Vakar, 2. decembrī, Ministru kabineta sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””.

Lai saskaņotu Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminoloģiju ar likuma “Par zemes dzīlēm” normām, grozījumi paredz aizstāt visā tekstā vārdu “institūcija” ar vārdu “iestāde”. Ņemot vērā to, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkcijas pilda Vides ministrija, atbilstoši šīm institucionālajām izmaiņām tiek grozīta kompetences iestāde no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas uz Vides ministriju.

Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 4. un 5.pantā nosaka, ka Valsts ģeoloģijas dienests veic normatīvo aktu piemērošanas funkcijas zemes dzīļu izmantošanas un aizsardzības jomā.

Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 18.pantā nosaka, ka Vides ministrijas funkcijās neietilpst zemes dzīļu izmantošanu regulējošo normatīvo aktu kontroles funkcijas.

Grozījums likuma “Par zemes dzīlēm” 16.pantā nodrošina Administratīvā procesa likuma noteikumiem atbilstošu lēmumu atcelšanas kārtību. Iestāde izdotos administratīvos aktus var atcelt arī pēc savas iniciatīvas.

Pieņemts rīkojums “Par Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūras izveidošanu”.

Saskaņā ar Publisko aģentūru likumu nolemts ar 2003.gada 5.decembri uzsākt bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RAPA”, kuras valsts kapitāla daļu turētāja ir Vides ministrija, reorganizāciju un ar 2004.gada 5.janvāri izveidot Radioaktīvo atkritumu pārvaldības valsts aģentūru.

Aģentūra ir bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “RAPA” tiesību, saistību, mantas un finanšu līdzekļu pārņēmēja. Aģentūra ir Vides ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas izveidota, lai nodrošinātu radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

Aģentūras galvenās funkcijas ir: savākt, iepakot, uzglabāt, apstrādāt, pārstrādāt un apglabāt radioaktīvos atkritumus; transportēt radioaktīvos materiālus un slēgtos jonizējošā starojuma avotus; veikt Salaspils kodolreaktora iekārtu un kodolmateriālu apsaimniekošanu.

Vides ministrijai līdz 2004.gada 1.janvārim uzdots izstrādāt aģentūras vidēja termiņa darbības un attīstības stratēģiju un saskaņot to ar Valsts kanceleju.

Pieņemti “Noteikumi par cilvēku meklēšanu un glābšanu aviācijas un jūras avārijas gadījumā”, kuri nosaka: Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) un citu institūciju sadarbības kārtību; Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (MRCC) un tā apakšcentru darbību; Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra (ARCC) darbību; Latvijas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonu.

Ar šiem noteikumiem tiek apstiprinātas: Starptautiskās aviācijas un jūras meklēšanas un glābšanas rokasgrāmatas (IAMSAR) vadlīnijas; 1944.gada 7.decembra Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 12.pielikumā noteiktā ieteicamā prakse.

Noteikts, ka Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) un Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (ARCC) atbilstoši kompetencei, savstarpēji sadarbojoties, nodrošina saskaņotu un efektīvu cilvēku meklēšanas un glābšanas pasākumu vadīšanu Latvijas meklēšanas un glābšanas atbildības rajonā saskaņā ar šiem noteikumiem.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) sadarbībā ar operatīvās rīcības plānā iekļautajām institūcijām izziņo un vada cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijas Baltijas jūras un Rīgas jūras līča Latvijas atbildības rajonā.

Ja notikusi aviācijas vai jūras avārija (angļu val. – distress), cilvēku meklēšanu un glābšanu Latvijas atbildības rajonā uzsāk, vada un izbeidz saskaņā ar operatīvās rīcības plānu.

Operatīvās rīcības plāns atbilst Starptautiskās konvencijas par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR 1979; grozīta ar Starptautiskās jūrniecības organizācijas rezolūciju MSC.70(69)) 4.1.punktam, kā arī Konvencijas 12.pielikuma 4.2.punktam. Lai izpildītu šajā punktā minētās prasības, operatīvās rīcības plānā ieteicams norādīt šajos noteikumos minēto informāciju, kā arī citu informāciju, kas nepieciešama efektīvai cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai.

Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (MRCC) sadarbībā ar šajos noteikumos minētajām institūcijām atbilstoši kompetencei nodrošina operatīvās rīcības plāna izstrādi un norādīto datu pareizību.

Ja Latvijas Republikas attiecīgās valsts institūcijas uzskata, ka Latvijas Republikas gaisa telpā ielidojušam cilvēku meklēšanas un glābšanas operācijā iesaistītam gaisakuģim ir nepieciešams veikt valsts robežas šķērsošanas, muitas, imigrācijas un citas kontroles procedūras, tās veic vietā, kur minētais gaisa kuģis ir nolaidies.

Izpildot Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas, muitas, imigrācijas un citas kontroles procedūras, atbildīgās institūcijas neveic pasākumus, kas aizkavē meklēšanas un glābšanas vienību vai atsevišķu tehnisko līdzekļu operatīvo darbu Latvijas atbildības rajonā.

Aizsardzības ministrija sagatavo priekšlikumus un nodrošina finansējumu cilvēku meklēšanas un glābšanas operāciju veikšanai.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektora apstiprināšanu”.

Saskaņā ar Augstskolu likumu pedagoģijas doktors profesors Uldis Grāvītis apstiprināts par Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektoru.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm””.

Lai pozitīvi ietekmētu lopkopības produkcijas ražošanas pašizmaksas samazināšanos un lai novērstu ierobežojumus Zemkopības ministrijas un Eiropas Komisijas noslēgto Vienošanās protokolā paredzēto tirdzniecības atvieglojumu piemērošanā, likumprojekts paredz grozīt likumu “Par ievedmuitas nodokļa (tarifa) likmēm, muitas tarifu kvotām un papildu kontroles un informēšanas kārtību, kas piemērojama Eiropas Kopienas izcelsmes lauksaimniecības precēm”” papildinot likuma 1.pielikumu ar lopbarības piedevu tarifa līniju, nosakot ievedmuitas likmi 0% apmērā.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumos Nr.445 “Kārtība, kādā no valsts budžeta līdzekļiem tiek piešķirts un atmaksāts studējošo kredīts””.

Grozījumi paredz noteikt, ka studējošos kreditē no valsts pamatbudžeta atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam, kā arī mērķa iemaksām konkrētam studējošajam vai studiju programmai. Studējošo kreditēšanas finanšu līdzekļu turētāja un rīkotāja ir Izglītības un zinātnes ministrija.

Noteikts, ka kredīta ņēmējam pēc augstskolas beigšanas kredītu dzēš no valsts budžeta līdzekļiem: ja kredīta ņēmējs atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbinieku tajās valsts un pašvaldību institūcijās un profesijās, kuru sarakstu un attiecīgo speciālistu skaitu pēc ministru ierosinājuma katru gadu ar rīkojumu apstiprina Ministru kabinets.

Grozījumi nosaka, ka kredīta un kredīta procentu atmaksas termiņš tiek pagarināts un kredīta procenti netiek uzskaitīti par laiku, kad kredīta ņēmējs ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku.

Noteikts, ka kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts par laiku, kad kredīta ņēmējs turpina apgūt bakalaura, maģistra, rezidenta, doktora vai profesionālo studiju programmu.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 29.maija noteikumos Nr.219 “Kārtība, kādā tiek piešķirts, atmaksāts un dzēsts studiju kredīts no valsts budžeta līdzekļiem””.

Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka studijas kreditē no valsts pamatbudžeta atbilstoši kārtējā gada likumam par valsts budžetu un mērķa iemaksām noteiktām studiju programmām. Līdzekļi no valsts pamatbudžeta tiek aizdoti Studiju fondam saskaņā ar aizdevuma līgumu starp Valsts kasi un Studiju fondu.

Kredītlīgumā noteikts, ka kredīta ņēmējs par katru nokavēto maksājuma dienu maksā līgumsodu 0,1 procenta apmērā no termiņā nesamaksātās summas un līgumsodu viena procenta apmērā no neatmaksātās kredīta summas, ja kredīta ņēmējs nesniedz informāciju par iesaukšanu obligātajā militārajā dienestā, atrašanos grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumā, atrašanos bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam (ja nestrādā pilnu darba laiku), studiju turpināšanu bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei vai studijām rezidentūrā.

Paredzēts noteikt, ka kredītu dzēš, ja kredīta ņēmēja pamatdarba vieta ir iekļauta sarakstā. Par katru pilnu nostrādāto gadu kredīta ņēmējam dzēš 10 procentus no kopējās kredīta summas. Ja kredīta ņēmējs strādā nepilnu darba laiku, bet ne mazāk par pusi no pilnā darba laika, par katru pilnu nostrādāto gadu viņam dzēš piecus procentus no kopējās kredīta summas.

Noteikts, ka kredīta atmaksas termiņš tiek pagarināts un procenti netiek uzskaitīti par laiku, kamēr kredīta ņēmējs: ir bērna kopšanas atvaļinājumā līdz pusotram gadam un nestrādā pilnu darba laiku; turpina studijas bakalaura, maģistra, doktora grāda vai augstākās profesionālās izglītības kvalifikācijas, profesionālā grāda ieguvei un studijas rezidentūrā.

Pieņemti “Noteikumi par sabiedriskajām organizācijām, kas atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm”, kuri nosaka sabiedriskās organizācijas, kas tiek atbrīvotas no nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to dibinātiem uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm.

No nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem par sabiedriskajām organizācijām un to uzņēmumiem piederošajām ēkām un būvēm tiek atbrīvotas šādas sabiedriskās organizācijas: Latvijas Arhitektu savienība; Latvijas Bērnu fonds; Latvijas Invalīdu biedrība; Latvijas Kultūras fonds; Latvijas Mākslinieku savienība; Latvijas Nedzirdīgo savienība; Latvijas Neredzīgo biedrība; Latvijas Komponistu savienība; Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”; Latvijas Ārstu biedrība; Latvijas Nacionālo karavīru biedrība; Latvijas Rakstnieku savienība; Latvijas Sarkanais Krusts; Latvijas Sporta biedrība “Daugava”; Latvijas Teātra darbinieku savienība; Maltas palīdzības dienests; Rīgas Latviešu biedrība; Latvijas Republikas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienība; Itas Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija; Līvu (lībiešu) savienība “Līvōd Īt”; Latvijas Pašvaldību savienība; Vides aizsardzības klubs.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

Pieņemti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 7.janvāra noteikumos Nr.11”Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikums””.

Grozījumi izstrādāti, lai efektīvāk realizētu Aizsardzības ministrijai noteiktās valsts funkcijas, atdalītu nozares politikas veidošanu un uzraudzību no šīs politikas īstenošanas, kā arī lai nodrošinātu atklātību finanšu līdzekļu izlietošanā.

Atbilstoši NATO valstu pieredzei aizsardzības joma nav brīvais tirgus, un apgādes sistēmas izveidei piemērotākā organizatoriskā forma ir aizsardzības apgādes realizēšana valsts aģentūras – tiešās valsts pārvaldes iestādes Aizsardzības ministrijas pārraudzībā – ietvaros. Tādējādi normatīvais akts sakārtos normatīvo bāzi atbilstoši NATO prasībām.

Grozījumi jau izveidotās Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras nolikumā paredz papildināt aģentūrai noteiktās funkcijas ar jaunu funkciju – iepirkuma procedūru veikšanu Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un to struktūrvienību vajadzībām.

Pašreiz iepirkuma funkciju Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku un to struktūrvienību vajadzībām veic Aizsardzības ministrijas Iegādes departaments.

Pieņemts rīkojums “Par 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīru futbolā Portugālē”.

Sakarā ar nozīmīgu un izcilu Latvijas futbola izlases panākumu – iekļūšanu 2004.gada Eiropas futbola čempionāta finālturnīrā Portugālē — no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirts: Latvijas Futbola federācijai – 50 000 latu; Latvijas Televīzijai 2004.gada Eiropas čempionāta finālturnīra translācijas nodrošināšanai – 21 750 latu.

Pieņemts rīkojums “Par Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandieri”.

Saskaņā ar Nacionālo bruņoto spēku likumu, ņemot vērā aizsardzības ministra ieteikumu, Ministru kabinets atbrīvoja pulkvedi Vitāliju Viesiņu no Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandiera amata. Pulkvedis Aivars Pavļukevičs iecelts par Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītāju.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments