Par “dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem” pēc Lielā terora

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.174, 10.12.2003.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra

K.Priežes lūgums pārskatīt R.Zisares-Svirskas lietu

Slepeni

Maskavā, 1944. gada 8. jūlijā

 

(..) PSR Savienības iekšlietu tautas komisāram biedram L.P.Berijam

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijā griezās ieslodzītā R.J.Zisare-Svirska, kura raksta, ka soda termiņš beidzies jau 1942. gadā, taču viņai nezināmu iemeslu dēļ viņa joprojām tiek turēta nometnē.

Nosūtot Jums šo iesniegumu, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs lūdz Jūsu rīkojumu, ja tas ir iespējams, attiecīgajai daļai pārskatīt šo lietu.

Pielikumā: iesniegums uz 1 lapas.

Latv. PSR Augstākās Padomes sekretārs K.Prieže

LVA, 290.f., 1.s.apr., 22.l. 30.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretāra

K.Priežes lūgums atļaut A.Blumfeldei

aizbraukt no nometinājuma vietas

PSR Savienības valsts drošības tautas komisāram Slepeni, Nr.493/s

Biedram V.N.Merkulovam Maskava, 1944.g. 1. augustā

 

1944. gada 15. maijā pēc mūsu lūguma no atrašanās Temlagā tika atbrīvota, bez tiesībām aizbraukt no nometnes teritorijas, Austra Alberta meita Blumfelde, kura 1937. gadā tika notiesāta uz 5 gadiem. Patlaban A.A.Blumfelde strādā IeTK Temlagā kā brīva līguma strādniece.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs, lūdzot par viņas atbrīvošanu, bija paredzējis izmantot viņu kā skolotāju mūsu gvardes divīzijas bērnu namā Kirovas apgabala Kumjonu ciemā.

(..) Ņemot vērā sacīto, Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijs lūdz Jūsu rīkojumu, ja tas ir iespējams, piešķirt pilsonei Austrai Alberta meitai Blumfeldei tiesības izbraukt ārpus Temlaga robežām un apmesties mūsu bērnu nama atrašanās vietā Kirovas apgabala Kumjonu ciemā, kur viņa strādās par skolotāju.

A.A.Blumfeldes atrašanās vieta:

Mordovijas APSR, Potmas stacija, Ļeņina dzelzceļš, pasta nodaļa “Umora-2”.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija sekretārs K.Prieže

LVA, 290.f., 1.s.apr., 22.l., 34., 34a.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

vietnieka P.Plēsuma lūgums pārskatīt

Leontīnes Brounas apsūdzības lietu

PSR Savienības iekšlietu tautas komisāram Slepeni, Nr.117

biedram L.P.Berijam 1945. gada 24. jūlijā

Nosūtu M.G.Grīnbergas iesniegumu viņas māsas Leontīnes Jura meitas Brounas lietā, kura arestēta 1937. gadā un 1937. gadā nosūtīta uz Kolimu, Magadanu, uz 5 gadiem.

Lūdzu Jūsu rīkojumu attiecīgajai daļai izskatīt viņas lietu un izlemt jautājumu par iespēju L.J.Brounai atgriezties Latvijā.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

vietnieks P.Plēsums

LVA, 290.f., 1.s.apr., 35.l., 12.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

vietnieka P.Plēsuma lūgums pārskatīt L.Balodes lietu

PSR Savienības iekšlietu tautas komisāram Slepeni

b. L.P.Berijam 1945. gada 29. augustā

 

Nosūtu pilsones L.J.Balodes iesniegumu, kura arestēta 1937. gadā un ir izcietusi 8 gadu sodu, bet atstāta nometnē līdz sevišķam rīkojumam.

Lūdzu Jūsu rīkojumu attiecīgajai daļai pārskatīt viņas lietu un Jūsu lēmumu paziņot mums.

Pielikums: iesniegums uz 1 lapas.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

vietnieks P.Plēsums

LVA, 290.f., 1.s.apr., 35.l., 19.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Lidijas Balodes lūgums par atbrīvošanu no ieslodzījuma

LPSR Augstākās Padomes priekšsēdētājam

Lidijas Jāņa meitas Balodes,

dzimušas 1899. gadā

(aizturētas pēc tautības pēc soda izciešanas)

 

Iesniegums

Es izcietu termiņu — 8 gadus labošanas darbu nometnē par vīru, kā dzimtenes nodevēja ģimenes locekle. Termiņa beigu dienā — 1945.gada 17./VII. man tika paziņots, ka es palieku ieslodzījumā pēc tautības pazīmēm “līdz sevišķam rīkojumam”. Drīz paies gads, kad beidzās termiņš, bet es vēl joprojām atrodos ieslodzījumā.

Lūdzu LPSR Augstāko Padomi iesniegt lūgumu IeTK orgāniem par brīvības atdošanu man. Es izcietu smagu sodu par vīru, kaut arī pret padomju valsti nebija nekādas manas vainas. Lūdzu palīdzēt man atkal kļūt par pilntiesīgu sabiedrības locekli (..).

Vienlaikus lūdzu palīdzēt man atgriezties Padomju Latvijā.

Manu vīru Jāni Pētera dēlu Balodi, bijušo Latvijas Saeimas strādnieku–zemnieku frakcijas deputātu (1928—1931), arestēja Maskavā 1936. gada 27./XI kā Kominternes darbinieku.

Mans dēls Leons dzimis 1926.gadā, pēc mana aresta tika audzināts bērnu namā un 17 gadu vecumā brīvprātīgi iestājās Sarkanajā armijā, kur atrodas līdz šim laikam.

Maskavā dzīvo mana gados ļoti vecā māte, viņai ir 81 gads. (..) Viņas dēļ palīdziet man pēc iespējas ātrāk atbrīvoties.

Ļoti lūdzu neatstāt manu lūgumu bez sekām.

27/II-46. L. Balodis

Pasta adrese

Mordovijas APSR

Pasta nod. Javas

Pasta kastīte 241/1

LVA, 290.f., 1.s. apr., 46.l., 43., 43a. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

A. Kirhenšteina ziņojums par latviešu turēšanu ieslodzījumā

PSRS AP Prezidija priekšsēdētājam Pilnīgi slepeni

biedram N.I. Šverņikam 1946. gada 16. maijā

Maskavā

 

Nosūtu Jūsu izskatīšanai Latv. PSR Augstākās Padomes Prezidijā saņemto Lidijas Jāņa meitas Balodes iesniegumu, kura lūdz sniegt viņai atbalstu, lai atbrīvotos no ieslodzījuma.

Kā redzams no iesnieguma, Balode 1937.gadā kā dzimtenes nodevēja ģimenes locekle tika notiesāta ar brīvības atņemšanu uz 8 gadiem labošanas darbu nometnē.

1945. gada 17. jūlijā viņa termiņu izcieta, taču brīvība viņai ir atņemta, jo viņa tiek turēta labošanas darbu nometnē ieslodzītā stāvoklī un viņai it kā esot paziņots, ka viņu turēšot ieslodzījumā līdz sevišķam rīkojumam tamdēļ, ka viņa pēc tautības ir latviete.

Tāda paša satura iesniegumi no latviešu tautības ieslodzītajiem — dzimtenes nodevēju ģimenes locekļiem — Latv. PSR Augstākās Padomes Prezidijā tiek saņemti ļoti daudz. Tas dod pamatu secinājumam, ka patiešām augstāk minētais kontingents pēc soda termiņa izciešanas tiek turēts labošanas darbu nometnēs ieslodzīto stāvoklī tikai pēc nacionālās izcelsmes.

Savā laikā es par to ziņoju Mihailam Ivanovičam Kaļiņinam*, bet viņš man paziņoja, ka centrālie varas orgāni tādu kārtību neesot noteikuši un, ja tādi gadījumi esot, tad tas notiekot bez augstāk stāvošo orgānu sankcijas**. Tajā pašā sarunā Mihails Ivanovičs apsolīja pieņemt attiecīgus mērus, lai tādu stāvokli novērstu.

Sakarā ar to, ka Latv. PSR Augstākās padomes Prezidijs vēl arvien saņem latviešu tautības dzimtenes nodevēju ģimenes locekļu iesniegumus, kuri tiek turēti ieslodzījumā pēc soda termiņa izciešanas, uzskatu par nepieciešamu darīt Jums to zināmu.

Par Jūsu lēmumu lūdzu man paziņot.

Pielikums: pēc teksta uz 3 lapām.

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

Prof. Dr. A.Kirhenšteins

LVA, 290.f., 1.s. apr., 46.l., 41., 42. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

*M.Kaļiņins — tolaik PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs

**M.Kaļiņina teiktais nebija taisnība. Uz to norāda šeit publicētā PSRS iekšlietu tautas komisāra un PSRS prokurora 1942. gada 29. aprīļa direktīva Nr. 185 un PSRS IeTK un PSRS Prokuratūras 1942.gada 7.maija norādījums Nr.194/17/11692

 

 

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja

N. Šverņika paziņojums par ieslodzīto atbrīvošanu

Maskava – Kremlis Pilnīgi slepeni

LPSR AP Prezidija priekšsēdētājam Nr. 010/ps

Biedram A.M. Kirhenšteinam 1946.gada 12.jūlijā

 

Atbildot uz Jūsu 1946. gada 16.maija vēstuli, paziņoju, ka ar PSRS iekšlietu ministra, PSRS valsts drošības ministra un PSRS ģenerālprokurora 1946.gada 24.jūnija pavēli dots norādījums par to personu atbrīvošanu, kuras pēc viņām noteiktā ieslodzījuma termiņa izciešanas bija aizturētas uz kara laiku.

Šo personu atbrīvošana saskaņā ar pavēli tiks pabeigta līdz 1946. gada 1.oktobrim.

PSRS Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs N. Šverņiks

LVA, 290.f., 1.s. apr., 46.l., 76. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS iekšlietu ministra, PSRS valsts drošības ministra

un PSRS ģenerālprokurora pavēle

Nr. 00585/00251/107ps

1946. gada 24. jūnijā

 

Par PSRS IeTK un PSRS prokurora 1941. gada 22. jūnija direktīvas Nr. 221 un 1942. gada 29. aprīļa direktīvas Nr. 185

un visu vēlāko to papildinājumu atcelšanu

Pavēlam:

1. Atcelt PSRS IeTK un PSRS prokurora 1941.gada 22.jūnija direktīvu Nr.221 un 1942.gada 29.aprīļa direktīvu Nr. 185 un visus vēlākos to papildinājumus par dažu notiesāto kategoriju atbrīvošanas aizturēšanu no ieslodzījuma vietām.* (..)

Сборник законодательных и нормативных актов о репрессиях и реабилитации жертв политических репрессий. Москва, 1993.г., стр. 163. Tulkojums no krievu valodas

*Kā jau atklāts iepriekšējās dokumentu publikācijās, tie Lielā terora gados apcietinātie latvieši, kuri tika ieslodzīti labošanas darbu nometnēs un kuriem izdevās palikt dzīviem, pēc soda izciešanas, 1949. un 1950. gadā no jauna tika apcietināti un nosūtīti “mūža nometinājumā”. Tāds pats liktenis bija jāpiedzīvo arī daudziem, “dzimtenes nodevēja” ģimenes locekļiem.