Par tautsaimniecību, kuras zobratus eļļo nauda

Finansu ministrs Edmunds Krastiņš vakar, 3.februārī, kārtējā preses konferencē iepazīstināja žurnālistus ar šāgada janvāra finansu apskatu un informēja par Finansu ministrijas nākotnes darbiem

Vakar, 3. februārī, finansu ministrs Edmunds Krastiņš kārtējā preses konferencē teica, ka detalizēts šāgada janvāra finansu apskats vēl nav apkopots, taču kopumā janvāris beidzies ar fiskālo pārpalikumu, kā tas parasti arī katru janvāri mēdzot būt.

— Pamatbudžeta fiskālais pārpalikums janvārī bijis 7,8 miljoni latu, finansiālais pārpalikums — 2,1 miljons latu. Visticamāk, ka februāris, kā parasti tas mēdz būt sezonālo svārstību dēļ, būs sliktāks un radīsies tas deficīts, kas ir plānots. Sociālās apdrošināšanas budžetā janvārī bijis 5 miljonu latu deficīts, kas rāda, ka pagaidām vēl nav krasa uzlabojuma.

Kaut arī gads ir tikai sācies, Finansu ministrija jau domā par nākamā gada budžetu. Tiek gatavots makroekonomiskais scenārijs 2001.–2003. gadam, un ir ieplānots, ka to valdība skatīs nedaudz ilgāk kā pēc mēneša — 7. martā, lai apstiprinātu scenāriju ekonomiskajai attīstībai nākamajos gados. Protams, neskaidrība par ekonomisko attīstību saglabājas pietiekami liela arī šajā gadā, jo Latvijas ekonomisko attīstību ietekmē ārējie faktori — tādi kā notikumi Krievijā, Eiropā, kur, kā zināms, vērojams diezgan krass eiro kritums attiecībā pret dolāru. Tas apgrūtina Latvijas eksportu uz šo mūsu lielāko eksporta tirgu. Tāpat prognozes diezgan neskaidras padara arī iekšējie faktori — trīs lielāko valsts uzņēmumu privatizācijas perspektīvas. Viena lieta, protams, ir dabūt daudz naudas par privatizāciju, kas priecētu finansu ministru. Bet otra lieta — lai šīs privatizācijas rezultātā valstij būtu papildu investīcijas, kas uzlabotu mūsu tekošā konta deficītu. Protams, maksimālas naudas saņemšana par šo uzņēmumu pārdošanu nepavisam vēl nenozīmē, ka tiks garantēta arī šī otrā puse — garantēts pozitīvs efekts tautsaimniecībai kopumā. Tāpēc es ar zināmām bažām skatos, kā notiks "Latvijas kuģniecības" kontrolpaketes izsole. Kā zināms, nekādu pretendentu atlase nav paredzēta, līdz ar to pastāv bažas, ka var nebūt rezultāta vai arī rezultāts var nebūt tik pozitīvs, kā cerēts.

No patīkamām lietām minēšu šo. Kā jūs jau zināt, ar ļoti labiem rezultātiem beidzās pirmais valsts parādzīmju laidiens ar trīs gadus ilgu atmaksāšanas termiņu. Bankas piedāvāja trīsreiz lielāku naudas daudzumu, nekā mēs bijām gribējuši. Līdz ar to salīdzinoši bija ļoti labas procentu likmes, un arī pārējām valsts parādzīmēm ir vērojams procentu likmju kritums, kas kopumā norāda uz labu banku sistēmas likviditāti un arī pozitīvu attieksmi pret Latvijas ekonomisko attīstību.

Jums jau ir izdalīts preses paziņojums par banku izvēli attiecībā uz bezskaidras naudas norēķiniem. Tādēļ es neko sīkāk negribētu klāstīt, bet esmu gatavs atbildēt uz jautājumiem.

Pēc ilgstošas kavēšanās Ventspils dome beidzot ir apstiprinājusi mani par Finansu ministrijas pārstāvi Ventspils brīvostā. Protams, es šo pienākumu uzņemos bez īpašas patikas, jo tas nozīmē, ka man kāda sava darba laika daļa būs jāvelta Ventspils brīvostas pārraudzībai. Bet, protams, tas ir piespiedu solis situācijā, kad Ventspils dome nespēja apstiprināt manis piedāvāto kandidatūru ar tādiem argumentiem, kas pēc tam izrādījās pilnīgi nepamatoti. Jo tagad ārštata padomnieki arī ir atzīti par amatpersonām. Līdz ar to var uzskatīt, ka iepriekšieteiktā kandidatūra pilnīgi nepamatoti netika pat vērtēta Ventspils domē.

Vēl no citiem notikumiem, kas bijuši svarīgi un saistīti ar Finansu ministriju, ir tas, ka Saeima pirmajā lasījumā izskatījusi likumprojekta paketi par vienotas finansu un kapitāla tirgus uzraudzības institūcijas izveidošanu. Tā kā tas bija tikai pirmais lasījums, visas diskusijas vēl priekšā.

Ir beigušās sarunas arī par Pasaules bankas (PB) kredītu, kas Latvijai būs svarīgs arī tādā ziņā, ka mums nebūs jāaizņemas finanses citādā veidā, vai nu izlaižot eiroobligācijas, vai aizņemoties no ārvalstu bankām vistuvākajā laikā. Vēl Latvijas valdībai jāizpilda virkne Pasaules bankas prasību, lai PB valde izskatītu mūsu kredītpieprasījumu un mēs naudu arī tiešām varētu saņemt. Šis kredīts tiek saistīts ar strukturālajiem pārkārtojumiem Latvijā, kuru svarīga sastāvdaļa ir arī vidējā termiņa budžeta plānošana, naudas līdzekļu izlietošanas labāka caurskatāmība, atbildība par to izlietošanu.

— Par banku aptauju. Kāds bija komisijas sastāvs, un pēc kādiem kritērijiem notika banku atlase kredītiestāžu karšu un norēķinu kontu atvēršanai un apkalpošanai?

E.Krastiņš : — Komisiju vadīja Finansu ministrijas valsts sekretāre, komisijā bija arī Valsts kases vadītājs. Ko es gribētu galvenokārt pateikt par šo banku aptauju: tas, ko es solīju valdībai, tas, ko es solīju sabiedrībai,— ka mēs dabūsim ļoti izdevīgus nosacījumus,— ir panākts. Pamatojoties uz banku iesniegtajiem priekšlikumiem, komisija uzskatīja, ka neviens nav tik labs, kā mēs to gribētu, un nāca ar savu priekšlikumu. To, kā es zinu, viena banka no divām, kurām tika piedāvāts, ir akceptējusi. Mēs gaidām, kāda būs otras bankas atbilde. Protams, nekādā gadījumā nebūs tāda situācija, ka paliks tikai viena banka, kas apkalpos šos norēķinus. Es domāju, ka valsts varētu ar šo pasākumu, kad tas būs pilnībā ieviests, ietaupīt apmēram pusmiljonu latu gadā.

— Kādēļ šos norēķinus apkalpot tika piedāvāts tikai divām bankām? Varbūt vēl kāda būtu gribējusi pieteikties?

E.Krastiņš : — Kā es izlasīju komisijas protokolā, komisija, kura sastāvēja no pietiekami konservatīviem Finansu ministrijas darbiniekiem, uzskatīja, ka šis pasākums jāpiedāvā tām bankām, kurām ir pietiekami liels kapitāls. Katrai no divām izvēlētajām bankām ir trīsreiz lielāks kapitāls nekā nākamajām. Tā ir viena lieta. Un otra lieta — abām šīm bankām jau ir ilgstoša un pozitīva sadarbības pieredze ar Finansu ministriju. Pasākumi netiks ieviesti zibenīgi, tie prasīs visu šo gadu. Bez tam ar šo līgumu noslēgšanu būs atļauts, ka valsts iestādes savu ietaupīto budžeta līdzekļu ietvaros varēs atmaksāt 3,5 latus gadā par starptautiskajām maksājumu kartēm. Visi pārējie tarifi ir nulles līmenī.

Ja izrādīsies, ka ar šo divu banku tīklu nepietiek vai to pakalpojumi nav pietiekami kvalitatīvi, nekas neliedz Finansu ministrijai vēl izvēlēties kādu papildu banku. Un vēl viena lieta — protams, neviens neliedz, kā tas noteikts ar Ministru kabineta lēmumu, strādājošajiem izvēlēties kādas citas bankas. Tad strādājošajiem pašiem jāatbild par tarifiem, ko šīs bankas piedāvā.

— Gribētu precizēt par valsts budžetu. Vai bez obligācijām ar trīs gadus ilgu atmaksas termiņu valstij vēl būs nepieciešams aizņemties naudu?

E.Krastiņš : — Ja skatās uz to, kas plānots šāgada budžetā, tad kopējā parāda pieaugumam būtu jābūt apmēram 50 miljoniem latu. Bet, kā jau es teicu, tas ir atkarīgs gan no ekonomiskās situācijas attīstības, gan no tā, kā mums veidosies budžeta ieņēmumi, gan arī no tā, kā veidosies sociālās apdrošināšanas budžeta deficīts, jo diemžēl prognozes mainās ļoti strauji. Ja atceraties, kad sākotnēji iesniedza pensiju likuma grozījumus un bija runa par strādājošo pensionāru tiesību ierobežošanu saņemt pilnu pensiju, tad tika plānots 30 miljonu latu ietaupījums. Tad sākās liela ažiotāža, ka nekāda ietaupījuma nebūs. Pēdējie aprēķini rāda, ka tomēr būs 10 miljonu latu ietaupījums šogad. Līdz ar to sociālās apdrošināšanas budžeta prognozes ir diezgan neskaidras, bet no tā lielā mērā būs atkarīgs, cik valstij šogad būs jāaizņemas.

Vēl viens faktors, kas noteiks, cik daudz būs jāaizņemas, ir trīs lielo uzņēmumu — "Latvenergo", "Latvijas kuģniecība" un "Lattelekom" — privatizācijas ieņēmumi. Šeit var tikpat labi ieņemt "nulli", ja nav efektīvas darbības, un var ieņemt arī kādus 300 — 400 miljonus dolāru. Veiksmīgi pārdodot "Lattelekom", veiksmīgi virzoties uz priekšu "Latvijas kuģniecības" privatizācijā un kaut ko uzsākot arī "Latvenergo". Tādā gadījumā mums nebūs vispār jāaizņemas un, iespējams, vienu daļu naudas varētu novirzīt arī otrā līmeņa pensiju sistēmas veidošanai. Tā ka šī amplitūda ir ļoti paša.

— Bankām bija liela interese par maksājumu karšu un norēķinu kontu atvēršanu un apkalpošanu, jau ir izskanējuši protesti no bankām, kurām netika šis pasākums piedāvāts. Kādēļ bankām būtu šie pakalpojumi jāsniedz nulles vērtībā?

E.Krastiņš : — Tas jums jājautā pašām bankām. Mēs tādus noteikumus piedāvājām, bankas varēja tos pieņemt vai nepieņemt.

— "Hansabanka" vakar pauda zināmu neizpratni par vēl neoficiālajiem aptaujas rezultātiem. Vai jums nešķiet, ka spēles noteikumu piedāvāšana tikai diviem no deviņiem "spēlētājiem" varētu liecināt par kādu konkurences ierobežošanu?

E.Krastiņš : — Bet tas nav nekāds konkurences ierobežojums! Pirmkārt, Finansu ministrija, slēdzot šos līgumus, uzņemas daļu atbildības. Otrkārt, tika ņemts vērā kapitāla lielums. Treškārt, pieredze. Ceturtkārt (es atsaucos uz komisijas protokolu, ar to visi varat iepazīties), šie pakalpojumi, kas visām bankām tika piedāvāti, bija daudzmaz vienādi, nebija lielu atšķirību. Un tas, kas mums ir vajadzīgs, ir vienkāršas lietas — pārskaitīt naudu un lai cilvēki to varētu skaidrā naudā izņemt. Un, protams, apmaksāt veikalos kaut ko, ja viņi to vēlas. Es saprotu, komisija uzskatīja, ka divas izvēlētās bankas var noklāt visas šīs vajadzības Latvijas teritorijā. Protams, ja kāda no šīm bankām atteiktos (tiesa, iepazīstoties ar komisijas protokolu, secināju, ka tur tas nav paredzēts), tad, bez šaubām, komisijai vajadzētu izteikt piedāvājumu vēl kādai no bankām. Droši vien, tad tā banka, kas protestē, varētu būt nākamā kandidāte, jo tā ir viena no lielākajām pārējo banku vidū kapitāla lieluma un arī filiāļu tīkla ziņā.

— Pašlaik ir runa tikai par divām bankām. Iepriekš tika runāts arī par "Latvijas pastu"?

E.Krastiņš : — Ar "Latvijas pastu" sarunas notiek lēnāk, jo ar viņiem nenotiek konkurss. Līguma slēgšana būs, bet tā netiek īpaši forsēta, un, protams, "Latvijas pasts" neizdod maksājumu kartes, bet tikai uztur kontus. "Latvijas pasts" mums ir svarīgs tad, kad šī sistēma izplatīsies uz lauku teritoriju. Šogad runa pamatos ir par lielajām pilsētām, par rajonu centriem, kuros jau pietiekami augstā līmenī ir banku pakalpojumi, pieejami bankomāti.

— Vai pastāv izvēles iespējas katram darbiniekam atsevišķi, vai visai iestādei kopumā jāizvēlas viena banka?

E.Krastiņš : — Bez šaubām, atsevišķi! Tā, kā nosaka Ministru kabineta lēmums, kā nosaka Civillikums, katrs cilvēks var atsevišķi izvēlēties, kurā bankā viņš saņems savu naudu.

— Bet cilvēki neies uz citām bankām, ja Finansu ministrija iesaka divas konkrētas!...

E.Krastiņš : — Bet saprotiet, mēs esam panākuši daudz labvēlīgākus noteikumus, nekā bankas piedāvā. Valsts kopumā ir vinnējusi. Mēs to esam piedāvājuši lielākajām bankām. Es tikai to apsveiktu, ja arī citām bankām kapitāls varētu pieaugt, mātes bankās palielinot kapitālu savās meitas bankās šeit, Latvijā.

— Vai ar šīm divām bankām tiešām tiks noklātas pilnīgi visu budžeta iestāžu vajadzības?

E.Krastiņš : — Es jau iepriekš teicu: ja izrādīsies, ka tas tā nav, ja vajadzēs vēl, tad tas jau būs pakāpenisks process, kurš attīstīsies visa gada laikā. Ja radīsies kādas sūdzības vai izrādīsies, ka cilvēki masveidā izvēlēsies kādas citas bankas, tad... nekas jau nav akmenī iecirsts uz mūžu.

— Vai jums tomēr nešķiet, ka šeit ir noticis konkurences ierobežojums vai interešu konflikts?

E.Krastiņš : — Bet nav jau konkurences ierobežojuma! Katrs var konkurēt, var piedāvāt savus pakalpojumus par šiem tarifiem vai par lielākiem tarifiem! Un tādā izpratnē daudz lielāks konkurences ierobežojums ir tad, ja kāds izsludina konkursu un izvēlas vienu firmu, piemēram, ceļa būvei.

— Vai tas deficīta pieaugums, ko iepriekš minējāt, ir iekšējā vai ārējā parāda pieaugums?

E.Krastiņš : — Tas ir kopējais pieaugums. Tas, protams, ļoti atkarīgs no situācijas iekšējā un ārējā finansu tirgū. Finansu ministrija un Valsts kase aizņemsies tur, kur tas būs izdevīgāk. Un tas atkarīgs arī no privatizācijas ieņēmumiem. Pašreiz, ko mēs zinām skaidri, ir 40 miljonu dolāru lielais PB aizņēmums. Tas daļēji tiks izmantots arī veco kredītu atmaksai. Var jau mums arī nebūt ārējā aizņēmuma pieauguma. Pie labas apstākļu sakritības ārējā parāda lielums varētu kristies.

— Latvijai 2000. gadā ir nepieciešami 52 miljoni latu parāda segšanai. Vai nauda valstij ir?

E.Krastiņš : — Mēs jau esam izlaiduši eiroobligācijas. Pašlaik mums ir rezervē mazliet vairāk par 100 miljoniem latu veco kredītu atmaksāšanai un daļēji budžeta deficīta segšanai. Šāgada martā mums jānorēķinās par diezgan lielu veco kredītu summu — vairāk nekā 30 miljoniem latu. Pašlaik mums pietiekami daudz naudas ir rezervē no iepriekš izlaistajām eiroobligācijām, lai to izdarītu.

— Kādam mērķim tad tiks ņemts PB aizņēmums? Varbūt tas nemaz nav vajadzīgs?

E.Krastiņš : — Šī nauda mums būs vajadzīga šogad. Jautājums — vai tieši martā?... Martā mums jāparaksta līgums. Kad mēs to naudu sāksim izmantot, tas jau ir cits jautājums. Mēs to darīsim, kad mums tas būs vajadzīgs. Bet mums tad jau būs līgums, kas ļaus izmantot 40 miljonus dolāru. Nav teikts, ka mēs šo naudu sāksim izmantot tieši martā.

— Kura nauda ir lētāka — eiroobligāciju vai PB aizdevums?

E.Krastiņš : — PB aizdevums ir uz ļoti ilgu laiku, un tas noteikti ir dārgāks nekā eiroobligācijas. Bet atšķirībā no eiroobligācijām aizņēmums ir saistīts ar veselu pasākumu kompleksu Latvijas valdībai, kas jāveic strukturālo pārkārtojumu ziņā. Eiroobligācijām nav nekādu nosacījumu, taču — tā ir nauda uz īsāku laiku.

Rūta Bierande,

"LV" ekonomikas redaktore