Par nespēju saīsināt darba laiku mediķiem

Veselības ministrija uzskata, ka 2003.gadā savu iespēju robežās ir izdarījusi visu, lai apmierinātu medicīnas darbinieku arodbiedrības prasības, tajā skaitā arī par saīsinātā darba laika — 38,5 stundas nedēļā — piemērošanu medicīnas darbiniekiem.

To apliecina 2002.gadā izstrādātie Ministru kabineta “Noteikumi par medicīnas un sociālas aprūpes darbinieku normālo saīsināto darba laiku”, kurus Veselības ministrija noteiktā kārtībā virzīja izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē un Ministru kabinetā, tomēr Finanšu ministrijas iebildumu dēļ neizdevās tos saskaņot.

Veselības ministrija atgādina, ka veselības aprūpes budžets 2004.gadam ir pieņemts Saeimā, tas nozīmē, ka katrai no budžeta apmaksājamajām veselības aprūpes pozīcijām tiek paredzēts konkrēts finansējuma apjoms, arī darbinieku algām.

No 2004.gada veselības aprūpes budžeta 241 miljona lata 91 miljons jeb 38% pieredzēti darbinieku darba samaksai.

2004.gada budžetā nav paredzēts finansējums, lai apmaksātu medicīnas darbinieku saīsināto darba laiku.

Kā liecina pirms pusgada veiktie aprēķini, lai valsts apmaksātu medicīnas darbinieku saīsināto darba laiku, katru gadu papildus būtu nepieciešami apmēram 1,5 miljoni latu. Pašlaik Veselības obligātās nodrošināšanas valsts aģentūra gatavo aktualizētos datus.

Pieņemot noteikumus par saīsināto darba laiku, medicīnas darbinieki tiktu pieskaitīti pie darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, kā to nosaka Darba likums. Tomēr, pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, lielākajā daļā Eiropas valstu mediķi kā profesija netiek pieskaitīta pie īpaši riskantām profesijām un mediķi, tāpat kā citās jomās nodarbinātie, strādā 40 stundu darba nedēļu.

Tajā pašā laikā Veselības ministrija piekrīt viedoklim, ka, aprēķinot veselības aprūpes pakalpojumu tarifu, uz tiem veselības aprūpes darbiniekiem, kuri pakļauti īpašam riskam, ir attiecināma Darba likuma 131. panta norma, kas paredz, ka šo nodarbināto kategorijai normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 35 stundas nedēļā. Šī norma ir iekļauta veselības aprūpes pakalpojumu cenas aprēķinos.

Arodbiedrībām aktuālie jautājumi par saīsinātās darba nedēļas piemērošanu un darba samaksas palielināšanu medicīna darbiniekiem tika pārrunāts arī Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē (NTSP), kur par primāro tomēr tika atzīta darba samaksas paaugstināšana.

Veselības ministre pārrunās ar arodbiedrību vairākkārt ir uzsvērusi, ka vienlaikus nav iespējams paaugstināt darba samaksu un noteikt saīsināto darba laiku.

Sarunās ar arodbiedrību pirms septembra darba samaksas palielinājuma līdz vidēji 175 latiem tika pārrunāti divi varianti — no šā gada otrā pusgada paaugstināt darba samaksu vai noteikt saīsināto darba laiku.

Arodbiedrība apliecināja, ka primārais ir jautājums par darba samaksas palielinājumu un pēc NTSP 30.aprīļa sēdes noliedza iespēju, ka mediķi varētu streikot, lai gan, palielinot darba samaksu, netiek noteikts saīsinātais darba laiks. Turklāt koplīgumos var noteikt saīsināto darba laiku, kā, pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, arī notiek vairākās ārstniecības iestādēs.

Nosakot mediķiem saīsināto darba laiku — 35,8 stundas — un nemainoties kopējam veicamā darba apjomam ārstniecības iestādē, lai nodrošinātu tās pilnvērtīgu darbību, ārstniecības iestādes vadītājam būtu attiecīgi jāpiemēro kāds no diviem iespējamajiem risinājuma variantiem:

1) jāpalielina iestādes medicīnas darbinieku štata slodzes, pieņemot darbā jaunus darbiniekus, kas pastāvošā veselības aprūpes jomas cilvēkresursu trūkuma dēļ (it īpaši attiecībā uz vidējo medicīnisko personālu) nebūtu realizējams. Medicīniskā darbaspēka deficīts tādēļ pieaugtu par aptuveni 4—5%;

2) jānodarbina iestādes medicīnas darbinieki virs normālā darba laika.

Pēc Veselības ministrijas rīcībā esošās informācijas, lai realizētu Ministru kabineta projektā “Noteikumi par medicīnas un sociālas aprūpes darbinieku normālo saīsināto darba laiku” ietvertās normas, faktiski būtu jāpalielina iestādes medicīnas darbinieku skaits par 4% taču, atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem dokumentiem, uzņēmējsabiedrības vadītājs pats pieņem lēmumu par darba organizāciju un finanšu līdzekļu plūsmu savā uzņēmumā.

Pamatojoties uz Veselības ministrijas informāciju un aprēķiniem, jau pašlaik medicīnas darbinieki (viena štata vieta) strādā vidēji 38 stundas nedēļā, t.i.:

60% veselības aprūpē nodarbināto strādā 40 stundas nedēļā;

40% veselības aprūpē nodarbināto strādā 35 stundas nedēļā (veselības aprūpē nodarbinātie, kuri pakļauti īpašam riskam, — radiologi, rentgenologi, anesteziologi, infektologi).

Normālā saīsinātā darba laika piemērošanas medicīnas darbiniekiem negatīvās sekas labi parāda Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta veiktā sociālā pētījuma “Par medicīnas māsu profesionālo darbību — medicīnas māsu profesijas aktuālo problēmu apzināšana un izpēte” dati:

Pēc šī sociālā pētījuma datiem, jau tagad 34,8% māsu savā pamatdarba vietā nodarbinātas uz pusotru slodzi, 4% — uz divām slodzēm. Tāpat 21,2% māsu strādā divās darbavietās, 3,8% — trijās darbavietās. Vairāk nekā puse māsu (55,2%) vienā maiņā ir nodarbinātas 24 stundas.

Līdz ar to tika pieņemts lēmums no rīkojuma “Par streika prasību izpildi” izslēgt punktu par saīsināto darba laiku kā 2004.gadā nerealizējamu. Jautājumu par saīsinātu darba laiku varētu sākt risināt pēc 2004.gada, nākamajā gadā plānojot budžetu 2005.gadam.

Veselības ministrijas Komunikāciju nodaļa