Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums par kopražojumiem audiovizuālajā nozarē

Latvijas Republikas valdība un Kanādas valdība (turpmāk sauktas Līgumslēdzējas puses),

ņemot vērā, ka ir vēlams izveidot noteiktu audiovizuālo attiecību struktūru, it īpaši filmu, televīzijas un video kopražojumu jomā;

apzinoties, ka kvalitatīvi kopražojumi spēj veicināt abu valstu filmu, televīzijas un video ražošanas un izplatīšanas industrijas tālāku izaugsmi, kā arī attīstīt kultūras un saimnieciskos sakarus;

būdamas pārliecinātas, ka šāda apmaiņa veicinās abu valstu savstarpējo attiecību nostiprināšanos;

ir vienojušās par sekojošo:

1.pants

1. Šajā Līgumā vārdi “audiovizuāls kopražojums” nozīmē projektu neatkarīgi no tā garuma, ieskaitot animācijas un dokumentālus darbus, kas uzņemti uz filmas, videolentes vai videodiska, vai jebkurā citā līdz šim nepazīstamā formātā un kas domāti izmantošanai kinoteātros, televīzijā, videokasetēs, videodiskos vai jebkurā citā izplatīšanas formā. Jaunas audiovizuālās produkcijas ražošanas un izplatīšanas formas tiks iekļautas šajā līgumā, apmainoties ar notām.

2. Kopražojumus, kas uzsākti šī Līguma ietvaros, apstiprina sekojošas institūcijas, turpmāk sauktas “kompetentās institūcijas”:

Latvijā: Latvijas Republikas Kultūras ministrs,

Kanādā: Kanādas Nacionālā mantojuma ministrs.

3. Katru kopražojumu, kas veikts šī Līguma ietvaros, producē un izplata saskaņā ar nacionālajiem likumiem un noteikumiem, kas ir spēkā Latvijas Republikā un Kanādā.

4. Katru kopražojumu, kas veikts šī Līguma ietvaros, katra no valstīm un katrā no valstīm jebkurā aspektā uzskata par nacionālu ražojumu. Katram šādam kopražojumam ir tiesības uz visām atbalsta formām, kas pašreiz ir spēkā, lai veicinātu filmu un video industriju katrā no valstīm, vai arī kas var tikt ieviestas vēlāk. Tomēr šis atbalsts pienākas vienīgi tās valsts producentam, kura to sniedz.

2.pants

Atbalsts, ko paredz šis Līgums, pienākas vienīgi tiem kopražojumiem, ko uzsākuši producenti, kam ir laba tehniskā organizācija, drošs finansiāls pamats un atzīta profesionālā reputācija.

3.pants

1. Abu Līgumslēdzēju pušu kopproducentu attiecīgie ieguldījumi var būt robežās no divdesmit (20%) līdz astoņdesmit procentiem (80%) no katra kopražojuma budžeta.

2. Katra kopproducenta pienākums ir sniegt efektīvu tehnisko un radošo ieguldījumu. Principā šim ieguldījumam jābūt proporcionālam viņa finanšu līdzekļu investīcijām.

4.pants

1. Kopražojumu producenti, scenāristi un režisori, kā arī tehniskais personāls, izpildītāji un pārējais personāls, kas piedalās ražošanā, ir Latvijas Republikas vai Kanādas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji.

2. Ja kopražojumam nepieciešams, pieļaujama citu izpildītāju, nekā pirmajā punktā minēto, piedalīšanās, ko apstiprina abu valstu kompetentās institūcijas.

5.pants

1. Aktierspēles vai dokumentālu skatu uzņemšanu, kā arī tādu animācijas darbu kā kadrējumu, situācijas zīmējumu, galveno fāžu, starpfāžu izstrādāšanu un balss ieskaņošanu principā veic pārmaiņus Latvijā vai Kanādā.

2. Tomēr var atļaut ārskatu vai iekšskatu uzņemšanu valstī, kas nepiedalās kopražojumā, ja scenārijs vai filmas darbība to prasa un ja Latvijas un Kanādas tehniskais personāls piedalās uzņemšanā.

3. Filmu apstrādi veic vai nu Latvijā, vai Kanādā, vai arī valstī, kas nepiedalās kopražojumā, ja tehniski citādi nav iespējams, ko šajā gadījumā var atļaut abu valstu kompetentās institūcijas.

6.pants

1. Abu valstu kompetentās institūcijas labvēlīgi izturas pret kopražojumiem, ko uzsākuši Latvijas un Kanādas producenti ar jebkuru citu valsti, ar ko Kanādu vai Latviju saista oficiāls kopprodukcijas līgums.

2. Mazākais ieguldījums jebkurā daudzpusējā kopprodukcijā ir ne mazāks par divdesmit procentiem (20%).

3. Jebkura kopproducenta ar mazāko ieguldījumu pienākums ir sniegt kopprodukcijai nozīmīgu tehnisku un radošu ieguldījumu.

7.pants

1. Katra kopražojuma oriģinālais skaņas celiņš ir vai nu latviešu, angļu, vai franču valodā. Filmēšana ir atļauta jebkurā no šīm trim valodām vai arī visās šajās valodās. Kopražojumā var iekļaut dialogus citās valodās, ja to prasa scenārijs.

2. Katra kopražojuma dublēšanu vai subtitrēšanu latviešu, angļu vai franču valodā veic attiecīgi Latvijā vai Kanādā. Jebkādas atkāpes no šī principa apstiprina abu valstu kompetentās institūcijas.

8.pants

1. Šī līguma izpratnē darbi, kas veidoti savienotu produkciju (twinning) līgumu ietvaros, var tikt uzskatīti par kopražojumiem, ja to apstiprina abu valstu kompetentās institūcijas, un tie var saņemt tādu pašu atbalstu. Neraugoties uz 3.pantu, savienoto produkciju gadījumā abu valstu kopproducentu savstarpējā piedalīšanās var aprobežoties vienīgi ar finanšu ieguldījumu, tomēr neizslēdzot jebkādu māksliniecisku vai tehnisku līdzdalību.

2. Savienotajām produkcijām jāatbilst sekojošiem nosacījumiem, lai kompetentās institūcijas varētu tās apstiprināt:

a) pastāv savstarpējo ieguldījumu un pārējo elementu līdzsvars, ņemot vērā to, ar kādiem nosacījumiem kopproducenti, kas nolēmuši iegūt atbalstu produkciju savienošanai, sadala ienākumus;

b) savienotās produkcijas izplata salīdzinoši vienādos apstākļos Latvijas Republikā un Kanādā;

c) savienotās produkcijas var producēt vienlaikus vai ar laika atstarpi ar nosacījumu, ka pēdējā gadījumā laika periods starp pirmās produkcijas pabeigšanu un otrās uzsākšanu nepārsniedz vienu (1) gadu.

9.pants

1. Katram kopražojumam izgatavo ne mazāk par diviem izejmateriālu komplektiem, izņemot nākošajā punktā minēto gadījumu. Katrs no kopproducentiem ir viena komplekta īpašnieks un var to izmantot, lai izgatavotu nepieciešamo kopiju skaitu saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem kopproducenti vienojušies savā starpā. Turklāt saskaņā ar šiem nosacījumiem katram no kopproducentiem jābūt pieejamam izejmateriālu oriģinālam.

2. Ja to pieprasa abi kopproducenti un apstiprina abu valstu kompetentās institūcijas, var izgatavot tikai vienu izejmateriālu komplektu filmām, ko kompetentās institūcijas kvalificējušas kā maza budžeta filmas. Šādos gadījumos materiāls glabājas tajā valstī, no kuras nāk kopproducents ar lielāko ieguldījumu. Kopproducentam ar mazāko ieguldījumu šis materiāls ir vienmēr pieejams, lai izgatavotu nepieciešamo kopiju skaitu saskaņā ar nosacījumiem, par kuriem kopproducenti ir vienojušies savā starpā.

10.pants

Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un noteikumiem, Līgumslēdzējas puses:

a) veicina otras valsts kopproducenta nodarbinātā radošā un tehniskā personāla, kā arī izpildītāju, kas iesaistīti kopražojumā, iebraukšanu un pagaidu uzturēšanos savās teritorijās; kā arī

b) atļauj ievest uz laiku un izvest no valsts jebkuru kopražojuma vajadzībām nepieciešamo aprīkojumu.

11.pants

Ienākumu sadale principā ir proporcionāla katra kopproducenta ieguldījumam ražojuma finansēšanā, un to apstiprina abu valstu kompetentās institūcijas.

12.pants

Abu valstu kompetento institūciju izdarītais kopražojuma projekta apstiprinājums nav saistības vienam vai abiem kopproducentiem, ka valsts institūcijas izsniegs atļauju kopražojuma izrādīšanai.

13.pants

1. Ja kopražojumu eksportē uz valsti, kurā ir noteiktas kvotas, tad tā jāieslēdz tās Līgumslēdzējas puses kvotā:

a) no kuras nāk kopproducents ar lielāko ieguldījumu;

b) kurai ir labākās iespējas nokārtot kopražojuma eksportu, ja attiecīgie kopproducentu ieguldījumi ir vienādi; vai

c) kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs ir filmas režisors, ja ir grūtības izpildīt (a) un (b) punkta nosacījumus.

2. Tomēr pirmā punkta prasības nav spēkā, ja vienai no kopražojumā iesaistītajām valstīm ir neierobežotas filmu ievešanas tiesības valstī, kas noteikusi filmu importa kvotas, tad šī Līguma ietvaros veidotajam kopražojumam ir tādas pašas tiesības uz neierobežotu ievešanu importētājvalstī kā jebkurai citai šīs kopražojumā iesaistītās valsts nacionālajai produkcijai, ja importētāja valsts tam piekrīt.

14.pants

1. Izrādot kopražojumu, to apzīmē kā “Latvijas — Kanādas kopražojumu” vai “Kanādas — Latvijas kopražojumu” — atkarībā no kopproducenta ar lielāko ieguldījumu izcelsmes valsts vai arī saskaņā ar producentu savstarpējo līgumu.

2. Šāds apzīmējums parādās kopražojuma titros, kā arī visos reklāmas materiālos un katru reizi, kad kopražojums tiek demonstrēts. Abas Līgumslēdzējas puses nodrošina šajā ziņā vienādu kopražojuma reklāmas un izplatīšanas režīmu.

15.pants

Ja kopproducenti nav līguši citādi, kopražojumu starptautiskajos kinofestivālos piesaka tā valsts, no kuras nāk kopproducents ar lielāko ieguldījumu, vai, līdzvērtīga ieguldījuma gadījumā, tā valsts, kuras pilsonis vai pastāvīgais iedzīvotājs ir režisors.

16.pants

Abu valstu kompetentās institūcijas ir kopīgi izveidojušas noteikumus kopražojuma apstiprināšanas procedūrai, ņemot vērā spēkā esošos Latvijas Republikas un Kanādas likumus un noteikumus. Procedūras noteikumi ir šī Līguma pielikumā.

17.pants

Latvijas filmu, televīzijas un videoprodukcijas importam, izplatīšanai un demonstrēšanai Kanādā, kā arī Kanādas filmu, televīzijas un video produkcijas importam, izplatīšanai un demonstrēšanai Latvijā nedrīkst lietot nekādus citus ierobežojumus kā tikai tos, ko nosaka katrā no abām valstīm spēkā esošie likumi un noteikumi.

18.pants

1. Šī Līguma darbības laikā jātiecas pēc vispārēja līdzsvara kā finansiālās līdzdalības ziņā, tā arī radošā un tehniskā personāla, kā arī tehnisko resursu (studija un laboratorija) ziņā, ņemot vērā katras valsts konkrētos apstākļus.

2. Abu valstu kompetentās institūcijas izvērtē šī Līguma īstenošanas nosacījumus ar nolūku novērst jebkādus sarežģījumus tā pildīšanā. Nepieciešamības gadījumā tās iesaka iespējamos labojumus, lai attīstītu sadarbību filmu un video jomā abu valstu interesēs.

3. Lai pārraudzītu šī Līguma izpildi, ir izveidota Kopīga komisija ar abpusēji vienādu locekļu skaitu. Kopīgās komisijas uzdevums ir sekot, lai tiktu ievērots vispārējs līdzsvars, un pretējā gadījumā, tai ir jānosaka pasākumi, kas jāveic, lai tāds līdzsvars tiktu panākts. Principā Kopīgai komisijai ir jāsanāk kopā reizi divos gados pārmaiņus vienā no valstīm. Ārkārtas sesijas var sasaukt pēc vienas vai abu pušu kompetento institūciju pieprasījuma, it īpaši gadījumā, ja vienas vai otras valsts likumos ir grozījumi vai arī ja vienas vai otras valsts filmu un video industriju likumos ir izdarīti ievērojami grozījumi vai arī ja šī Līguma izpilde rada nopietnas grūtības. Kopīgai komisijai ir jāsanāk kopā sešu (6) mēnešu laikā pēc vienas Līgumslēdzējas puses ielūguma.

19.pants

1. Līgums stājas spēkā dienā, kad katra no Līgumslēdzējām pusēm paziņojusi otrai, ka tā ir pabeigusi Līguma akceptēšanas procedūru saskaņā ar katras Līgumslēdzējas puses likumdošanā noteikto kārtību.

2. Līgums ir spēkā piecus (5) gadus no tā spēkā stāšanās dienas; tas paliek spēkā uz tādiem pašiem laika periodiem, ja neviena no Līgumslēdzējām pusēm nav paziņojusi otrai sešus (6) mēnešus pirms tā darbības izbeigšanās dienas, ka vēlas to pārtraukt.

3. Uz kopražojumiem, ko apstiprinājušas kompetentās institūcijas un kas vēl nav pabeigti brīdī, kad viena no Līgumslēdzējām pusēm iesniegusi prasību pārtraukt Līguma darbību, līdz darba pabeigšanai attiecas visas saistības, kas izriet no Līguma. Jebkuras neizpildītās saistības, kas izriet no Līguma pildīšanas, jāpabeidz saskaņā ar šī Līgumu nosacījumiem. Pēc Līguma termiņa izbeigšanās vai tā pārtraukšanas tā noteikumi turpina darboties pabeigto kopražojumu ienākumu sadalē.

4. Šo Līgumu var grozīt, Līgumslēdzēju pusēm dodot rakstisku piekrišanu. Abas Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka gadījumā, kad Latvija kļūst par dalībvalsti Eiropas Savienībā, šis Līgums turpinās būt spēkā, neiespaidojot saistības, kuras rastos no dalības Eiropas Savienībā un kurām Latvija tad būtu pakļauta. Tātad uz šī Līguma noteikumiem nedrīkst atsaukties vai tos iztulkot tādā veidā, lai saistības, kas izriet no Līguma par Eiropas Savienību vai no Kanādas un Eiropas Kopienas līguma, padarītu par spēkā neesošām vai kādā citā veidā tās iespaidotu.

Parakstīts Rīgā 2003. gada 15. oktobrī divos eksemplāros latviešu, angļu un franču valodā, visi teksti ir autentiski.

To apliecinot, šeit apakšā ir parakstījušies tie, kas ir attiecīgi savu valdību pilnvaroti parakstīt šo Līgumu.

Pielikums

Procedūras noteikumi

Pieteikumi uz šī Līguma ietvaros gūstamo atbalstu kopprodukcijai jāiesniedz vienlaicīgi abu valstu kompetentajām administrācijām vismaz trīsdesmit (30) dienas pirms filmēšanas uzsākšanas. Tās valsts administrācija, kuras iedzīvotājs ir kopproducents ar lielāko ieguldījumu, paziņo savu priekšlikumu otras puses administrācijai divdesmit (20) dienu laikā pēc zemāk norādītās pilnīgas dokumentācijas iesniegšanas. Tās valsts administrācija, kuras iedzīvotājs ir kopproducents ar mazāko ieguldījumu, paziņo savu lēmumu divdesmit (20) dienu laikā.

Kopā ar pieteikumu jāiesniedz šādi dokumenti. Latvijā tiem jābūt latviešu valodā, Kanādā — franču vai angļu valodā.

I. Scenārija galīgais variants;

II. Dokumentāls pierādījums, ka kopražojumam autortiesības ir iegūtas saskaņā ar likumu;

III. Kopražojuma līguma kopija, ko parakstījuši abu valstu kopproducenti;

Kopražojuma līgumā jābūt:

1. kopprodukcijas nosaukumam;

2. scenārija vai ekranizācijas autora vārdam, ja darbs veidots pēc literāra pirmavota;

3. režisora vārdam (ir pieļaujams pants par režisora aizstāšanu nepieciešamības gadījumā);

4. budžetam;

5. finansēšanas plānam;

6. pantam, kurā noteikts ienākumu, tirgu vai mediju sadalījums, vai arī to kombinācija;

7. pantam, noteiktas attiecīgās kopproducentu daļas jebkura pārtēriņa vai ietaupījuma gadījumā, kurām principā vajadzētu būt proporcionālām viņu attiecīgajam ieguldījumam, lai gan kopproducenta ar mazāko ieguldījumu daļai jebkura pārtēriņa kompensācijas gadījumā var noteikt zemāku procentu likmi vai fiksētu summu, ja minimālā proporcija, ko noteic šī Līguma 6.pants, ir ievērota;

8. pantam, ka šajā Līgumā paredzētā priekšrocību izmantošana nenozīmē, ka valsts institūcijas vienā vai abās valstīs apņemas izsniegt atļauju kopprodukcijas publiskai izrādīšanai;

9. pantam, kas paredz veicamos pasākumus, ja

a) pēc nopietnas pieteikuma analīzes kompetentā institūcija kādā no valstīm atsaka sniegt atbalstu, ko lūdz pieteicējs;

b) kompetentās institūcijas aizliedz izrādīt kopražojumu vienā vai abās valstīs, vai aizliedz to eksportēt uz kādu trešo valsti;

c) kāda no pusēm neievēro savas saistības;

10. laika periodam, kad jāsākas filmēšanai;

11. pantam, kas uzliek kopproducentam ar lielāko ieguldījumu pienākumu izņemt apdrošināšanas polisi, kas nosedz vismaz “visus ražošanas riskus” un “visus oriģinālā materiāla izgatavošanas riskus”;

12. pantam par autortiesību sadalījuma principu, kas ir proporcionāls kopproducentu attiecīgajiem ieguldījumiem.

IV. Izplatīšanas līgums, ja tāds jau ir parakstīts;

V. Tehniskā un radošā personāla saraksts, kurā norādīta viņu pavalstniecība un izpildītājiem — lomas, kas tiem uzticētas;

VI. Ražošanas kalendāra plāns;

VII. Detalizēts budžets, kurā precīzi identificēti katras valsts izdevumi; un

VIII. Anotācija;

Abu valstu kompetentās administrācijas var pieprasīt jebkurus citus dokumentus un jebkādu papildu informāciju, ko tās uzskata par nepieciešamu.

Principā galīgais scenārija variants (dialogus ieskaitot) jāiesniedz kompetentajām administrācijām pirms filmēšanas uzsākšanas.

Var izdarīt grozījumus sākotnējā abu valstu kopproducentu parakstītajā kopražojuma līgumā, ieskaitot kopproducenta nomaiņu, bet tie pirms kopprodukcijas pabeigšanas jāiesniedz abu valstu kompetentām administrācijām apstiprināšanai. Kopproducenta nomaiņu var atļaut tikai ārkārtējā gadījumā, ja tās iemesli ir pārliecinoši abu Līgumslēdzēju pušu kompetentām administrācijām.

Kompetentās administrācijas informē viena otru par saviem lēmumiem.