Kā strādāts līdz šim, un kā centīsimies strādāt rīt

Vakar, 16.decembrī, preses konferencē: Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis, VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners, Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols un Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Jānis Nesaule Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Vakar, 16. decembrī, Valsts ieņēmumu dienestā (VID) notika preses konference “VID 10 gados – izmaiņas un sasniegumi”. Tajā piedalījās VID ģenerāldirektors Kārlis Ketners, VID Galvenās muitas pārvaldes direktors Mārtiņš Tols, VID ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis un VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks Jānis Nesaule.

Valsts Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Kārlis Ketners, balstoties uz apkopotajiem datiem, iezīmēja VID administrēto ieņēmumu desmit gadu rādītājus, vienlaikus atgādinot, kas šo gadu laikā ir ietekmējis nodokļu ieņēmumu pieaugumu vai kritumu. Ja 1994.gadā kopējie VID administrētie ieņēmumi bija 431 miljons latu, tad šogad 11 mēnešos – 1 miljards 646 tūkstoši latu. Kā būtiskākie blakusfaktori tika nosaukta banku krīze 1995.gadā, Krievijas ekonomiskā krīze 1999.gadā, savukārt pozitīvi ieņēmumu rādītājus ietekmēja sociālā nodokļa administrēšanas pārņemšana no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 1998.gadā, bet 2002.gadā – uzņēmējdarbības vides stabilizācija valstī.

Skaitliski uzskatāmi tika parādīta un skaidrota visu VID administrēto nodokļu pieauguma vai krituma dinamika. VID tiek administrēti šādi nodokļi un nodevas: uzņēmuma ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, akcīzes nodoklis, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, izložu un azartspēļu nodoklis un nodeva, valsts nodeva un nenodokļu maksājumi. Pēdējā gada sasniegumus nodokļu sistēmas sakārtošanā un pilnveidošanā sekmējusi sadarbība ar Finanšu ministriju dažādu likumdošanas grozījumu sagatavošanā un šo grozījumu pieņemšana Saeimā, kā arī VID un valdības kopīgi sāktie mērķtiecīgie centieni aplokšņu algu apkarošanā, darbs nodokļu parādu piedziņā, sociālā nodokļa un uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājums darba devējiem.

Desmit gadu sasniegumu klāstā VID min arī 1998.gadā aizsākto VID modernizācijas projektu, kas veikts sadarbībā ar Pasaules banku. Nākamgad paredzēta jaunu klientu apkalpošanas zāļu izveidošana, Rīgas muitas reģionālās iestādes ēkas renovācija, VID Kurzemes reģionālās iestādes centra izveide, kā arī uzlabojumi elektroniskajā datu apstrādē un VID elektroniskā konsultatīvā dienesta izveide.

Jānis Nesaule, VID galvenās nodokļu pārvaldes direktora vietnieks, informēja par paveikto aplokšņu algu apkarošanā. Kopš šā gada aprīļa veikts pāri par 11 tūkstošiem pārbaužu. Apliecinot ne vien VID represīvās funkcijas, bet arī mērķtiecīgu virzību uz servisa iestādi, J.Nesaule atgādināja, ka pirms pārbaužu veikšanas uzņēmumi tiek brīdināti un tiem dota iespēja precizēt iesniegtās deklarācijas un samaksāt nodokļu parādus. Lai samazinātu uzņēmumu iespējas krāpties ar nepatiesām ziņām, VID sadarbojas informācijas jomā ar citiem partneriem, piemēram, līzinga kompānijām.

Progresīvs solis neesošu un fiktīvu uzņēmumu noteikšanā un paātrināta to svītrošana no Uzņēmumu reģistra (UR) datu bāzes ir jaunā likumdošanā noteiktā kārtība šādu gadījumu samazināšanā. Tā, piemēram, pamatojoties uz jauno kārtību, no UR datu bāzes pēc VID ziņu saņemšanas ir izslēgts katrs desmitais no valstī reģistrētajiem 49,7 tūkstošiem PVN nodokļa maksātāju uzņēmumu. Pēc VID datiem, valstī ir vairāk nekā 4 tūkstoši fiktīvu uzņēmumu. J.Nesaule minēja, ka Latvijā šogad ir reģistrēti 123 tūkstoši uzņēmumu juridisko nodokļu maksātāju, salīdzinājumā ar 1994.gadu to skaits ir dubultojies.

VID Galvenās muitas pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Tols apstiprināja muitas darbības citu prioritāšu noteikšanu, kas būs pēc iestāšanās ES 2004.gadā. Līdz šim muita normatīvos aktos noteiktā kārtībā iekasē un valsts pamatbudžetā ieskaita pievienotās vērtības nodokli (PVN), daļu akcīzes nodokļa, muitas nodokli, bet valsts speciālajā budžetā tiek ieskaitīts dabas resursu nodoklis un daļa akcīzes nodokļa.

Šogad valsts budžetā muitas iekasēto fiskālo ieņēmumu apjoms ir 548 miljoni latu, un tas ir būtisks pēdējo gadu sasniegums. Turpmāk muitas pārraudzībā galvenā uzmanība tiks pievērsta sabiedrības un iekšējā tirgus aizsardzībai. Lai to nodrošinātu, muita īsteno un turpmāk īstenos kontroles pasākumus muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā, īpašu uzmanību pievēršot narkotisko un psihotropo vielu, akcīzes preču, pārtikas preču, kā arī pirātisku preču nelikumīgas pārvietošanas novēršanai. M.Tols atzīmēja, ka pēdējos pāris gados ir pieaudzis to gadījumu skaits, kad tiek atklāti mazāk izplatīti nelikumīgas preču pārvietošanas gadījumi, piemēram, gleznu, litogrāfiju un miniatūru, juvelierizstrādājumu, gliemežvāku un koraļļu aizturēšana. Uzmanība tiek pievērsta arī intelektuālā īpašuma aizsardzībai. Starp aizturētajām precēm ir “Nokia”, “Adidas”, “Nike”, “Gucci” un citu pazīstamu ražotāju preču viltojumi, kas atrasti uz Ķīnā vai Taivānā ražotiem sporta apģērbiem un apaviem, mobilajiem tālruņiem vai galantērijas izstrādājumiem.

Tāpat kā citviet valsts iestādēs, arī muitā tiek domāts par pakāpenisku papīra dokumentu aizstāšanu ar elektroniskajiem un par procedūru vienkāršošanu. Paralēli notiek arī citi muitas modernizācijas procesi. To īstenošanā kā veiksmīgus ārvalstu sadarbības partnerus M.Tols minēja Zviedrijas un ASV muitas dienestus.

VID ģenerāldirektora vietnieks Kaspars Čerņeckis pastāstīja par VID Finanšu policijas pārvaldes veikumu, ierosinot krimināllietas par pārkāpumiem uzņēmējdarbībā, nodokļu nemaksāšanā vai izvairoties no nodokļu nomaksas. Tika nosauktas arī šā gada redzamākās aktivitātes dažādu preču kontrabandas atklāšanā un novēršanā. Akcizēto preču pārvalde šobrīd lielu vērību veltī licencēšanai, lai licences netiktu piešķirtas uzņēmumiem ar negodīgiem mērķiem.

Zaida Kalniņa, “LV” nozares redaktore