Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus;
  • vispārējas nozīmes informāciju.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2003. gada 20. novembra Finanšu instrumentu tirgus likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.12.2003., Nr. 175 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81995-finansu-instrumentu-tirgus-likums

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā

Vēl šajā numurā

11.12.2003., Nr. 175

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 20.11.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Finanšu instrumentu tirgus likums

A sadaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvus, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

2) kategorija — viena veida finanšu instrumenti, kuros nostiprinātas viena un tā paša veida tiesības ar vienādiem šo tiesību īstenošanas noteikumiem;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība — kapitālsabiedrība, kas regulāri un profesionāli sniedz ieguldījumu pakalpojumus;

4) profesionālie ieguldītāji:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, sabiedrība, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, pensiju fonds, apdrošinātājs un pārapdrošinātājs,

b) starptautiska finanšu iestāde,

c) jebkura persona, kura par profesionālu ieguldītāju tiek uzskatīta saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem,

d) jebkura cita juridiskā persona, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, iesniegusi iesniegumu ar lūgumu uzskatīt sevi par profesionālu ieguldītāju;

5) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

6) izcelsmes valsts — dalībvalsts, kuras teritorijā ieguldījumu brokeru sabiedrība reģistrēta un saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

7) dalībvalsts uzraudzības institūcija — institūcija, kurai dalībvalsts deleģējusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības funkciju, neatkarīgi no tā, vai šī institūcija izveidota uz likuma pamata vai arī šīs funkcijas veikšanu tai deleģējusi valsts pārvaldes iestāde, ja par šo institūciju un tās tiesībām un pienākumiem attiecīgā dalībvalsts paziņojusi Eiropas Savienības Komisijai;

8) regulētais tirgus — organizatorisku, juridisku un tehnisku pasākumu kopums, kas padara iespējamu atklātu un regulāru finanšu instrumentu darījumu slēgšanu;

9) regulētā tirgus organizētājs — kapitālsabiedrība, kas organizē regulēto tirgu;

10) oficiālais saraksts — tāds regulētais tirgus, kuram tirgus organizētājs noteicis visaugstākās prasības salīdzinājumā ar citiem tā organizētajiem regulētajiem tirgiem un kura darbība notiek saskaņā ar šajā likumā tam noteiktajām minimālajām prasībām;

11) publiskā apgrozība — darījumu slēgšana ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem;

12) emitents — persona, kas savā vārdā izlaiž pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus;

13) sākotnējā izvietošana — emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts publiskais piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus vai citus finanšu instrumentus un to pirmreizējā iegūšana;

14) emisijas prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuru sākotnējo izvietošanu emitents vēlas veikt;

15) prospekts — dokuments, kurā ietverta detalizēta informācija par emitentu un tā emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem, kurus emitents vēlas iekļaut regulētajā tirgū;

16) mērķa sabiedrība — akciju sabiedrība, kuras akcijas atrodas publiskajā apgrozībā un par kuras akciju atpirkšanu izteikts obligātais vai brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums;

17) piedāvātājs — viena vai vairākas personas, kuras izsaka vienu un to pašu piedāvājumu atpirkt akcijas;

18) Latvijas Centrālais depozitārijs — kapitālsabiedrība, kas iegrāmato un uzskaita Latvijas Republikā publiskajā apgrozībā izlaistos finanšu instrumentus, kā arī nodrošina finanšu instrumentu un naudas norēķinus finanšu instrumentu darījumos regulētajā tirgū un finanšu instrumentu norēķinus starp finanšu instrumentu turētājiem;

19) finanšu instrumentu tirgus dalībnieki — kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, emitenti, ieguldītāji, sabiedrības, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus, tirgus organizētāji, Latvijas Centrālais depozitārijs un citas personas, kuras veic šajā likumā regulētās darbības;

20) būtiska līdzdalība — tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

21) kontrole — personai ir kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata,

b) šai personai komercsabiedrībā ir izšķirošā ietekme uz koncerna līguma pamata,

c) starp šo personu un komercsabiedrību pastāv jebkādas citas šā punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētajām attiecībām analogas attiecības;

22) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

23) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

24) finanšu iestāde — kapitālsabiedrība, kas nodibināta, lai sniegtu vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus, izņemot noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, kā arī lai veiktu apdrošināšanas operācijas vai iegūtu līdzdalību citu kapitālsabiedrību pamatkapitālā;

25) finanšu pārvaldītājsabiedrība — finanšu iestāde, kuras meitas sabiedrības ir vienīgi vai galvenokārt ieguldījumu brokeru sabiedrības vai citas finanšu iestādes, turklāt vismaz viena no tām ir ieguldījumu brokeru sabiedrība;

26) jaukta pārvaldītājsabiedrība — mātes sabiedrība, kura nav finanšu pārvaldītājsabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība un starp kuras meitas sabiedrībām ir vismaz viena ieguldījumu brokeru sabiedrība;

27) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir 20 vai vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver 20 vai vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla,

b) kontroles veidā,

c) ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

28) sākotnējais kapitāls — kapitāls, kuru veido:

a) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību,

b) akciju (daļu) emisijas uzcenojums,

c) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezervi),

d) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi,

e) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents) ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un ja Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir piekritusi kārtējās darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

 

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt finanšu instrumentu tirgus funkcionēšanu, veicinot:

1) ieguldītāju interešu aizsardzību;

2) finanšu instrumentu tirgus stabilitāti un uzticamību;

3) informācijas pieejamību un vienlīdzīgas iespējas visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem.

 

3.pants. Likuma darbība

(1) Šis likums regulē finanšu instrumentu publiskā piedāvājuma izteikšanas, finanšu instrumentu publiskās apgrozības, ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas un finanšu instrumentu tirgus dalībnieku licencēšanas un uzraudzības kārtību, nosaka finanšu instrumentu tirgus dalībnieku tiesības un pienākumus, kā arī atbildību par šajā likumā paredzēto prasību neievērošanu.

(2) Šis likums attiecas uz šādiem finanšu instrumentiem:

1) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas:

a) akcijas un tām pielīdzināmi pārvedami vērtspapīri, kas nodrošina līdzdalību komercsabiedrības kapitālā (turpmāk — akcijas),

b) obligācijas un citi parāda vērtspapīri,

c) citi tirgojami pārvedami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties šā punkta “a” vai “b” apakšpunktā minētos pārvedamus vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā,

d) akciju sertifikāti — pārvedami vērtspapīri, kas emitēti, lai aizstātu citā valstī reģistrēta emitenta akcijas, un dod tā ieguvējiem tiesības izmantot aizstātajās akcijās nostiprinātās tiesības. Vienlaikus nedrīkst tirgot akciju sertifikātus un akcijas, ko tie aizstāj. Aizstātās akcijas ir nobloķētas turētājbankā, kas emitējusi akciju sertifikātus;

2) ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;

3) naudas tirgus instrumenti — īstermiņa parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;

4) atvasināti finanšu instrumenti — finanšu instrumenti (līgumi), kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, pārvedamu vērtspapīru cenas, preču cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma izmaiņām un kuru vērtību ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu aktīvam vai citam aktīvam un tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums (atšķirībā no citiem līgumu veidiem, kas arī ir atkarīgi no tirgus apstākļu izmaiņām), un ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

5) atvasināti preču instrumenti — atvasināti finanšu instrumenti, kuru pamatā esošais primārais aktīvs ir preces.

(3) Šis likums attiecas arī uz šā panta otrajā daļā neminētiem finanšu instrumentiem, ja tie atbilst šā likuma 1.panta 1.punktā sniegtajam termina skaidrojumam.

(4) Ieguldījumu pakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un nodošana izpildei;

2) ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem izpilde uz ieguldītāju vai trešo personu rēķina;

3) ieguldītāju finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu;

4) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana, ja ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs neizpērk finanšu instrumentus vai negarantē to izpirkšanu;

5) finanšu instrumentu izpirkšana sākotnējai izvietošanai vai sākotnējās izvietošanas laikā neizvietoto finanšu instrumentu izpirkšanas garantēšana;

6) darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde uz kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības rēķina;

7) konsultāciju sniegšana par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(5) Ieguldījumu blakuspakalpojumi šā likuma izpratnē ir:

1) finanšu instrumentu turēšana;

2) kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam darījumu veikšanai ar finanšu instrumentiem, ja komercsabiedrība, kas izsniedz kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā ar finanšu instrumentiem kā darījuma otrā puse;

3) ieteikumu sniegšana attiecībā uz kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem, kā arī ieteikumu un pakalpojumu sniegšana attiecībā uz komercsabiedrību apvienošanos un uzņēmumu iegādi;

4) tādu pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar šā panta ceturtās daļas 5.punktā noteikto ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5) valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Šis likums neierobežo citos likumos noteiktās patērētāju tiesības.

 

4.pants. Administratīvo aktu izdošana un apstrīdēšana

(1) Likumā noteiktajos gadījumos Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk — Komisija) izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka administratīvo aktu izdošanas kārtību reglamentējošie normatīvie akti.

(2) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām administratīvo procesu regulējošajām tiesību normām, ja likums nenosaka citādi.

(3) Ja dokumenti Komisijā tiek izskatīti atkārtoti, Komisija nedrīkst norādīt trūkumus vai neprecizitātes ziņās, kuras tā jau bija izskatījusi un kurās iepriekšējā dokumentu izskatīšanas reizē nebija norādījusi šos trūkumus vai neprecizitātes, izņemot gadījumus, kad saistībā ar šīm ziņām tiek iegūta jauna informācija.

(4) Komisijas izdotu administratīvo aktu pārsūdzēšana tiesā neaptur to izpildi, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums:

1) ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt finanšu instrumentu turēšanu;

2) anulēt ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai;

3) anulēt licenci regulētā tirgus organizēšanai;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

6) pieprasīt regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes vai padomes, vai kāda valdes vai padomes locekļa atsaukšanu;

7) aizliegt izmantot balsstiesības.

 

5.pants. Tiesiskās garantijas

Komisija, tās darbinieki un pilnvarnieki nav atbildīgi par zaudējumiem, kas radušies finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem vai trešajām personām, un tos nevar saukt pie atbildības par darbībām, kuras tie tiesiski, precīzi, pamatoti un labticīgi veikuši, pienācīgi pildot uzraudzības funkcijas likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

6.pants. Atbildība

Par šā likuma un Komisijas noteikumu pārkāpumiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem tiek piemērota kriminālatbildība likumos noteiktajā kārtībā.

 

B sadaļa

Būtiska līdzdalība

7.pants. Tiesības iegūt būtisku līdzdalību

(1) Būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā un ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir tiesīgas iegūt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuras iespējams identificēt.

(2) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem ieguvējiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas akcijas tiek kotētas kādā dalībvalstī, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā vai Igaunijas Republikā reģistrētā regulētā tirgū vai fondu biržā, vai biržā, kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šādā juridiskajā personā pieder būtiska līdzdalība.

 

8.pants. Netieši iegūta līdzdalība

Nosakot personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā šādas personas iegūtās balsstiesības:

1) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras šīs personas uzdevumā ieguvušas trešās personas savā vārdā;

2) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras ieguvusi tāda komercsabiedrība, kas atrodas šīs personas kontrolē;

3) balsstiesības, kas noteiktas personas noslēgtā rakstveida līgumā ar trešajām personām par ilgstošu vai sistemātisku kopīgu rīcību attiecībā uz kapitālsabiedrības pārvaldi;

4) trešajām personām piederošas balsstiesības, kuras personai vai komercsabiedrībai, kas atrodas šīs personas kontrolē, saskaņā ar rakstveida līgumu ir tiesības izmantot noteiktu termiņu vai bez termiņa ierobežojuma, par atlīdzību vai bez tās;

5) balsstiesības, kas izriet no personas turējumā nodotajām akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga izmantot pēc saviem ieskatiem bez atsevišķa uzdevuma saņemšanas no personas, kurai pieder akcijas (daļas);

6) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona nodevusi trešajām personām kā nodrošinājumu, nezaudējot no tām izrietošās balsstiesības;

7) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir tiesīga iegūt saskaņā ar rakstveida līgumu, kura izpilde atkarīga tikai no šīs personas;

8) balsstiesības, kas izriet no akcijām (daļām), kuras persona ir ieguvusi to aizņemšanās, atpakaļpirkuma vai līdzīgos darījumos;

9) balsstiesības, kas izriet no personas jebkurā citā netiešā veidā iegūtajām akcijām (daļām).

 

9.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības iegūšanas un palielināšanas gadījumā

(1) Ikviena persona, ja tā vēlas iegūt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

(2) Ja persona vēlas palielināt būtisku līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, šī persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

 

10.pants. Komisijas pienākumi

(1) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemts kāds no šā likuma 9.pantā minētajiem paziņojumiem, izvērtē personas reputāciju un finansiālo stāvokli. Ja Komisija uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadību, jo persona neatbilst regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem) noteiktajām prasībām, tā nepiekrīt būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai un nekavējoties par šādu lēmumu paziņo attiecīgajai personai un attiecīgajai kapitālsabiedrībai.

(2) Ja persona iegūst būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisija, izvērtējot šā likuma 9.pantā minētos paziņojumus, konsultējas ar dalībvalsts uzraudzības institūciju, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kā arī ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nonāk šīs personas kontrolē.

(3) Ja būtisku līdzdalību ieguvušo personu ietekme uz regulētā tirgus organizētāju, Latvijas Centrālo depozitāriju vai ieguldījumu brokeru sabiedrību apdraud vai var apdraudēt to finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisija pieprasa nekavējoties pārtraukt šādu ietekmi, kā arī, ja tas nepieciešams, atsaukt attiecīgās kapitālsabiedrības valdi vai kādu valdes locekli vai aizliedz izmantot attiecīgajām būtisku līdzdalību ieguvušajām personām visu tām piederošo akciju (daļu) balsstiesības.

 

11.pants. Paziņošanas pienākums būtiskas līdzdalības samazināšanas un izbeigšanas gadījumā

(1) Ja persona vēlas izbeigt būtisku līdzdalību regulētā tirgus organizētājā, Latvijas Centrālajā depozitārijā vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tā par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā persona norāda tai paliekošo attiecīgās kapitālsabiedrības pamatkapitāla daļu vai balsstiesīgo akciju (daļu) apmēru procentos.

(2) Ja persona vēlas samazināt būtisku līdzdalību zem 20, 33 vai 50 procentiem no regulētā tirgus organizētāja, Latvijas Centrālā depozitārija vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai ja attiecīgā kapitālsabiedrība pārstāj būt šīs personas meitas sabiedrība, persona par šādu lēmumu iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai.

 

12.pants. Kapitālsabiedrības pienākumi

(1) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties, tiklīdz tas kļuvis zināms, rakstveidā paziņo Komisijai par ikvienas personas būtiskas līdzdalības iegūšanu, palielināšanu vai samazināšanu. Paziņojumā norāda attiecīgās personas līdzdalības apmēru procentos no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita vai informāciju par būtiskas līdzdalības izbeigšanu.

(2) Regulētā tirgus organizētājs, Latvijas Centrālais depozitārijs un ieguldījumu brokeru sabiedrība, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Komisijai gada pārskatu, kopā ar to iesniedz arī visu to akcionāru (dalībnieku) sarakstu, kuriem pieder būtiska līdzdalība. Šajā sarakstā tiek norādīta informācija, kas akcionāru (dalībnieku) sapulcei saskaņā ar likumu jāietver sagatavojamā akcionāru (dalībnieku) sarakstā, un attiecīgo akcionāru (dalībnieku) būtiskas līdzdalības apmērus procentos no ieguldījumu brokeru sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita.

 

13.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona nav izpildījusi šā likuma 9.pantā noteiktās prasības, Komisija piemēro šā likuma 10.panta trešajā daļā minētos tiesību ierobežojumus.

(2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju (daļu) balsstiesības, bet akcionāru (dalībnieku) sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju (daļu) balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros.

 

C sadaļa

Sākotnējā publiskā piedāvājuma izteikšana

14.pants. Sākotnējais publiskais piedāvājums

(1) Sākotnējais publiskais piedāvājums (turpmāk — publiskais piedāvājums) ir pārvedamu vērtspapīru emitenta vai tā pilnvarotas personas izteikts piedāvājums iegūt pārvedamus vērtspapīrus, kā arī jebkādas informācijas sniegšana jebkuros plašsaziņas līdzekļos par iespējām tos iegūt, ja šāds piedāvājums tiek izteikts pirmo reizi.

(2) Par publisko piedāvājumu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts piedāvājums:

1) kas izteikts tikai profesionāliem ieguldītājiem;

2) kas nepārprotami izteikts noteiktam personu lokam vai mazāk nekā 50 personām;

3) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 40 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

4) kura pārvedamu vērtspapīru minimālā pirkuma cena vienam ieguldītājam ir vismaz 40 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā, un nav atļauta tāda viena pārvedama vērtspapīra iegūšana, kuras rezultātā šis pārvedamais vērtspapīrs pieder vairākām personām;

5) kurā pārvedamus vērtspapīrus piedāvā pa daļām, ja vienas daļas vērtība ir vismaz 40 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa piedāvājuma izteikšanas pirmajā dienā;

6) kas izteikts par Latvijas Republikas, dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētiem pārvedamiem vērtspapīriem;

7) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitējušas tādas starptautiskas finanšu institūcijas, kuru dalībvalsts ir Latvijas Republika vai viena vai vairākas citas dalībvalstis;

8) kas izteikts kapitālsabiedrību apvienošanas vai sadalīšanas procesa ietvaros;

9) kura rezultātā akcijas bez atlīdzības piešķir esošajiem akciju sabiedrības akcionāriem;

10) kurā akcijas piedāvā apmaiņai pret citām tās pašas akciju sabiedrības akcijām, ja šāds piedāvājums nav saistīts ar akciju sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu;

11) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko emitents vai ar to vienā koncernā ietilpstoša kapitālsabiedrība piedāvā esošajiem vai bijušajiem darbiniekiem vai valdes locekļiem prēmēšanas nolūkā;

12) kas izteikts par pārvedamiem vērtspapīriem, ko iegūst, konvertējot parāda vērtspapīrus vai īstenojot tiesības, ko piešķir pārvedami vērtspapīri, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, ar nosacījumu, ka par šiem parāda vērtspapīriem vai par pārvedamiem vērtspapīriem, kas dod tiesības parakstīties uz akcijām, Latvijas Republikā ir bijis publiski pieejams emisijas prospekts;

13) kas tiek izteikts par parāda vērtspapīriem, kuru dzēšanas termiņš ir mazāks par gadu;

14) kas tiek izteikts par eirovērtspapīriem, kuri netiek reklamēti un izplatīti šajā likumā noteiktajā vispārējā kārtībā.

(3) Par eirovērtspapīriem šā panta izpratnē uzskatāmi pārvedami vērtspapīri, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

1) to izpirkšanu sākotnējai izvietošanai veic vai to izpirkšanu garantē divas vai vairākas dalībvalstī reģistrētas juridiskās personas;

2) tos piedāvā lielā apjomā vienā vai vairākās dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās emitents ir reģistrēts;

3) uz tiem var parakstīties vai pirmreizēji tos iegūt tikai kredītiestādē vai citā finanšu iestādē.

 

15.pants. Atļauja izteikt publisko piedāvājumu

(1) Publisko piedāvājumu drīkst izteikt tikai pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Lai saņemtu atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emitents iesniedz atbildīgajai institūcijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus emisijas prospekta oriģināleksemplārus un emisijas prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru emisiju un publisko piedāvājumu.

(3) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) prognozējamo pārdošanas vai izplatīšanas sākuma datumu.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai par atļaujas atteikumu.

(5) Komisija pieņem lēmumu par atļaujas atteikumu, ja iesniegtajos dokumentos iekļautā informācija:

1) neatbilst likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām;

2) liecina, ka emisija neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(6) Lēmumu par atļaujas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, emisijas prospekts uzskatāms par reģistrētu Komisijā. Komisija ievieto lēmuma un emisijas prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

 

16.pants. Emisijas prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Nesagatavojot emisijas prospektu, publisko piedāvājumu drīkst izteikt šādos gadījumos:

1) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, ja šīs personas reģistrācijas valstī tai ir piešķirts monopolstatuss vai tās aizņēmumu atmaksu garantē reģistrācijas valsts vai pašvaldība;

2) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus emitē Latvijas Republikā vai dalībvalstī reģistrēta persona, kas izveidota, pamatojoties uz īpašu likumu, un kas nav komercsabiedrība, ja:

a) emisijas mērķis ir valsts kontrolēta līdzekļu piesaiste,

b) šīs personas vienīgais darbības veids ir ražošanas finansēšana vai līdzdalības iegūšana šādā ražošanā no emisijas rezultātā piesaistītajiem līdzekļiem un reģistrācijas valsts piešķirtiem līdzekļiem,

c) šīs personas emitētos parāda vērtspapīrus saskaņā ar tās valsts likumiem, kur tie emitēti, iespējams pielīdzināt valsts emitētiem vai valsts garantētiem pārvedamiem vērtspapīriem attiecībā uz iekļaušanu regulēto tirgu oficiālajos sarakstos;

3) publisko piedāvājumu izsaka par parāda vērtspapīriem, kurus nepārtraukti vai atkārtoti emitē Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, vai kredītiestādei pielīdzināma finanšu iestāde, kura regulāri publicē gada pārskatus, ir izveidota vai darbojas, pamatojoties uz īpašu likumu, vai kuras darbību uzrauga īpašas valsts izveidotas iestādes, lai aizsargātu ieguldītāju intereses.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents sagatavo sākotnējās izvietošanas noteikumus un iesniedz tos atbildīgajā institūcijā reģistrācijai.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz gadījumiem, kad tajā minētie emitenti pirmo reizi izsaka publisko piedāvājumu par šāda veida emisiju.

(4) Ieguldījumu fondu apliecību publiskais piedāvājums notiek atbilstoši to sabiedrību darbību regulējošo normatīvo aktu prasībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kopējo ieguldījumu uzņēmumus.

 

17.pants. Emisijas prospekta saturs

(1) Emisijas prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju. Noteikumus par emisijas prospektā iekļaujamo informāciju Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas vispāratzītu labu praksi.

(2) Emisijas prospektā iekļauj ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kas, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamu vērtspapīru veidu un kategoriju, jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai pamatoti novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus, kā arī informāciju par pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām. Emisijas prospektā iekļauj arī ziņas par sākotnējās izvietošanas noteikumiem.

(3) Ja 12 mēnešu laikā pēc dienas, kad emitents saņēmis atļauju publiski piedāvāt pārvedamus vērtspapīrus, tas publiski piedāvā citus pārvedamus vērtspapīrus, jaunajā emisijas prospektā norāda tikai to informāciju, kura ir mainījusies kopš iepriekšējā emisijas prospekta sagatavošanas un kura varētu ietekmēt no jauna emitējamo pārvedamu vērtspapīru cenu, kā arī jaunās sākotnējās izvietošanas noteikumus. Šādā gadījumā jaunajā emisijas prospektā dod atsauci uz iepriekšējo emisijas prospektu un norāda vietu, kur iepriekšējais prospekts ir publiski pieejams.

(4) Ja emitents pieņēmis lēmumu veikt pārvedamu vērtspapīru sākotnējo izvietošanu ar regulētā tirgus organizētāja starpniecību vai nekavējoties pēc sākotnējās izvietošanas pabeigšanas iesniegt iesniegumu par attiecīgu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas sagatavo emisijas prospektu, ievērojot šā likuma un Komisijas noteikumu prasības attiecībā uz prospekta saturu.

 

18.pants. Grozījumi emisijas prospektā

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus emisijas prospektā, ja laikā no emisijas prospekta iesniegšanas Komisijai līdz pārvedamu vērtspapīru sākotnējās izvietošanas termiņa beigām tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai šo vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus emisijas prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai un informāciju par grozījumiem nekavējoties publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par emisijas prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo emisijas prospektu.

(4) Emisijas prospekta grozījumu tekstu Komisija nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 

19.pants. Atbrīvojums no pienākuma iekļaut emisijas prospektā atsevišķu informāciju

Tikai Komisija ir tiesīga pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas atbrīvot emitentu no pienākuma iekļaut emisijas prospektā informāciju šādos gadījumos:

1) šī informācija ir nenozīmīga un nevar ietekmēt potenciālā ieguldītāja viedokli par emitenta finansiālo stāvokli;

2) šādas informācijas izpaušana ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

3) šādas informācijas izpaušana var būtiski kaitēt emitenta interesēm, bet tikai tad, ja šīs informācijas nesniegšana nevar maldināt potenciālos ieguldītājus par apstākļiem un faktiem, kas ir būtiski, lai novērtētu pārvedamus vērtspapīrus;

4) informācija emisijas prospekta publicēšanas dienā ir publiski pieejama saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem.

 

20.pants. Emisijas prospekta apstiprināšana un atbildība par tajā iekļauto informāciju

(1) Akciju sabiedrības emisijas prospektu apstiprina šīs sabiedrības akcionāru sapulce, akcionāru sapulces pilnvarota sabiedrības pārvaldes institūcija vai amatpersona, bet citu emitentu emisijas prospektus — to attiecīgi pilnvarotas pārvaldes institūcijas vai amatpersonas.

(2) Emisijas prospektā norāda par šajā prospektā iekļautās informācijas patiesumu atbildīgo emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un amatu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, emisijas prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt emisijas prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(3) Ja persona nav atbildīga par visu emisijas prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(4) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par prospektā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

 

21.pants. Emisijas prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Emisijas prospektu aizliegts izplatīt, pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Emitents vai tā pilnvarota persona nodrošina, ka vismaz vienu darbdienu pirms dienas, kad tiek uzsākta parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem, visām ieinteresētajām personām ir iespēja šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā norādītajās vietās un norādītajā laikā bez maksas iepazīties ar emisijas prospektu vai iegūt emisijas prospekta norakstu (kopiju).

(3) Ne vēlāk kā vienu darbdienu pirms dienas, kad iespējams uzsākt parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem, emitents publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) gadījumos, kad emitents izsaka publisko piedāvājumu ar pilnvarotas personas starpniecību, — emitenta pilnvarotas personas firmu, reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

3) datumu, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu;

4) pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju un kopējo skaitu;

5) viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību un pārdošanas cenu;

6) dienu, kurā uzsāk parakstīšanos uz pārvedamiem vērtspapīriem;

7) dienu, kurā beidzas parakstīšanās uz pārvedamiem vērtspapīriem (ja tāda ir noteikta);

8) vietas, kur iespējams iepazīties ar emisijas prospektu, un vietas, kur iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt;

9) laiku, kad iespējams iepazīties ar emisijas prospektu un kad iespējams parakstīties uz pārvedamiem vērtspapīriem vai tos iegūt.

(4) Pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, publiskā piedāvājuma noteikumus drīkst grozīt tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida atļauju.

(5) Informāciju par grozījumiem publiskā piedāvājuma noteikumos publicē šā panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā.

 

22.pants. Emisijas prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Izsakot publisko piedāvājumu par dalībvalsts emitenta pārvedamiem vērtspapīriem, emisijas prospekts šajā likumā noteiktajā kārtībā nav jāsagatavo, ja publiskais piedāvājums par šiem pārvedamiem vērtspapīriem jau ticis izteikts kādā no dalībvalstīm un no dienas, kad attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija ir reģistrējusi emisijas prospektu, līdz publiskā piedāvājuma izteikšanas dienai Latvijas Republikā nav pagājuši vairāk kā trīs mēneši.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas reģistrētu emisijas prospektu un tā tulkojumu valsts valodā. Par reģistrētu uzskatāms arī tāds emisijas prospekts, pamatojoties uz kuru attiecīgās dalībvalsts atbildīgā institūcija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu;

2) attiecīgās dalībvalsts atbildīgās institūcijas lēmuma par prospekta reģistrāciju vai atļauju izteikt publisko piedāvājumu vai tam analoģiska (pielīdzināma) dokumenta norakstu (kopiju);

3) emisijas prospekta pielikumu.

(3) Emisijas prospekta pielikumā iekļauj vismaz informāciju par:

1) Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, tai skaitā ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no pārvedamiem vērtspapīriem, par kuriem tiek izteikts publiskais piedāvājums;

2) finanšu iestādēm, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) kārtību, kādā tiek publicēta informācija, kas adresēta pārvedamu vērtspapīru ieguvējiem.

(4) Ja publisko piedāvājumu par vieniem un tiem pašiem pārvedamiem vērtspapīriem vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību izsaka Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu, ja to emitents ir reģistrēts Latvijas Republikā.

(5) Ja vienu un to pašu pārvedamu vērtspapīru publisko piedāvājumu vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs vēlas izteikt kādā no šīm dalībvalstīm reģistrēts emitents, Komisija pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu tikai tādā gadījumā, ja emitenta reģistrācijas valsts normatīvie akti neuzliek par pienākumu emitenta reģistrācijas valsts atbildīgajai institūcijai, kura pieņem lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu, pirms tam izskatīt emisijas prospektu un ja emisijas prospekts ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikas normatīvo aktu prasībām.

 

23.pants. Publiskā piedāvājuma izteikšanas kārtība

(1) Emitents izsaka publisko piedāvājumu ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt publisko piedāvājumu.

(2) Ja emitents nav izteicis publisko piedāvājumu šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā, tas publiskā piedāvājuma izteikšanai sagatavo jaunu emisijas prospektu un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniedz to izskatīšanai Komisijā.

 

24.pants. Publiskā piedāvājuma reklamēšana

(1) Publiskā piedāvājuma reklamēšanu drīkst uzsākt tikai pēc tam, kad publicēta šā likuma 21.panta trešajā daļā noteiktā informācija.

(2) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar emisijas prospektu.

(3) Pārvedamu vērtspapīru publiskā piedāvājuma laikā emitents vai tā pilnvarota persona nedrīkst izplatīt informāciju, kura nav ietverta emisijas prospektā vai šā prospekta grozījumos vai nepatiesi atspoguļo emisijas prospektā sniegto informāciju, vai ir pretrunā ar to.

(4) Sludinājumu, paziņojumu, plakātu un citu publisko piedāvājumu reklamējošu dokumentu tekstu elektroniskā veidā nosūta Komisijai ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms to publicēšanas.

(5) Komisijai ir tiesības aizliegt šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu publicēšanu, ja nav ievērotas šajā pantā noteiktās prasības.

 

D sadaļa

Finanšu instrumentu publiskā apgrozība

I nodaļa

Regulētā tirgus organizētāja darbība

25.pants. Regulētā tirgus organizētājs

(1) Regulētā tirgus organizētājs (turpmāk — tirgus organizētājs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem.

(2) Tikai tirgus organizētājam ir tiesības firmā izmantot vārdu savienojumu “tirgus organizētājs” vai “fondu birža”.

(3) Tirgus organizētājs var organizēt vienu vai vairākus regulētos tirgus.

(4) Komisija izveido un kārto visu tās licencēto tirgus organizētāju organizēto regulēto tirgu sarakstu un nosūta šo sarakstu Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām. Sarakstā Komisija iekļauj tikai tādus regulētos tirgus, kuri atbilst šā likuma prasībām.

(5) Ja tirgus organizētājs nepilda šā likuma prasības vai regulētais tirgus neatbilst šā likuma noteikumiem, Komisija izslēdz attiecīgo regulēto tirgu no regulēto tirgu saraksta un paziņo par to Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

 

26.pants. Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls

(1) Tirgus organizētāja apmaksātais minimālais pamatkapitāls ir vismaz 250 000 latu.

(2) Tirgus organizētāja pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par apmaksāto minimālo pamatkapitālu.

 

27.pants. Tirgus organizētāja pienākumi un tiesības

(1) Tirgus organizētājs atbilstoši likumam, Komisijas noteikumiem, kā arī saviem statūtiem un noteikumiem organizē regulēto tirgu un sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar finanšu instrumentu publisko apgrozību.

(2) Tirgus organizētājs ir visiem finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem atklāta un pieejama organizācija, kura nodrošina katra tā organizētā regulētā tirgus atklātumu un labas vadības principiem atbilstošu darbību.

(3) Tirgus organizētājs nodrošina:

1) finanšu instrumentu godīgu un atklātu iekļaušanu regulētajā tirgū un tirdzniecības norisi, kā arī vienlīdzīgu attieksmi pret visām vienā statusā esošām personām (piemēram, emitenti, dalībnieki);

2) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu uzraudzību;

3) regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu piedāvājuma un pieprasījuma koncentrāciju finanšu instrumentu cenas noteikšanai;

4) darījumu slēgšanas drošumu;

5) vienotas informācijas izplatīšanu, kas ļautu noteikt regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu vērtību;

6) ar veiktajiem darījumiem saistīto norēķinu organizēšanu un norēķinu veikšanas drošumu.

(4) Tirgus organizētājs organizē vienu regulēto tirgu, kurā tiek iekļauti tādi finanšu instrumenti, kuru emitentiem iekļaušanai šajā regulētajā tirgū netiek izvirzītas kvantitatīvas prasības (tādas kā apmaksātais minimālais pamatkapitāls, akcionāru skaits, kapitalizācijas lielums, rentabilitāte vai arī publiskajā apgrozībā esošo akciju īpatsvars), bet ir saistošas visas šajā likumā noteiktās prasības attiecībā uz informācijas atklātumu.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības no tā biedru veiktajām iemaksām organizēt garantiju fondu, lai nodrošinātu regulētajā tirgū noslēgto darījumu izpildi.

 

28.pants. Tirgus organizētāja noteikumi

(1) Tirgus organizētāja noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Tirgus organizētājs izstrādā noteikumu projektu un iesniedz to Komisijai. Komisija izvērtē noteikumu (arī noteikumu grozījumu, ja tie ir nepieciešami) projekta atbilstību likumu, citu normatīvo aktu prasībām un tirgus organizētāja pienākumu sekmīgai izpildei un 30 dienu laikā no projekta iesniegšanas dienas sagatavo par to atzinumu. Ja atzinumā nav izteikti iebildumi, tirgus organizētājs ir tiesīgs lemt par noteikumu apstiprināšanu.

(3) Tirgus organizētāja noteikumi un šo noteikumu grozījumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja noteikumos nav paredzēts cits spēkā stāšanās termiņš. Tirgus organizētājs noteikumus un šo noteikumu grozījumus ir tiesīgs iesniegt publicēšanai pēc to apstiprināšanas tirgus organizētāja padomē. Par noteikumu apstiprināšanu tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju.

(4) Tirgus organizētāja noteikumus, kuros izvirzītas prasības Komisijas sastādītajā regulēto tirgu sarakstā iekļauto regulēto tirgu darbībai, pēc apstiprināšanas Komisija nosūta Eiropas Savienības Komisijai un dalībvalstu uzraudzības institūcijām.

(5) Noteikumos tirgus organizētājs izvirza vismaz šādas prasības, kas jāievēro tā biedriem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti iekļauti kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem, un kas reglamentē:

1) kārtību, kādā finanšu instrumentus iekļauj regulētajā tirgū vai izslēdz no tā;

2) regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu pienākumus un emitentu uzraudzības kārtību;

3) finanšu instrumentu tirdzniecības un kotēšanas kārtību;

4) finanšu instrumentu un naudas norēķinu kārtību;

5) tirgus organizētāja biedru uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

6) tirgus manipulāciju identificēšanas un novēršanas kārtību;

7) citas attiecības, kas saistītas ar regulētā tirgus darbību un finanšu instrumentu publisko apgrozību.

 

29.pants. Licence regulētā tirgus organizēšanai

(1) Tirgus organizētājs ir tiesīgs uzsākt darbību tikai pēc licences saņemšanas Komisijā.

(2) Licenci regulētā tirgus organizēšanai (turpmāk šajā nodaļā — licence) izsniedz uz nenoteiktu laiku.

(3) Licenci izsniedz Latvijas Republikā reģistrētai kapitālsabiedrībai, kuras:

1) apmaksātais minimālais pamatkapitāls un pašu kapitāls atbilst šā likuma 26.panta prasībām;

2) organizatoriskā struktūra un darbības noteikumi nodrošina ieguldītāju interešu aizsardzību un šā likuma 27.pantā minēto pienākumu sekmīgu izpildi;

3) valdes un padomes locekļi atbilst šā likuma prasībām;

4) akcionāri (dalībnieki), kuriem ir būtiska līdzdalība, atbilst šā likuma prasībām.

 

30.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti

(1) Lai saņemtu licenci, tirgus organizētājs iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) dokumentus, kuros ir ziņas par tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem:

a) paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrajā daļā minētā informācija,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) ziņas par akcionāriem (dalībniekiem), kuriem tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība:

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) tirgus organizētāja organizatoriskās struktūras aprakstu, kurā skaidri norādītas padomes un valdes tiesības, pienākumi un pilnvaras, kā arī precīzi noteikti un sadalīti tirgus organizētāja struktūrvienību uzdevumi un struktūrvienību vadītāju un valdes locekļu pienākumi un pilnvaras;

4) grāmatvedības politikas un uzskaites organizācijas galveno principu aprakstu;

5) vadības informācijas sistēmu aprakstu;

6) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus;

7) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu;

8) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūras;

9) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo tirgus organizētāja darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tirgus organizētāja bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins), tirgus izpētes plānus un citu informāciju, kuru tirgus organizētājs uzskata par nepieciešamu un kura dod papildu informāciju skaidra un patiesa priekšstata gūšanai par plānoto darbību;

10) šā likuma 28.pantā minēto noteikumu projektu par katru regulēto tirgu, kuru tas plāno organizēt.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda katrs tirgus organizētāja valdes un padomes loceklis. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) tirgus organizētāja firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai kapitālsabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(4) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek izmaiņas šā panta pirmajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, kapitālsabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(5) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos tirgus organizētājs pēc licences saņemšanas iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc grozījumu pieņemšanas dienas vai pēc dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tam zināma.

 

31.pants. Prasības tirgus organizētāja valdes un padomes locekļiem

(1) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par tirgus organizētāja valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu);

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī ir atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

 

32.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata kapitālsabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti saskaņā ar visām šajā likumā noteiktajām normatīvo aktu prasībām sagatavotie un noformētie dokumenti, pieņem lēmumu.

(2) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot tirgus organizētāju, nav ievēroti likumi un citi normatīvie akti;

2) tirgus organizētāja iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas ziņas;

3) tirgus organizētāja valdes un padomes locekļi neatbilst šā likuma prasībām;

4) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām tirgus organizētājā ir būtiska līdzdalība;

5) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka tirgus organizētājs nespēs nodrošināt šā likuma 27.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto pienākumu izpildi;

6) iesniegtajos dokumentos ietvertā informācija liecina par to, ka regulētais tirgus, kuru plāno organizēt tirgus organizētājs, neatbilst šā likuma prasībām;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda tirgus organizētāja pamatkapitālā vai kurus paredzēts izmantot tirgus organizētāja komercdarbībā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīts šo finanšu līdzekļu ieguves tiesiskums;

8) tirgus organizētāja darbība nav ekonomiski pamatota.

 

33.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Komisija pārreģistrē licenci, ja tiek mainīta tirgus organizētāja firma.

(2) Tirgus organizētājs iesniegumu licences pārreģistrācijai iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā tirgus organizētājs nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

 

34.pants. Licences anulēšanas kārtība

Komisija anulē kapitālsabiedrībai izsniegto licenci regulētā tirgus organizēšanai, ja:

1) tiek konstatēts, ka tirgus organizētājs sniedzis nepatiesas ziņas, lai saņemtu licenci;

2) tirgus organizētājs regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

3) tirgus organizētājs Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsis tās konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

4) tirgus organizētājs uzsācis likvidācijas procesu;

5) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta tirgus organizētāja bankrota procedūra;

6) tirgus organizētājs ir iesniedzis rakstveida iesniegumu licences anulēšanai.

 

35.pants. Tirgus organizētāja pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Tirgus organizētāja valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iekļaušanu kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem vai izslēgšanu no tā;

2) lemj par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu;

3) lemj par tirgus organizētāja biedru uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par tirgus organizētāja biedra statusa apturēšanu;

4) nodrošina tirgus organizētāja noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu;

5) nodrošina, lai savlaicīgi tiktu publicēta informācija, kas tirgus organizētājam jāpublicē saskaņā ar šo likumu, citiem normatīvajiem aktiem un tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi nav iespējams sasaukt, par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un tirgus organizētāja biedru darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt speciāli deleģēts valdes loceklis.

(3) Šā likuma 28.pantā minētos noteikumus apstiprina tirgus organizētāja padome.

(4) Tirgus organizētāja attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

 

36.pants. Tirgus organizētāja biedri

(1) Tirgus organizētāja biedrs ir persona, kas ir tiesīga veikt darījumus kādā no tirgus organizētāja organizētajiem regulētajiem tirgiem.

(2) Par tirgus organizētāja biedru var kļūt tāda ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura šajā likumā noteiktajā kārtībā uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura Latvijas Republikā ir atvērusi filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru, sākot no dienas, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par tirgus organizētāja biedru tikai pēc tam, kad tā ir reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Pirms tam, kad šā panta trešajā un piektajā daļā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par tirgus organizētāja biedru, tirgus organizētājs pārliecinās, ka tā izpilda un ievēro šajā likumā noteiktās kapitāla pietiekamības prasības.

(7) Tirgus organizētājs nodrošina vienādas tiesības visiem tirgus organizētāja biedriem.

 

37.pants. Informācijas par darījumiem ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem sniegšana un uzglabāšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā, bet ne retāk kā reizi darbdienā ziņo attiecīgajam tirgus organizētājam par notikušajiem darījumiem.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas uz šādiem regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem:

1) akcijām;

2) obligācijām un citiem parāda vērtspapīriem;

3) tiesībām iegādāties akcijas, obligācijas un citus parāda vērtspapīrus;

4) akciju sertifikātiem;

5) atvasinātiem finanšu instrumentiem, kuru pamatā ir akcijas.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums attiecas arī uz darījumiem, kas notikuši ar šā panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem ārpus regulētā tirgus.

(4) Paziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) finanšu instrumenta nosaukumu un skaitu;

2) darījuma noslēgšanas datumu un laiku;

3) darījuma cenu (ja tā ir zināma);

4) paziņojuma iesniedzēja firmu.

(5) Šā panta pirmajā daļā noteiktais paziņojums nav jāsniedz par darījumiem, par kuriem attiecīgā regulētā tirgus tirdzniecības sistēmā ir pieejama visa šā panta ceturtajā daļā noteiktā informācija.

(6) Šā panta pirmajā daļā noteiktais ziņošanas pienākums neattiecas uz darījumiem ar šā panta otrajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem, kas iekļauti citu dalībvalstu regulētajos tirgos.

(7) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar finanšu instrumentiem ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde glabā vismaz 10 gadus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vismaz 10 gadus glabā arī šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju par darījumiem ar dalībvalstu regulētajos tirgos iekļautiem finanšu instrumentiem.

(8) Tirgus organizētājs apkopo informāciju par darījumiem ar attiecīgajā regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ja darījumi notikuši ārpus regulētā tirgus.

(9) Šā panta ceturtās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktās informācijas kopsavilkumu tirgus organizētājs ievieto savā mājas lapā internetā. Tirgus organizētājs var papildus publicēt šo informāciju arī jebkurā citā veidā atbilstoši tirgus organizētāja noteikumos izvirzītajām prasībām.

 

38.pants. Informācijas par darījumiem ar finanšu instrumentiem atklāšana

(1) Tirgus organizētājs nodrošina ieguldītājus ar informāciju, kas ļauj tiem novērtēt iespējamo darījumu noteikumus un pēc tam vismaz šajā pantā noteiktajā apmērā pārbaudīt apstākļus, kādos darījums ir veikts.

(2) Par katru regulēto tirgu reizi tā darbdienā pirms tirdzniecības uzsākšanas publicē katra tajā tirgotā finanšu instrumenta vidējo svērto cenu, augstāko cenu, zemāko cenu un iepriekšējā attiecīgā regulētā tirgus darbdienā notikušo darījumu kopējo apjomu latos.

(3) Attiecībā uz regulētajiem tirgiem, kuros notiek nepārtraukta tirdzniecība par mainīgām cenām vai nepārtraukta tirdzniecība par nemainīgām cenām:

1) katras tirdzniecības stundas beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un notikušo darījumu kopējo apjomu pēdējo sešu tirdzniecības stundu laikā;

2) katru 20 tirdzniecības minūšu beigās publicē informāciju par katra finanšu instrumenta vidējo svērto cenu un augstāko un zemāko cenu pēdējo divu tirdzniecības stundu laikā.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto informāciju tirgus organizētājs ir tiesīgs neapkopot un nepublicēt, ja tā ir pieejama visā tirdzniecības gaitā reālā laika režīmā.

(5) Ja attiecīgajā regulētajā tirgū ieguldītājiem pirms darījumu uzsākšanas ir pieejama informācija par finanšu instrumentu cenām un skaitu, tirgus organizētāja pienākums ir nodrošināt šādas informācijas pieejamību visā attiecīgo finanšu instrumentu tirdzniecības laikā. Tāpat tiek atklāti noteikumi, kas personai jāizpilda, ja tā vēlas veikt darījumu ar attiecīgajiem finanšu instrumentiem par paziņoto cenu un paziņotajā daudzumā.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs atlikt vai pārtraukt šajā pantā noteiktās informācijas publicēšanu, ja attiecīgajā regulētajā tirgū novērojama ārkārtas situācija un ja Komisija neiebilst.

(7) Šajā pantā noteikto informāciju tirgus organizētājs publicē savā mājas lapā internetā.

 

39.pants. Tirgus organizētāja tiesības veikt uzraudzību

(1) Tirgus organizētājs uzrauga katra tā organizētā regulētā tirgus darbību šajā likumā un tirgus organizētāja noteikumos reglamentētajā kārtībā.

(2) Tirgus organizētājs uzrauga finanšu instrumentu cenu veidošanos tā organizētajos regulētajos tirgos, kā arī tirdzniecības norisi, lai atklātu darījumus, kuri tiek veikti, izmantojot iekšējo informāciju vai tirgus manipulācijas, un citus šā likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumus.

(3) Tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt un saņemt no tā biedriem informāciju un dokumentus, kas nepieciešami, lai lemtu par to atbilstību tirgus organizētāja biedra statusam.

(4) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar tirgus organizētāja biedriem, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(5) Tirgus organizētājs uzrauga tā organizētajos regulētajos tirgos iekļauto finanšu instrumentu emitentu darbības atbilstību regulētā tirgus darbību reglamentējošiem noteikumiem.

(6) Tirgus organizētājs ir tiesīgs līgumos, ko tas noslēdz ar emitentu, kurš iekļauj savus finanšu instrumentus regulētajā tirgū, paredzēt soda naudu par tirgus organizētāja noteikumu neievērošanu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un tirgus organizētāja noteikumu pārkāpumiem, kā arī par šo pārkāpumu sakarā pieņemtajiem lēmumiem.

 

40.pants. Tirgus organizētāja uzraudzība

(1) Tirgus organizētājs nodrošina Komisiju (pēc tās pieprasījuma) ar tā tirdzniecības sistēmā esošo informāciju, ar tirgus organizētāja biedru un regulētajā tirgū iekļauto finanšu instrumentu emitentu iesniegto informāciju, kā arī ar jebkuru citu informāciju, kas Komisijai nepieciešama uzraudzības nolūkos.

(2) Komisijai ir tiesības pārbaudīt tirgus organizētāja darbību, tai skaitā veikt tirgus organizētāja iekšējās pārbaudes. Komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem tirgus organizētāja dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt izrakstus no tiem, izgatavot norakstus (kopijas).

(3) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma tirgus organizētājs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar tirgus organizētāja darbību saistītu informāciju.

(4) Komisijai ir tiesības piedalīties tirgus organizētāja akcionāru (dalībnieku) sapulcēs, ierosināt sasaukt finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku pārvaldes institūciju sēdes un noteikt tajās izskatāmos jautājumus, kā arī piedalīties šajās sēdēs bez balsstiesībām.

(5) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt tirgus organizētāja pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 27.pantā noteikto pienākumu izpildi vai tirgus organizētāja valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja šie lēmumi neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai tirgus organizētāja statūtiem, noteikumiem vai iekšējiem aktiem, vai kas var būtiski ietekmēt tirgus organizētāja finansiālo stāvokli.

 

II nodaļa

Finanšu instrumentu iekļaušana regulētajos tirgos

41.pants. Vispārīgās prasības iekļaušanai regulētajos tirgos

(1) Regulētajos tirgos var iekļaut finanšu instrumentus, kuru atsavināšana nav ierobežota.

(2) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu oficiālajā sarakstā, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem par minimālo oficiālajā sarakstā iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru prospekta saturu un reģistrēts Komisijā.

(3) Lai pārvedamus vērtspapīrus iekļautu pārējos regulētajos tirgos, emitents iesniegumam pievieno prospektu, kas sagatavots atbilstoši šim likumam un Komisijas noteikumiem par minimālo pārvedamu vērtspapīru emisijas prospekta saturu un reģistrēts Komisijā.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā minētajos gadījumos emitents iesniegumam pievieno arī citus dokumentus saskaņā ar attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(5) Prasības citu finanšu instrumentu iekļaušanai regulētajā tirgū nosaka attiecīgais tirgus organizētājs.

(6) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajos tirgos pieņem tirgus organizētāja valde, pamatojoties uz emitenta iesniegumu.

 

42.pants. Prasības akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Akcijas iekļauj oficiālajā sarakstā, ja:

1) tajā iekļaujamo akciju prognozējamā tirgus kapitalizācija ir vismaz 1 000 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa dienā, kad tirgus organizētājs pieņem lēmumu par akciju iekļaušanu oficiālajā sarakstā. Ja oficiālajā sarakstā iekļaujamo akciju tirgus kapitalizāciju nav iespējams prognozēt, akciju iekļaušana šajā sarakstā pieļaujama, ja akciju sabiedrības apmaksātais pamatkapitāls un rezerves (tostarp peļņa vai zaudējumi) pēdējā pārskata gada laikā kopumā ir vismaz 1 000 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas kursa;

2) akciju sabiedrība ir darījusi publiski pieejamus gada pārskatus vismaz par trim pēdējiem pārskata gadiem;

3) iesniegums iekļaušanai oficiālajā sarakstā iesniegts par visām attiecīgās kategorijas akcijām.

(2) Ja iekļaušana regulētā tirgus oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo akciju tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas.

(3) Ja akciju publiskais piedāvājums nenotiek ar regulētā tirgus starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas.

(4) Ja akciju publiskais piedāvājums notiek ar tirgus organizētāja starpniecību, akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iekļaušanai šajā sarakstā piesaka vismaz 25 procentus no tā parakstītā kapitāla daļas, kuru pārstāv attiecīgās kategorijas akcijas, vai arī tirgus organizētājam ir pamats uzskatīt, ka, pastāvot pat zemākai procentuālajai attiecībai, pēc iekļaušanas oficiālajā sarakstā šo akciju tirgus darbosies pietiekami aktīvi.

(5) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus akciju iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

 

43.pants. Prasības obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā

(1) Obligācijas un citus parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja kopējais aizņēmuma apjoms nav mazāks par 200 000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas kursa. Šo prasību nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja nav noteikts aizņēmuma apjoms.

(2) Tirgus organizētājs var pieņemt lēmumu par šā panta pirmās daļas prasībām neatbilstošu parāda vērtspapīru iekļaušanu oficiālajā sarakstā pēc tam, kad pārliecinājies, ka attiecīgajiem parāda vērtspapīriem būs pietiekami aktīvs tirgus.

(3) Konvertējamas vai apmaināmas obligācijas, kā arī jebkurus parāda vērtspapīrus ar papildu tiesībām iegūt akcijas var iekļaut oficiālajā sarakstā tikai tad, ja ar minētajām obligācijām vai vērtspapīriem saistītās akcijas jau ir iekļautas tā paša vai cita tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā.

(4) Parāda vērtspapīrus var iekļaut oficiālajā sarakstā, ja iesniegums par to iekļaušanu attiecas uz visiem konkrētās emisijas parāda vērtspapīriem.

(5) Ja iekļaušana oficiālajā sarakstā notiek pēc publiskā piedāvājuma, attiecīgo parāda vērtspapīru tirdzniecību var uzsākt tikai pēc sākotnējās izvietošanas beigu dienas. Šo noteikumu nepiemēro nepārtrauktu emisiju gadījumā, ja sākotnējās izvietošanas beigu diena nav noteikta.

(6) Tirgus organizētājam ir tiesības noteikt papildu prasības un stingrākus kritērijus obligāciju un citu parāda vērtspapīru iekļaušanai oficiālajā sarakstā.

 

44.pants. Prospekta saturs

(1) Prospektu izstrādā saskaņā ar šo likumu un Komisijas noteikumiem par prospekta minimālo saturu un kārtību, kādā emitents atbrīvojams no pienākuma ietvert prospektā atsevišķu informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos noteikumus Komisija izstrādā, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības un pārvedamu vērtspapīru tirgus regulēšanas vispāratzītu labu praksi.

(3) Prospektā ietver ziņas par emitentu un tā piedāvātajiem pārvedamiem vērtspapīriem, kuras, ņemot vērā emitenta darbības veidu un tā piedāvāto pārvedamu vērtspapīru veidu un kategoriju, būtu jāzina potenciālajiem ieguldītājiem vai personām, kuras sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos, lai novērtētu emitenta finansiālo stāvokli, tā pašreizējo darbību un nākotnes plānus. Prospektā ietver arī informāciju par pārvedamos vērtspapīros nostiprinātajām tiesībām.

 

45.pants. Grozījumi prospektā

(1) Emitents nekavējoties sagatavo grozījumus prospektā, ja laikā no prospekta iesniegšanas Komisijai līdz tirdzniecības uzsākšanai tam kļuvusi zināma jebkāda informācija, kas var ietekmēt ieguldītāja lēmumu par pārvedamu vērtspapīru iegūšanu vai šādu vērtspapīru cenu.

(2) Grozījumus prospektā un to tekstu elektroniskā veidā emitents iesniedz Komisijai. Ja emitents jau iesniedzis tirgus organizētājam iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tas iesniedz prospekta grozījumus arī attiecīgajam tirgus organizētājam.

(3) Grozījumu teksts uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu, un tam vienmēr jābūt pieejamam kopā ar attiecīgo prospektu.

 

46.pants. Atbildība par prospektā iekļauto informāciju

(1) Prospektā norāda par tajā ietvertās informācijas patiesumu atbildīgo emitenta pārvaldes institūciju locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) un amatu. Prospektā iekļauj arī katras šādas personas paziņojumu par to, ka, pēc šīs personas rīcībā esošajām ziņām, prospektā iekļautā informācija atbilst patiesajiem apstākļiem, kā arī par to, ka netiek noklusēti fakti, kas varētu ietekmēt prospektā iekļautās informācijas nozīmi.

(2) Ja persona nav atbildīga par visu prospektā iekļauto informāciju, prospektā norāda, par kuru tā daļu attiecīgā persona ir atbildīga.

(3) Ieguldītājs, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā, var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no prospektā norādītajām personām, kuras ir atbildīgas par tajā iekļautās informācijas patiesumu, ja prospektā iekļautas nepatiesas vai nepilnīgas informācijas dēļ tas cietis zaudējumus.

 

47.pants. Prospekta sagatavošanas pienākuma izņēmumi

(1) Prospektu nesagatavo Latvijas Republikas un dalībvalsts vai šo valstu pašvaldību emitētu pārvedamu vērtspapīru iekļaušanai regulētajos tirgos.

(2) Komisija, ievērojot attiecīgo Eiropas Kopienu direktīvu prasības, apstiprina noteikumus par to, kādos gadījumos citi emitenti pilnīgi vai daļēji atbrīvojami no prospekta sagatavošanas.

 

48.pants. Prospekta reģistrācija

(1) Prospektu reģistrē Komisija. Lai reģistrētu prospektu, emitents iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno:

1) divus prospekta oriģināleksemplārus un prospekta tekstu elektroniskā veidā;

2) emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas lēmumu par attiecīgo pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(2) Iesniegumā norāda:

1) emitenta reģistrācijas numuru, vietu un iestādi, firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru veidu, kategoriju, kopējo skaitu un viena pārvedama vērtspapīra nominālvērtību;

3) tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus.

(3) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrētā regulētajā tirgū un vienas vai vairāku dalībvalstu (kas nav tā reģistrācijas valsts) regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, Komisija reģistrē prospektu, ja tas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Komisija izskata iesniegumu un tam pievienotos dokumentus un 15 dienu laikā pēc visu normatīvajos aktos noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām izstrādāto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu.

(5) Ja prospektā nav ietverta visa informācija atbilstoši šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, Komisija pieņem lēmumu par prospekta reģistrācijas atteikumu.

(6) Lēmumu par prospekta reģistrāciju vai par reģistrācijas atteikumu izsniedz emitentam vai personai, kas emitenta pilnvarojumā iesniegusi Komisijai iesniegumu par prospekta reģistrāciju.

(7) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par prospekta reģistrāciju, Komisija lēmuma tekstu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un lēmuma kopiju nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam.

 

49.pants. Prospektu savstarpēja atzīšana

(1) Ja Latvijas Republikā reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū un vienā vai vairākos dalībvalstīs reģistrētu tirgus organizētāju organizētos regulētajos tirgos vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tas iesniedz prospektu reģistrācijai Komisijā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos emitents vienlaikus ar prospektu iesniedz Komisijai informāciju par to, kuru dalībvalstu tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm tas ir iesniedzis vai gatavojas iesniegt pieteikumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū. Iesniegumā emitents norāda attiecīgās uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir).

(3) Vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu citu dalībvalstu regulētajos tirgos emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam arī Komisijā reģistrēta prospekta kopiju. Ja Komisija prospektu vēl nav reģistrējusi, emitents iesniedz attiecīgajai uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam prospekta projektu.

(4) Pēc prospekta reģistrācijas Komisija nosūta lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju visiem tirgus organizētājiem vai uzraudzības iestādēm, kurās emitents iesniedzis vai plāno iesniegt iesniegumu par tā pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū.

(5) Ja Komisija saskaņā ar šo likumu vai Komisijas noteikumiem ir atbrīvojusi emitentu no pienākuma iekļaut prospektā daļu informācijas, Komisija vienlaikus ar lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju nosūta attiecīgajiem tirgus organizētājiem vai atbildīgajām institūcijām informāciju par šādas atļaujas piešķiršanu un šādas atļaujas piešķiršanas pamatojumu.

(6) Ja dalībvalstī reģistrēts emitents vēlas iekļaut brīvi pārvedamus vērtspapīrus šajā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja un Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū vienlaikus vai ne vairāk kā ar viena mēneša starpību, tam prospekts Komisijā nav jāreģistrē.

(7) Šā panta sestajā daļā minētajos gadījumos emitents vienlaikus ar iesniegumu par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū Komisijai iesniedz:

1) attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai vai tirgus organizētājam iesniegtā prospekta projektu un tā tulkojumu valsts valodā. Ja prospektu jau reģistrējusi tās dalībvalsts atbildīgā institūcija vai tirgus organizētājs, kurā emitents reģistrēts, emitents iesniedz Komisijai reģistrēta prospekta kopiju un tā tulkojumu valsts valodā;

2) prospekta pielikumu, kurš uzskatāms par prospekta neatņemamu sastāvdaļu.

(8) Ja pēc prospekta projekta iesniegšanas Komisijai līdz dienai, kad tas reģistrēts attiecīgās dalībvalsts atbildīgajā institūcijā vai tirgus organizētājā, prospektā ir izdarīti grozījumi, emitents iesniedz Komisijai reģistrēta prospekta kopiju.

(9) Prospekta pielikumā iekļauj vismaz informāciju par:

1) Latvijas Republikas pārvedamu vērtspapīru tirgus specifiku, kas ir būtiska attiecīgajā gadījumā, tai skaitā ziņas par nodokļiem un nodevām, kuras Latvijas Republikā piemēro ienākumiem, kas tiek gūti no regulētajā tirgū iekļaujamiem pārvedamiem vērtspapīriem;

2) organizācijām, kas Latvijas Republikā pilnvarotas darboties kā emitenta finansiālo saistību kārtotājas;

3) kārtību, kādā ieguldītāji var izmantot regulētajā tirgū iekļaujamos pārvedamos vērtspapīros nostiprinātās tiesības.

(10) Šā panta sestās, septītās un astotās daļas noteikumi attiecas arī uz gadījumiem, kad ne agrāk kā pirms trim mēnešiem dalībvalstī reģistrēts tirgus organizētājs vai atbildīgā institūcija reģistrējusi emisijas prospektu vai pieņēmusi lēmumu par atļauju laist pārvedamus vērtspapīrus publiskajā apgrozībā.

(11) Ja pārvedami vērtspapīri, kurus emitents vēlas iekļaut Latvijas Republikā reģistrēta tirgus organizētāja organizētā regulētajā tirgū, ne ilgāk kā pirms sešiem mēnešiem jau iekļauti kādā dalībvalstī reģistrēta tirgus organizētāja oficiālajā sarakstā, Komisija pēc informācijas apmaiņas ar attiecīgās dalībvalsts atbildīgo institūciju ir tiesīga atbrīvot emitentu no pienākuma izstrādāt jaunu prospektu.

 

50.pants. Iesnieguma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū izskatīšana

(1) Emitents iesniedz tirgus organizētājam iesniegumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc prospekta reģistrācijas Komisijā.

(2) Tirgus organizētājs 10 dienu laikā no dienas, kad emitents iesniedzis iesniegumu, pieņem lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū. Minētajā termiņā tirgus organizētājs ir tiesīgs pieprasīt no emitenta papildu informāciju saskaņā ar noteikumiem par attiecīgā regulētā tirgus darbību. Šādā gadījumā 10 dienu termiņš tiek skaitīts no dienas, kad papildu informācija iesniegta tirgus organizētājam.

(3) Lēmumu par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs pieņem tikai pēc tam, kad prospekts reģistrēts Komisijā vai tirgus organizētājs saņēmis dalībvalsts uzraudzības institūcijas vai tirgus organizētāja lēmuma par prospekta reģistrāciju kopiju.

(4) Tirgus organizētāja lēmumu par atteikumu iekļaut finanšu instrumentus regulētajā tirgū var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(5) Lēmumā par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs norāda šādu informāciju:

1) Komisijas piešķirto prospekta reģistrācijas datumu un numuru;

2) emitenta firmu un juridisko adresi;

3) emitenta reģistrācijas vietu un numuru;

4) finanšu instrumentu veidu un kategoriju;

5) finanšu instrumentu skaitu (izņemot atvērtā fonda ieguldījumu apliecības), nominālvērtību un emisijas apjomu.

(6) Lēmumā par ieguldījumu apliecību iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda ieguldījumu fonda nosaukumu un reģistrācijas numuru.

(7) Lēmumā par dalībvalstī reģistrēta emitenta pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū papildus norāda tās atbildīgās institūcijas vai tirgus organizētāja firmu, juridisko adresi, tālruņa numuru un interneta mājas lapas adresi, kas pieņēmis lēmumu par prospekta reģistrāciju.

(8) Lēmumu par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājs nekavējoties nosūta emitentam, Komisijai un Latvijas Centrālajam depozitārijam.

 

51.pants. Prospekta izplatīšanas kārtība

(1) Prospektu aizliegts izplatīt pirms tā reģistrācijas Komisijā.

(2) Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū, tirgus organizētājs nekavējoties ievieto lēmuma un prospekta tekstu savā mājas lapā internetā.

(3) Ievietojot prospektu tirgus organizētāja mājas lapā internetā, norāda vismaz šādu informāciju:

1) tā regulētā tirgus nosaukumu, kurā pārvedami vērtspapīri tiks tirgoti;

2) informāciju, kas atbilstoši šā likuma 50.panta piektās, sestās un septītās daļas prasībām ietverta lēmumā par pārvedamu vērtspapīru iekļaušanu regulētajā tirgū;

3) laiku, kad attiecīgā tirgus organizētāja telpās iespējams bez maksas iepazīties ar prospektu, iegūt prospekta norakstu (kopiju).

 

52.pants. Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšana

(1) Regulētajā tirgū iekļaujamo pārvedamu vērtspapīru reklamēšanu drīkst uzsākt ar dienu, kad prospekts ir pieejams šā likuma 51.pantā noteiktajā kārtībā.

(2) Reklāmā nedrīkst ietvert maldinošu informāciju vai informāciju, kas ir pretrunā ar prospektā norādītajām ziņām.

(3) Reklāmā norāda vietu un laiku, kur un kad var iepazīties ar prospektu.

(4) Sludinājumus, paziņojumus, plakātus un dokumentus, kuros reklamē pārvedamus vērtspapīrus, par kuru iekļaušanu regulētajā tirgū tirgus organizētājam ir iesniegts iesniegums, pirms publicēšanas nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam. Tirgus organizētājam ir tiesības aizliegt to publicēšanu, ja nav ievērotas šā panta prasības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteikto informāciju emitents elektroniskā veidā nosūta tirgus organizētājam attiecīgā tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā.

 

53.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības uzsākšana

(1) Pārvedamu vērtspapīru tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt ne agrāk kā trīs dienas pēc tam, kad prospekts ievietots attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā.

(2) Finanšu instrumentu tirdzniecību regulētajā tirgū drīkst uzsākt tikai pēc to iegrāmatošanas Latvijas Centrālajā depozitārijā. Šī prasība neattiecas uz finanšu instrumentiem, kuri ir publiskajā apgrozībā arī ārpus Latvijas Republikas un jau iegrāmatoti citā valstī.

(3) Latvijas Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc tam, kad ir noslēdzis līgumu ar emitentu un saņēmis Latvijas Centrālā depozitārija noteikumos paredzētos dokumentus.

 

54.pants. Pienākumi kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētajā tirgū

(1) Kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas nodrošina vienādu attieksmi pret visām personām, kurām pieder viena veida un vienas kategorijas pārvedami vērtspapīri.

(2) Akciju sabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļautas tās akcijas, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) akcionāru sapulcēm;

2) dividenžu izmaksu;

3) jaunu akciju emisiju, tai skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz šīm akcijām, kā arī atteikšanās no šīm akcijām, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder akcijas, var īstenot savas tiesības;

5) jebkādām izmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas dažādās tās akciju kategorijās.

(3) Kapitālsabiedrības valde nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti tās parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija vismaz par:

1) to personu sapulcēm, kurām pieder parāda vērtspapīri;

2) procentu izmaksu;

3) jaunu parāda vērtspapīru emisiju, tai skaitā par kārtību, kādā notiek parakstīšanās uz jaunemitējamiem parāda vērtspapīriem, kā arī atteikšanās no šiem vērtspapīriem, ja emisijas noteikumi paredz pirmpirkuma tiesību izmantošanas iespējas;

4) parāda vērtspapīru konversijas un maiņas noteikumiem;

5) izraudzīto depozitāriju vai tam pielīdzināmu institūciju, ar kuras starpniecību personas, kurām pieder parāda vērtspapīri, var īstenot savas tiesības;

6) jebkurām pārmaiņām tiesībās, kas nostiprinātas šīs kapitālsabiedrības dažādas kategorijas parāda vērtspapīros.

(4) Ja regulētajā tirgū iekļautie parāda vērtspapīri ir konvertējamas obligācijas vai obligācijas ar tiesībām nākotnē iegūt akcijas, akciju sabiedrība nodrošina, lai visās dalībvalstīs, kuru regulētajos tirgos iekļauti šie parāda vērtspapīri, ir pieejama līdzvērtīga informācija par tiesībām, kuras nostiprinātas ar šiem parāda vērtspapīriem saistītajās akcijās.

(5) Tirgus organizētājs ir tiesīgs noteikt papildu prasības, kas jāievēro kapitālsabiedrībai, kuras pārvedami vērtspapīri iekļauti regulētā tirgus oficiālajā sarakstā.

(6) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto informāciju kapitālsabiedrības valde nosūta attiecīgajam tirgus organizētājam, kurš nekavējoties nodrošina tās ievietošanu savā mājas lapā internetā.

(7) Vismaz 14 dienas pirms akcionāru (dalībnieku) sapulces, kurā plānots lemt par grozījumiem kapitālsabiedrības statūtos, kapitālsabiedrības valde statūtu grozījumu projektu nosūta tiem tirgus organizētājiem, kuru regulētajos tirgos ir iekļauti šīs sabiedrības pārvedami vērtspapīri.

 

55.pants. Finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšana un to izslēgšana no regulētā tirgus

(1) Tirgus organizētājs var apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus, ja attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses.

(2) Ja tirgus organizētājs neizmanto šā panta pirmajā daļā noteiktās tiesības, lai gan attiecīgo finanšu instrumentu regulāra tirdzniecība kļūst neiespējama vai tiek apdraudētas ieguldītāju intereses, Komisijai ir tiesības apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai izslēgt finanšu instrumentus no regulētā tirgus.

(3) Tirgus organizētāja lēmumu par finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu vai finanšu instrumentu izslēgšanu no regulētā tirgus var pārsūdzēt Komisijā 30 dienu laikā no lēmuma saņemšanas dienas.

(4) Finanšu instrumentus no regulētā tirgus var izslēgt, pamatojoties uz emitenta iesniegumu. Lēmumu par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus pieņem emitenta akcionāru sapulce. Sapulces protokolā norāda tos akcionārus, kuri balsojuši “par”.

 

III nodaļa

Regulāri sniedzamā informācija

56.pants. Gada pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā. Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam zvērināta revidenta revidētu gada pārskatu.

(2) Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Starptautisko grāmatvedības standartu padomes izdotajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.

(3) Dalībvalstī reģistrēta kapitālsabiedrība, kuras pārvedami vērtspapīri ir iekļauti oficiālajā sarakstā, gada pārskatu sagatavo saskaņā ar tās reģistrācijas valsts likumiem un iesniedz attiecīgajam tirgus organizētājam tā noteiktajā kārtībā.

(4) Ja kapitālsabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas oficiālajā sarakstā, sagatavo gan nekonsolidēto, gan konsolidēto gada pārskatu, tā iesniedz tirgus organizētājam abus šos pārskatus.

(5) Šā panta pirmajā, otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktos gada pārskatus kapitālsabiedrība iesniedz tirgus organizētājam tās reģistrācijas valsts likumā noteiktajā kārtībā, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tam, kad par pārskatu sniegts zvērināta revidenta ziņojums.

(6) Tirgus organizētājs nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc gada pārskatu saņemšanas ievieto tos savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos gada pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

(7) Ja kapitālsabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulces apstiprinātais gada pārskats atšķiras no gada pārskata, kurš tika nosūtīts tirgus organizētājam un ievietots tā mājas lapā internetā, kapitālsabiedrība nākamajā dienā pēc pārskata apstiprināšanas akcionāru (dalībnieku) sapulcē nosūta to tirgus organizētājam. Tirgus organizētājs šo gada pārskatu nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc tā saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šo pārskatu publiski pieejamu jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

 

57.pants. Ceturkšņa un pusgada pārskati

(1) Kapitālsabiedrība, kuras akcijas iekļautas oficiālajā sarakstā, iesniedz tirgus organizētājam ceturkšņa pārskatus par pirmo un trešo ceturksni un pusgada pārskatu, kas sagatavoti atbilstoši tās reģistrācijas valsts likumiem, starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem un attiecīgā tirgus organizētāja noteikumiem.

(2) Ceturkšņa un pusgada pārskatu iesniegšanas termiņus nosaka tirgus organizētājs.

(3) Ceturkšņa un pusgada pārskati sastāv no bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina. Pusgada pārskatam pievieno arī vadības ziņojumu par kapitālsabiedrības darbību.

(4) Katram bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina postenim pusgada pārskatā norāda arī attiecīgajam laikposmam atbilstošo skaitli par iepriekšējo pārskata gadu.

(5) Vadības ziņojumā sniedz visu būtisko informāciju, kas ļauj ieguldītājiem pamatoti novērtēt kapitālsabiedrības darbības attīstības tendences un peļņu vai zaudējumus, norādot uz īpašiem apstākļiem, kuri attiecīgajā laikposmā ietekmējuši šo darbību un peļņu vai zaudējumus. Informāciju vadības ziņojumā atspoguļo tā, lai nodrošinātu iespēju to salīdzināt ar informāciju par attiecīgo laikposmu iepriekšējā pārskata gadā. Vadības ziņojumā iekļauj arī norādes par kapitālsabiedrības iespējamo turpmāko attīstību kārtējā pārskata gadā.

(6) Ja ceturkšņa un pusgada pārskatus ir pārbaudījis zvērināts revidents, tos iesniedz tirgus organizētājam kopā ar attiecīgo zvērināta revidenta ziņojumu.

(7) Akciju sabiedrība, kas sagatavo konsolidētos gada pārskatus, ceturkšņa un pusgada pārskatus var iesniegt gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā.

(8) Tirgus organizētājs ceturkšņa un pusgada pārskatus nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc to saņemšanas ievieto savā mājas lapā internetā, kā arī dara šos pārskatus publiski pieejamus jebkurā citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

 

58.pants. Būtiski notikumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti iekļauti regulētajā tirgū, nekavējoties, bet ne vēlāk, kā tiek paziņots plašsaziņas līdzekļiem, tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā ziņo tam par būtiskiem notikumiem.

(2) Būtisks notikums šā panta izpratnē ir jebkurš ar emitentu saistīts notikums, kas emitentam ir zināms vai būtu bijis jāzina un kas var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

(3) Tirgus organizētājs informāciju par būtiskiem notikumiem pēc tās saņemšanas nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 

59.pants. Līdzvērtīgas informācijas sniegšana

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti vairākos Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par līdzvērtīgas informācijas sniegšanu katram no šo regulēto tirgu organizētājiem.

(2) Emitents, kura finanšu instrumenti ir iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem un vienā vai vairākos ārvalstu regulētajos tirgos, ir atbildīgs par to, lai Latvijas Republikas un dalībvalstu tirgus organizētājiem tiktu sniegta informācija, kas ir līdzvērtīga ārvalsts tirgus organizētājam sniegtajai informācijai, ja šī informācija var ietekmēt regulētajā tirgū iekļauto emitenta finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot šos finanšu instrumentus.

 

 

IV nodaļa

Nozīmīgas līdzdalības iegūšana

60.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi par paziņošanas pienākumu un neziņošanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu Latvijas Republikā reģistrētu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

(2) Ja par tādas akciju sabiedrības akcijām, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tikuši emitēti akciju sertifikāti, paziņošanas pienākums attiecas uz sertifikātu ieguvēju, nevis uz to emitentu.

 

61.pants. Paziņošanas pienākums

(1) Persona, kas tieši vai netieši iegūst līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz vienu desmitdaļu, vienu ceturtdaļu, pusi, trīs ceturtdaļas vai deviņdesmit piecus procentus no balsstiesīgo akciju skaita, par to ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc akciju iegūšanas paziņo tam tirgus organizētājam, kura regulētajos tirgos ir iekļautas šīs akciju sabiedrības akcijas, un pašai akciju sabiedrībai.

(2) Nosakot personas netiešā ceļā iegūtās līdzdalības apmēru, ņem vērā arī šā likuma 8.pantā norādītās balsstiesības.

(3) Ja persona pārdod akcijas vai zaudē no akcijām izrietošās balsstiesības, kas iegūtas netiešā veidā, un tai piederošās balsstiesības vairs nesasniedz šā panta pirmajā daļā noteikto apjomu, šī persona piecu darbdienu laikā paziņo par to tirgus organizētājam un akciju sabiedrībai.

(4) Akciju sabiedrība nekavējoties, bet ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā no dienas, kad saņēmusi šā panta pirmajā vai trešajā daļā minēto paziņojumu, dara to publiski pieejamu Latvijas Republikā un katrā dalībvalstī, kuras regulētajos tirgos šīs sabiedrības akcijas ir iekļautas, tādā veidā, kas dod iespēju visiem akcionāriem iepazīties ar šo informāciju.

(5) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā un trešajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Persona paziņojumā norāda iegūto vai atlikušo akciju daudzumu (skaitliski, kā arī procentuāli no pamatkapitāla un procentuāli no balsstiesīgo akciju skaita) un minēto informāciju sadalījumā pa akcijām, kuras laistas publiskajā apgrozībā, un akcijām, kuras nav laistas publiskajā apgrozībā. Ja līdzdalība iegūta netiešā veidā, persona paziņojumā norāda netiešo veidu, kādā līdzdalība iegūta, min personas, kuras izmantojot līdzdalība iegūta, kā arī šīs daļas pirmajā teikumā minēto informāciju attiecībā uz katru personu, kuru izmantojot līdzdalība iegūta netiešā veidā.

 

62.pants. Paziņošanas pienākuma izņēmumi

(1) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz kredītiestādēm vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras savā vārdā iegūst vai atsavina akcijas šā likuma 61.pantā norādītajā daudzumā, ja kredītiestāde vai brokeru sabiedrība neplāno izmantot no sev piederošajām akcijām izrietošās balsstiesības, lai ietekmētu akciju sabiedrības (emitenta) pārvaldes institūciju darbu un akciju sabiedrības saimniecisko un finanšu darbību.

(2) Šā panta pirmās daļas noteikumus piemēro tikai tādām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir tā tirgus organizētāja biedri, kura organizētajā regulētajā tirgū tirgo attiecīgās akcijas.

(3) Šā likuma 61.pantā noteiktais paziņošanas pienākums neattiecas uz gadījumiem, kad akcijas iegūst meitas sabiedrība, ja paziņojumu jau ir sniegusi mātes sabiedrība.

(4) Ja par akciju iegūšanu šā likuma 61.pantā noteiktajā kārtībā ir ziņojusi persona, kas netieši ieguvusi akcijas, tad personām, kuras izmantojot ir notikusi netieša akciju iegūšana, par akciju iegūšanu nav jāziņo.

 

63.pants. Atbrīvojums no paziņotās informācijas atklāšanas pienākuma

(1) Izņēmuma gadījumos Komisija pēc attiecīga motivēta iesnieguma saņemšanas ir tiesīga atbrīvot akciju sabiedrību no pienākuma publicēt informāciju par akcionāriem, kuri tieši vai netieši ieguvuši no akcijām izrietošās balsstiesības šā likuma 61.panta pirmajā daļā norādītajā daudzumā, ja šīs informācijas atklāšana:

1) ir pretrunā ar visas sabiedrības interesēm;

2) var radīt zaudējumus attiecīgajai akciju sabiedrībai vai trešajām personām.

(2) Šā panta pirmās daļas 2.punktā paredzēto atbrīvojumu piemēro tikai tādā gadījumā, ja tā rezultātā akciju sabiedrības esošie vai potenciālie ieguldītāji nevar tikt maldināti par faktiem un apstākļiem, kuru zināšana ir būtiska, lai varētu novērtēt attiecīgās akcijas.

(3) Ja Komisija atbrīvo akciju sabiedrību no informācijas atklāšanas pienākuma šajā pantā noteiktajā kārtībā, tā nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju par šādu atbrīvojumu. Tirgus organizētājam attiecīgā informācija nav jāievieto savā mājas lapā internetā.

 

64.pants. Neziņošanas sekas

(1) Ja persona šā likuma 61.pantā noteiktajos gadījumos un termiņā neinformē tirgus organizētāju, kura organizētajā tirgū akcijas ir iekļautas, vai akciju sabiedrību, tā nedrīkst izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības.

(2) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, nelikumīgi izmantojot balsstiesības, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.

 

V nodaļa

Akciju atpirkšanas piedāvājums

65.pants. Šīs nodaļas darbības joma

Šīs nodaļas noteikumi par obligātā, brīvprātīgā un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu un obligātā piedāvājuma neizteikšanas sekām attiecas uz personām, kuras iegūst tādu akciju sabiedrību akcijas, kuru akcijas iekļautas regulētajā tirgū.

 

66.pants. Obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona, kas:

1) tieši vai netieši iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, ka šīs personas balsstiesības akcionāru sapulcē sasniedz vai pārsniedz pusi no balsu kopskaita;

2) akcionāru sapulcē jautājumā par akciju izslēgšanu no regulētā tirgus ir balsojusi “par”. Šāds balsojums nedrīkst būt slēgts balsojums.

(2) Persona nevar izmantot balsstiesības, kas izriet no tai piederošajām akcijām, un netieši iegūtās balsstiesības, ja šī persona:

1) šajā likumā noteiktajos termiņos un noteiktajā kārtībā neizsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu;

2) izsaka akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas neatbilst likuma prasībām;

3) nav šajā likumā noteiktajā kārtībā veikusi norēķinus ar ieguldītājiem, kuri pieņēmuši akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot balsstiesības pretēji šā panta otrās daļas noteikumiem, nav spēkā, un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus jebkāda veida publiskajos reģistros.

 

67.pants. Brīvprātīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona ir tiesīga brīvprātīgi izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tās mērķis ir iegūt akcijas tādā daudzumā, kas nodrošina ne mazāk kā 10 procentus no akciju sabiedrības balsstiesīgo akciju skaita.

(2) Persona, kas izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, nosaka minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tā piedāvā atpirkt.

(3) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas ir lielāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk proporcionāli no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu. Atpirkto akciju kopskaits nedrīkst būt mazāks par piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju skaitu.

(4) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu, piedāvātājs akcijas atpērk no visiem mērķa sabiedrības akcionāriem, kas pieņēmuši piedāvājumu.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā piedāvājums nav spēkā tikai tad, ja piedāvājuma prospektā paredzēts, ka piedāvājums zaudē spēku, ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņem akciju atpirkšanas piedāvājumu attiecībā uz tādu akciju skaitu, kas nesasniedz piedāvājuma prospektā norādīto minimālo akciju skaitu.

 

68.pants. Konkurējošais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu uzskata brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, kas izteikts attiecībā uz mērķa sabiedrības akcijām, kamēr spēkā ir cits piedāvājums attiecībā uz šīm akcijām.

(2) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu nedrīkst izteikt persona, kura ir:

1) vienā koncernā ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju;

2) noslēgusi vienošanos ar spēkā esošā piedāvājuma izteicēju par kopīgu darbību attiecībā uz piedāvājumu;

3) saņēmusi spēkā esošā piedāvājuma izteicēja pilnvarojumu balsot tā vārdā mērķa sabiedrības akcionāru sapulcē.

(3) Konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt, ja no dienas, kad laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” publicēts sludinājums par konkurējošo akciju atpirkšanas piedāvājumu, līdz spēkā esošā piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz piecas darbdienas.

 

69.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma vispārīgie noteikumi

(1) Piedāvātājs sagatavo un iesniedz Komisijai akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(2) Piedāvātājs nodrošina mērķa sabiedrības akcionāriem iespēju atsavināt akcijas ar vienlīdzīgiem noteikumiem.

(3) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām un garāks par 50 dienām, skaitot no tā izteikšanas dienas.

(4) Akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā nedrīkst notikt:

1) mērķa sabiedrības dividenžu aprēķins;

2) mērķa sabiedrības akciju nominālvērtības maiņa;

3) mērķa sabiedrības akciju emisiju apvienošana un dalīšana.

(5) Nekādi mērķa sabiedrības statūtos vai mērķa sabiedrības un tās akcionāru savstarpējos līgumos noteikti akciju atsavināšanas ierobežojumi nav spēkā attiecībā uz akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicēju akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņā.

 

70.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta iesniegšanas kārtība

(1) Piedāvātājs ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 1.punktā minēto apstākļu iestāšanās vai 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētā akcionāru sapulces lēmuma pieņemšanas iesniedz Komisijai iesniegumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu piedāvātājs iesniedz:

1) akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un tā tekstu elektroniskā veidā;

2) piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējumu;

3) reģistrācijas apliecības kopiju, ja piedāvātājs ir nerezidents, vai personu apliecinoša dokumenta kopiju, ja piedāvātājs ir fiziskā persona;

4) dokumentus, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā.

(3) Izsakot brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, piedāvājuma cenas atbilstības izvērtējums nav jāsniedz.

(4) Ja akciju atpirkšanas piedāvājums tiek izteikts šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā, piedāvātājs papildus iesniedz:

1) akcionāru sapulces protokola izrakstu, kurā norādīti akcionāri, kas balsojuši “par”;

2) dokumentus, kas apliecina piedāvātāja tiesības izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu to akcionāru vārdā, kuri balsojuši “par”.

(5) Par dokumentiem, kas apliecina līdzekļu pietiekamību piedāvājumā paredzēto saistību izpildei likumā noteiktajā termiņā, uzskata:

1) Komisijai adresētu rakstveida apliecinājumu (saistību rakstu) par līdzekļu piešķiršanu piedāvātājam piedāvājumā paredzēto saistību izpildei, kuru izsniegusi kredītiestāde, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrība, kas reģistrēta:

a) Latvijas Republikā vai dalībvalstī,

b) ārvalstī, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju;

2) izziņas par piedāvātāja mērķa noguldījumu, kuru tas ir tiesīgs izmantot tikai norēķiniem par akciju atpirkšanu, ja tās izsniegusi:

a) Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde,

b) dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus,

c) ārvalstī (bet ne dalībvalstī) reģistrēta kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga pieņemt noguldījumus, ja Komisija noslēgusi sadarbības līgumu par informācijas apmaiņu ar attiecīgo ārvalsts uzraudzības institūciju.

 

71.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekts

Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā norāda:

1) mērķa sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājas lapas adresi (ja tāda ir izveidota);

2) informāciju par piedāvātāju:

a) fiziskajām personām — vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu, pilsonību, pastāvīgās dzīvesvietas adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir),

b) juridiskajām personām — firmu, reģistrācijas numuru, datumu un vietu, juridisko adresi, tālruņa numuru, kā arī faksa numuru, e-pasta adresi (ja tāda ir) un interneta mājas lapas adresi (ja tāda ir izveidota). Ārvalstī vai dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas;

3) piedāvājuma veidu (obligātais vai brīvprātīgais), obligātā piedāvājuma izteikšanas gadījumā norādot, kurš no normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem attiecīgā piedāvājuma izteikšanai ir iestājies;

4) akciju ISIN kodu (unikāla burtu vai ciparu kombinācija, ko Latvijas Centrālais depozitārijs pirms iegrāmatošanas piešķir finanšu instrumentiem, lai tos identificētu);

5) vienas akcijas atpirkšanas cenu;

6) informāciju par akciju apmaksas un maiņas kārtību un termiņiem;

7) piedāvājuma termiņu;

8) kārtību, kādā mērķa sabiedrības akcionāri var pieņemt piedāvājumu, atsevišķi norādot kārtību, kādā piedāvājumu var pieņemt:

a) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā esošas mērķa sabiedrības akcijas,

b) personas, kurām pieder publiskajā apgrozībā neesošas mērķa sabiedrības akcijas;

9) piedāvātāja nodomus par mērķa sabiedrības turpmāko darbību, valdi, padomi un darbiniekiem, norādot jebkādas iespējamās pārmaiņas attiecībā uz tiem;

10) citu būtisku informāciju, kura tieši attiecināma uz piedāvājumu un kuru piedāvātājs uzskata par nepieciešamu.

 

72.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta izskatīšanas kārtība

(1) Komisija, saņemot prospektu par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, izmantojot tai pieejamos sakaru un informācijas līdzekļus, nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā paziņo attiecīgajam regulētā tirgus organizētājam šādu informāciju:

1) 71.panta 2.punktā minēto informāciju par piedāvātāju;

2) vienas akcijas atpirkšanas cenu;

3) piedāvājuma termiņu.

(2) Tirgus organizētājs šā panta pirmajā daļā minēto informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(3) Komisija izskata iesniegumu un akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu un 10 dienu laikā pēc visu šā likuma 70.pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu.

(4) Ja Komisijai nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tie nav noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, Komisija nelemj par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu un rakstveidā piedāvātājam dara zināmus konstatētos trūkumus, kā arī termiņu to novēršanai. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā novērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, pieteikums uzskatāms par iesniegtu Komisijai pirmreizējā tā iesniegšanas dienā un Komisija pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt piedāvājumu. Ja piedāvātājs Komisijas noteiktajā termiņā nenovērš iepriekš rakstveidā Komisijas norādītos trūkumus, pieteikums uzskatāms par neiesniegtu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma pieņemšanas informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Pēc tam, kad pieņemts lēmums par atļauju izteikt piedāvājumu, Komisija par to vienlaikus informē gan piedāvātāju, gan arī attiecīgo tirgus organizētāju, kura regulētajā tirgū iekļautas akcijas, un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(7) Tirgus organizētājs nekavējoties ievieto akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu savā mājas lapā internetā.

 

73.pants. Informācijas atklāšana par akciju atpirkšanas piedāvājumu

(1) Persona, kas pieņēmusi lēmumu izteikt brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, vai persona, kurai saskaņā ar šā likuma noteikumiem ir pienākums izteikt obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, pēc lēmuma pieņemšanas vai attiecīgo apstākļu iestāšanās nekavējoties informē par to mērķa sabiedrības valdi.

(2) Piedāvātājs ir tiesīgs izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu tikai pēc tam, kad Komisija pieņēmusi lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(3) Piedāvātājs pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, nekavējoties rakstveidā informē mērķa sabiedrību par piedāvājuma noteikumiem un nodrošina tās valdei iespēju iepazīties ar piedāvājuma prospektu.

(4) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju par akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(5) Piedāvātājs, kurš izsaka brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu saskaņā ar šā likuma 67.panta otrās daļas noteikumiem, publikācijā norāda arī minimālo vai maksimālo akciju skaitu, ko tas plāno atpirkt.

(6) Piedāvātājs, kurš atbilstoši šā likuma 67.panta piektās daļas noteikumiem neatpirks akcijas, ja mērķa sabiedrības akcionāri nepieņems piedāvājumu vismaz minimālajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteiktajā apjomā, to nepārprotami norāda publikācijā.

 

74.pants. Akcijas cenas noteikšana obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā

(1) Izsakot obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu, vienas atpērkamās akcijas cena nedrīkst būt zemāka par:

1) cenu, par kuru piedāvātājs ir ieguvis mērķa sabiedrības akcijas. Ja akcijas iegādātas par dažādām cenām, atpirkšanas cena ir augstākā akciju iegādes cena pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās;

2) akcijas vidējo svērto cenu regulētajā tirgū pēdējo 12 mēnešu laikā pirms šā likuma 66.panta pirmajā daļā norādīto apstākļu iestāšanās, ja tā ir noteikta, pamatojoties uz šo akciju cenu aktīvā tirgū;

3) akcijas vērtību, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu. Tīros aktīvus aprēķina, no kopējiem aktīviem atskaitot mērķa sabiedrībai piederošās pašas akcijas un saistības. Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, aprēķinot akcijas vērtību, tīros aktīvus sadala proporcionāli katras nominālvērtības akciju īpatsvaram pamatkapitālā.

(2) Nosakot vienas atpērkamās akcijas vērtību saskaņā ar šā panta pirmās daļas 3.punktu, akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā akcionāru sapulcē apstiprinātā mērķa sabiedrības gada pārskata, par kuru sniegts zvērināta revidenta ziņojums. Laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 16 mēnešiem. Ja atbilstoši normatīvajiem aktiem mērķa sabiedrība sagatavo gada pārskatu ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām, laiks starp tā darbības gada pēdējo dienu, par kuru sagatavots gada pārskats, un dienu, kad Komisijai iesniegts piedāvājums, nevar būt garāks par 19 mēnešiem. Akcijas vērtības aprēķinā izmanto datus no pēdējā mērķa sabiedrības ceturkšņa pārskata, ja akciju vērtība, kas aprēķināta, izmantojot ceturkšņa pārskata datus, ir vismaz par 10 procentiem lielāka nekā akcijas vērtība, kas noteikta, izmantojot pārskata gada datus.

(3) Ja obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu izsaka pēc šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā norādīto apstākļu iestāšanās, piedāvājuma cenas noteikšanā netiek piemērots šā panta pirmās daļas 1.punkts.

(4) Ja mērķa sabiedrībai ir akcijas ar dažādu nominālvērtību, vienas atpērkamās akcijas cenu nosaka katras nominālvērtības akcijām atsevišķi.

(5) Ja piedāvātājs no dienas, kad iestājušies apstākļi, kuros viņam jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, līdz piedāvājuma termiņa beigu dienai noslēdz darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka nekā piedāvājumā noteiktā cena, šā darījuma cena kļūst par piedāvājuma cenu.

(6) Sešu mēnešu laikā no dienas, kad beidzies piedāvājuma termiņš, piedāvātājs ir tiesīgs slēgt darījumu par mērķa sabiedrības akciju iegādi par cenu, kas ir lielāka, nekā noteikts piedāvājumā, tikai tad, ja tas izmaksā cenu starpību visām personām, kuras tam pārdevušas akcijas, atsaucoties uz akciju atpirkšanas piedāvājumu.

 

75.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumu grozīšanas kārtība

(1) Ja līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām ir vismaz 10 darbdienas, piedāvātājam ir tiesības grozīt šādus akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus:

1) pagarināt piedāvājuma termiņu, nepārsniedzot šā likuma 69.panta trešajā daļā noteiktos termiņa ierobežojumus;

2) paaugstināt vienas atpērkamās akcijas cenu;

3) grozīt citus noteikumus, ja nepasliktinās pārējo mērķa sabiedrības akcionāru stāvoklis un ja nerodas apstākļi, kas nostāda mazāk izdevīgā stāvoklī tos mērķa sabiedrības akcionārus, kuri jau pieņēmuši piedāvājumu.

(2) Ja piedāvātājs nolemj grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus, tas sagatavo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumus un iesniedz tos Komisijai tādā pašā kārtībā kā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu.

(3) Komisija triju darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma prospekta grozījumu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu grozīt piedāvājuma noteikumus un par to nekavējoties informē piedāvātāju.

(4) Par atļauju grozīt akciju atpirkšanas piedāvājuma noteikumus Komisija nekavējoties informē arī attiecīgo tirgus organizētāju un elektroniskā veidā nosūta tam akciju atpirkšanas piedāvājuma grozījumu tekstu.

(5) Tirgus organizētājs grozījumus, kas izdarīti akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(6) Piedāvātājs ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju grozīt piedāvājuma noteikumus, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” informāciju par grozījumiem akciju atpirkšanas piedāvājumā.

 

76.pants. Akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanas kārtība

(1) Komisija ir tiesīga atcelt akciju atpirkšanas piedāvājumu, ja tā konstatē normatīvo aktu pārkāpumus vai arī no piedāvātāja neatkarīgus apstākļus, kuru rezultātā piedāvājumu nav iespējams izpildīt nepārvaramas varas dēļ.

(2) Lēmumu par akciju atpirkšanas piedāvājuma atcelšanu Komisija nekavējoties paziņo piedāvātājam un attiecīgajam tirgus organizētājam.

 

77.pants. Mērķa sabiedrības pienākumi

(1) Mērķa sabiedrības valde piecu darbdienu laikā pēc tam, kad publicēts sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanu, pauž savu viedokli par piedāvājumu un tā ietekmi uz mērķa sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Mērķa sabiedrības valde savu viedokli pauž, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, ar kuru palīdzību tiek informēts iespējami plašāks to personu loks, kuru intereses skar piedāvājums.

(3) Mērķa sabiedrības valde informē par savu viedokli tirgus organizētāju, kurš nekavējoties šo informāciju ievieto savā mājas lapā internetā vai dara to publiski pieejamu citā tirgus organizētāja noteiktajā veidā.

(4) Mērķa sabiedrības valde par savu viedokli informē visus sabiedrības darbiniekus.

 

78.pants. Aizliegums traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi

(1) Mērķa sabiedrības padomes un valdes locekļiem ir aizliegts ar savu darbību vai bezdarbību traucēt akciju atpirkšanas piedāvājuma norisi.

(2) Pēc tam, kad sludinājums par akciju atpirkšanas piedāvājumu publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, vai ar brīdi, kad mērķa sabiedrībai kļūst zināma informācija par pienākumu izteikt obligāto piedāvājumu, mērķa sabiedrība nedrīkst veikt jaunas akciju vai konvertējamu obligāciju emisijas, kuru rezultātā mainās vai var mainīties balsstiesību sadalījums akcionāru sapulcē.

(3) Mērķa sabiedrība nedrīkst pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktais aizliegums ir spēkā līdz akciju atpirkšanas piedāvājumā noteiktā apmaksas termiņa beigām.

 

79.pants. Ziņošana par akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem

(1) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc piedāvājuma termiņa beigām iesniedz Komisijai, attiecīgajam tirgus organizētājam un mērķa sabiedrībai ziņojumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā norāda:

1) šā likuma 71.panta 1. un 2.punktā minēto informāciju;

2) pārdošanai piedāvāto akciju skaitu;

3) akciju skaitu, kas pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma izpildes būs piedāvātāja rīcībā.

(2) Ja mērķa sabiedrības akcionāri pieņēmuši brīvprātīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu par tādu akciju skaitu, kas pārsniedz piedāvājuma prospektā norādīto maksimālo akciju daudzumu, ko piedāvātājs plāno atpirkt, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā minēto informāciju piedāvātājs norāda arī proporcionālās sadales koeficientu.

(3) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” sludinājumu par piedāvājuma rezultātiem, kurā ietverta šā panta pirmajā daļā minētā informācija.

(4) Ziņojumu Komisijai un tirgus organizētājam piedāvātājs iesniedz arī elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs ziņojumu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 

80.pants. Norēķini

(1) Piedāvātājs papildus mērķa sabiedrības akciju apmaksai naudā var paredzēt arī to apmaiņu pret citiem pārvedamiem vērtspapīriem vai to iegūšanas tiesībām. Ja piedāvātājs šīs tiesības izmanto, to norāda akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā, minot apmaiņas noteikumus. Maiņas kārtībai jābūt tādai, kas nepieļauj risku, ka tie mērķa sabiedrības akcionāri, kuri atsaukušies uz piedāvājumu, nesaņem apmaināmos pārvedamus vērtspapīrus.

(2) Ieguldītājs, kurš nolēmis pieņemt akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju atpirkšanas termiņā iesniedzis attiecīgu pieteikumu, ir tiesīgs atsaukt pieteikumu līdz akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigām.

(3) Ja ieguldītājs izvēlas kā atlīdzību par akcijām saņemt pārvedamus vērtspapīrus, to norāda pieteikumā.

(4) Akciju atpirkšanas vai apmaiņas maksimālais termiņš ir piecas dienas no akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienas.

(5) Publiskajā apgrozībā esošo akciju atpirkšana vai maiņa notiek saskaņā ar vienlaicīguma principu — piegāde pret samaksu vai piegāde pret piegādi.

(6) Slēgto emisiju akciju apmaksa notiek atbilstoši piedāvājuma prospektā noteiktajai kārtībai. Grozījumus, kurus mērķa sabiedrības akcionāru reģistrā nepieciešams izdarīt pēc akciju atpirkšanas piedāvājuma noslēgšanās, izdara mērķa sabiedrības valde, pamatojoties uz dokumentiem, kas apliecina akciju apmaksu.

 

81.pants. Galīgais akciju atpirkšanas piedāvājums

(1) Persona, kura, ievērojot visas šā likuma prasības, iegūst no akcijām izrietošās balsstiesības tādā daudzumā, kas sasniedz vai pārsniedz 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita, var pieprasīt, lai pārējie akcionāri tai pārdod sev piederošās akcijas. Šāds piedāvājums uzskatāms par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(2) Ja 95 procentus no balsstiesīgo akciju kopskaita personai nodrošina gan tiešā, gan netiešā līdzdalība, galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu šī persona ir tiesīga izteikt tikai tad, ja tā šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos ir ziņojusi par nozīmīgas līdzdalības iegūšanu netiešā veidā.

(3) Galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu drīkst izteikt pēc tam, kad pieņemts lēmums par akciju izņemšanu no regulētajiem tirgiem.

(4) Akciju atpirkšanas cenu šā panta pirmajā un trešajā daļā minētajos gadījumos nosaka saskaņā ar šā likuma 74.panta pirmās daļas prasībām.

(5) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pārējiem akcionāriem ir pienākums pārdot sev piederošās akcijas.

(6) Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņš nedrīkst būt īsāks par 30 dienām.

 

82.pants. Galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas kārtība

(1) Ja piedāvātājs nolemj izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, tas sagatavo piedāvājuma prospektu un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar iesniegumu un šā likuma 70.panta otrās daļas 2., 3. un 4.punktā minētajiem dokumentiem.

(2) Ja galīgā akciju piedāvājuma izteicējs daļu līdzdalības ieguvis netiešā veidā, vienlaikus ar šā panta pirmajā daļā norādītajiem dokumentiem tas iesniedz Komisijai arī dokumentus (līgumus, pilnvaras u.c.), kas apliecina tā tiesības uz netiešo līdzdalību.

(3) Galīgajā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā ietver vismaz šā likuma 71.panta 1., 2., 4., 5., 6., 7. un 8.punktā minēto informāciju.

(4) Komisija iesniegumu un galīgo akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu izskata 10 darbdienu laikā pēc visu šajā pantā minēto atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par atļauju vai atteikumu izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu.

(5) Komisija nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā informē piedāvātāju par pieņemto lēmumu.

(6) Komisija nekavējoties informē attiecīgo tirgus organizētāju un nosūta tam galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Tirgus organizētājs galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Komisija nekavējoties nosūta Latvijas Centrālajam depozitārijam lēmuma par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu kopiju un galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā. Latvijas Centrālais depozitārijs nosūta galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu elektroniskā veidā visām kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru kontos Latvijas Centrālajā depozitārijā ir iegrāmatotas attiecīgās akcijas.

(8) Piedāvātājs piecu darbdienu laikā pēc tam, kad saņēmis Komisijas lēmumu par atļauju izteikt galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” šādu informāciju par galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu:

1) šā likuma 71.panta 1., 2., 5. un 7.punktā minēto informāciju;

2) vietu un laiku, kur un kad iespējams iepazīties ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu vai to saņemt.

 

83.pants. Akciju atsavināšana par labu galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteicējam

(1) Ja akcionārs nav pieņēmis galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu tā izteikšanas termiņā, nākamajā dienā pēc akciju atpirkšanas termiņa beigu dienas akcijas tiek bloķētas akcionāra kontos un akcionārs zaudē tiesības rīkoties ar tām. Par akciju bloķēšanu ir atbildīgas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(2) Kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības akcijas bloķē, pamatojoties uz galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektu, kas saņemts no Latvijas Centrālā depozitārija.

(3) Piecu dienu laikā pēc galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanas termiņa beigu dienas piedāvātājs ieskaita Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā tādu naudas summu latos, kas atbilst kopējai vēl neatpirkto akciju vērtībai saskaņā ar galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma prospektā noteikto vienas akcijas vērtību.

(4) Pēc tam, kad šā panta trešajā daļā noteiktā naudas summa pilnā apmērā ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija naudas kontā Latvijas Bankā, Latvijas Centrālais depozitārijs pārskaita visas tajā iegrāmatotās attiecīgās akciju sabiedrības akcijas uz piedāvātāja kontu, vienlaikus veicot naudas pārvedumus uz attiecīgo kontu turētāju naudas kontiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde vienas darbdienas laikā pēc naudas saņemšanas no Latvijas Centrālā depozitārija šo naudas summu ieskaita akcionāra vai tās personas naudas kontā, kuras turējumā atrodas akcijas, atbilstoši tam akciju daudzumam, kurš galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā bija šīs personas finanšu instrumentu kontā.

(6) Atlīdzību tiem akcionāriem, kuru akcijas galīgā akciju atpirkšanas piedāvājuma termiņa beigu dienā atrodas Latvijas Centrālā depozitārija sākotnējā reģistrā, ieskaita speciāli šim mērķim atvērtā kontā Latvijas Centrālajā depozitārijā.

 

VI nodaļa

Iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizliegums

84.pants. Šīs nodaļas darbības joma

(1) Šīs nodaļas noteikumi ir saistoši visām personām attiecībā uz finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem:

1) kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

2) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no Latvijas Republikas regulētajiem tirgiem;

3) kurus tirgo kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem, neatkarīgi no tā, vai darījums noticis kādā no šiem regulētajiem tirgiem vai ārpus tiem;

4) attiecībā uz kuriem emitenta pilnvarotas pārvaldes institūcijas pieņēmušas lēmumu par iesniegumu, uz kura pamata varētu uzsākt šo finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirdzniecību kādā no dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(2) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā, dalībvalstīs vai ārvalstīs.

(3) Komisija uzrauga darbības, kas tiek veiktas ar šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētajiem finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

(4) Šīs nodaļas noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanas aizliegumu attiecas arī uz tādiem finanšu instrumentiem, kuri nav iekļauti kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem, bet kuru cena ir atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo kādā no Latvijas Republikas vai dalībvalstu regulētajiem tirgiem.

(5) Šīs nodaļas noteikumi neattiecas uz darījumiem, kurus veic Latvijas Republika, Latvijas Banka vai cita valsts pilnvarota institūcija, Eiropas Centrālā banka, dalībvalstu centrālās bankas vai citas dalībvalstu pilnvarotas institūcijas, lai īstenotu monetāro, valūtas maiņas kursa vai valsts parāda pārvaldes politiku.

 

85.pants. Iekšējās informācijas izmantošanas aizliegums

(1) Iekšējā informācija ir tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus.

(2) Iekšējā informācija ir arī tāda ar emitentu vai finanšu instrumentiem tieši vai netieši saistīta informācija, kuras atklāšana būtiski ietekmētu šā emitenta emitēto finanšu instrumentu vai no tiem atvasinātu finanšu instrumentu cenu vai ieguldītāja lēmumu pirkt vai pārdot finanšu instrumentus un kuru persona, kas pieņem un izpilda vai nodod tālāk izpildei ieguldītāju rīkojumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ir uzzinājusi no ieguldītāja, un kura izriet no ieguldītāja iesniegtā rīkojuma par darījumu.

(3) Attiecībā uz atvasinātiem preču instrumentiem iekšējā informācija ir tāda ar vienu vai vairākiem atvasinātiem preču instrumentiem saistīta informācija, kura nav tikusi publiski atklāta un kuras atklāšanu sagaida attiecīgā atvasinātu preču instrumentu tirgus dalībnieki saskaņā ar šā tirgus paražām un vispārpieņemtajiem darbības noteikumiem.

(4) Par pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājiem uzskata personas, kurām iekšējā informācija kļuvusi zināma:

1) veicot pienākumus emitenta pārvaldes institūcijās;

2) kā personai, kurai ir līdzdalība emitenta kapitālā;

3) veicot profesionālos pienākumus kā emitenta darbiniekam vai uz citu līgumisku vai likumisku attiecību pamata;

4) veicot krimināli sodāmas darbības.

(5) Neviena persona, kura ir pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētāja, nedrīkst:

1) izpaust, izmantot vai nodot trešajām personām iekšējo informāciju, izņemot gadījumu, kad šādu informāciju izpauž vai nodod, veicot savus darba vai profesionālos pienākumus;

2) pamatojoties uz iekšējo informāciju, iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā, kā arī ieteikt vai uzdot citai personai iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus.

(6) Šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz personu, kura nav minēta šā panta piektajā daļā, ja šī persona zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija.

(7) Ja pirmās pakāpes iekšējās informācijas turētājs ir juridiskā persona, šā panta piektajā daļā noteiktais aizliegums attiecas arī uz fiziskajām personām, kas piedalās lēmumu pieņemšanā par darījumu veikšanu šīs juridiskās personas vārdā.

(8) Šā panta aizliegums iegūt vai atsavināt finanšu instrumentus vai atvasinātus preču instrumentus savā vai citas personas vārdā neattiecas uz darījumiem, kuru izpildes pienākums izriet no līgumiem, kas noslēgti, pirms persona kļuva par iekšējās informācijas turētāju attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.

(9) Informācija, kas balstās uz analīzi, kura veikta vienīgi uz publiski pieejamas informācijas pamata, nav uzskatāma par iekšējo informāciju.

 

86.pants. Iekšējās informācijas turētāju saraksts

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, izstrādā iekšējos noteikumus par kārtību, kādā iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas var veikt darījumus ar šā emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem. Iekšējās informācijas turētāju sarakstā emitents iekļauj vismaz informāciju par valdes un padomes locekļiem, iekšējo revidentu (sabiedrības kontrolieri) un citām personām, kuru rīcībā saskaņā ar darba pienākumiem regulāri nonāk iekšējā informācija.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētos iekšējos noteikumus un iekšējās informācijas turētāju sarakstu emitents nekavējoties iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma.

(3) Iekšējās informācijas turētāju sarakstu, kā arī jebkādus grozījumus tajā ietvertajā informācijā emitents iesniedz tirgus organizētājam.

(4) Iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas triju darbdienu laikā pēc darījuma veikšanas ar emitenta finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem iesniedz rakstveida paziņojumu attiecīgajam tirgus organizētājam.

(5) Tirgus organizētājs informāciju par iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļauto personu darījumiem nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā.

 

87.pants. Iekšējās informācijas publicēšanas pienākums un tā izņēmumi

(1) Emitents, kura finanšu instrumenti vai atvasināti preču instrumenti tiek tirgoti regulētajā tirgū, nodrošina pēc iespējas ātrāku un precīzāku tādas iekšējās informācijas publisku atklāšanu, kas tieši attiecas uz šo emitentu vai tā emitētajiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem.

(2) Iekšējo informāciju emitents publicē ne agrāk par paziņojuma nosūtīšanu attiecīgajam tirgus organizētājam. Iekšējo informāciju emitents ievieto savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota) un nodrošina šīs informācijas atrašanos mājas lapā, kamēr tā ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(3) Tirgus organizētājs no emitenta saņemto iekšējo informāciju nekavējoties ievieto savā mājas lapā internetā un nodrošina tās atrašanos mājas lapā, kamēr šī informācija ir aktuāla, bet ne mazāk kā sešus mēnešus no informācijas publicēšanas dienas.

(4) Emitentam ir tiesības aizkavēt iekšējās informācijas publicēšanu, lai aizsargātu savas likumīgās intereses, ja šīs iekšējās informācijas publicēšanas aizkavēšana nemaldina ieguldītājus un ja emitents var nodrošināt šīs iekšējās informācijas konfidencialitāti.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos emitents nekavējoties informē Komisiju, norādot nepublicētās iekšējās informācijas saturu un nepublicēšanas iemeslus.

(6) Ja emitents vai tā pilnvarota persona, kura ir emitenta darbinieks vai kurai ar emitentu ir citas līgumiskas vai likumiskas attiecības, pildot savus darba vai profesionālos pienākumus, atklāj iekšējo informāciju trešajām personām, emitents nodrošina šīs iekšējās informācijas publicēšanu šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(7) Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta apzināti, tās publicēšanai jānotiek vienlaikus ar atklāšanu. Ja šā panta sestajā daļā noteiktajos gadījumos iekšējā informācija tikusi atklāta neapzināti, emitentam jānodrošina tās publicēšana nekavējoties, tiklīdz tas iespējams.

(8) Šā panta sestās un septītās daļas noteikumus emitents ir tiesīgs neievērot, ja personai, kurai iekšējā informācija tikusi atklāta, jānodrošina tās konfidencialitāte saskaņā ar likumiem, citiem tiesību aktiem, līgumu vai statūtiem.

(9) Personas, kas veic vai izplata pētījumus par finanšu instrumentiem, atvasinātiem preču instrumentiem vai to emitentiem, kā arī personas, kas sagatavo un izplata cita veida informāciju par ieguldījumu stratēģiju, kura paredzēta publicēšanai, dara visu iespējamo, lai šī informācija būtu objektīva un nesaturētu maldinošas ziņas, kā arī atklāj savas intereses un iespējamos interešu konfliktus attiecībā uz tiem finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem šī informācija tiek publicēta.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās personas ievēro Komisijas noteikumus, kuri izvirza minimālās prasības attiecībā uz pētījumu saturu vai to saturu, kas ietverams cita veida informācijā par finanšu instrumentiem vai atvasinātiem preču instrumentiem un to emitentiem (arī to dokumentu saturu, kas iesaka ieguldījumu stratēģiju), un interešu vai interešu konflikta atklāšanas kārtību.

(11) Valsts iestādes, kas izplata statistisko informāciju, kura var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu un atvasinātu preču instrumentu tirgu, izplata šo informāciju godīgā un nepārprotamā veidā.

 

88.pants. Tirgus manipulāciju aizliegums

(1) Negodīgi darījumi un tirgus manipulācijas ar finanšu instrumentiem un atvasinātiem preču instrumentiem ir aizliegtas.

(2) Par negodīgiem uzskatāmi darījumi, kuri neatbilst Civillikuma vispārīgajiem noteikumiem un kuru rezultātā tiek aizskartas līdzēju vai citu personu tiesības vai likumīgās intereses.

(3) Tirgus manipulācijas ir:

1) darījumu veikšana vai arī finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu pirkšanas vai pārdošanas uzdevumu iesniegšana ar šādu mērķi:

a) radīt finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta šķietamu apgrozību,

b) radīt nepatiesu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta pieprasījumu vai piedāvājumu,

c) mākslīgi ietekmēt (uzturēt, paaugstināt, pazemināt) finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu,

d) būtiski traucēt finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu tirgus normālu funkcionēšanu;

2) tādas informācijas izplatīšana ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību, kura rada vai var radīt nepatiesu vai maldinošu priekšstatu par finanšu instrumenta vai atvasināta preču instrumenta cenu, pieprasījumu vai piedāvājumu, tai skaitā apzināti nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, ja persona, kas izplata šo informāciju, zina vai tai būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai maldinoša.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā norādītās darbības uzskatāmas par manipulācijām neatkarīgi no tā, vai mērķis tiek sasniegts.

(5) Par manipulācijām neuzskata finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu cenas uzturēšanu, ko veic persona, kas organizē finanšu instrumentu vai atvasinātu preču instrumentu sākotnējo izvietošanu, ja emisijas prospektā norādīts cenas uzturēšanas laiks un uzturamās cenas lielums, ieskaitot zemāko pieļaujamo cenu.

 

89.pants. Pienākums atturēties no darījuma izpildes

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde atturas no darījuma izpildes ieguldītāja uzdevumā, ja rodas aizdomas, ka šis darījums tiek izpildīts, izmantojot iekšējo informāciju vai nolūkā veikt tirgus manipulācijas.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nekavējoties ziņo Komisijai par darījumiem, no kuriem tā atturējusies saskaņā ar šā panta pirmās daļas prasībām.

(3) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei nav iespējams atturēties no darījuma izpildes, ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei ir tiesības izpildīt darījumu, vienlaikus par to ziņojot Komisijai.

 

90.pants. Komisijas tiesības

Lai nodrošinātu šīs nodaļas noteikumu ievērošanu, Komisijai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesības:

1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt šādu personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē;

2) pieprasīt un saņemt no finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem telefona sarunu ierakstus un cita veida datu pārraides ierakstus;

3) pieprasīt, lai finanšu instrumentu tirgus dalībnieki izbeidz jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šīs nodaļas noteikumiem;

4) apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību;

5) dot kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām rīkojumu apturēt finanšu instrumentu debeta operācijas ieguldītāja kontā vai naudas līdzekļu kustību ieguldītāja kontā uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāk par sešiem mēnešiem;

6) uz laiku līdz sešiem mēnešiem ierobežot finanšu instrumentu tirgus dalībnieka darbību.

 

91.pants. Civiltiesiskā atbildība

Ja ir pārkāptas šā likuma 85. un 88.panta normas, ieguldītājs var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu no attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā vainīgās personas, ceļot prasību tiesā vispārējā kārtībā.

 

E sadaļa

Latvijas Centrālais depozitārijs

92.pants. Latvijas Centrālā depozitārija darbība un funkcijas

(1) Latvijas Centrālais depozitārijs (turpmāk — Centrālais depozitārijs) darbojas saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, statūtiem un Centrālā depozitārija noteikumiem.

(2) Centrālā depozitārija funkcijas ir šādas:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iegrāmatot un uzskaitīt publiskajā apgrozībā esošos finanšu instrumentus, kā arī nodrošināt to identifikāciju (ISIN koda piešķiršanu);

2) uzraudzīt kopējā katras emisijas finanšu instrumentu apjoma atbilstību apgrozībā esošo katras emisijas finanšu instrumentu skaitam;

3) atvērt finanšu instrumentu kontus ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kuras veic finanšu instrumentu turēšanu;

4) veikt finanšu instrumentu pārskaitījuma operācijas starp Centrālajā depozitārijā atvērtajiem ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu finanšu instrumentu kontiem;

5) sniegt Centrālā depozitārija dalībniekiem pakalpojumus, kas saistīti ar to emitentu pienākumiem pret finanšu instrumentu īpašniekiem, kuru emitētie publiskajā apgrozībā esošie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā;

6) izdot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas Centrālajā depozitārijā atvērušas kontus, iegrāmatojumus apliecinošus dokumentus par tiem finanšu instrumentiem, kuri iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu kontos Centrālajā depozitārijā;

7) organizēt un vadīt norēķinu operācijas ar finanšu instrumentiem;

8) reģistrēt ķīlas tiesības darījumos, kuros ķīlas devējs ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas Centrālajā depozitārijā atvērusi finanšu instrumentu kontu, un kuros ķīlas priekšmets ir Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

9) saskaņā ar Centrālā depozitārija noteikumiem kontrolēt Centrālā depozitārija dalībnieku darbību.

(3) Šā panta otrajā daļā minētās funkcijas Latvijas Republikā ir tiesīgs veikt tikai Centrālais depozitārijs.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības sniegt arī citus pakalpojumus.

 

93.pants. Publiskajā apgrozībā esošo finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtība

(1) Publiskajā apgrozībā tiek laisti tikai dematerializēti finanšu instrumenti.

(2) Centrālais depozitārijs iegrāmato finanšu instrumentus pēc līguma noslēgšanas ar emitentu un pēc tam, kad tas saņēmis tirgus organizētāja lēmuma par finanšu instrumentu iekļaušanu regulētajā tirgū apliecinātu norakstu (kopiju) un citus Centrālā depozitārija noteikumos minētos dokumentus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras vēlas veikt tādu finanšu instrumentu turēšanu, kuri atrodas publiskajā apgrozībā un ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā, atver kontus Centrālajā depozitārijā.

(4) Centrālais depozitārijs veic ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu uzskaiti un visu attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientiem piederošo un to turējumā esošo finanšu instrumentu kopīgo uzskaiti.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina katra klienta finanšu instrumentu uzskaiti atbilstoši Centrālā depozitārija noteiktajiem uzskaites principiem un kārtībai.

(6) Attiecībā uz finanšu instrumentu iegrāmatošanu finanšu instrumentu kontos vienmēr piemēro principu, saskaņā ar kuru tie viena un tā paša veida un kategorijas finanšu instrumenti, kuri pirmie iegrāmatoti kontā, uzskatāmi par pirmajiem, kas norakstīti no tā.

 

94.pants. Centrālā depozitārija noteikumi

(1) Centrālā depozitārija noteikumi ir dokumenti, kuros izvirzītas prasības, kas jāievēro tā dalībniekiem un emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā.

(2) Lai nodrošinātu šajā likumā paredzēto funkciju izpildi, Centrālais depozitārijs noteikumos reglamentē vismaz:

1) finanšu instrumentu iegrāmatošanas un uzskaites kārtību;

2) Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanas un izslēgšanas kārtību, biedru tiesības un pienākumus, kā arī biedra statusa apturēšanas kārtību;

3) kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes var atvērt finanšu instrumentu kontus Centrālajā depozitārijā;

4) kārtību, kādā veicami norēķini par darījumiem ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem;

5) dividenžu, procentu, pamatsummu un citu ar Centrālajā depozitārijā iegrāmatotiem finanšu instrumentiem saistītu ienākumu izmaksas kārtību;

6) kārtību, kādā Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā var noskaidrot personas, kurām pieder vai kuru turējumā atrodas Centrālajā depozitārijā iegrāmatoti finanšu instrumenti;

7) Centrālajā depozitārijā iegrāmatotu finanšu instrumentu ieķīlāšanas kārtību;

8) citus jautājumus, kas saistīti ar Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

(3) Šā panta otrajā daļā paredzētos noteikumus un to grozījumus Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai.

(4) Ja 30 dienu laikā no noteikumu vai to grozījumu iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus, tas publicē attiecīgos noteikumus vai to grozījumus laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(5) Centrālā depozitārija noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, ja attiecīgajos noteikumos vai to grozījumos nav noteikts citādi.

(6) Noteikumus un to grozījumus pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā.

(7) Noteikumus, kuros reglamentēta datu apmaiņas kārtība starp Centrālo depozitāriju un tā dalībniekiem, vai to grozījumus Centrālais depozitārijs ir tiesīgs nepublicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Šādi noteikumi stājas spēkā, ja 30 dienu laikā no to iesniegšanas dienas Centrālais depozitārijs nav saņēmis Komisijas iebildumus.

 

95.pants. Centrālā depozitārija dalībnieki

(1) Centrālā depozitārija dalībnieks ir juridiskā persona, kas noslēgusi ar Centrālo depozitāriju līgumu par finanšu instrumentu emisijas iegrāmatošanu, finanšu instrumentu kontu atvēršanu vai ar finanšu instrumentiem saistītu darījumu apkalpošanu.

(2) Par Centrālā depozitārija dalībnieku var kļūt ieguldījumu brokeru sabiedrība, kurai Komisija izsniegusi tādu licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai, kas dod tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, vai kredītiestāde, kurai Komisija izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura veic finanšu instrumentu turēšanu.

(3) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(4) Dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku no dienas, ar kuru tā likumos noteiktajā kārtībā ir tiesīga veikt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, ja šīs kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(5) Ārvalstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, vai tāda dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli, var kļūt par Centrālā depozitārija dalībnieku tikai pēc tam, kad tā reģistrēta Komisijā šajā likumā noteiktajā kārtībā, ja šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes reģistrācijas valstī tai ir atļauts veikt finanšu instrumentu turēšanu.

(6) Par Centrālā depozitārija dalībnieku emitenta statusā var kļūt emitents, kurš noslēdzis līgumu ar Centrālo depozitāriju par tā emitēto finanšu instrumentu iegrāmatošanu.

(7) Par Centrālā depozitārija dalībnieku speciālajā statusā var kļūt Latvijas Republika, dalībvalsts, Latvijas Republikas un dalībvalsts pašvaldības, Latvijas Banka, tirgus organizētājs.

(8) Centrālais depozitārijs nodrošina vienādas tiesības visiem vienā statusā esošajiem tā dalībniekiem.

 

96.pants. Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju pienākumi

(1) Centrālā depozitārija valde:

1) lemj par finanšu instrumentu iegrāmatošanu;

2) lemj par Centrālā depozitārija dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu, kā arī par Centrālā depozitārija dalībnieku statusa apturēšanu;

3) nodrošina Centrālā depozitārija noteikumos izvirzīto prasību ievērošanu;

4) regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā izvērtē finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem sniegto pakalpojumu kvalitāti un, ja nepieciešams, lemj par tās uzlabošanu.

(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ valdi sasaukt nav iespējams, par Centrālā depozitārija dalībnieka darbības apturēšanu ir tiesīgs lemt valdes loceklis, kuram šādu pilnvarojumu devusi padome.

(3) Centrālā depozitārija padome apstiprina:

1) šā likuma 94.pantā minētos Centrālā depozitārija noteikumus;

2) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus.

(4) Centrālā depozitārija pakalpojumu tarifus un to grozījumus Centrālā depozitārija padome apstiprina tikai pēc konsultācijām ar visiem Centrālā depozitārija dalībniekiem.

(5) Centrālā depozitārija attiecīgajai pārvaldes institūcijai ir pienākums pašai vai pēc Komisijas pieprasījuma nekavējoties atsaukt no amata valdes vai padomes locekļus, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

 

97.pants. Prasības valdes un padomes locekļiem

(1) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta tajā sfērā, par kuru tā būs atbildīga;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba pieredze komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par Centrālā depozitārija valdes un padomes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot tai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Vismaz divi Centrālā depozitārija padomes locekļi ir Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvji.

 

98.pants. Centrālā depozitārija dalībnieku pārstāvju ievēlēšana padomē

(1) Centrālajam depozitārijam ir pienākums reizi gadā pirms kārtējās akcionāru sapulces organizēt dalībnieku sapulci, kurā tiek ievēlētas divas personas, kuras Centrālā depozitārija akcionāriem kārtējās akcionāru sapulces laikā jāieceļ Centrālā depozitārija padomē.

(2) Vienu no šā panta pirmajā daļā minētajām personām ievēlē dalībnieki, kas Centrālajā depozitārijā atvēruši finanšu instrumentu kontus, otru — Centrālā depozitārija dalībnieki emitenta statusā.

(3) Katram Centrālā depozitārija dalībniekam ir tiesības izvirzīt vienu pārstāvi padomes locekļa amatam. Katram dalībniekam padomes locekļu amata kandidātu vēlēšanās ir viena balss. Ja Centrālā depozitārija dalībnieks vienlaikus ir gan dalībnieks emitenta statusā, gan persona, kas atvērusi Centrālajā depozitārijā finanšu instrumentu kontu, tas izvirza tikai vienu pārstāvi un tam ir viena balss.

(4) Centrālā depozitārija dalībnieki ievēlē savu pārstāvi ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja kāds no Centrālā depozitārija dalībnieku ievēlētajiem padomes locekļu kandidātiem pēc apstiprināšanas padomes locekļa amatā atsakās no šā amata, tā vietu līdz nākamajām vēlēšanām ieņem nākamā persona, kas saņēmusi lielāko balsu skaitu Centrālā depozitārija dalībnieku sapulces laikā notikušajās vēlēšanās.

 

99.pants. Centrālā depozitārija tiesības un pienākumi

(1) Centrālais depozitārijs nosaka finanšu instrumentu uzskaites principus un kārtību, kas ir saistoša visiem tā dalībniekiem.

(2) Centrālajam depozitārijam ir tiesības saņemt atlīdzību par sniegtajiem pakalpojumiem. Atlīdzības apmērs un veids paredzēts Centrālā depozitārija noteikumos.

(3) Centrālais depozitārijs uzrauga, lai tā dalībnieki ievērotu Centrālā depozitārija noteikumu prasības, kā arī piemēro Centrālā depozitārija noteikumos paredzētās sankcijas prasību neievērošanas gadījumā. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par tā atklātajiem šā likuma, citu normatīvo aktu un Centrālā depozitārija noteikumu pārkāpumiem, kā arī par lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar šiem pārkāpumiem.

(4) Centrālajam depozitārijam ir tiesības atvērt finanšu instrumentu kontus ārvalstu centrālajos depozitārijos vai finanšu instrumentu norēķinus organizējošās organizācijās, kā arī atvērt pie sevis finanšu instrumentu kontus šīm organizācijām.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktā kontu atvēršana iespējama pēc līguma noslēgšanas ar attiecīgajām organizācijām. Centrālais depozitārijs nekavējoties informē Komisiju par šādu līgumu noslēgšanu.

 

100.pants. Centrālā depozitārija uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt Centrālā depozitārija darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes Centrālajā depozitārijā. Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem Centrālā depozitārija dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, kā arī izdarīt no tiem izrakstus, izgatavot norakstus (kopijas).

(2) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma Centrālais depozitārijs iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu informāciju, kas saistīta ar Centrālā depozitārija darbību.

(3) Komisijai ir tiesības sasaukt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdes, noteikt to darba kārtību, kā arī piedalīties Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju sēdēs bez balsstiesībām.

(4) Komisijai ir tiesības pilnībā vai daļēji atcelt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju lēmumus, kas saistīti ar šā likuma 92.pantā noteikto funkciju izpildi, Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst likumiem, citiem normatīvajiem aktiem vai Centrālā depozitārija statūtiem vai noteikumiem, vai kas var būtiski ietekmēt Centrālā depozitārija finansiālo stāvokli.

(5) Šā likuma 10.panta trešajā daļā minētajos gadījumos Komisijai ir tiesības apturēt Centrālā depozitārija valdes un padomes locekļu darbību un pilnvarot Komisijas pārstāvjus veikt Centrālā depozitārija pārvaldes institūciju funkcijas līdz brīdim, kad tiek novērsti visi pārkāpumi.

 

F sadaļa

Ieguldījumu pakalpojumi

VII nodaļa

Vispārīgie noteikumi

101.pants. Tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā ir tiesīgas sniegt tikai ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kā arī atvērtos ieguldījumu fondus pārvaldošās sabiedrības to darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(2) Par kredītiestādēm šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles, kā arī dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrībām šā likuma F sadaļas izpratnē uzskatāmas Latvijas Republikā un dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības.

(4) Par ieguldījumu pakalpojumiem, kas tiek sniegti Latvijas Republikā, uzskatāmi tādi ieguldījumu pakalpojumi, kuru reklamēšanas vai piedāvāšanas valoda, veids vai saturs liecina par to, ka attiecīgais pakalpojums tiek piedāvāts Latvijas Republikas rezidentiem.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ievēro šo likumu, Komisijas noteikumus un attiecībā uz tām izdotos administratīvos aktus, kā arī iekšējo politiku un procedūras. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar Centrālajā depozitārijā iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī Centrālā depozitārija noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus ar regulētajā tirgū iekļautiem finanšu instrumentiem, ievēro arī attiecīgā tirgus organizētāja noteikumus.

(6) Šā likuma F sadaļas noteikumus neattiecina uz:

1) apdrošinātājiem un pārapdrošinātājiem;

2) koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai citām šajā koncernā ietilpstošām komercsabiedrībām;

3) personām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus neregulāri tikai savas profesionālās darbības ietvaros, ja šo personu profesionālo darbību regulē speciāli normatīvie akti un ētikas kodeksi, kuri neaizliedz tām sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) komercsabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem, un, ja šīs komercsabiedrības ietilpst koncernā, — arī citu tajā pašā koncernā ietilpstošo komercsabiedrību valdes un padomes locekļiem un darbiniekiem;

5) Latvijas Republikā reģistrētām sabiedrībām, kuras saskaņā ar likumu ir tiesīgas pārvaldīt kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, vai dalībvalstī reģistrētām sabiedrībām, kuras pārvalda kolektīvos ieguldījumus.

 

102.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Komisijā ir saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai (turpmāk šajā sadaļā — licence).

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nav tiesīga saņemt licenci tikai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

(3) Licenci Komisija izsniedz uz nenoteiktu laiku. Licencē norāda, kurus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā šā likuma 112.pantā noteiktajā kārtībā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nedrīkst veikt komercdarbību, kas nav saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu, ieguldījumu blakuspakalpojumu vai citu finanšu pakalpojumu sniegšanu.

(6) Ieguldījumu brokeru sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājums “IBS”. Tikai sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ir tiesības firmā izmantot vārdkopu “ieguldījumu brokeru sabiedrība” vai tās saīsinājumu “IBS”.

 

103.pants. Kredītiestādes tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus

(1) Latvijas Republikā reģistrētas bankas, ārvalstu banku filiāles, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmušas licenci kredītiestādes darbībai, pirms ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanas iesniedz Komisijai šādus dokumentus:

1) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

2) finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus;

3) tās struktūrvienības nolikumu, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus. Ja paredzēta ieguldījumu pakalpojumu sniegšana kredītiestādes filiālēs vai tām pēc būtības pielīdzināmās struktūrvienībās, kredītiestāde nolikumā nosaka arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu šajās struktūrvienībās.

(2) Latvijas Republikā reģistrētas bankas un ārvalstu banku filiāles ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ja 30 dienu laikā no šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas dienas nav saņēmušas Komisijas iebildumus.

(3) Jaundibināmas bankas un jaunatveramas ārvalstu banku filiāles, kuras vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienlaikus ar pārējiem dokumentiem, ko tās saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem iesniedz Komisijai, lai saņemtu licenci kredītiestādes darbības uzsākšanai.

(4) Dalībvalstīs reģistrētas kredītiestādes ir tiesīgas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā pēc tam, kad saskaņā ar likumu tās ir tiesīgas uzsākt kredītiestādes darbību Latvijas Republikā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

 

104.pants. Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas ierobežošana

(1) Komisija ir tiesīga ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi likumos un citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi;

3) tiesā ir iesniegts ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas pieteikums vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

4) Komisija ir saņēmusi pieteikumu par ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidāciju;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(2) Komisija ir tiesīga ierobežot kredītiestādes tiesības sniegt vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un veikt finanšu instrumentu turēšanu, ja:

1) kredītiestāde nav pildījusi likumos vai citos normatīvajos aktos izvirzītās prasības;

2) kredītiestāde nav pildījusi administratīvos norādījumus, kas ietverti attiecībā uz to izdotajos Komisijas administratīvajos aktos vai citu tādu iestāžu izdotajos administratīvajos aktos, kuras nodrošina šā likuma un tam pakārtoto Komisijas noteikumu izpildi;

3) Komisija ir piemērojusi kredītiestādei pastiprinātās uzraudzības kārtību;

4) Komisija ir saņēmusi maksātnespējas pieteikumu vai pati pieņem lēmumu par kredītiestādes maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā;

5) Komisija ir saņēmusi pieteikumu par kredītiestādes likvidāciju;

6) kredītiestāde veic darbību, kas apdraud vai varētu apdraudēt šīs kredītiestādes finansiālo stabilitāti, maksātspēju vai reputāciju vai arī finanšu instrumentu tirgus stabilitāti.

(3) Ja Komisija ierobežo ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes tiesības veikt finanšu instrumentu turēšanu, tai ir tiesības uzdot ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei pārvest visus klientiem piederošos finanšu instrumentus uz citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kas veic finanšu instrumentu turēšanu.

 

VIII nodaļa

Ieguldījumu brokeru sabiedrību licencēšana

105.pants. Vispārīgās prasības licences saņemšanai

Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga saņemt licenci tikai tad, ja tā nodrošina, ka:

1) tās sākotnējais kapitāls atbilst šā likuma un Komisijas izdoto noteikumu prasībām;

2) tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi atbilst šā likuma prasībām;

3) tās akcionāri (dalībnieki) atbilst šā likuma prasībām;

4) valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir kompetenti ieguldījumu jautājumos.

 

106.pants. Prasības ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes un padomes locekļiem un daļu īpašniekiem (akcionāriem)

(1) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli var būt persona:

1) kura ir pietiekami kompetenta sfērā, par kuru tā būs atbildīga ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(3) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli var būt persona:

1) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

2) kurai ir nepieciešamā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša darba profesionālā pieredze attiecīga lieluma komercsabiedrībā, organizācijā vai iestādē;

3) kurai ir nevainojama reputācija;

4) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(4) Par ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota) locekli nedrīkst būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tai skaitā par ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru ierosinātā krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu ir izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju;

4) kura saukta pie kriminālatbildības, bet pret kuru krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata;

5) kura apzināti sniegusi Komisijai nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci jebkādas darbības veikšanai finanšu un kapitāla tirgū.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrības daļu īpašnieki (akcionāri) var būt tikai personas:

1) kurām ir nevainojama reputācija;

2) kurām ir pietiekami finanšu līdzekļi, kuru ieguves tiesiskumu iespējams dokumentāri pierādīt;

3) kuru identitāti ir iespējams pārbaudīt.

 

107.pants. Dokumenti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz licences saņemšanai

(1) Lai saņemtu licenci, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu, kurā norāda, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tā vēlas sniegt.

(2) Vienlaikus ar iesniegumu ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz šādus dokumentus:

1) valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu:

a) paziņojumu, kurā ietver šā panta ceturtajā daļā minēto informāciju,

b) pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

c) izglītības dokumentu kopijas;

2) bilanci par stāvokli iepriekšējā mēneša beigās, kas sagatavota saskaņā ar ieguldījumu brokeru sabiedrību gada pārskatu sagatavošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām, un sākotnējā kapitāla prasību izpildi apliecinošus dokumentus (piemēram, zvērināta revidenta revidētu finanšu pārskatu, izziņu no kredītiestādes, dokumentus, kas apliecina izmaiņas kapitālā kārtējā gadā);

3) iekšējās revīzijas sistēmas izveidošanai nepieciešamo pamatelementu, politikas un ieguldījumu brokeru sabiedrības darbībai un kvalitatīvai ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai būtisku procedūru aprakstus:

a) ieguldījumu brokeru sabiedrības organizatoriskās struktūras aprakstu ar skaidri norādītiem padomes (ja tāda ir izveidota) un valdes locekļu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja tiek paredzēta filiāļu izveide, ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu,

b) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenos principus,

c) vadības informācijas sistēmas aprakstu,

d) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumus, tai skaitā finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus,

e) iekšējās revīzijas sistēmas aprakstu,

f) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru aprakstus,

g) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstus;

4) darbības plānu vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem, kas izvērsti atspoguļo ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības stratēģiju, finansiālās prognozes (tai skaitā bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projektu, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu, prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā), tirgus izpētes aprakstus, citu informāciju, kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība uzskata par nepieciešamu un kura ļauj gūt skaidru un patiesu priekšstatu par plānoto darbību;

5) finanšu instrumentu uzskaites kārtību;

6) ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāriem (dalībniekiem):

a) fiziskajām personām — pases vai cita likumā noteikta personu identificējoša dokumenta tās lapas kopiju, kurā norādīti personu identificējošie dati [vārds, uzvārds, pilsonība, personas kods (ja tāds ir) vai dzimšanas gads un datums],

b) juridiskajām personām — firmu, juridisko adresi, reģistrācijas numuru un vietu. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja tā neplāno veikt finanšu instrumentu turēšanu, neiesniedz finanšu instrumentu uzskaites kārtību reglamentējošos noteikumus un finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumus.

(4) Šā panta otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktā minēto paziņojumu aizpilda valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi. Paziņojumā norāda šādu informāciju:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības firmu;

2) vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu;

3) amatu;

4) pilsonību;

5) izglītību (zinātnisko grādu);

6) ziņas par kvalifikācijas celšanu;

7) vai attiecīgajai personai bijusi sodāmība;

8) vai attiecīgā persona bijusi vadītājs komercsabiedrībā, kas atzīta par maksātnespējīgu;

9) vai attiecīgajai personai bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību;

10) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu aprakstu.

(5) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(6) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas šā panta otrajā daļā norādītajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(7) Grozījumus licences saņemšanai iesniegtajos dokumentos pēc licences saņemšanas ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no grozījumu pieņemšanas dienas vai dienas, kad attiecīgā informācija kļuva tai zināma.

 

108.pants. Licences piešķiršanas kārtība

(1) Komisija izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu licences saņemšanai un pieņem lēmumu triju mēnešu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(2) Komisija neizsniedz licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja:

1) dibinot ieguldījumu brokeru sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

3) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegtajos dokumentos ir nepatiesas vai nepilnīgas ziņas;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes locekļi neatbilst likumā noteiktajām prasībām;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda ieguldījumu brokeru sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(3) Ja Komisija pieņēmusi lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc visu atteikumā minēto trūkumu novēršanas.

(4) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas:

1) dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes meitas sabiedrībai;

2) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kuras mātes sabiedrība ir dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

3) tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, kuru kontrolē persona, kas kontrolē arī citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi kādā no dalībvalstīm.

 

109.pants. Licencē noteikto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņa

(1) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie ieguldījumu pakalpojumi vai ieguldījumu blakuspakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu blakuspakalpojumiem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādīta ieguldījumu pakalpojuma vai ieguldījumu blakuspakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas uzsākt jaunu ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) attiecīgo politiku un procedūru aprakstus;

3) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites kārtībā;

4) grozījumus finanšu instrumentu uzskaites datu bāzu aizsardzības noteikumos;

5) kapitāla pietiekamības aprēķinu.

(3) Komisija 15 dienu laikā pēc visu lēmuma pieņemšanai nepieciešamo šajā likumā noteikto un atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas izskata ieguldījumu brokeru sabiedrības iesniegumu par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

 

110.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta ieguldījumu brokeru sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

(4) Licences nozaudēšanas gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta izsniegšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas.

 

111.pants. Licences anulēšanas kārtība

(1) Komisija anulē ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav uzsākusi darbību 12 mēnešu laikā kopš licences izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas licences saņemšanai;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrība nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus ilgāk par sešiem mēnešiem;

4) ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri neievēro likumu un citu normatīvo aktu prasības;

5) ieguldījumu brokeru sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

6) ieguldījumu brokeru sabiedrība pati uzsākusi likvidācijas procesu;

7) likumā noteiktajā kārtībā tiek uzsākta ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota procedūra;

8) ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniegusi rakstveida iesniegumu par licences anulēšanu.

(2) Komisija īsteno šajā likumā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnībā nokārtojusi saistības pret saviem klientiem.

 

IX nodaļa

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana Eiropas Savienības iekšējā tirgū

112.pants. Kārtība, kādā dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā

(1) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība Latvijas Republikā ir tiesīga sniegt tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci savas izcelsmes valstī.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle drīkst uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, nesaņemot šajā likumā noteikto licenci, tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir spēkā esoša licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai,

b) filiāles darbības programmu,

c) filiāles adresi,

d) filiāles vadītāja vārdu, uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība,

f) izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēs Latvijas Republikā un netraucēs Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes beigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par veiktās pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 30 dienas kopš dienas, kad Komisija ir saņēmusi no izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir 30 dienas iepriekš informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem šā panta otrās daļas 1.punktā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību.

(4) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi attiecīgu paziņojumu no šīs ieguldījumu brokeru sabiedrības izcelsmes valsts.

 

113.pants. Kārtība, kādā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība uzsāk ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī

(1) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kuru sniegšanai tā saņēmusi licenci Komisijā.

(2) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu dalībvalstī, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, šajā pantā noteiktajā kārtībā.

(3) Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā tā norāda ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kurus paredzēts sniegt, dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt šos ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus, kā arī veidu, kādā paredzēts tos sniegt (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 107.panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam ieguldījumu brokeru sabiedrība pievieno dokumentus, kas sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem ieguldījumu pakalpojumiem un ieguldījumu blakuspakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Iesniegumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī Komisija izskata 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par Latvijas Republikā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas izskata šā panta septītajā daļā minētos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un ieguldījumu brokeru sabiedrību.

 

X nodaļa

Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

114.pants. Komisijas tiesības

(1) Komisija nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata saturu, kā arī atsevišķu posteņu novērtēšanas metodiku.

(2) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kura sagatavošanas un iesniegšanas kārtību un termiņus nosaka Komisija.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība papildus iesniedz zvērinātu revidentu sagatavotu paplašinātu ziņojumu ar komentāriem par iekšējās kontroles sistēmas piemērotību, ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības risku analīzi un novērtējumu par atbilstību normatīvo aktu un Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu prasībām.

 

115.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība par katru darbības gadu sagatavo pārskatu, kurā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumus, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības ziņojumu.

(2) Gada pārskatu sagatavo saskaņā ar šo likumu un no šā likuma izrietošiem Komisijas norādījumiem, kuriem jāatbilst starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem un saistībām, tās finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu.

(3) Ja nav iespējams gūt patiesu un skaidru priekšstatu par ieguldījumu brokeru sabiedrību saskaņā ar šā panta otrās daļas prasībām, gada pārskatā ietverama attiecīga papildu informācija.

 

116.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata posteņu novērtēšanas principi

(1) Gada pārskata posteņi tiek novērtēti pēc šādiem vispārīgiem principiem:

1) tiek pieņemts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība darbosies arī turpmāk;

2) tiek saglabātas tās pašas novērtēšanas metodes, kas izmantotas, sagatavojot iepriekšējo gada pārskatu;

3) novērtēšana visos gadījumos tiek veikta ar pienācīgu piesardzību, ievērojot šādus noteikumus:

a) pārskatā iekļauj tikai līdz bilances dienai iegūto peļņu,

b) tiek ņemti vērā visi iespējamie zaudējumi neatkarīgi no to rašanās laika, pat tie, kas kļuvuši zināmi laikā starp pārskata gada beigām un gada pārskata apstiprināšanas dienu,

c) tiek ņemtas vērā visas vērtības samazināšanās un nolietojuma summas neatkarīgi no tā, vai pārskata gads noslēgts ar peļņu vai zaudējumiem;

4) pārskatā tiek atspoguļoti visi ieņēmumi un izdevumi, kas attiecas uz pārskata gadu, neatkarīgi no maksājuma datuma;

5) aktīva un pasīva posteņi tiek novērtēti atsevišķi;

6) katra pārskata gada sākuma bilancei jāsaskan ar iepriekšējā pārskata gada slēguma bilanci.

(2) Izņēmuma gadījumos var atkāpties no šā panta pirmajā daļā minētajiem novērtēšanas principiem, pamatojot jebkuru šādu atkāpšanos pielikumā, kurā norāda, kā tā ietekmēs ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīvus, saistības, finanšu stāvokli un peļņu vai zaudējumus.

 

117.pants. Vadības ziņojums par ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu

(1) Ziņojumā tiek ietverts ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu stāvokļa un attīstības raksturojums. Ja gada pārskatā atspoguļotos ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības rezultātus ir būtiski ietekmējuši īpaši apstākļi vai arī gada pārskatu nevar uzskatīt par pietiekamu, papildu informācija tiek sniegta atsevišķā ziņojuma punktā.

(2) Ziņojumā sniedzamas arī ziņas par svarīgiem notikumiem, ja tādi bijuši pēc pārskata gada beigām, par ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzamo attīstību un svarīgiem attīstības pasākumiem.

 

118.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata pārbaude

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents. Ja šāda pārbaude nav veikta, ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcei gada pārskatu aizliegts apstiprināt.

(2) Veicot gada pārskata pārbaudi, zvērinātam revidentam ir tiesības iepazīties ar ieguldījumu brokeru sabiedrības aktīviem, grāmatvedības ierakstiem, tos apliecinošiem dokumentiem un citu informāciju. Ieguldījumu brokeru sabiedrības valdes, atbildīgo amatpersonu un darbinieku pienākums ir sniegt zvērinātam revidentam visu nepieciešamo informāciju.

(3) Ja zvērināta revidenta atzinums ir ar piezīmēm (iebildēm), dividendes var izmaksāt tikai ar Komisijas piekrišanu.

 

119.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība informē Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai gada pārskatu, akcionāru (dalībnieku) sapulces protokolu (protokola izrakstu) par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc tā apstiprināšanas ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) sapulcē, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām. Ieguldījumu brokeru sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās vadībai adresēta zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, lai pilns gada pārskats būtu brīvi pieejams ieguldījumu brokeru sabiedrībā ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.aprīlī un lai jebkurai ieinteresētai personai būtu iespējams saņemt pilnu gada pārskata tekstu par maksu, kas nepārsniedz tā pavairošanas izdevumus.

(4) Pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Komisijai ieguldījumu brokeru sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas Republikas teritorijā, ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā. Šo informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība ievieto arī savā mājas lapā internetā (ja tāda ir izveidota).

(5) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, publikācijā skaidri norāda, ka tiek publicēts saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsinātu gada pārskatu, norāda zvērināta revidenta ziņojuma esamību, kā arī informāciju par to, vai zvērināts revidents atteicies sniegt atzinumu, vai zvērināts revidents sniedzis negatīvu atzinumu un vai zvērināta revidenta atzinums ir ar vai bez piezīmēm (iebildēm). Ja zvērināts revidents vērš uzmanību uz kādiem apstākļiem, neizsakot piezīmes (iebildes), šādu faktu norāda, publicējot saīsināto gada pārskatu.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības gada pārskats tiek publicēts pilnībā, tam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto pārskatu, turklāt kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu par gada pārskatu.

 

XI nodaļa

Kapitāla prasības

120.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības sākotnējais kapitāls

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura vēlas saņemt licenci, nodrošina, lai tās sākotnējais kapitāls būtu vismaz:

1) 50 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt kādu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem;

2) 125 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt vismaz vienu no šā likuma 3.panta ceturtās daļas 1., 2., 3., 4. vai 7.punktā minētajiem ieguldījumu pakalpojumiem un turēt klientu finanšu instrumentus un naudas līdzekļus;

3) 730 000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus, no kuriem vismaz viens ir šā likuma 3.panta ceturtās daļas 5. vai 6.punktā minētais ieguldījumu pakalpojums.

 

121.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem. Kārtību, kādā aprēķināma ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu, reglamentē Komisijas noteikumi.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls nedrīkst būt mazāks par:

1) minimālo sākotnējo kapitālu;

2) 25 procentiem no iepriekšējā gada pastāvīgo izdevumu kopsummas.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro šādus riska darījumu ierobežojumus:

1) lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. Darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

2) riska darījumu kopsumma ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla;

3) riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kopsummā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāla.

(4) Par savstarpēji saistītu klientu grupu šā likuma izpratnē uzskatāmas divas vai vairākas personas, kuras veido ieguldījumu brokeru sabiedrībai vienu kopīgu risku, jo:

1) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, izņemot gadījumus, kad personas, kuras tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas, ir Latvijas valsts un pašvaldības, Eiropas Savienības dalībvalstis, Eiropas Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas un Eiropas Ekonomikas zonas valstis, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pašvaldības;

2) tās ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu samaksas grūtības, neraugoties uz to, ka starp šīm personām nepastāv šīs daļas 1.punktā minētās attiecības.

(5) Par personām, kas saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, šā likuma izpratnē uzskatāmas personas, kuras ir:

1) ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāri (dalībnieki), kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

2) ieguldījumu brokeru sabiedrības meitas sabiedrības un sabiedrības, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas dod iespēju būtiski ietekmēt šīs sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu;

3) ieguldījumu brokeru sabiedrības padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas, iekšējā revīzijas dienesta vadītājs un locekļi, citi ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki, kuri ir pilnvaroti plānot, vadīt un kontrolēt ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību un kuri atbild par to;

4) sabiedrības, kurās šīs daļas 1. un 3.punktā minētajām personām ir būtiska līdzdalība.

(6) Šajā pantā noteiktās prasības, izņemot minimālā sākotnējā kapitāla prasību, nav attiecināmas uz tādām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras saņēmušas licenci tikai ieguldītāju rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšanai un nodošanai izpildei un kurām tādējādi nekad nevar izveidoties pat īstermiņa saistības pret ieguldītajiem.

(7) Komisijai ir tiesības papildus šajā likumā izvirzītajām prasībām noteikt vēl citas ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošas prasības, lai mazinātu šo sabiedrību darbības risku un aizsargātu ieguldītāju intereses.

 

122.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitāls

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālu veido pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaita pašu kapitāla samazinājumu, ko veido:

1) ieguldījumi to kredītiestāžu, ieguldījumu brokeru sabiedrību un citu finanšu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir būtiska līdzdalība [izņemot šādus ieguldījumus to ieguldījumu brokeru sabiedrību meitas sabiedrību pamatkapitālā, kuras ir kredītiestādes, finanšu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) un ieguldījumu brokeru sabiedrības] un kuras ir pakļautas uzraudzībai uz konsolidēto finanšu pārskatu pamata;

2) ieguldījumu kopsummas daļa, kas pārsniedz 10 procentus no ieguldījumu brokeru sabiedrības pirmā un otrā līmeņa kapitāla kopsummas, to kredītiestāžu, finanšu iestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav būtiskas līdzdalības.

(2) Aprēķināto pašu kapitālu ar Komisijas iepriekšēju piekrišanu un saskaņā ar Komisijas noteikumos paredzētajām prasībām var papildināt ar trešā līmeņa kapitālu.

(3) Pirmā līmeņa kapitālu veido:

1) apmaksātais akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par priekšrocību akciju ar dividenžu uzkrāšanu vērtību;

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves kapitāls un pārējās rezerves, kas izveidotas no iepriekšējo gadu peļņas;

4) vispārējo risku rezerve, kas izveidota no iepriekšējo gadu peļņas;

5) finanšu pārskatos, par kuriem sniegts zvērināta revidenta ziņojums, norādītā iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

6) samazinājums par ieguldījumu brokeru sabiedrībai piederošajām pašas akcijām (daļām), nemateriālajiem aktīviem, kārtējā darbības gada zaudējumiem;

7) palielinājums vai samazinājums par citiem elementiem saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

(4) Otrā līmeņa kapitālu veido subordinētais kapitāls un noteiktā termiņā dzēšamas priekšrocību akcijas (daļas) ar dividenžu uzkrāšanu, kuru kopējais apmērs nepārsniedz 50 procentus no pirmā līmeņa kapitāla, un citi elementi saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Otrā līmeņa kapitālā var iekļaut tikai pilnīgi apmaksātas priekšrocību akcijas (daļas).

(5) Aprēķinot otrā līmeņa kapitālu, subordinētā kapitāla un noteiktā termiņā dzēšamu priekšrocību akciju (daļu) ar dividenžu uzkrāšanu vērtība pēdējos piecus gadus pirms to samaksas termiņa katru gadu jāsamazina par 20 procentiem.

(6) Trešā līmeņa kapitālu veido pakārtotās saistības — aizņēmuma, noguldījuma un līdzīgu līgumu radītās saistības, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības bankrota vai likvidācijas gadījumā apmierināmas pēc visu citu kreditoru prasību apmierināšanas, bet pirms akcionāru (daļu īpašnieku) prasību apmierināšanas, un kuras atbilst šādiem noteikumiem:

1) pakārtoto saistību sākotnējais termiņš nav īsāks par trim gadiem vai, ja termiņš nav noteikts, līgums paredz, ka kreditoram jāpieprasa parāda samaksa ne vēlāk kā trīs gadus pirms tā apmierināšanas;

2) līgums paredz, ka pakārtotās saistības nevar samaksāt pirms termiņa bez Komisijas piekrišanas, izņemot gadījumu, kad ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidē;

3) līgums paredz, ka samaksas termiņā netiks samaksāti ne procenti, ne pakārtoto saistību pamatsumma, ja netiek ievērota vai šo maksājumu rezultātā netiks ievērota tirgus riskiem noteiktā prasība ieguldījumu brokeru sabiedrības pašu kapitālam.

(7) Trešā līmeņa kapitālā nedrīkst iekļaut šā panta piektajā daļā noteikto subordinētā kapitāla samazinājumu.

 

123.pants. Subordinētais kapitāls

Subordinētais kapitāls ir kapitāls, kas izveidojies, ieguldījumu brokeru sabiedrībai izdarot aizņēmumu uz laiku, kas nav īsāks par pieciem gadiem, turklāt darījuma rakstveida aktos nepārprotami noteikts, ka aizdevējs ir tiesīgs atprasīt un ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga atmaksāt aizdevumu pirms minētā termiņa vienīgi ieguldījumu brokeru sabiedrības likvidācijas gadījumā un ka aizdevēja prasījums tiek apmierināts tikai pēc visu citu aizdevēju (kreditoru) prasībām, bet pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāru (dalībnieku) prasību apmierināšanas.

 

XII nodaļa

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana

124.pants. Vispārīgās prasības

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar tai izsniegto licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai šīs licences darbības laikā izpilda un ievēro šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāla pietiekamība atbilst šā likuma un Komisijas noteikumu prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļi ir personas, kurām ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis ir personas, kuras ir kompetentas ieguldījumu jautājumos;

4) nodrošina darbības iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kā arī citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai kredītiestādēs;

5) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi, klientu finanšu instrumentu kontu un attiecīgo darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

6) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

7) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

8) nodrošina klienta un pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības naudas līdzekļu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

9) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(2) Kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai ieguldījumu blakuspakalpojumus, izpilda un ievēro šādas prasības:

1) izveido attiecīgas struktūrvienības ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai un nodrošina šo struktūrvienību pārvaldi, iekšējo uzraudzību un revīziju, tai skaitā nosaka kārtību, kādā šīs struktūrvienības darbinieki var saņemt ieguldījumu pakalpojumus šajā struktūrvienībā, kā arī citā kredītiestādē vai ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

2) nodrošina, lai šīs struktūrvienības vadītājs ir persona, kura ir kompetenta ieguldījumu jautājumos un kurai ir nevainojama reputācija;

3) nodrošina ar finanšu instrumentiem veicamo darījumu izpildi un klientu finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpumu atbilstoši likuma prasībām;

4) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, Komisijas noteikumiem un iekšējās kārtības noteikumiem veic datu apstrādes, glabāšanas un pārraides drošības pasākumus;

5) nodrošina klienta un pašas kredītiestādes finanšu instrumentu pastāvīgu šķirtu turēšanu;

6) nodrošina ar finanšu instrumentiem veikto darījumu attaisnojuma dokumentu uzglabāšanu 10 gadus, kā arī citu Komisijas noteikumos izvirzīto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

 

125.pants. Tiesības uz finanšu instrumentiem

(1) Finanšu instrumenti pieder ieguvējam ar brīdi, kad šie finanšu instrumenti ir iegrāmatoti to ieguvēja finanšu instrumentu kontā.

(2) Pierādījums tam, ka finanšu instrumenti pieder personai, ir iegrāmatojums šīs personas finanšu instrumentu kontā, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai Centrālais depozitārijs var atvērt tādu finanšu instrumentu kontu, kurā uzskaita personu turējumā esošos finanšu instrumentus (nominālais konts).

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir atbildīga par to, lai ar finanšu instrumentiem veiktie darījumi tiktu nekavējoties reģistrēti un šo darījumu rezultātā iegūtie finanšu instrumenti nekavējoties iegrāmatoti klientu finanšu instrumentu kontos.

(5) Finanšu instrumentus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

(6) Finanšu instrumentus, par kuriem ieguldītājs iesniedzis ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei atsavināšanas uzdevumu, pamatojoties uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde uzsākusi darījuma izpildi, nedrīkst izmantot atsavinātāja kreditoru prasījumu apmierināšanai.

(7) Juridiskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(8) Fiziskajām personām piederošus finanšu instrumentus, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst apķīlāt tikai ar tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai arestēt, pamatojoties uz prokurora sankciju.

(9) Piedziņu uz juridiskajām personām piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē atvērtā finanšu instrumentu kontā, un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm piederošiem finanšu instrumentiem, kas iegrāmatoti Centrālajā depozitārijā atvērtā finanšu instrumentu kontā, drīkst vērst tikai, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu, Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma — nodokļu likumos paredzētajos gadījumos, bet pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma — arī citos likumos paredzētajos gadījumos.

(10) Piedziņu uz fizisko personu finanšu instrumentiem drīkst vērst, pamatojoties uz tiesu izpildītāja rīkojumu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā vai uz nodokļu administrācijas lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”.

 

126.pants. Līgums par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu

(1) Pirms uzsākt ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu.

(2) Līgumu drīkst slēgt elektroniskā veidā tikai tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei pirms tam ar klientu ir noslēgts rakstveida līgums, kurš paredz ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei tiesības savstarpējos līgumus ar klientu slēgt elektroniskā veidā un kurā ir paredzēta klienta identifikācijas procedūra.

(3) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir pilnībā atklāt klientam informāciju, kura attiecas uz konkrēto pakalpojumu un ar to saistītiem finanšu riskiem.

(4) Šā panta trešajā daļā minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam turpina atklāt pastāvīgi bez klienta īpaša pieprasījuma visā ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā, ja attiecīgā informācija mainās vai papildinās.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde no klienta, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai un atbilstoši attiecīgā pakalpojuma raksturam un apjomam, pieprasa ziņas par klienta:

1) pieredzi un zināšanām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus tas vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) finansiālo stāvokli.

(6) Pieprasot šā panta piektajā daļā minētās ziņas, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde vienlaikus informē klientu par to, ka viņam ir tiesības atteikties sniegt pieprasītās ziņas.

(7) Ja klients ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei atsakās sniegt šā panta piektajā daļā minētās ziņas vai nesniedz informāciju par izmaiņām šajā informācijā, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav atbildīga par sekām, kuras izraisījusi klienta atteikšanās sniegt informāciju vai neziņošana par izmaiņām iepriekš sniegtajā informācijā.

(8) Pirms līguma noslēgšanas par ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir informēt klientu par kārtību, kādā no šā līguma izrietošās sūdzības un strīdi tiek izskatīti ārpustiesas ceļā.

(9) Šā panta piekto un astoto daļu nepiemēro profesionāliem ieguldītājiem.

 

127.pants. Interešu konflikts

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina tādu iekšējo struktūru, kas maksimāli samazina interešu konflikta rašanās iespēju starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi un klientu, kā arī starp tās klientiem.

(2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde strukturāli nodala šādu pienākumu veikšanu:

1) lēmumu pieņemšana par ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšanu, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) klientu rīkojumu par darījumiem ar finanšu instrumentiem pieņemšana un izpilde vai nodošana izpildei;

3) klientiem piederošo finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

4) ar finanšu instrumentiem veikto darījumu iegrāmatošana;

5) finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana vai ar to saistīto pakalpojumu sniegšana.

(3) Visos gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma izpilde, kas attiecas uz vienu un to pašu finanšu instrumentu vienā un tajā pašā darījuma veidā (pirkšana vai pārdošana), vēl nav uzsākta, klienta rīkojumu izpilda pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes rīkojuma.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde veic visus nepieciešamos un iespējamos pasākumus, lai izvairītos no interešu konflikta, kas var rasties sakarā ar klienta rīkojuma izpildi, bet, ja interešu konflikts ir neizbēgams, klienta rīkojumu izpilda, pienācīgi ievērojot tā intereses, vai arī atsakās no klienta rīkojuma izpildes.

(5) Par interešu konfliktu šā panta izpratnē uzskatāma situācija, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes pilnvaroti pārstāvji vienlaikus pieņem lēmumus, kuri saistīti ar ieguldījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai pašas personas vārdā vai interesēs un kuru rezultātā varētu nelabvēlīgi tikt skartas klientu intereses attiecībā uz šā paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

 

128.pants. Pienākumi attiecībās ar klientiem

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā krietnam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt sniegtos pakalpojumus ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību klienta interesēs.

(2) Ar klientu noslēgtajos līgumos par ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nedrīkst ietvert noteikumus, kas būtu pretrunā ar šā panta pirmajā daļā noteikto vai apslēptā veidā ietvertu sekas, kas jebkādā veidā būtu vērstas pret klientu.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina, ka tikai tādas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pilnvarojusi veikt šādas darbības, ir tiesīgas pieņemt lēmumus par klientu finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu un sniegt klientiem konsultācijas par ieguldījumiem.

(4) Šā panta trešajā daļā noteikto uzdevumu veikšanai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde ir tiesīga pilnvarot tikai tādas personas, kurām ir atbilstoša izglītība un pieredze un kuras ir kompetentas ieguldījumu pakalpojumu jomā.

(5) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde nodrošina savstarpēji vienveidīgas informācijas sniegšanu visiem klientiem.

(6) Ja klients cieš zaudējumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes sniegtas nepareizas informācijas dēļ vai tādēļ, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde nav pildījusi šā panta prasības, klientam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

(7) Klienta uzdevuma izpildi nedrīkst aizkavēt, un to izpilda nekavējoties (izņemot likumā noteiktos gadījumus) saskaņā ar klienta rīkojumu par uzdevuma izpildes laiku vai cenu.

(8) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir aizliegts bez klienta piekrišanas veikt darījumus ar klientam piederošiem vai klienta turējumā esošiem finanšu instrumentiem.

 

129.pants. Klientu naudas līdzekļu turēšana

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tiesīga turēt klienta naudas līdzekļus, kas izmantojami tikai ar finanšu instrumentiem veicamo klienta darījumu nodrošināšanai saskaņā ar klienta un ieguldījumu brokeru sabiedrības rakstveida līgumu.

(2) Klientu naudas līdzekļus ieguldījumu brokeru sabiedrība tur šķirti no saviem naudas līdzekļiem Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai ārvalstī reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, ja šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības turēt klientu naudas līdzekļus tās reģistrācijas valstī, un informē attiecīgo kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, ka kontā esošie naudas līdzekļi pieder tās klientiem.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tās turējumā esošo katram klientam piederošo naudas līdzekļu uzskaiti.

(4) Naudas līdzekļus, kas pieder ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam, nedrīkst izmantot ieguldījumu brokeru sabiedrības kreditoru prasījumu apmierināšanai. Šī prasība attiecas arī uz gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība likumā noteiktajā kārtībā atzīta par maksātnespējīgu.

 

130.pants. Finanšu instrumentu konti un to izraksti

(1) Pirms finanšu instrumentu konta atvēršanas ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde identificē personu, kas vēlas atvērt kontu, kā arī noskaidro, vai kontā iegrāmatojamie finanšu instrumenti piederēs šai personai vai arī tie būs personas turējumā esoši finanšu instrumenti. Kontu, kurā iegrāmatotie finanšu instrumenti ir personas turējumā esoši finanšu instrumenti, identificē kā nominālo kontu.

(2) Aizliegts atvērt finanšu instrumentu kontus bez klienta identifikācijas. Šī prasība attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrību atvērtajiem klientu naudas kontiem, kas atvērti ar finanšu instrumentiem veicamo klientu darījumu nodrošināšanai.

(3) Nominālā konta atvēršanas gadījumā konta identifikācijā atspoguļo informāciju par to, ka tas ir nominālais konts un tajā esošie finanšu instrumenti nepieder personai, kas atver kontu.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde ir tiesīga atvērt nominālo kontu tikai tad, ja persona, kurai tiek atvērts nominālais konts, darbojas saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuros noteiktās prasības attiecībā uz klientu identifikāciju nav mazāk stingras par Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(5) Identificējot personu, kura vēlas atvērt finanšu instrumentu kontu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde pieprasa attiecīgajai personai informāciju par to, vai šī persona nav iekļauta šā likuma 86.pantā minētajā iekšējās informācijas turētāju reģistrā, kā arī pastāvīgi atjauno šo informāciju, salīdzinot to ar attiecīgā tirgus organizētāja mājas lapā internetā ievietoto informāciju. Ja persona tiek iekļauta iekšējās informācijas turētāju reģistrā pēc tam, kad tai ticis atvērts finanšu instrumentu konts ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē, šīs personas pienākums ir par to paziņot attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei.

(6) Izpildot iekšējās informācijas turētāju reģistrā iekļauto personu iesniegtos uzdevumus par darījumiem ar finanšu instrumentiem regulētā tirgū, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde tirgus organizētāja noteiktajā kārtībā papildina uzdevumus ar īpašu norādi, ka tos veic persona, kas iekļauta iekšējās informācijas turētāju reģistrā, kā arī ļauj identificēt attiecīgo personu.

(7) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde klientam saskaņā ar savstarpējo līgumu, kas regulē klienta finanšu instrumentu turēšanu, kā arī pēc klienta pieprasījuma izsniedz finanšu instrumentu konta izrakstu par:

1) noteiktā laikposmā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

2) visā konta pastāvēšanas laikā veiktajiem darījumiem ar vienu, vairākiem vai visiem finanšu instrumentiem;

3) noteiktu darījumu ar finanšu instrumentiem;

4) kontā iegrāmatotajiem klientam piederošajiem finanšu instrumentiem.

(8) Konta izrakstos norāda ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi identificējošos datus, klientu identificējošos datus, konta numuru, laikposmu, par kuru atspoguļoti darījumi kontā, konta izraksta izsniegšanas datumu, finanšu instrumentu identificējošos datus (nosaukums, ISIN kods), konta sākuma un beigu bilanci, datumu, kurā finanšu instrumenti iegrāmatoti kontā, katra ar finanšu instrumentiem veiktā darījuma rezultātā iegrāmatoto finanšu instrumentu daudzumu un cenu (ja tāda ir zināma), kontā ieskaitīto un no konta norakstīto finanšu instrumentu kopskaitu laikposmā, par kuru izsniegts konta izraksts.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrībā atvērtā klienta naudas konta izrakstā norāda attiecīgus datus, kas sniedz šā panta septītajā daļā minētajai informācijai par finanšu instrumentu kontu līdzvērtīgu informāciju.

 

131.pants. Finanšu instrumentu kontu un darījumu noslēpums

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes pienākums ir garantēt klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu.

(2) Kredītiestāde garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši Kredītiestāžu likuma un šā panta vienpadsmitās un divpadsmitās daļas prasībām.

(3) Ieguldījumu brokeru sabiedrība garantē klientu finanšu instrumentu kontu un ar finanšu instrumentiem veikto darījumu noslēpumu atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Ziņas par fizisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pašām fiziskajām personām un to likumīgajiem pārstāvjiem.

(5) Ziņas par juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz šo juridisko personu pilnvarotiem pārstāvjiem un to augstākajām institūcijām pēc šo institūciju vadītāju pieprasījuma, kā arī šo juridisko personu mātes sabiedrībām pēc to pārvaldes institūciju pieprasījuma.

(6) Ziņas par klientu, viņa finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar rakstveida līgumu sniedz trešajai personai, ja šādu ziņu sniegšanai trešajai personai klients nepārprotami piekritis ar ieguldījumu brokeru sabiedrību noslēgtajā līgumā.

(7) Ziņas par fizisko un juridisko personu finanšu instrumentu kontiem un ar finanšu instrumentiem veiktajiem darījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai, vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā:

1) tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas:

a) krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju,

b) civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas,

c) civillietā par uzturnaudas (alimentu) piedziņu, ja nav izpeļņas vai citas mantas, uz kuru vērst piedziņu,

d) civillietā par tādu finanšu instrumentu sadalīšanu, kas ir laulāto kopīga manta,

e) lietā par parādnieka maksātnespēju un bankrotu,

f) mantojuma lietā klienta nāves gadījumā;

2) Valsts kontrolei — par juridiskajām personām, kuru rīcībā ir valsts manta vai kuras finansē no valsts līdzekļiem, vai kuras izpilda valsts iepirkumus;

3) Valsts ieņēmumu dienestam, ja:

a) nodokļu maksātājs neiesniedz nodokļu administrācijai attiecīgajos nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai nodokļu aprēķinus,

b) nodokļu maksātāja nodokļu audita pārbaudes laikā ir konstatēti grāmatvedības uzskaites vai nodokļu normatīvo aktu pārkāpumi,

c) nodokļu maksātājs neveic nodokļu maksājumus atbilstoši nodokļu likumu prasībām;

4) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam  —  likumā “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” paredzētajos gadījumos un kārtībā;

5) valsts drošības iestādēm — pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora akceptēta pieprasījuma, ja ziņas nepieciešamas, lai pārbaudītu to personu saistību ar terorismu, kurām pieder finanšu instrumenti.

(8) Notāram, kurš izskata mantojuma lietu, ziņas sniedzamas par fiziskās personas — mantojuma atstājēja — kontu atlikumiem.

(9) Ieguldījumu brokeru sabiedrība ziņas sniedz, pamatojoties uz valsts institūcijas rakstveida pieprasījumu, kurā norādīta konkrētā pārbaudāmā persona un pamatota ziņu nepieciešamība atbilstoši attiecīgā likuma prasībām.

(10) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir tiesības sniegt savai mātes komercsabiedrībai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība vai finanšu pārvaldītājsabiedrība, informāciju, kura saskaņā ar šo likumu, Komisijas noteikumiem vai Komisijas un ārvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības institūcijas savstarpējo vienošanos nepieciešama ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzībai.

(11) Ieguldījumu brokeru sabiedrībai un kredītiestādei ir tiesības sniegt Centrālajam depozitārijam un tirgus organizētājam ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem, kuras tam nepieciešamas šajā likumā noteikto funkciju pildīšanai.

(12) Ieguldījumu brokeru sabiedrība un kredītiestāde sniedz Komisijai ziņas par klientu finanšu instrumentu kontiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tas Komisijai nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai.

 

132.pants. Atbildība par finanšu instrumentu konta vai darījumu noslēpuma neievērošanu

(1) Pie kriminālatbildības likumā noteiktajā kārtībā sauc ikvienu, kas tīši vai netīši darījis zināmas atklātībai vai izpaudis personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, ziņas par ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu finanšu instrumentu kontiem vai darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja viņam šīs ziņas uzticētas vai kļuvušas zināmas kā ieguldījumu brokeru sabiedrības akcionāram (dalībniekam), padomes (ja tāda ir izveidota), valdes, revīzijas komisijas priekšsēdētājam vai loceklim vai uzticības personai, kā ieguldījumu brokeru sabiedrības darbiniekam, kā Komisijas vai valsts institūcijas darbiniekam, kā zvērinātu revidentu pārstāvim, kā šā likuma 131.panta sestajā daļā minētajai personai, kā Centrālā depozitārija vai tirgus organizētāja padomes, valdes loceklim vai darbiniekam.

(2) Personas, kas izdarījušas šajā pantā minētos pārkāpumus, soda arī tad, ja pārkāpumi izdarīti pēc tam, kad šā panta pirmajā daļā minētās personas pārtraukušas līgumattiecības vai pienākumu pildīšanu, vai darba attiecības ieguldījumu brokeru sabiedrībā, Komisijā, valsts institūcijā vai kā zvērinātu revidentu pārstāvji.

 

133.pants. Regulāri sniedzamā informācija

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajos termiņos pārskatus par finanšu instrumentu apgrozījumu, par tām piederošajiem un to turējumā esošajiem finanšu instrumentiem un citus pārskatus saskaņā ar Komisijas noteikumiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai kapitāla pietiekamības aprēķinu, kas sagatavots atbilstoši šā likuma prasībām un Komisijas noteikumiem.

(3) Komisija ir tiesīga pieprasīt no ieguldījumu brokeru sabiedrības un ar to saistītajām sabiedrībām konsolidētos finanšu pārskatus, kuru iesniegšanas kārtību un termiņus reglamentē Komisijas noteikumi.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par visiem apstākļiem, kuri var būtiski ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāko darbību.

 

XIII nodaļa

Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju reģistrācija

134.pants. Ārvalstīs un dalībvalstīs reģistrētu ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju tiesības

(1) Ārvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī (turpmāk šajā nodaļā — ārvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(2) Dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde, kas saņēmusi licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai tās reģistrācijas valstī un nav uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, atverot filiāli (turpmāk šajā nodaļā — dalībvalsts sabiedrība), var kļūt par tirgus organizētāja biedru un Centrālā depozitārija dalībnieku pēc reģistrācijas Komisijā.

(3) Ārvalsts sabiedrības vai dalībvalsts sabiedrības reģistrācija Komisijā šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā nedod tiesības attiecīgajai sabiedrībai sniegt ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus Latvijas Republikā.

 

135.pants. Reģistrācija Komisijā

(1) Komisija reģistrē ārvalsts sabiedrību tikai pēc tam, kad ar tās reģistrācijas valsts uzraudzības institūciju noslēgts līgums par tās informācijas apmaiņu, kura Komisijai nepieciešama ārvalsts sabiedrības uzraudzības veikšanai.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā līguma noslēgšana nav nepieciešama, ja attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijai ir pienākums sniegt Komisijai informāciju Starptautiskās vērtspapīru tirgus organizācijas dalībvalstu noslēgtā līguma ietvaros.

(3) Ārvalsts sabiedrība vai dalībvalsts sabiedrība iesniedz reģistrācijai Komisijā šādus dokumentus:

1) iesniegumu, kurā norāda:

a) sabiedrības firmu,

b) sabiedrības adresi, tālruņa numuru, faksa numuru un e-pasta adresi (ja tāda ir);

2) reģistrācijas apliecības kopiju;

3) sabiedrības reģistrācijas valstī izsniegtas licences ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai kopiju vai attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcijas apliecinātu sarakstu par ieguldījumu pakalpojumiem, kurus šī sabiedrība ir tiesīga sniegt;

4) to personu sarakstu, kuras var pārstāvēt ārvalsts sabiedrību attiecībās ar Komisiju, tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju, un šo personu parakstu paraugus, kurus apliecinājusi attiecīgā ārvalsts sabiedrība vai dalībvalsts sabiedrība.

(4) Lēmumu par ārvalsts sabiedrības vai dalībvalsts sabiedrības reģistrāciju Komisija pieņem 30 dienu laikā pēc visu šajā pantā noteikto normatīvo aktu prasībām atbilstoši sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(5) Komisija nereģistrē ārvalsts sabiedrību, ja:

1) šī sabiedrība nevar dokumentāri pierādīt, ka izpilda un ievēro šajā likumā un Komisijas noteikumos izvirzītās kapitāla pietiekamības prasības vai tām ekvivalentas prasības;

2) Komisijas rīcībā ir dokumentāri pamatota informācija, ka ārvalsts sabiedrība piedalās noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijā vai šīs sabiedrības reģistrācijas valsts normatīvo aktu prasības noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā ir mazāk stingras par Latvijas Republikā noteiktajām prasībām.

(6) Reģistrējot ārvalsts sabiedrību vai dalībvalsts sabiedrību, Komisija iekļauj to speciālā reģistrā. Par ārvalsts sabiedrības vai dalībvalsts sabiedrības iekļaušanu reģistrā Komisija informē tirgus organizētāju un Centrālo depozitāriju.

(7) Ārvalstu sabiedrību un dalībvalstu sabiedrību reģistru Komisija ievieto savā mājas lapā internetā, un tam ir publiska ticamība.

 

136.pants. Reģistrētas sabiedrības pienākumi

(1) Ja šā likuma 135.panta trešajā daļā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi vai mainījusies tajos sniegtā informācija, ārvalsts sabiedrība vai dalībvalsts sabiedrība 15 dienu laikā par to rakstveidā informē Komisiju.

(2) Ja ārvalsts sabiedrībai vai dalībvalsts sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus, attiecīgā sabiedrība nekavējoties par to informē Komisiju.

 

137.pants. Izslēgšana no reģistra

Komisija izslēdz ārvalsts sabiedrību vai dalībvalsts sabiedrību no reģistra, ja:

1) sabiedrība nav pildījusi normatīvo aktu prasības, tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija noteikumos izvirzītās prasības vai Komisijas likumiskās prasības;

2) sabiedrība Komisijas noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos normatīvo aktu pārkāpumus;

3) sabiedrībai tās reģistrācijas valstī ir aizliegts sniegt ieguldījumu pakalpojumus;

4) saņemts sabiedrības iesniegums ar lūgumu izslēgt to no reģistra.

 

XIV nodaļa

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzība

138.pants. Uzraudzības institūcijas

(1) Ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu atbilstoši savai kompetencei uzrauga Komisija, Komisijas licencēts tirgus organizētājs un Centrālais depozitārijs.

(2) Komisija uzrauga arī tirgus organizētāja un Centrālā depozitārija veiktā uzraudzības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām.

 

139.pants. Ieguldījumu brokeru sabiedrību uzraudzība

(1) Komisijai ir tiesības pārbaudīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību, tai skaitā veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrībās.

(2) Komisijas pilnvaroti pārstāvji ne retāk kā reizi divos gados pārbauda ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību.

(3) Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem ir tiesības iepazīties ar visiem ieguldījumu brokeru sabiedrības dokumentiem, grāmatvedības reģistriem un datu bāzēm, veikt no tiem izrakstus, izgatavot to norakstus (kopijas), kā arī saņemt no ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju locekļiem un citām atbildīgajām personām pārbaudes veikšanai nepieciešamos paskaidrojumus un informāciju.

(4) Pēc Komisijas motivēta rakstveida pieprasījuma ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz Komisijai dokumentu norakstus (kopijas) vai citu ar ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību saistīto informāciju.

(5) Par pārbaudes rezultātiem Komisija iesniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai rakstveida ziņojumu, kurā minēti pārkāpumi un sniegti norādījumi par nepieciešamajiem grozījumiem ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmākajā darbībā.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nepiekrīt Komisijas pārbaudes atzinumam, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu pārbaudes atzinumā, vai arī noraidīt sūdzību.

(7) Komisijai ir tiesības neatļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībai nodibināt ciešas attiecības vai pieprasīt izbeigt ciešas attiecības ar trešajām personām, vai aizliegt darījumus ar tām, ja šādas attiecības var apdraudēt vai apdraud ieguldījumu brokeru sabiedrības finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas.

(8) Komisijai ir tiesības atcelt ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldes institūciju lēmumus par valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) locekļu iecelšanu, ja tie neatbilst šā likuma prasībām.

 

140.pants. Dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzība

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tā nekavējoties pieprasa, lai dalībvalsts ieguldījumu brokeru sabiedrība izbeidz šādas darbības.

(2) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas Latvijas Republikā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, nepārtrauc darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija nekavējoties informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un lūdz to novērst konstatētos pārkāpumus, kā arī informēt Komisiju par veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, neatverot filiāli, turpina veikt darbības, kuras ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Komisija informē izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt darbības, lai novērstu pārkāpumus, kas ir pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem Latvijas Republikas likumiem. Šo darbību ietvaros Komisija ir tiesīga līdz pārkāpumu novēršanai aizliegt attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā.

(5) Šā panta noteikumi neierobežo dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības izplatīt Latvijas Republikā informāciju un reklamēt tās sniegtos pakalpojumus, ja šāda informācija un reklāma nav pretrunā ar sabiedrības intereses aizsargājošiem normatīvajiem aktiem.

(6) Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pēc savas iniciatīvas un pēc izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma. Izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas ir tiesīgas veikt iekšējās pārbaudes ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē Latvijas Republikā pašas vai pilnvarot citas personas veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju.

(7) Komisija aizliedz dalībvalstī reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijas Republikā, vai dalībvalstī reģistrētai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Latvijas Republikā, neatverot filiāli, turpināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas Republikā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par ieguldījumu brokeru sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

 

141.pants. Uzraudzība pār Latvijas Republikā reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kura šajā dalībvalstī sniedz ieguldījumu pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija ir tiesīga pēc savas iniciatīvas, kā arī pēc Komisijas lūguma veikt iekšējo pārbaudi Latvijas Republikā reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālē, kas darbojas tās teritorijā.

(3) Par licences anulēšanu tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru filiāles darbojas dalībvalstīs vai kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus dalībvalstīs, neatverot filiāli, Komisija nekavējoties informē attiecīgo dalībvalstu uzraudzības institūcijas.

 

142.pants. Konsolidētā uzraudzība

(1) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir citu ieguldījumu brokeru sabiedrību vai finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) mātes sabiedrība vai kurai citās ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) ir tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kas aptver 20 vai vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šā likuma 121.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(2) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mātes sabiedrība ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, šā likuma 121.pantā noteiktās ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties uz šīs finanšu pārvaldītājsabiedrības konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Konsolidācijas grupā neietilpst tās finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības, kuras ir apdrošināšanas sabiedrības.

(3) Ja Komisija to pieprasa, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību saskaņā ar šā panta pirmās un otrās daļas noteikumiem Komisija veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības ievēro, pamatojoties arī uz nekonsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(4) Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras uzraudzību veic, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, nodrošina, lai visās sabiedrībās, kuru pārskati tiek konsolidēti, būtu efektīva iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina patiesas informācijas sagatavošanu uzraudzības veikšanai. Lai novērtētu uzraudzības veikšanai iesniegtās informācijas patiesumu, Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes sabiedrībās, kuru finanšu pārskati tiek konsolidēti.

(5) Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir citā dalībvalstī reģistrētas finanšu pārvaldītājsabiedrības vienīgā meitas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, veic Komisija. Ja finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrības ir Latvijas Republikā un vienā vai vairākās dalībvalstīs reģistrētas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija ir atbildīga par uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, tad, ja attiecīgā finanšu pārvaldītājsabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikā. Ja Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība ir tādas finanšu pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrība, kura nav reģistrēta Latvijas Republikā un kurai ir citās dalībvalstīs reģistrētas meitas ieguldījumu brokeru sabiedrības, Komisija vienojas ar to dalībvalstu uzraudzības institūcijām, kurās reģistrēta finanšu pārvaldītājsabiedrība un citas tās meitas sabiedrības, par to, kura no uzraudzības iestādēm veiks uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem. Ja vienošanās nav panākta, uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija veic tad, ja Latvijas Republikā ir reģistrēta meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība ar lielāko bilances kopsummu. Ja vairākām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām bilances kopsumma ir vienāda, Komisija veic uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, ja Latvijas Republikā reģistrētā meitas ieguldījumu brokeru sabiedrība saņēmusi licenci agrāk par citām meitas ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(6) Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība ir jaukta pārvaldītājsabiedrība, Komisijai ir tiesības pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrības uzraudzības veikšanai nepieciešamo informāciju un dokumentus no jauktās pārvaldītājsabiedrības un citām tās meitas sabiedrībām un šīm sabiedrībām ir pienākums sniegt Komisijai šādu informāciju un pieprasītos dokumentus. Komisijai ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes jauktajā pārvaldītājsabiedrībā un tās meitas sabiedrībās, lai novērtētu saņemtās informācijas patiesumu.

(7) To ieguldījumu brokeru sabiedrību un finanšu iestāžu (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) finanšu pārskati, kuras ir meitas sabiedrības, konsolidācijas vajadzībām tiek konsolidēti pēc pilnas konsolidācijas metodes.

(8) Konsolidāciju pēc proporcionālās metodes veic attiecībā uz tām kapitāla daļām ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu iestādēs (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kuras pārvalda tāda sabiedrība, kas iekļauta konsolidācijas grupā kopā ar vienu vai vairākām sabiedrībām, kuras netiek iekļautas konsolidācijas grupā, ja šo sabiedrību saistības ir atkarīgas tikai no tām piederošās kapitāla daļas.

(9) Ja konsolidācijas grupas līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai citā finanšu iestādē (izņemot apdrošināšanas sabiedrības), kas nav konsolidācijas grupas meitas sabiedrība, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentus no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šo līdzdalību konsolidētajos finanšu pārskatos uzrāda, piemērojot pašu kapitāla metodi.

(10) Ja Komisija to pieprasa, finanšu pārskatu konsolidāciju veic pēc Komisijas norādītās konsolidācijas metodes gadījumos, kad divu vai vairāku ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citu finanšu iestāžu:

1) darbību nosaka viena un tā pati persona vai personas un tas nenotiek saskaņā ar līguma vai statūtu noteikumiem;

2) pārvaldes institūcijās (izņemot akcionāru vai dalībnieku sapulci) vai izpildinstitūcijās iecelto personu vairākums ir vienas un tās pašas personas.

(11) Komisija ir tiesīga tās noteiktajos gadījumos un kārtībā atbrīvot ieguldījumu brokeru sabiedrību no uzraudzības, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

(12) Komisija sastāda to finanšu pārvaldītājsabiedrību sarakstu, kuras tiek iekļautas konsolidācijas grupā, un nosūta to citu dalībvalstu uzraudzības institūcijām un Eiropas Savienības Komisijai.

(13) Lai pārbaudītu tādas informācijas patiesumu, kuru, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, Komisija saņēmusi par dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu iestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību, jauktu pārvaldītājsabiedrību vai par ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrību, Komisija ir tiesīga nosūtīt attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai lūgumu veikt iekšējo pārbaudi attiecīgajā sabiedrībā.

(14) Komisija ir tiesīga veikt iekšējās pārbaudes Latvijas Republikā reģistrētā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, finanšu iestādē, finanšu pārvaldītājsabiedrībā, jauktā pārvaldītājsabiedrībā vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu pārvaldītājsabiedrības, jauktas pārvaldītājsabiedrības meitas sabiedrībā, pamatojoties uz dalībvalsts uzraudzības iestādes pieprasījumu, lai pārbaudītu tās informācijas patiesumu, kuru attiecīgā dalībvalsts uzraudzības iestāde saņēmusi par attiecīgajām sabiedrībām, veicot uzraudzību, pamatojoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem.

 

G sadaļa

Informācijas apmaiņa

143.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām nolūkā nodrošināt ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par to ieguldījumu brokeru sabiedrību valdes un padomes (ja tāda ir) locekļiem un īpašniekiem, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgo dalībvalstu teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu no dalībvalstu licencētām vai licencējamām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

(3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām un darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādām Latvijas Republikā reģistrētām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

 

144.pants. Informācijas apmaiņa ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības nodrošināšanai

(1) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija sniedz tai informāciju, kas nepieciešama, lai veiktu šā likuma D sadaļas VI nodaļā noteiktos iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju, kas tām nepieciešama, lai veiktu savus iekšējās informācijas izmantošanas un tirgus manipulāciju aizlieguma uzraudzības pienākumus.

(3) Ja Komisijas rīcībā nav informācijas, ko pieprasa dalībvalstu uzraudzības institūcijas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, tā veic savā kompetencē esošas darbības, lai iegūtu pieprasīto informāciju.

(4) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasīto informāciju Komisijai nav iespējams iegūt, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, norādot iemeslus, kuru dēļ tai nav iespējams sniegt pieprasīto informāciju.

(5) Komisijai ir tiesības nesniegt dalībvalsts uzraudzības institūcijai tās pieprasīto informāciju, ja:

1) šīs informācijas sniegšana nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(6) Ja Komisija nesniedz informāciju dalībvalsts uzraudzības institūcijai, pamatojoties uz kādu no šā panta piektās daļas apakšpunktiem, Komisija informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot tai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(7) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai dalībvalsts uzraudzības institūcija veic pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu attiecīgās dalībvalsts teritorijā. Komisijai ir arī tiesības pieprasīt, lai šajā pārbaudē piedalās Komisijas pilnvarotas personas.

(8) Komisijai pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas motivēta pieprasījuma ir pienākums veikt pārbaudi par iekšējās informācijas izmantošanas vai tirgus manipulāciju aizlieguma neievērošanu Latvijas Republikas teritorijā.

(9) Komisijai ir tiesības atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, ja:

1) šāda pārbaude vai dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas Republikas suverenitāti, drošību vai valsts politiku;

2) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau uzsākts tiesvedības process Latvijas Republikā;

3) par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau pieņemts tiesas spriedums.

(10) Ja Komisija atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi Latvijas Republikas teritorijā vai atsaka dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvaroto pārstāvju piedalīšanos pārbaudē, pamatojoties uz kādu no šā panta devītās daļas apakšpunktiem, tā informē attiecīgo dalībvalsts uzraudzības institūciju, sniedzot šai institūcijai publiski pieejamu informāciju par tiesvedības procesu vai tiesas spriedumu, ja tas jau pieņemts.

(11) Ja dalībvalsts uzraudzības institūcija mēneša laikā nav atbildējusi uz šā panta pirmajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par informācijas sniegšanu vai šā panta septītajā daļā minēto Komisijas pieprasījumu par pārbaudes veikšanu vai Komisijas pilnvarotu personu piedalīšanos pārbaudē, kā arī ja Komisija saņēmusi no dalībvalsts uzraudzības institūcijas atteikumu, kurā nav norādīti atteikuma iemesli, Komisijai ir tiesības par to informēt Eiropas Vērtspapīru regulatoru komisiju.

 

145.pants. Informācijas apmaiņa ar ārvalstu uzraudzības institūcijām

Komisija ir tiesīga slēgt līgumus par informācijas apmaiņu uzraudzības funkciju veikšanai ar ārvalstu uzraudzības institūcijām, kā arī pievienoties Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas līgumam par informācijas apmaiņu.

 

146.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija, ko Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma 20.pantā noteiktā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija ir saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot, veicot savas funkcijas:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegušas nolūkā saņemt licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai;

2) lai pārliecinātos par kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības darbības atbilstību likuma prasībām;

3) lai piemērotu likumos noteikto atbildību par šā likuma pārkāpumiem;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(4) Šā panta noteikumi neierobežo Komisijas tiesības sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par kredītiestāžu, apdrošinātāju, citu finanšu institūciju un finanšu tirgus uzraudzību;

2) iestādēm vai personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs ir atbildīgas par ieguldījumu brokeru sabiedrību bankrota un likvidācijas procedūru;

3) personām, kas Latvijas Republikā, dalībvalstīs vai ārvalstīs veic likumā noteiktās iekšējās pārbaudes un revīzijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās vai citās finanšu institūcijās, veicot finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības funkcijas;

4) iestādēm, kas pārvalda ieguldījumu un noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija tām nepieciešama savu funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai, dalībvalstu centrālajām bankām un citām institūcijām, kas atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana tām nepieciešama savu likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju tirgus organizētājam, Centrālajam depozitārijam un institūcijām, kas dalībvalstīs nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja Komisija uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu šo institūciju atbilstošu rīcību, ja norēķinu dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

 

147.pants. Komisijas pienākums sniegt informāciju Eiropas Savienības Komisijai

(1) Komisija informē Eiropas Savienības Komisiju par:

1) licences izsniegšanu ieguldījumu pakalpojumu un ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad būtiskas līdzdalības iegūšanas rezultātā Latvijas Republikā reģistrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūst par ārvalstīs reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajos gadījumos Komisija nosūta Eiropas Savienības Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Savienības Komisiju par vispārēja rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai uzsākot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci ieguldījumu pakalpojumu vai ieguldījumu blakuspakalpojumu sniegšanai.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par vērtspapīriem” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 14., 23.nr.; 1998, 22.nr.; 2000, 6., 13.nr.; 2001, 12., 23.nr.).

2. Persona, kas tieši vai netieši ieguvusi līdzdalību akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, tādā daudzumā, kas nodrošina vismaz 10 procentus no balsstiesīgo akciju skaita, iesniedz paziņojumu akcionāru sapulcei, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu. Paziņojumā ietver visu šā likuma 61.panta sestajā daļā minēto informāciju.

3. Mēneša laikā pēc akcionāru sapulces, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, akciju sabiedrība, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to personu sarakstu, kuras tieši vai netieši ieguvušas līdzdalību šajā akciju sabiedrībā. Publikācijā norāda, cik procentu no balsstiesīgo akciju skaita katra persona ieguvusi, kā arī katras personas netieši iegūtās līdzdalības apmēru.

4. Tās akciju sabiedrības, kuru akcijas ir laistas publiskajā apgrozībā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, bet nav iekļautas regulētajā tirgū, ne vēlāk kā akcionāru sapulcē, kurā lemj par 2003.gada pārskata apstiprināšanu, izskata jautājumu par akciju iekļaušanu regulētajā tirgū. Ja akcionāru sapulce pieņem lēmumu neiekļaut akcijas regulētajā tirgū, tie akcionāri, kuri ir balsojuši pret iekļaušanu, izsaka obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu šajā likumā noteiktajā kārtībā, ievērojot tās prasības, kuras attiecas uz šā likuma 66.panta pirmās daļas 2.punktā noteiktajiem akciju atpirkšanas gadījumiem.

5. Akcionāri, kuriem šā likuma spēkā stāšanās dienā ir būtiska līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā, 10 dienu laikā informē par to Komisiju šajā likumā noteiktajā kārtībā.

6. Šā likuma 69.panta ceturtās daļas noteikumi attiecas arī uz tiem akciju atsavināšanas ierobežojumiem, kuri noteikti likuma “Par akciju sabiedrībām” 34.pantā, ja akciju sabiedrība līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nav pārreģistrējusies Komercreģistrā.

7. Mēneša laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas Centrālais depozitārijs ievieto savā mājas lapā internetā un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” spēkā esošos noteikumus, kas ir saistoši Centrālā depozitārija dalībniekiem un nodrošina šajā likumā noteikto Centrālā depozitārija funkciju izpildi.

8. Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras saņēmušas Komisijas licenci starpniekdarbības veikšanai, sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas pārreģistrē licenci Komisijā, pārreģistrācijas iesniegumā norādot, kādus ieguldījumu pakalpojumus un ieguldījumu blakuspakalpojumus tās vēlas sniegt.

9. Komisija sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izstrādā un apstiprina visu šajā likumā noteikto iesniegumu un paziņojumu paraugus un ievieto tos savā mājas lapā internetā.

10. Šā likuma 22.pants, 25.panta ceturtā un piektā daļa, 28.panta ceturtā daļa, 36.panta trešā un ceturtā daļa, 37.panta septītās daļas otrais teikums, 48.panta trešā daļa, 49.pants, 50.panta trešā un septītā daļa, 84.panta trešā daļa, 95.panta trešā un ceturtā daļa, 102.panta ceturtā daļa, 103.panta ceturtā daļa, 112., 113., 140., 141.pants, 142.panta piektā, divpadsmitā, trīspadsmitā un četrpadsmitā daļa un 147.pants stājas spēkā ar īpašu likumu.

11. Šā likuma X nodaļa stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī. Gada pārskatu par 2003. un 2004.gadu ieguldījumu brokeru sabiedrība sagatavo atbilstoši likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” un likuma “Par konsolidētajiem gada pārskatiem” prasībām.

 

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 89/298/EEC, 93/6/EEC, 93/22/EEC, 95/26/EC, 2000/64/EC, 2001/34/EC un 2003/6/EC.

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 20.novembrī.

 

Valsts prezidentes vietā

Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2003.gada 11.decembrī

Redakcijas piebilde: likums stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!