• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Dzimtā valoda ir mazas tautas identitātes un eksistences pamats". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.2003., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/82006

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lai bagāti augļi mūsu valodas ābelei

Vēl šajā numurā

11.12.2003., Nr. 175

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Dzimtā valoda ir mazas tautas identitātes un eksistences pamats”

Māra Zālīte, Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja:

K05.JPG (21555 bytes) K02.JPG (18626 bytes)

Vakar, 10.decembrī, Valsts valodas komisijas gada pārskata sanāksmē un daudzvalodu izdevuma “Latviešu valoda. Valodas Latvijā” atvēršanā: Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte, prof. Jānis Sīlis, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja prof. Ina Druviete; profesori, kas tulkojuši izdevumu “Latviešu valoda. Valodas Latvijā”, — Ilze Kangro, Igors Koškins, Andrejs Veisbergs un Andrejs Bankavs
Foto: Andris Kļaviņš

Ekselences! Dāmas un kungi! Godātie kolēģi!

Tuvojas gada noslēgums. Priekšā ir svētki, un ir labi, ja tos var sagaidīt ar gandarījumu par paveikto. Gada bilances gatavo ne tikai grāmatveži. Ikviens no mums domās pārcilā padarītos un nepadarītos darbus, un arī šo patīkamo sabiedrību Valsts valodas komisija ir aicinājusi, lai pastāstītu par savu darbību 2003. gadā, izvērtētu to un pateiktos saviem sabiedrotajiem.

Valsts valodas komisija ir dibināta 2002.gada janvārī pēc Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas iniciatīvas.

Par komisijas pamatuzdevumu tika izvirzīta vajadzība izstrādāt Valsts valodas attīstības programmu, kuras mērķis būtu valsts valodas pozīciju nostiprināšana un nākotnes perspektīvu nodrošinājums.

2002.gada decembrī, balstoties uz vispusīgu informāciju (statistikas analīzi un sociolingvistiskiem pētījumiem tai skaitā), VVK nodeva speciālistu un sabiedrības apspriešanai Programmas projektu. Tas publicēts gan laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, gan izdots atsevišķā brošūrā. Šā gada martā Rīgas Latviešu biedrībā notika diskusija, kurā ar Latvijas Radio starpniecību varēja piedalīties visplašākā sabiedrība.

Šobrīd Programmas izstrāde pamatvilcienos ir pabeigta, notiek precizēšanas un rediģēšanas darbs.

VAKS.JPG (8640 bytes)Sabiedrības iesaistīšanos valodas problēmu aktualizācijā un risināšanā VVK uzskata par ne mazāk svarīgu kā programmatisku dokumentu izstrādi. Šo iesaistīšanos esam centušies panākt, rīkojot seminārus dažādām profesionālām grupām, sākot ar valodniekiem, skolotājiem, politiķiem un beidzot ar interneta portālu vadītājiem.

Vairāki semināri notikuši, piesaistot ārzemju lektorus, piemēram, maijā seminārā “Leksikogrāfija šodien” kā vieslektore piedalījās Oksfordas universitātes profesore Džoanna Tulloha (Joanna Tulloch).

Savukārt septembra seminārā par tēmu “Valodu konkurences izvirzītās prasības dzimtās valodas skolotājiem” viesojās Freiburgas Pedagoģiskās universitātes profesors, Vispasaules valodu skolotāju federācijas ģenerālsekretārs doktors Einars Leupolds (Eynar Leupold).

Starptautisks mērogs bijis arī sēdēm un konferencēm ar Lietuvas VVK priekšsēdētāju Irēnu Smetonieni, Baltijas valstu terminoloģijas un speciālā lietojuma valodas seminārs, konference “Identitāte un atpazīstamība, valoda un tulkojums” u.c.

Šie starptautiskie pasākumi mūs bagātina ne tikai profesionāli, tie sniedz arī morālu atbalstu, ļaujot sajust, ka mēs ar savām problēmām neesam vientuļi, bet tiekam izprasti un atbalstīti.

Valsts valodas komisija savukārt centusies morāli atbalstīt citus. Pirmām kārtām dzimtās valodas skolotājus. 25. novembrī notika labāko latviešu valodas skolotāju godināšana ar Valsts prezidentes piedalīšanos, bet pirms tam, maijā, Rīgas pils Ģerboņu zālē bija aicināti mazākumtautību dzimtās valodas labākie skolotāji no visas Latvijas. Arī viņi, kuri bērniem māca ukraiņu, igauņu, lietuviešu un poļu valodu, ivritu, čigānu, baltkrievu un krievu valodu kā dzimto valodu, saņēma pateicību no Valsts prezidentes personiski.

Aizvadāmo 2003. gadu Latvijas ZA bija pasludinājusi par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha gadu. VVK līdzdarbojusies daudzās šī gada aktivitātēs un arī pati rīkojusi konferenci Rīgas Latviešu biedrībā Kārļa Mīlenbaha atcerei.

Patīkami konstatēt, ka VVK iniciatīvas un iesākumi atbalsojas sabiedrībā un būtiski palielina valodas jautājumu īpatsvaru, kā arī atraisa pašiniciatīvu. Tā pirms dažām dienām notikusī konference “Elektroniskais vārds – latviešu valoda radio, televīzijā un internetā” notika ar VVK atbalstu, bet jau pēc žurnālistu pašu ierosmes. Šādas ierosmes mēs gaidām arī nākotnē.

Par lielāko panākumu šogad ir uzskatāms VVK inspirētais Ministru kabineta lēmums par valodas aģentūras (VA) izveidošanu. MK rīkojums Nr.653 ir publicēts “Latvijas Vēstnesī” šā gada 22. oktobrī. Tas ir reāls solis uz konsekventu un atbildīgu valsts valodas politikas īstenošanu. Aģentūra ir nodota Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā, ir definētas VA funkcijas un struktūra. Pašlaik tiek gatavots nolikums konkursam par VA direktora vietu un 13 štata vietām un citi normatīvie akti. VA būs, kā mēs ceram, neliela, bet spēcīga struktūrvienība, kuras uzdevums būs īstenot valsts valodas politiku, nedublējot, bet dažos gados papildinot jau esošās ar valodu saistītās institūcijas.

Minēšu tikai dažas VA paredzētās darbības jomas. Tās ir valsts valodas attīstība informācijas tehnoloģijas sfērā, plašs konsultāciju dienesta tīkls valsts valodas jautājumos, kā arī valsts valodas popularizēšana medijos, lai celtu valodas prestižu un veidotu pozitīvu attieksmi pret valsts valodu mazākumtautību vidū. Protams, vēl priekšā liels darbs, lai VA “nostādītu uz kājām”, bet tās izveidošanas fakts ir saistīts ar tālejošām un pozitīvām sekām. VA no valsts budžeta nākamajā gadā piešķirti 200 tūkstoši latu, kas ir samērā solīda summa, un tas ir apliecinājums reālai valsts politikai šajā jomā.

Jāsaka, ka VVK aizvadītajos nepilnos divos savas pastāvēšanas gados ir brīvprātīgi veikusi daļu no darbiem, ko nākotnē (jau par atalgojumu) veiks Valodas aģentūra. Tie ir projektu konkursi, ko VVK organizēja gan 2002., gan šajā gadā, kopumā izskatot pāri par 100 projektiem. Šogad jau ar Izglītības un zinātnes ministrijas administratīvajiem spēkiem piešķirts finansējums 27 projektiem.

VVK arī pati izdevusi trīs brošūras “Lāča ausis”, kas ir latviešu klasiskās literatūras anotācijas, Ilmāra Meža sagatavoto “Statistikas spoguli”, kā arī konferences “Zinātnes valoda” materiālus.

Ar šo, nebūt ne visu labo darbu uzskaitījumu, samērā grāmatvedisko “bilances” daļu es varētu beigt. Bet vēl lūdzu uzmanību dažām vispārīgākām, vēl nepieminētām problēmām, kuras nevaram ignorēt, pat būdami priekšsvētku noskaņās.

Mēs visi zinām, ka Latvijā latviešu valodai ne tikai jākalpo par Mūzu dzejniekiem, ne tikai jābūt par Heidegera proponētajām dvēseles mājām, bet jāveic arī smags vezumnieka zirga darbs, proti, jābūt par integrācijas bāzi starp diviem savstarpēji samērā atsvešinātiem lingvistiskiem kolektīviem, mazliet vienkāršojot — starp latviešiem un krieviem. Līdz ar to smalkā, maigā substance — valoda — kļūst par iekšpolitisku instrumentu. Vēl vairāk — sakarā ar Krievijas politiskajām aktivitātēm — arī par ārpolitisku faktoru.

Neraugoties uz to, ka Latvija kā ES kandidātvalsts atbilst visiem Eiropas institūciju noteiktajiem kritērijiem, zināmas aprindas Krievijā turpina ofensīvu politisku kampaņu, apsūdzot Latviju par it kā pastāvošu krievvalodīgo lingvistisko diskrimināciju Latvijā, un cenšas panākt valsts valodas statusu arī krievu valodai. Divas valsts valodas Latvijā — nezinātājs varētu jautāt — kas gan tur slikts? Pasaulē (un arī Eiropā) taču ir daudzas valstis ar divām vai vairākām oficiālajām (valsts) valodām.

Mums pacietīgi un konsekventi jāskaidro situācija gan pašu mājās, gan ārzemēs. Nezinātājiem ir jāuzzina, ka, pirmkārt, latviešu valoda tikko sāk atgūt savas sociolingvistiskās funkcijas, kas tai bija atņemtas padomju laikā apzinātas rusifikācijas iespaidā. Piemēram, Latvijā joprojām ir 17 pagasti, kur latviešu bērniem nav iespēju mācīties dzimtajā valodā un viņi var mācīties vienīgi krievu valodā.

Otrkārt, latviešu un krievu valoda nav vienas svaru kategorijas cīkstoņi un arēnas aplis nav neitrāla teritorija kādā ārzemju sporta zālē. Cīkstiņš par valodu dominanti notiek Latvijā — vienīgajā teritorijā, kur latvieši var realizēt savas tiesības uz valodas un kultūras saglabāšanu un attīstīšanu. Latviešu valodas runātāju skaits ir 1,5 miljoni. Krievu valodas runātāju skaits ir 150 miljoni. Un vēl pāri par 150 miljoniem to lieto kā otro valodu. Latvijas krievi nav norobežota minoritāte. Krievija ir ietekmīga kaimiņvalsts, kuras informācijas telpa krievu valodā ir plaši pieejama. Krievu valodai ir augsta tirgus vērtība un tai kā valodai ir lieliskas nākotnes perspektīvas. Tāpēc valodas politikai Latvijā ir defensīvs jeb aizsargājošs raksturs attiecībā uz latviešu valodu. Kā jau demokrātiskā valstī pašsaprotami, vienlaikus tiek garantētas minoritāšu tiesības lietot un attīstīt savas valodas.

Krievijai joprojām grūti samierināties ar Baltijas telpas zaudējumu. Tā cenšas paturēt savu politisko varu un ekonomisko ietekmi. Ir politiskie spēki arī Latvijā, kas ir ieinteresēti saglabāt spriedzi starp valodām un traucēt Latvijas valstij tik svarīgo integrācijas procesu. Lingvistisko tiesību aizsegā tiek apzināti veicināta vienvalodība, kas ir lielas krievu sabiedrības daļas problēma Latvijā. Vienvalodība tomēr nav savienojama ar toleranci un atvērtību pret citām kultūrām, citām pieredzēm, citām vēstures interpretācijām. Paradokss ir arī tas, ka Krievija, vārdos rūpējoties par saviem tautiešiem “tuvajās ārzemēs”, faktiski kavē krievvalodīgo indivīdu sociālo mobilitāti un konkurētspēju darba tirgū.

Nesenajā referendumā, kad Latvija nobalsoja par pievienošanos Eiropas Savienībai, viens no motīviem bija cerība uz Eiropu kā patvērumu latviešu valodai un kultūrai. Tāpēc Eiropas idejai par vienotību daudzveidībā, par dažādu kultūru tolerantu līdzāspastāvēšanu un mijiedarbību mūsu acīs ir īpaša nozīme. Cerība, ka Eiropā ikviena valoda tiks uzskatīta par kopīgu un aizsargājamu vērtību, kā arī ticība, ka tā nebūs tikai skaista deklarācija, sniedz šobrīd visvajadzīgāko — drošības sajūtu.

Dzimtā valoda ir mazas tautas identitātes un eksistences pamats. Manuprāt, tā ir aksioma.

Tāpat kā aksioma ir tas, ka valsts integritātei un stabilitātei nepieciešama saliedēta, pamatvērtībās vienota sabiedrība, kas spēj saprasties vienā valodā — šo vārdu tiešā un pārnestā nozīmē. Es būšu ļoti laimīga, ja VVK darbs, stiprinot valsts valodu, aizvadītajā gadā būtu stiprinājis arī sapratni starp mazākumtautībām Latvijā un veicinājis Latvijas sabiedrības konsolidāciju mūsu visu nākotnes vārdā.

Pateicos par uzmanību!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!