Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par diskusijām pirms lēmumiem. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.12.2003., Nr. 182 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82473

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Eiropas spēku un ASV kundzību

Vēl šajā numurā

24.12.2003., Nr. 182

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par diskusijām pirms lēmumiem

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Ar nākamā gada 1. maiju mums pienāksies daudzkārt solītais finansējums ES struktūrfondu veidā. Vai, jūsuprāt, Latvijas uzņēmēji ir gatavi šā finansējums saņemšanai?

Latvija ir pietiekami gatava iestājai ES – mēs šim procesam esam gatavojušies pēdējos 13 gadus. Šī gaidīšana ir bijusi pietiekami ilga, bet viss ir labs, kas labi beidzas, un patiesībā šī iestāšanās ir viens liels sākums. No nākamā gada maija Latvija vairs nebūs tikai maza valsts ar 2,5 miljoniem iedzīvotāju jeb 2,5 miljonu patērētāju lielu tirgu. Latvijas tirgu faktiski veidos 451 miljons iedzīvotāju, zudīs iekšējās robežas starp ES dalībvalstīm, bet Latvijas–Krievijas robeža kļūs par ES–Krievijas robežu. Mums būs iespēja sasniegt Eiropas attīstītāko valstu līmeni, bet, lai to izdarītu, mums būs arī daudz jāstrādā, lai apgūtu ES strukturālos fondus. Ir nepieciešams, lai šī nauda tiktu ieguldīta tādos projektos, kas veicinātu Latvijas ekonomisko attīstību – infrastruktūras, uzņēmējdarbības vides un reģionālajā attīstībā. Esmu pārliecināts, ka mēs būsim gatavi šo naudu paņemt. Varbūt 2004. gads būs grūtākais, bet 2005. un 2006. gadā attīstības tempi būs ļoti strauji.

Bet vai, jūsuprāt, Latvijas likumdošana ir pietiekami sakārtota, lai uzņēmēji varētu efektīvi šos fondus apgūt?

Nesen man bija iespēja viesoties Čehijā, iepazīt viņu pieredzi šajā jomā, un man jāsaka, ka čehi ir tādā pašā gatavības līmenī kā Latvija. Tādējādi mums nav jābēdājas, ka mēs atpaliktu no pārējām topošajām ES valstīm. Tas tikai parāda to, ka Briseles izstrādātie spēles noteikumi naudas saņemšanai nevar tikt ieviesti vienas dienas laikā.

Vairākkārt uzņēmēji ir izteikuši bažas par to, ka vēl joprojām Latvijā nav pieņemti skaidri noteikumi finansējuma saņemšanai. Kāpēc izveidojusies šāda situācija? Kad tā varētu tikt labota?

Valdības sēdē jautājumu saistībā ar ES strukturālajiem fondiem es aicināju atlikt.

Ar ko izskaidrojams šāds jūsu solis?

Tas bija nepieciešams, lai varētu notikt diskusija Latvijas Tautsaimniecības vienotās stratēģijas un attīstības padomē, pieaicinot tās nevalstiskās un uzņēmēju organizācijas, kas ir izteikušas bažas. Esmu pret to, ka valdība pieņem kārtējo lēmumu bez diskusijām. Tās ir nepieciešamas, lai atrastu līdzsvaru starp valsts un privātajām interesēm. Jebkurā gadījumā, lai valsts ekonomiskā attīstība būtu strauja, ir nepieciešama sadarbība starp valsti, pašvaldībām un uzņēmējiem.

Darba devēju konfederācija ir paudusi bažas, ka mazie un vidējie uzņēmumi nepietiekamo finanšu resursu dēļ nespēs realizēt ES fondu līdzfinansētos projektus...

Nevajag spekulēt! Tas, ka lielās bankas vēlas finansēt lielos projektus, nenozīmē, ka mums nav mazo banku. Ir taču zināms, ka mums ir bankas, kas vēlas kreditēt mazos projektus. Visu noteiks tirgus – aktuāli būs gan lielie, gan arī mazie projekti. Svarīgi, lai netiktu radīti mākslīgi šķēršļi. Latvijas Attīstības aģentūra ir gatava sniegt konsultācijas, lai uzņēmēji varētu izprast ar šiem projektiem saistītos procesus. Pār fondu sadali būs ļoti rūpīga kontrole.

Vai, jūsuprāt, Latvijas piešķirtais līdzfinansējums nākamajam gadam ir pietiekams?

Domāju, ka mums būs nepieciešams papildu līdzfinansējums. Taču šeit bažām nav pamata, jo nākamā gada ieņēmumi būs lielāki, nekā budžetā ir paredzēts. 2004. gada budžeta ieņēmumu prognozes ir pietiekami pieticīgas.

Šogad ir akceptēta piecu Latvijas ekonomisko pārstāvniecību atvēršana ārzemēs. Kāds ir šo pārstāvniecību darbības mērķis? Vai šāds solis jau nav novēlots?

Ir novēlots! Būtu labi, ja mums būtu šīs pārstāvniecības bijušas jau ātrāk, bet labāk vēlāk nekā nekad, jo tās mums ir vajadzīgas. Nākamgad tām pievienosies vēl vismaz trīs pārstāvniecības – Holandē un, iespējams, arī Dānijā un Norvēģijā. Tāpat mums šajā jomā ir jādomā par ASV un citām valstīm. Nākamgad Latvija iestāsies ES, un tāpēc mums ir jāstiprina ekonomiskie sakari ar visām šīm Eiropas valstīm.

Arī nesen pieņemtais lēmums par nepiedalīšanos izstādē EXPO Japānā manī ir raisījis bažas par politiķu izpratni par to, no kurienes nāk nauda, par iespējām, kuras Latvija neizmantos. Piemēram, Čehijā šobrīd strādā 120 lielas japāņu kompānijas, kuras tur ražo ES tirgum, bet Latvijā – nav nevienas.

Bet ko Latvijas uzņēmējiem reāli varētu dot šādas pārstāvniecības darbība, teiksim, Londonā?

Mums ir nepieciešams investēt līdzekļus, nostiprināt šīs pārstāvniecības, īpaši jau Londonā. Londona ir pasaules biznesa centrs, kurā strādā uzņēmēji ne tikai no Lielbritānijas, bet arī ASV, Japānas, arābu valstīm, Tālajiem un Tuvajiem Austrumiem, kā arī citām pasaules valstīm.

“DIENAS BIZNESS”; pēc A. Vaivara intervijas “Svarīgi, lai nebūtu mākslīgu šķēršļu”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!