• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Struktūrfondi kā Latvijas tautsaimniecības iespēja. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2003., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82475

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

24.12.2003., Nr. 182

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Struktūrfondi kā Latvijas tautsaimniecības iespēja

Referāti 57. inteliģences konferencē “Latvijas tautsaimniecības nacionālais attīstības modelis un Latvija ES ekonomiskajā telpā” Rīgā 12. decembrī

Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents:

Kā lata vietā ripos eiro

Runa konferencē “Latvijas tautsaimniecības nacionālais attīstības modelis un Latvija Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā” Rīgā 2003. gada 12. decembrī

Eiro ieviešanas stratēģija un eiro nozīme tautsaimniecības attīstībā

Ar ko šis gads ieies Latvijas vēsturē? Latvijas futbola izlase izcili startējusi Eiropas čempionāta atlases turnīrā, bet vēstures grāmatās 2003. gads tā īsti laikam tomēr paliks kā gads, kad divas trešdaļas Latvijas pilsoņu nobalsoja par valsts iestāšanos Eiropas Savienībā. Kā vairākums cilvēku to jau būs pamanījuši — tas nozīmē arī to, ka latu nākotnē apmainīsim pret eiro. Vienvārdsakot, otra referenduma par eiro ieviešanu Latvijā nebūs. To jau paredz ES līgums, un tā nosacījumus Latvija ir izvērtējusi, par tiem vienojusies iestāšanās sarunās. Šo līgumu aprīlī Atēnās parakstīja valsts augstākās amatpersonas, septembra referendumā vairākums iedzīvotāju atbalstīja iestāšanos Eiropas Savienībā, un oktobrī ES līgumu ratificēja Latvijas Republikas Saeima.

Desmit topošajām ES dalībvalstīm — kā saka, no Maltas Vidusjūrā līdz Maltai Latvijā —, tātad ir laiks sev uzdot konkrētu jautājumu “kad ieviesīsim eiro?”, nevis “vai to darīsim?”. Tāpēc, sadarbojoties Finanšu ministrijai un Latvijas Bankai, ir laikus tapusi mūsu valsts plānotā stratēģija eiro ieviešanai. To veidojot, aptaujāti Latvijas uzņēmēji un bankas, un viņu viedokļi ir būtiski ietekmējuši galarezultātu. Stratēģijas mezgla punktus šonedēļ apstiprināja arī Latvijas valdība.

 

Latvijas ceļakarte uz eiro: 2005–2007–2008

Šī stratēģija paredz, ka Latvijas ceļā uz eiro trīs galvenie gada skaitļi varētu būt 2005., 2007. un 2008. gads. Proti:

• Lai Latvija varētu sekmīgi uzsākt ceļu uz eiro ieviešanu, mums ir jāiestājas Valūtas kursa mehānismā II. Lai tajā iestātos, latam ir jābūt piesaistītam eiro. Tāpēc 2005. gada 1. janvārī latu piesaistīsim eiro. To nosaka arī ekonomikas attīstības loģika, jo Latvijas tautsaimniecība jau lielā mērā ir saistīta ar Eiropas Savienību. Tirdzniecība ar ES un jaunajām dalībvalstīm pēc iestāšanās sasniegtu 80% no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Lata piesaistes maiņa no SDR uz eiro notiktu, pamatojoties uz 2004. gada 31. decembra lata un eiro tirgus kursu. Tātad pārsaistes brīdī netiks veikta ne lata vērtības celšana, ne pazemināšana — latu nedz revalvēsim, nedz devalvēsim. Īsi sakot, pārsaistes rezultātā neviens lata īpašnieks neko nezaudēs!

• Divi gadi ir īsākais pārbaudes laiks Valūtas kursa mehānismā II, kurā katrai jaunajai dalībvalstij jāapliecina tautsaimniecības spēja izpildīt virkni ekonomisku kritēriju. Tāpēc, ātrākais, 2007. gada vasarā mēs varētu saņemt Eiropas kolēģu novērtējumu.

• Trešais solis. Ja novērtējums būs pozitīvs, pēc tam, iespējams, 2008. gadā, Latvijas nacionālo valūtu nomainītu Eiropas kopīgā nauda.

 

Latvijas plānotais eiro grafiks vēl jāsaskaņo ar Eiropas partneriem

Šobrīd nav daudz iemeslu šaubīties par to, vai Latvija šādā gaitā varēs virzīties, lai īstenotu eiro ieviešanas stratēģiju, tomēr jāatceras, ka tas būs atkarīgs no vismaz diviem apsvērumiem:

• Pirmkārt — tas būs sarunu rezultāts. Plāns jāakceptē daudzpusējās sarunās ar pārējām ES valstīm, ar Eiropas Centrālo banku un Eiropas Komisiju. Sarunas par Latvijas plānoto eiro ieviešanas grafiku ar ES institūciju pārstāvjiem sāksim no nākamā gada maija.

• Otrkārt — Latvijai būs jāspēj ievērot virkni ekonomisku kritēriju, tai skaitā budžeta disciplīnas, inflācijas un ārējā parāda lieluma nosacījumus, ko ierasti saucam par Māstrihtas kritērijiem. Latvija jau 2002. gadā bija viena no nedaudzajām ES kandidātvalstīm, kura tos arī praktiski spēja pildīt.

Tātad saskaņā ar Latvijas ieceri atvadīšanās no lata varētu notikt pēc četriem pieciem gadiem. Pavērtēsim, ko tas nozīmē Latvijas ekonomikai. Tagad par visu pēc kārtas.

 

Lata pašreizējā piesaiste SDR

Vispirms par mūsu līdzšinējo naudas politiku. Mūsu naudu kopš 1994. gada piesaistot Starptautiskā Valūtas fonda norēķinu vienībai — SDR valūtu grozam —, Latvijas Banka ir varējusi latu darīt stabilāku attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu. Tas nebūtu izdarāms tik veiksmīgi, ja Latvijas Banka latu būtu piesaistījusi vienai valūtai, teiksim, ASV dolāram vai tolaik Vācijas markai. Līdz ar to zemāka ir arī inflācija, jo zemāks ir importa cenu pieaugums.

Pagaidām lata pašreizējā piesaiste SDR joprojām labi atbilst ekonomikas vajadzībām, lai gan eiro loma Latvijas tautsaimniecībā aizvien vairāk pieaug. Atcerēsimies, ka SDR valūtu grozu veido pasaules četras lielās valūtas — ASV dolārs, eiro, Lielbritānijas sterliņu mārciņa un Japānas jena. Norēķinos par Latvijas preču un pakalpojumu eksportu svarīgs ir bijis gan dolārs, gan eiro, tāpat tas ir arī valsts ārējās ilgtermiņa saistībās.

 

Gaidāmā lata piesaiste eiro. Ekonomiskais pamatojums

Runājot par pieaugošo eiro lomu Latvijas ekonomikā, jāteic, ka vairāk nekā desmit gados mūsu valsts ārējā tirdzniecība ir nozīmīgi mainījusies - auguši apjomi, būtiski mainījušies Latvijas preču noieta tirgi. Patlaban ES valstis ir nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres. Mūsu eksports uz tām turpina augt. Jau šobrīd apmēram 80% ārējās tirdzniecības darījumu — gan importa, gan eksporta — notiek ar pašreizējām un topošajām ES dalībvalstīm. Vairākums no tām tuvākā nākotnē ieviesīs eiro. Starp citu, var piebilst, ka 2002. gadā Latvijas eksportētāju tirgus daļas lielākajos Eiropas tirgos saglabājās stabilas, par spīti tam, ka turienes ekonomika pēdējos gadus augusi kūtri. Tas liecina par mūsu eksportpreču noturīgo konkurētspēju.

Viss nupat sacītais ļauj secināt, ka lata kursa piesaiste eiro, precīzāk — pārsaiste no SDR groza eiro, radīs labvēlīgus apstākļus vairākumam eksportētāju un importētāju, tātad arī tautsaimniecībai kopumā.

 

Kā sajutīsim lata kursa piesaisti eiro?

Lielākā daļa no mums sākotnēji to nekādi neizjutīs, bet uzņēmējiem, kas darījumu līgumus slēdz eiro, samazināsies valūtas risks. Līdz ar to mazāki būs norēķinu un valūtas riska ierobežošanas izdevumi, bet saimniekošanu varēs vieglāk prognozēt.

Protams, tiem uzņēmumiem, kas norēķinās ASV dolāros vai citās valūtās, būs jāņem vērā valūtas risks un nepieciešamība pret to nodrošināties. Lats, kad to būsim piesaistījuši eiro, pret citām valūtām svārstīsies kopā ar eiro. Taču, pakāpeniski pieaugot eiro lomai Latvijas ārējos norēķinos, mazināsies šādu svārstību ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un uzņēmumu darbību. Lieku reizi jāatgādina arī, ka Latvijas komercbankās jau labu laiku ir pieejami valūtas risku samazināšanai nepieciešamie finanšu instrumenti, tostarp nākotnes darījumi.

 

Pārbaudes laiks — Valūtas kursa mehānisms II

Jau minēju vismaz divus gadus ilgu pārbaudes laiku — dalību Valūtas kursa mehānismā II. Tā ir kā laboratorija, kurā pētīs, cik labi pildām valūtas stabilitātes kritērijus. Pirms eiro ieviešanas divu gadu garumā lats būs piesaistīts eiro un lata kurss attiecībā pret to nedrīkstēs svārstīties vairāk nekā +/—15% pret lata/eiro piesaistes kursu.

Vienošanās par Valūtas kursa mehānisma II nosacījumiem notiks tikai pēc tam, kad Latvija kļūs par ES dalībvalsti. Sarunām par to pēc nākamā gada maija ir nepieciešams laiks. Tādēļ Latvijas pievienošanās Valūtas kursa mehānismam II iespējama 2005. gada 1. janvārī — to plānot drīzāk nebūtu droši. Sākot ar šo laiku, lats, kā jau teicu, tiktu piesaistīts eiro.

 

Vilcināties un atlikt eiro ieviešanu Latvijai

Tagad par to, cik lielā mērā Latvijas izaugsme, uzplaukums un Eiropas Savienības piedāvāto iespēju izmantošana ir saistīta ar eiro ieviešanu. Labi saprotu tos, kas vēlētos iespējami ilgi saglabāt latu kā nacionālo valūtu. Te varu piebilst — ja tāda tiešām būtu valsts stratēģija, Latvijas Banka varētu gluži labi darboties arī pēc šāda scenārija. Taču kā makroekonomists, kā finansists tomēr uzskatu, ka eiro būtu jāievieš bez liekas kavēšanās.

No makroekonomikas viedokļa eiro kā valūtai, ko lieto liels tirgus, ir savas objektīvas priekšrocības — gan no stabilitātes, gan ekonomiskās izaugsmes viedokļa. Bet, ja gribam pietuvoties Eiropas labklājībai, tad tā ir un paliek prātīgākā izvēle, jo pozitīvā ir vairāk nekā negatīvā.

Protams, jāatceras, ka Eiropas Savienība vispirms nozīmē iespējas un mums pašiem būs jāspēj tās izmantot! ES ir instruments. Tā ir fondu nauda. Tas ir lielāks tirgus. Latvijas valdībai būs pietiekami daudz jālauza galva, kā saglabāt Latvijas, nebaidos teikt, teicamnieka statusu, iestājoties valstu savienībā, kuru ekonomika šobrīd aug kusli, un nodrošināt arī tālāku Latvijas izaugsmi. Nule kā esam uzzinājuši pirmo deviņu mēnešu kopprodukta rādītājus, Latvijas ekonomika pieaugusi par 7,4%! Tātad Latvijas ekonomika attīstās, arī valūtas rezerves aug, reitingi kāpj, un turpina ieplūst investīcijas. Par to visu nāksies rūpēties, kopīgi lemjot par naudas politiku Frankfurtē.

Latvijas Banka atbalsta valdības nostāju, ka eiro ieviešanu lieki atlikt nebūtu vēlams. Savu uzstāšanos noslēdzot, kopsavilkumā minēšu galvenos apsvērumus.

• Latvijas ekonomika ir maza un atvērta, taču, ieviešot eiro, tai ir iespēja kļūt par lielas, spēcīgas ekonomiskās telpas sastāvdaļu, ar kuru Latvijai jau šobrīd ir cieša ekonomiskā sadarbība.

• Ekonomiskā sadarbība ar EMS dalībvalstīm kļūs ērtāka. Uzlabosies nosacījumi ārējai tirdzniecībai, investīcijām un līdz ar to ekonomiskajai izaugsmei un labklājībai.

• Tiem daudzajiem uzņēmējiem, kas veic norēķinus eiro, valūtas riska likvidēšana nozīmēs ievērojamu izmaksu un risku samazināšanos. Zūdot valūtas riskam un samazinoties ar to saistītajai kredīta riska prēmijai, zemākas kļūs procentu likmes Latvijā. Tas nozīmētu attiecīgi straujāku investīciju pieaugumu, kā arī dinamiskāku kopprodukta izaugsmi.

• Dalība eiro zonā novērsīs Latvijas būtiskākās makroekonomiskās problēmas, maksājumu bilances tekošā konta deficīta iespējamās sekas — valūtas krīzi. Citiem vārdiem — tas nozīmēs vēl lielāku makroekonomisko stabilitāti.

Kā galvenais ar eiro ieviešanu saistītais risks dažkārt tiek minēta Eiropas Centrālās bankas īstenotās vienotās monetārās politikas iespējamā neatbilstība valsts tautsaimniecības attīstības ciklam. Tomēr Latvija spēs sekmīgi darboties eirozonā, un eiro ieviešanas atlikšana nebūtu ekonomiski pamatota.

 

Šķirties no lata nebūs viegli

Par Ekonomikas un monetārās savienības mīnusiem. Pievienojoties EMS, nāksies atsacīties no neatkarīgas monetārās politikas un pieņemt eirozonas vienoto monetāro politiku. Te jāsaka, ka Latvijai arī līdz šim ir bijis jāpielāgojas ārējiem faktoriem, īpaši — tās pašas eirozonas monetārajai politikai. Kā dalībniece Latvija savukārt iegūs iespēju piedalīties Eiropas vienotās naudas politikas lēmumu pieņemšanā.

Eiro ieviešana nozīmēs arī atsacīšanos no nacionālās valūtas — lata. Lats kalpo godam, un, no vienas puses, šķirties varētu būt žēl. Esam to kopā veidojuši, un te liels paldies jāsaka cilvēku uzticībai. Lats tiešām ir stabila un skaista nauda. Tā ir ļāvusi ekonomikai augt, apsteidzot pārējās Eiropas pieauguma tempus. Tāpēc rūpēsimies, lai, pirmkārt, no lata šķiramies bez jelkādas burzmas un satraukuma. Proti, ar brīdi, kad latus sāksim nomainīt pret eiro, Latvijas Banka turpinās neierobežotu laiku pieņemt latus. Es nebaidos teikt — Latvijas Banka latus mainīs mūžīgi!

Otrs — visus, visus aicināsim talkā, kad kopīgi mēģināsim atrast simbolus, ko kalt Latvijas eiro monētās. Eiro banknotes diemžēl visur ir vienādas, bet uz eiro monētām kalsim savus simbolus! Latvijas Banka 2004. gadā plāno izsludināt konkursu — ideju konkursu, lai meklētu simbolus, ko gribam redzēt uz savas naudas. Simbolus, ar ko gribam kļūt pazīstami pārējā Eiropā. Būs pavisam astoņas monētas — no viena centa līdz diviem eiro ieskaitot. Dalībniekam nav jābūt māksliniekam, gaidīsim ierosmes, idejas. Par to ir jāsāk domāt, lai arī kopīgo Eiropas naudu ar laiku varam pieņemt kā savu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!