta līdz 31.martam;

3.1.6. lūši (Lynx lynx) — no 1.decembra līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas lielākā pieļaujamā apjoma medību platībās (turpmāk — nomedīšanas apjoms) izmantošanai, bet ne ilgāk par 31.martu;

3.1.7. medņi (Tetrao urogallus) — tikai gaiļi no 10.aprīļa līdz 10.maijam medību platībās, kurās veikti populācijas aizsardzības pasākumi saskaņā ar sugas aizsardzības plānu;

3.1.8. rubeņi (Tetrao tetrix) — no 1.septembra līdz 31.oktobrim medību platībās, kurās veikti populācijas aizsardzības pasākumi saskaņā ar sugas aizsardzības plānu;

3.1.9. vilki (Canis lupus) — no 15.jūlija līdz Valsts meža dienesta noteiktā nomedīšanas apjoma izmantošanai, bet ne ilgāk par 31.martu;

3.2. nelimitētie medījamie dzīvnieki:

3.2.1. raķeļi (Tetrao tetrix x Tetrao urogallus) — no 10.aprīļa līdz 10.maijam;

3.2.2. pelēkie zaķi (Lepus europaeus) un baltie zaķi (Lepus timidus) — no 1.oktobra līdz 31.janvārim;

3.2.3. meža caunas (Martes martes), akmens caunas (Martes foina), seski (Mustela putorius) un ondatras (Ondatra zibethicus) — no 1.oktobra līdz 31.martam;

3.2.4. āpši (Meles meles) — no 1.oktobra līdz 31.decembrim;

3.2.5. lapsas (Vulpes vulpes), Amerikas ūdeles (Mustela vison) un jenotsuņi (Nyctereutes procyonoides) — visu gadu;

3.2.6. mežirbes (Bonasia bonasia) — no 1.septembra līdz 31.janvārim;

3.2.7. fazāni (Phasianus colchicus) — no 1.augusta līdz 31.martam;

3.2.8. lauku baloži (Columba palumbus) — no 1.augusta līdz 15.novembrim;

3.2.9. mājas baloži (Columba livia) — no 1.augusta līdz 31.decembrim;

3.2.10. slokas (Scolopax rusticola) — no 1.augusta līdz 15.novembrim;

3.2.11. pelēkās vārnas (Corvus corone) un žagatas (Pica pica) — no 15.jūnija līdz 30.aprīlim;

3.2.12. sējas zosis (Anser fabalis), baltpieres zosis (Anser albifrons), Kanādas zosis (Branta canadensis) — no 15.septembra līdz 15.novembrim;

3.2.13. lauči (Fulica atra), krīkļi (Anas crecca), pelēkās pīles (Anas strepera), platknābji (Anas clypeata), meža pīles (Anas platyrhynchos), prīkšķes (Anas querquedula), baltvēderi (Anas penelope), garkakļi (Anas acuta), lielgalvji (Netta rufina), brūnkakļi (Aythya ferina), cekulpīles (Aythya fuligula), ķerras (Aythya marila), tumšās pīles (Melanitta fusca), melnās pīles (Melanitta nigra), kākauļi (Clangula hyemalis), gaigalas (Bucephala clangula) — no augusta otrās sestdienas plkst. 16.00 līdz 15.septembrim — trešdienā, sestdienā un svētdienā, bet no 16.septembra līdz 15.novembrim — katru dienu;

3.2.14. klaiņojoši suņi un kaķi — visu gadu bez īpašnieka piekrišanas.

4. Ja atsevišķās medību platībās normatīvajos aktos par dzīvnieku infekcijas slimību profilaksi un apkarošanu noteiktajā kārtībā ir konstatēta epizootija, Valsts meža dienests pēc Pārtikas un veterinārā dienesta ierosinājuma nosaka citus medīšanas termiņus un paņēmienus, aizliedz atsevišķu sugu medījamo dzīvnieku medīšanu valstī vai tās daļā.

5. Medības ar dzinējiem vai traucēšana (turpmāk — dzinējmedības) ir atļautas diennakts gaišajā laikā no 1.oktobra līdz 31.martam. Katru reizi saņemot Valsts meža dienesta atļauju, dzinējmedības atļautas arī šādos gadījumos:

5.1. dzīvnieku slimību un epizootiju apkarošanai — visu gadu;

5.2. medījot vilkus — no 15.jūlija līdz 30.septembrim.

6. Vietās, kur par medījamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem sastādīts Valsts meža dienesta noteikta parauga akts, šo dzīvnieku medīšana atļauta ārpus medību termiņa, kā arī pārsniedzot Valsts meža dienesta noteikto nomedīšanas apjomu.

 

III. Medību pieteikšanas kārtība

7. Medības piesaka mutiski vai rakstiski Valsts meža dienesta valsts virsmežniecības mežniecībā, kuras uzraugāmajā teritorijā tās tiks organizētas.

8. Limitēto medījamo dzīvnieku medības piesaka medību tiesību lietotājs vai tā pilnvarota persona. Nelimitēto medījamo dzīvnieku medības piesaka mednieks savā medību iecirknī, kā arī citā medību iecirknī ar attiecīgā medību tiesību lietotāja vai tā pilnvarotas personas rakstisku atļauju.

9. Piesakot medības, norāda medību iecirkni, laiku (datumu, mēnesi, gadu), veidu (dzinējmedības, individuālās medības vai medības ar medību rīkiem) un medību pieteicēja vārdu un uzvārdu, bet, ja medības notiek medījamo dzīvnieku postījumu vietā, norāda arī konkrētu vietu vai saimniecības nosaukumu.

10. Mežzinis vai viņa pilnvarota persona nodrošina medību iesniegumu pieņemšanu un reģistrēšanu attiecīgā žurnālā.

11. Medības piesaka uz laikposmu līdz septiņām dienām no medību pieteikšanas brīža.

12. Individuāli medījot limitētos medījamos dzīvniekus, ar vienu medību atļauju atļauts medīt ne vairāk kā trim medniekiem.

13. Mežzinis vai viņa pilnvarota persona ir tiesīga atteikt medības, ja:

13.1. medību iecirknī vai tā daļā ir konstatēta epizootija un šajā vietā ir aizliegtas attiecīgās sugas medījamo dzīvnieku medības;

13.2. medību iesniegums ir pretrunā ar medības reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

13.3. medību iecirknī vai tā daļā plānots ar medību tiesību lietotāju saskaņots masu pasākums vai Aizsardzības ministrijas struktūrvienību taktiskās mācības.

14. Ja mežzinis vai viņa pilnvarota persona saskaņā ar šo noteikumu 13.punktu atsaka medības, par to diennakts laikā pēc medību iesnieguma saņemšanas paziņo medību pieteicējam.

15. Medījamo dzīvnieku filmēšana un fotografēšana dzīvnieku riesta vietās un laikā, kā arī to mazuļu uzturēšanās vietu tuvumā atļauta tikai pēc rakstiskas saskaņošanas ar medību tiesību lietotāju un Valsts meža dienestu, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar aizsargājamās teritorijas administrāciju, ja tāda ir izveidota.

 

IV. Medību norises dokumentēšanas kārtība un medību iecirkņa plāna saturs

16. Limitēto medījamo dzīvnieku medību, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku dzinējmedību norisi dokumentē medību pārskatā.

17. Medību pārskats ir dokuments, kurā reģistrē visus medību dalībniekus un to nomedītos dzīvniekus. Medību pārskatā norāda medību sākuma laiku (brīdi, kad mednieki ieradušies savā medību teritorijā un parakstījušies medību pārskatā par šo noteikumu ievērošanu) un medību beigu laiku, kā arī medību pārtraukumus, ko nosaka medību vadītājs.

18. Mednieka apliecība, medību šaujamieroča atļauja un mednieka sezonas karte medību laikā atrodas pie mednieka.

19. Ja Valsts meža dienests izsniedzis rakstisku sezonas atļauju, ar medību rīkiem atļauts medīt bebrus, meža caunas, akmens caunas, Amerikas ūdeles, seskus, ondatras, lapsas, jenotsuņus, āpšus, klejojošus suņus un kaķus, pelēkās vārnas un žagatas. Citus medījamos dzīvniekus ar medību rīkiem atļauts medīt tikai, katru reizi saņemot Valsts meža dienes-ta atļauju.

20. Valsts meža dienests izsniedz šādus dokumentus:

20.1. ārvalstu medniekam paredzētu medību atļauju Latvijas teritorijā, mednieka sezonas karti, medību atļauju, sezonas atļauju medīt ar medību rīkiem, kā arī šo dokumentu izsniegšanas kārtību;

20.2. medību pārskatu un attiecīgos aktus.

21. Medību iecirkņa plāns ir medību tiesību lietotāja sagatavots un Valsts meža dienestam iesniegts dokuments. Medību iecirkņa plāns satur šādu informāciju:

21.1. robežu plāns;

21.2. platību sadalījums pa zemes lietošanas veidiem;

21.3. medību tiesības apliecinošu dokumentu kopijas.

22. Ja medību iecirknis atrodas vairāku Valsts meža dienesta teritoriālo struktūrvienību teritorijā, Valsts meža dienests nosaka atbildīgo teritoriālo struktūrvienību medību resursu uzraudzībai un kontrolei medību iecirknī.

23. Medību iecirknī iekļauj medību platības, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no medību iecirkņa robežas.

24. Medību iecirkni uzskata par vienlaidu medību platību arī tad, ja to sadala infrastruktūras objekti.

 

V. Medību vadītāja pienākumi un tiesības

25. Par medību vadītāju dzinējmedībās var būt persona, kas Valsts meža dienestā nokārtojusi zināšanu pārbaudi un saņēmusi medību vadītāja apliecību. Medību atļauja atrodas pie medību vadītāja. Bez medību vadītāja aizliegts organizēt dzinējmedības.

26. Ja medībās medījamo dzīvnieku gaida, tam pieiet, to pievilina vai ar medību šķirnes suni medī limitētos medījamos dzīvniekus (turpmāk — individuālās medības), par medību vadītāju uzskata personu, pie kuras ir medību pārskats un medību atļauja. Individuālo medību vadītājam medību vadītāja apliecība nav nepieciešama.

27. Medību vadītājam ir tiesības noteikt medījuma un medību trofeju piederību.

28. Medību vadītājam ir šādi pienākumi:

28.1. atbildēt par medību organizāciju, norisi un kārtību;

28.2. noteikt medību sākuma laiku, beigu laiku un medību pārtraukumus;

28.3. noteikt, ar kādu munīciju šaut medījamos dzīvniekus;

28.4. pirms medībām pārbaudīt medību dalībnieku medību dokumentus un medību ieročus;

28.5. ja izdarīts pārkāpums, pārtraukt medības vai aizliegt tās turpināt atsevišķiem medniekiem;

28.6. pārtraukt vai aizliegt medības sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā;

28.7. pirms medībām instruēt medību dalībniekus par medību drošības prasībām, informēt par medību kārtību, operatīvo dienestu izsaukšanu un pirmās palīdzības sniegšanas iespējām;

28.8. saņemt un aizpildīt medību dokumentāciju (vietā, kur nomedīts vai ievainots limitētais medījamais dzīvnieks, medību vadītājs aizpilda medību atļauju un medību dienas beigās aizpilda medību pārskatu, norādot nomedīto medījamo dzīvnieku skaitu);

28.9. ja nomedīts vilks vai lūsis, sastādīt aktu un nākamās darbdienas laikā par to paziņot Valsts meža dienestam;

28.10. noskaidrot visu šāvienu rezultātus un organizēt ievainoto dzīvnieku izsekošanu. Ja ievainotais dzīvnieks atstājis reģistrēto medību iecirkni, medību vadītājs informē medību tiesību lietotāju, kura medību teritorijā iebēdzis ievainotais dzīvnieks. Ja ar attiecīgo medību tiesību lietotāju nav iespējams sazināties, ievainoto dzīvnieku izseko Valsts meža dienesta amatpersonas pavadībā;

28.11. paziņot Valsts meža dienestam par medību laikā pieklīdušiem medību šķirnes suņiem;

28.12. pēc medībām organizēt medījumu pirmapstrādi un, ja nepieciešams, sagatavot gaļas paraugu veterinārajai ekspertīzei;

28.13. noteikt un nodrošināt kārtību medījumu pirmapstrādes vietās;

28.14. noformēt aktu par nelaimes gadījumiem un medības reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumiem un nākamās darbdienas laikā to iesniegt Valsts meža dienestā;

28.15. mēneša laikā pēc medībām nodot aizpildīto medību atļauju, kā arī nelimitēto medījamo dzīvnieku dzinējmedību un limitēto medījamo dzīvnieku medību pārskatu Valsts meža dienestā;

28.16. nodrošināt pirmās palīdzības sniegšanai nepieciešamos pārsienamos materiālus;

28.17. ja medībās noticis nelaimes gadījums:

28.17.1. nekavējoties pārtraukt medības;

28.17.2. organizēt pirmās palīdzības sniegšanu notikuma vietā un, ja nepieciešams, izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību vai organizēt cietušā nogādāšanu ārstniecības iestādē. Par nelaimes gadījumu nekavējoties ziņot Valsts policijai un Valsts meža dienestam;

28.17.3. nodrošināt notikuma vietas norobežošanu, kā arī pēdu un pierādījumu saglabāšanu. Sastādīt notikuma vietas shēmu (shēmā norāda visas mednieku stāvvietas mednieku līnijā, attālumus starp tām, masta dzīšanas virzienu un citu informāciju, kas raksturo notikumu) un noformēt aktu pēc Valsts meža dienesta noteikta parauga;

28.17.4. pieprasīt no nelaimes gadījuma lieciniekiem rakstisku pa-skaidrojumu;

28.17.5. ja cietušā veselības stāvoklis to atļauj, viņu iztaujāt un pierakstīt cietušā liecību (liecību ar parakstu apliecina divi liecinieki).

29. Ja medību vadītājs nepilda šo noteikumu 28.punktā noteiktos pienākumus, virsmežzinis, kura uzraugāmajā teritorijā notiek medības, anulē medību vadītāja apliecību.

 

VI. Medību šaujamieroča un medību munīcijas izmantošanas kārtība un drošības prasības medībās

30. Aizliegts atrasties medību platībās ar lietošanai sagatavotu ieroci (izņemot ūdensputnu medības publiskajās ūdenstilpēs) vai medību rīkiem, ja medības nav pieteiktas.

31. Mednieks ar medību šaujamieroci jebkuros apstākļos rīkojas kā ar pielādētu.

32. Ja medību šaujamieroci nav iespējams nogādāt tā glabāšanas vietā, to uz laiku novieto vietā, kas atbilst normatīvajos aktos par ieroču apriti noteiktajām prasībām.

33. Aizliegts lietot medību šaujamieroci ar tehniskiem defektiem.

34. Pirms un pēc medībām medību šaujamierocis ir izlādēts (patrona nav patronu telpā vai tai pievienotajā aptverē), izjaukts (ja tas konstruktīvi paredzēts) un iesaiņots. Medību laikā reģistrētā medību iecirkņa teritorijā pārnēsājot vai pārvadājot medību šaujamieroci, tas ir izlādēts.

35. Medību šaujamieroci pielādējot vai izlādējot, tā stobram jābūt vērstam uz augšu vai uz leju. Pēc medību ieroča pielādēšanas to nodrošina ar drošinātāju.

36. Aizliegts lietot patronas ar kapselēm, kuras nav līdz galam iespiestas čaulītes kapseles ligzdā.

37. Pielādējot medību šaujamieroci, mednieks pārliecinās, vai stobra kanāls ir brīvs.

38. Ja šaujot patrona nesprāgst, medību šaujamieroci atļauts atvērt ne ātrāk kā pēc astoņām sekundēm.

39. Aizliegts šaut no vairākiem stobriem vienlaikus.

40. Aizliegta divu pirkstu turēšana uz abām medību šaujamieroča mēlītēm vienlaikus.

41. Aizliegts šaut uz neskaidri redzamu mērķi (piemēram, tumsā, pret sauli, uz dzīvnieku, ko aizsedz koku un krūmu zari, zāle).

42. Kāpjot medību tornī un nokāpjot no tā, kā arī pirms šķēršļa (piemēram, grāvja, žoga, strauta) pārvarēšanas medību šaujamieroci izlādē.

43. Mednieks pirms šāviena pārliecinās, vai šaušanas virzienā neatrodas cilvēki, mājdzīvnieki, transportlīdzekļi, ēkas vai ceļi, pa kuriem pārvietojas cilvēki un transportlīdzekļi. Šos nosacījumus ievēro arī, tēmējot ar nepielādētu ieroci.

44. Aizliegts pasniegt pielādētu medību šaujamieroci citai personai.

45. Medību ieroci atļauts izmantot tikai šaušanai.

46. Aizliegts bojāt meža un medību infrastruktūras elementus (piemēram, medību torņus, barotavas, laipas, tiltus), kā arī traucēt medību norisi.

47. Medības aizliegtas sliktas redzamības apstākļos un vētras laikā.

48. Medības diennakts tumšajā laikā atļautas tikai no paaugstinājuma (mednieka stāvēšanas vai sēdēšanas platforma atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes). Medības ar medību šaujamieročiem nav atļautas, ja dabiskais apgaismojums nenodrošina mērķa izšķiršanu, izņemot lapsu un jenotsuņu medības, kā arī medības meža cūku, staltbriežu govju un teļu postījumu vietās, izmantojot mākslīgos gaismas avotus.

49. Persona, kas vada dzinējus, pārzina mednieku līnijas izvietojumu. Dzinējiem aizliegts atrasties mastā ar pielādētiem medību šaujamieročiem un šaut uz medījamo dzīvnieku, izņemot gadījumus, kad viens vai divi mednieki izseko sašautu dzīvnieku, kā arī vilku, lūšu un mežacūku medības, kad dzinējs ir tikai viens mednieks ar suņiem. Šajā gadījumā dzinējam jāpārzina masts un mednieku līnijas izvietojums.

50. Alni un staltbriedi atļauts šaut tikai ar lodi (medību).

51. Dzinējmedībās dzīšanas laikā dzinēji ir apģērbā, kas spilgti izceļas uz apkārtējā fona.

52. Pēc šāviena pie krituša aļņa, staltbrieža, meža cūkas vai stirnas pieiet ar pielādētu ieroci, tuvojoties dzīvniekam no mugurpuses.

53. Aizliegts veidot mednieku līniju uz 1. un 2.kategorijas valsts autoceļiem.

54. Masta dzīšanas laikā medniekam vai dzinējiem aizliegts iziet uz stigas vai ceļa, vai to pretējā pusē, ja tur atrodas mednieku līnija, kā arī patvarīgi mainīt vai atstāt atrašanās vietu, nenogaidot dzīšanas beigu signālu.

55. Katram medniekam, atrodoties norādītajā vietā, jāzina mednieku līnijas izvietošanas virziens un blakus esošo mednieku atrašanās vieta.

56. Atļauts šaut tikai sektorā, kurš nepārsniedz 70o uz abām pusēm no perpendikula pret mednieku līniju mastā vai ārpus masta. Aizliegta šaušana pa mednieku līniju (tas ir, lādiņš vai tā daļa nedrīkst lidot tuvāk par 15 m no mednieka).

57. Medībās ar dzinējiem šaušana uz medījamo dzīvnieku atļauta mastā vai, ja medījamais dzīvnieks šķērsojis mednieku līniju, ārpus masta. Šaušanu mastā pārtrauc, ja dzinēji atrodas tuvāk par 200 m no mednieku līnijas.

58. Ar gludstobra medību šaujamieroci drīkst šaut uz medījamo dzīvnieku, kurš atrodas tuvāk par 50 m no šāvēja.

59. Atļauts šaut uz medījamo dzīvnieku attālumā, kas ir puse no attāluma starp blakus stāvošiem medniekiem, nepārsniedzot maksimālo šaušanas attālumu.

60. Šaut uz medījamo dzīvnieku blakus stāvoša mednieka šaušanas sektorā atļauts tikai tad, ja blakus stāvošais mednieks izšāvis visas medību šaujamierocī ietilpstošās patronas.

61. Aizliegts pielādēt medību šaujamieroci pirms norādītā medību sākuma laika.

62. Dzinējmedībās medību šaujamieroci atļauts pielādēt, tikai nostājoties norādītajā stāvvietā un tikai pēc tam, kad garām pagājuši visi medību dalībnieki. Medniekam, lencot medījamo dzīvnieku, atļauts pārvietoties ar pielādētu medību šaujamieroci, ja nav klāt citu medību dalībnieku.

63. Medījot individuāli, aizliegts pielādēt medību šaujamieroci, pirms mednieks sasniedzis medību platības robežas.

64. Medību šaujamieroci izlādē pirms aiziešanas no mednieka stāvvietas. Pārgājienā medību šaujamieroci nes tikai izlādētu, ar stobru uz augšu, uz leju vai atvērtu.

65. Aizliegts iekāpt transportlīdzekļa kravas kastē vai piekabē un izkāpt no tās, turot rokā vai plecā medību šaujamieroci.

66. Individuālajās medībās katrs mednieks rīkojas patstāvīgi un personīgi atbild par drošības prasību ievērošanu medībās.

67. Individuālo medību dalībnieki ievēro medību iecirkņa robežas, kurās pieteiktas medības, un pārējo medību dalībnieku atrašanās vietas.

68. Bez medību vadītāja atļaujas aizliegts sekot ievainotam medījamam dzīvniekam. Suņa aprietam ievainotam dzīvniekam drīkst tuvoties tikai viens vai divi medību vadītāja norīkoti mednieki.

69. Aizliegts šaut uz lidojošu medījamo ūdensputnu, ja tas lido leņķī, kurš mazāks par 30o no ūdens virsmas un ja pārskatāmība šaušanas virzienā mazāka par 150 metriem.

70. Aizliegts šaut medījamo ūdensputnu uz ūdens (izņemot ievainota putna šaušanu (piešaušanu), ja šāviena virzienā līdz 150 m attālumam teritorija ir pārskatāma un tajā neatrodas cilvēki).

71. Ūdensputnu medībās medību šaujamieroci atļauts pielādēt, ja:

71.1. medījot pieejot vai brienot, sasniegta medību platību robeža;

71.2. medījot no laivas “uz celšanu”, ieņemts stabils stāvoklis laivā;

71.3. mednieki ieņēmuši vietu stacionārā stāvvietā vai noenkurotā laivā.

72. Ūdensputnu medībās no laivas “uz celšanu” medību šaujamieroci atļauts lietot tikai vienam no laivā esošajiem medniekiem, kurš nestumj laivu.

73. Ūdensputnu medībās, noliekot medību šaujamieroci, to izlādē.

74. Ūdensputnu medībās no laivas “uz celšanu” mednieki, mainoties vietām, medību šaujamieroci izlādē un noliek laivā, lai tas nekristu un neslīdētu. Tikai pēc tam, kad mednieki no jauna ieņēmuši savas vietas, medību šaujamieroci pasniedz šāvējam. Pasniedzot medību šaujamieroci, tā stobram jābūt vērstam uz augšu. Parādoties medījamam ūdensputnam, mednieks, kas stumj laivu, pārtrauc laivas virzīšanu uz priekšu, nodrošinot šāvējam iespējami stabilu stāvokli.

75. Ūdensputnu medībās, ja laiva noenkurota kā slēpnis, atļauts šaut abiem laivā esošajiem medniekiem pēc iepriekšējas vienošanās par šaušanas sektoriem. Laivā stāvošam vai sēdošam medniekam aizliegts šaut pāri otra mednieka galvai.

76. Medniekam medību laikā aizliegts būt alkoholisko dzērienu, narkotisko, psihotropo vai citu apreibinošo vielu iespaidā.

 

VII. Šķirnes medību suņu izmantošana medībās

77. Medīt atļauts tikai ar šķirnes medību suņiem, kuri reģistrēti un vakcinēti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par suņu reģistrācijas un turēšanas kārtību.

78. Pie personas, kura izmanto šķirnes medību suni medībās, atrodas suņa šķirni un vakcināciju apliecinoši dokumenti.

79. Aļņu, staltbriežu, mežacūku un stirnu individuālajās medībās šķirnes medību suni atļauts izmantot tikai ievainotu dzīvnieku atrašanai.

80. Medījot ar šķirnes medību suni alās, tās atļauts atrakt, tikai lai izceltu suņa noturēto dzīvnieku. Pēc medībām atrakumi aizrokami un nolīdzināmi.

81. Šķirnes medību suņa īpašnieks ievēro normatīvajos aktos par dzīvnieku labturību noteiktās prasības.

 

VIII. Kārtība, kādā rīkojas ar medījamiem dzīvniekiem, kuru bojāejas cēlonis nav medīšana, ķeršana vai turēšana nebrīvē

82. Par atrastiem ievainotiem vai bojā gājušiem medījamiem dzīvniekiem to atradējs paziņo Valsts meža dienestam. Valsts meža dienesta amatpersona, pieaicinot Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoru, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī aizsargājamās teritorijas administrācijas pārstāvi (ja administrācija ir izveidota), nosaka šo dzīvnieku ievainošanas vai bojāejas iemeslus, sastāda noteikta parauga aktu un pieņem lēmumu par turpmāko rīcību ar medījamo dzīvnieku.

83. Ja Valsts meža dienesta amatpersona un Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar aizsargājamās teritorijas administrācijas pārstāvis (ja administrācija ir izveidota), pieņemot lēmumu par turpmāko rīcību ar atrastu bojā gājušu dzīvnieku, nav noteikuši ierobežojumus tā izmantošanā, dzīvnieku bez atlīdzības atdod atradējam.

84. Valsts meža dienesta amatpersona un Pārtikas un veterinārā dienes-ta inspektors, bet īpaši aizsargājamās dabas teritorijās — arī ar aizsargājamās teritorijas administrācijas pārstāvis (ja administrācija ir izveidota), pieņemot lēmumu par turpmāko rīcību ar atrastu ievainotu medījamo dzīvnieku (piemēram, ārstēšana, imobilizācija, likvidācija), novērtē ievainotā dzīvnieka bīstamību sabiedrības drošībai, kā arī ievainojuma radītos draudus medījamā dzīvnieka dzīvībai.

 

IX. Noslēguma jautājumi

85. 2004.gadā slokas (Scolopax rusticola) medījamas no 21.aprīļa līdz 1.maijam un no 1.augusta līdz 15.novembrim.

86. Mednieku sezonas kartes Valsts meža dienests izsniedz, sākot ar 2004.gada 1.aprīli.

87. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 8.augusta noteikumus Nr.251 “Medību noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1995, 129.nr.; 1997, 260.nr.).

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 92/43EEC un 79/409/EEC.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 31.decembri.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!