• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 19. novembra noteikumi Nr. 650 "Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.2003., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81328

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.651

Grozījums Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumos Nr.430 "Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību"

Vēl šajā numurā

25.11.2003., Nr. 165

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 650

Pieņemts: 19.11.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.650

Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60 9.§)

Invaliditātes ekspertīzes kārtība Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijā

Izdoti saskaņā ar likuma "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" 10.panta otro daļu

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un tās struktūrvienības – vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas (turpmāk – ārstu komisija) – veic invaliditātes ekspertīzi.

2. Ārstu komisija veic invaliditātes ekspertīzi Latvijas pilsoņiem, Latvijas nepilsoņiem, bezvalstniekiem, kuri Latvijas Republikā saņēmuši bezvalstnieka personu apliecinošu dokumentu, un ārzemniekiem, kuri ir saņēmuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, ja minētās personas nav sasniegušas likumā noteikto pensijas vecumu (izņemot šo noteikumu 3. un 5.punktā minētos gadījumus), arī bērniem līdz 16 gadu vecumam (turpmāk – personas), atbilstoši attiecīgās personas dzīvesvietai un slimības profilam.

3. Personu pēc pensijas vecuma sasniegšanas ārstu komisija izmeklē, ja attiecīgās personas psihisko un fizisko spēju ierobežojums nav saistīts ar vecuma izraisītajām pārmaiņām organismā.

4. Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, ārstu komisija izmeklē nodarbinātos un citas personas, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir pakļautas obligātajai sociālajai apdrošināšanai pret nelaimes gadījumiem un arodslimībām.

5. Ārzemniekus, kuri ir saņēmuši termiņuzturēšanās atļauju, ārstu komisija izmeklē atbilstoši starptautiskajiem līgumiem.

6. Persona ārstu komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz ārstējošā ārsta nosūtījumu.

7. Papildus šo noteikumu 6.punktā minētajiem dokumentiem atsevišķos gadījumos iesniedzami šādi dokumenti:

7.1. par nelaimes gadījumu darbā – akts saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtību;

7.2. par arodslimību – bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums;

7.3. par invaliditāti no bērnības – ārstniecības iestādes izziņa;

7.4. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu vai ar atrašanos Černobiļas atomelektrostacijas avārijas zonā, – bezpeļņas organizācijas valsts akciju sabiedrības "P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisijas atzinums par slimību, invaliditātes un nāves cēloņsakarību saistību ar Černobiļas AES avāriju;

7.5. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar personas piedalīšanos tādu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītu seku novēršanā, kuras apdraudēja vai varēja apdraudēt sabiedrisko drošību vai kārtību, – ārstniecības iestādes un tiesībaizsardzības institūciju izsniegtās izziņas;

7.6. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos vai Aizsardzības ministrijā, – Nacionālo bruņoto spēku Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas lēmums;

7.7. par saslimšanu (sakropļojumu), kas saistīta ar dienestu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs, – Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas atzinums;

7.8. par invaliditāti, kas iegūta karadarbības dēļ vai dienesta laikā ārvalstu bruņotajos spēkos, – attiecīgajai personai izsniegts kara medicīnas dokuments.

8. Ja persona veselības stāvokļa dēļ saskaņā ar ārstējošā ārsta atzinumu nevar ierasties ārstu komisijas darba telpās, ārstu komisija var veikt ekspertīzi attiecīgās personas dzīvesvietā vai stacionārā.

9. Ja personai ir noteiktas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības un anatomiskie defekti, atkārtotu invaliditātes ekspertīzi ārstu komisija var veikt bez attiecīgās personas klātbūtnes, pamatojoties uz šādiem ārstu komisijai iesniegtiem dokumentiem:

9.1. personas iesniegumu ar pašreizējā veselības stāvokļa un sociālās funkcionēšanas aprakstu (ja nepieciešams, iesniegumu aizpilda personas likumiskie pārstāvji vai pašvaldības sociālais dienests);

9.2. šo noteikumu 6.punktā minēto ārstējošā ārsta nosūtījumu;

9.3. personas rīcībā esošo medicīnisko dokumentāciju (izraksts no ambulatorā, stacionārā slimnieka medicīniskās kartes).

10. Pēc personas izmeklēšanas ārstu komisija pieņem lēmumu un nosaka:

10.1. invaliditātes smaguma pakāpi;

10.2. invaliditātes cēloni;

10.3. darbspēju zaudējumu procentos (ja persona iesniegusi šo noteikumu 7.1., 7.2., 7.4., 7.5., 7.6., 7.7. un 7.8.apakšpunktā minētos dokumentus).

11. Ārstu komisija sniedz personai ieteikumus par nepieciešamo pārkvalificēšanos atbilstoši veselības stāvoklim vai citas profesijas apgūšanu.

12. Ņemot vērā invaliditātes smaguma pakāpi, nosaka pirmo vai otro invaliditātes grupu (smaga invaliditāte) vai trešo invaliditātes grupu (mēreni izteikta invaliditāte). Bērniem līdz 16 gadu vecumam invaliditāti nosaka bez iedalījuma grupās, ņemot vērā medicīniskās indikācijas un slimības izraisītos organisma funkcionālos traucējumus (2.pielikums).

13. Ārstu komisija, izvērtējusi veiktos un iespējamos personas ārstēšanas un rehabilitācijas pasākumus un to rezultātus, kā arī personas iespējas integrēties sabiedrībā, invaliditāti nosaka:

13.1. uz noteiktu laiku (seši mēneši, viens gads, divi gadi vai pieci gadi);

13.2. bez atkārtotas izmeklēšanas termiņa norādes šādos gadījumos:

13.2.1. personai ir anatomisks defekts;

13.2.2. personai ir psihisks defekts (idiotija);

13.2.3. slimības izraisītās organisma morfoloģiskās pārmaiņas un funkcionālie traucējumi pēc piecu gadu novērošanas uzskatāmi par neatgriezeniskiem.

14. Invaliditāti uz noteiktu laiku nosaka līdz tā mēneša pēdējam datumam, kurā veicama atkārtota invaliditātes ekspertīze.

15. Par invaliditātes noteikšanas datumu atzīstama diena, kad visi šo noteikumu 6. un 7.punktā minētie personas izmeklēšanai nepieciešamie dokumenti reģistrēti ārstu komisijā, neatkarīgi no personas faktiskās izmeklēšanas dienas.

16. Ja invaliditātes laikā personas veselības stāvoklis ir mainījies, ārstu komisija, pamatojoties uz invalīda vai citu ieinteresēto personu iesniegumu un ārstējošā ārsta nosūtījumu, veic atkārtotu invaliditātes ekspertīzi pirms noteiktā termiņa, kā arī šo noteikumu 13.2.apakšpunktā minētajos gadījumos.

17. Ja ir pieņemts lēmums par invaliditātes noteikšanu, lēmuma pieņemšanas dienā ārstu komisija personai izsniedz invaliditātes izziņu.

18. Ja personai netiek noteikta invaliditāte, lēmuma pieņemšanas dienā ārstu komisija personai izsniedz izrakstu no ekspertīzes akta.

19. Nosakot darbspēju zaudējumu procentos, lēmuma pieņemšanas dienā ārstu komisija personai izsniedz izrakstu no ārstu komisijas akta par darbspēju zaudējuma noteikšanu procentos.

20. Personai ir tiesības:

20.1. izvēlēties vispārēja profila ārstu komisiju, iesniedzot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājam motivētu iesniegumu;

20.2. apstrīdēt un pārsūdzēt ārstu komisijas lēmumus likumā "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību" noteiktajā kārtībā.

21. Invaliditātes ekspertīzi bērniem līdz 16 gadu vecumam ārstu komisija uzsāk veikt ar 2004.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents E.Repše

Labklājības ministre D.Staķe

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.novembri.

 

1.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650

Slimības un anatomiskie defekti, kuru gadījumā ārstu komisija var veikt atkārtotu invaliditātes ekspertīzi bez personas klātbūtnes

1. Augšējā ekstremitāte:

1.1. rokas iztrūkums plaukstas vai augstākā līmenī;

1.2. plaukstas trīs pirkstu iztrūkums, izņemot pirmo;

1.3. jebkuru divu pirkstu un atbilstošo plaukstas kaulu iztrūkums;

1.4. abu plaukstu pirmo pirkstu iztrūkums vai vienas plaukstas pirmā pirksta un atbilstošā plaukstas kaula iztrūkums;

1.5. ankiloze vai izteikta plaukstas locītavas kontraktūra.

2. Apakšējā ekstremitāte;*

2.1. kājas amputācija;**

2.2. pēdas amputācija pēc Šopara vai augstākā līmenī;**

2.3. abu pēdu amputācija metatarsālo kaulu līmenī pēc Šarpa;**

2.4. izteikta vienas pēdas locītavas kontraktūra vai ankiloze;

2.5. kājas saīsinājums par 7 cm un vairāk;**

2.6. ceļa vai gūžas locītavas ankiloze;

2.7. izteikta abu ceļa vai abu gūžas locītavu kontraktūra;

2.8. abu gūžas locītavu ankiloze, ko izvērtējis un ar rentgenoloģiskās izmeklēšanas datiem pamatojis sertificēts traumatologs ortopēds (līdz endoprotezēšanai).

3. Pilnīgs vai praktisks aklums vienā acī (redzes asums mazāks par 0,05 ar korekciju vai redzes lauka sašaurinājums līdz 5 grādiem no fiksācijas punkta).

4. Abpusējs kurlums, kurlmēmums.

5. Pastāvīgi funkcionējoša traheostoma.

6. Žokļa vai cieto aukslēju defekti, ja protēze nenodrošina sakošļāšanu.

7. Seju kropļojošas rētas vai nelikvidējami defekti.

8. Gastrektomija.

9. Pulmonektomija.

10. Vienīgās nieres patoloģija.

11. Netīrību izraisošas gremošanas trakta un urīnceļu fistulas.

12. Atklāta (TM+) plaušu vai citu orgānu tuberkuloze, ja diagnozi precizējis Tuberkulozes apkarošanas dienesta sertificēts ftiziopneimonologs.

13. Ļaundabīgie audzēji slimības III un IV stadijā, ko ir izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs, ja persona saņem kombinētu vai simptomātisku terapiju.

14. Hematoloģiskās saslimšanas, ko apliecinājis sertificēts hematologs Valsts Hematoloģijas centrā kombinētās terapijas laikā.

15. Dziļa vienas kājas vai mērena abu kāju parēze.*

16. Dziļa vienas rokas vai mērena abu roku parēze.

17. Izteikti smadzenīšu vai ekstrapiramidālie traucējumi.*

18. Mugurkaula deformācija III-IV pakāpē.*

19. Izteikta afāzija vai agnozija, vai apraksija.

20. Pastāvīgais ilgkatetrs urīnizvadceļu bojājumu dēļ.

21. Fēču nesaturēšana anālā gredzena nepietiekamības dēļ.

22. Apakšējo ekstremitāšu tromboobliterējošas artēriju slimības ar dekompensētu asinsriti vienā kājā vai subkompensētu abās kājās.*

23. Abu kāju elefantiāze IV pakāpē vai hroniska venoza nepietiekamība IV un augstākā pakāpē.*

Piezīmes.

* Nosakot invaliditāti personai, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu, izskata jautājumu par medicīnisko indikāciju atbilstību nosacījumiem, lai attiecīgajai personai piešķirtu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās. Nosakot invaliditāti personai, kura ir sasniegusi 16 gadu vecumu, izskata jautājumu par medicīnisko indikāciju atbilstību nosacījumiem, lai attiecīgajai personai piešķirtu pabalstu transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, un lai attiecīgā persona varētu iegādāties speciāli pielāgotu vieglo automobili.

** Persona iesniedz komisijai protēžortopēda atzinumu.

Labklājības ministre D.Staķe

 

 

2.pielikums

Ministru kabineta

2003.gada 19.novembra noteikumiem Nr.650

Medicīniskās indikācijas invaliditātes noteikšanai bērniem līdz 16 gadu vecumam

Slimību un patoloģisko stāvokļu nosaukumi

Klīniskā un funkcionālā stāvokļa raksturojums

1

2

1. Nervu sistēmas slimības

1.1. Iedzimtu, iegūtu vai pārmantotu nervu sistēmas slimību un bojājumu sekas

Mēreni vai izteikti kustību traucējumi parēžu, paralīžu, hiperkinēžu veidā, kustību koordinācijas, valodas traucējumi, noturīgi, izteikti sensori veģetatīvi traucējumi

1.2. Neiromuskulāras sinapses un muskuļu slimības

Muskuļu izturības un spēka pavājināšanās, kas rada mērenus vai izteiktus kustību, stājas traucējumus

1.3. Epilepsija

Piezīme.
Šī pielikuma 1.1., 1.2. un 1.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts neirologs.

Lielās lēkmes sešas un vairākas reizes gadā vai biežas mazās lēkmes (vairākas reizes nedēļā)

2. Psihiski un uzvedības traucējumi

2.1. Šizofrēnija, šizotipiski traucējumi, murgi un šizoafektīvi traucējumi

Progresējoša slimības gaita, ieilguši psihotiski stāvokļi (trīs mēneši un ilgāk), ar izteikti negatīvu simptomātiku (atbilst vieglai, vidēji smagai, smagai vai dziļai garīgai atpalicībai)

2.2. Garīgā atpalicība

Viegla garīgā atpalicība, kas kombinējas ar dzirdes, redzes, valodas, kustību un balsta aparāta vai citu orgānu sistēmu traucējumiem, izteiktiem uzvedības traucējumiem. Bērni ar mēreni izteiktu, smagu, dziļu garīgu atpalicību (apmācāmi pēc individuālās programmas)

2.3. Organiski psihiski, organiski personības un uzvedības traucējumi un organiska demence

Mēreni vai izteikti traucējumi, kas radušies smadzeņu bojājuma, disfunkcijas vai somatiskas slimības, t.sk. epilepsijas dēļ, rezistenti pret terapiju

2.4. Afektīvie garastāvokļa traucējumi

Slimības norise vidēji smaga vai smaga

2.5. Psihiskie un uzvedības traucējumi, kas radušies psihoaktīvu vielu lietošanas dēļ (alkohols, opioīdi, kannabioīdi, sedatīvie un miega līdzekļi, kokaīns, stimulatori, halucinogēni, viegli gaistošie šķīdinātāji)

Ar smagu slimības gaitu (bieži paasinājumi, nepārtraukta norise)

2.6. Psiholoģiskās attīstības traucējumi

Dažādi runas attīstības traucējumi, bērnu autisms u.c. jauktie specifiskie traucējumi ar smagu norisi, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

2.7. Emocionālie un uzvedības traucējumi, kas sākas bērnu un pusaudžu vecumā

Piezīme.
Šī pielikuma 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts psihiatrs.

Hiperkinētiskie, emociju un uzvedības jauktie traucējumi, sociālās funkcionēšanas un tikozie traucējumi ar smagu, ilgstošu norisi, bez terapijas efekta, traucētu bērna integrāciju sabiedrībā

3. Dzirdes orgānu slimības

3.1. Kurlmēmums, kurlums

Otorinolaringologa vai surdologa atzinums

3.2. Smagas pakāpes vājdzirdība

Piezīme.
Šī pielikuma 3.2.apakšpunktā minēto diagnozi (audiogramma) izvērtējis un pamatojis sertificēts otorinolaringologs vai surdologs.

Sākot ar III un augstāku pakāpi (ja dzirdi nevar uzlabot ar dzirdes aparātu)

4. Acu slimības

4.1. Iedzimti vai iegūti redzes orgānu bojājumi

Ar stabilu redzes asuma samazināšanos mazāk par 0,3 (ar maksimālu korekciju) labāk redzošajā acī vai redzes lauka sašaurināšanos labāk redzošajā acī līdz 20 grādiem no fiksācijas punkta visos virzienos

4.2. Vienas acs trūkums vai smags redzes orgāna anatomiskas struktūras bojājums vienā acī

Redzes asums mazāks par 0,05 ar maksimālu korekciju neatkarīgi no otras acs redzes funkcijām

4.3. Iedzimta vai iegūta redzes orgāna patoloģija (iedzimta glaukoma, retrobulbāra fibroplāzija, diabētiska retinopātija ar proliferāciju vai fibrozi, subtotāla, totāla abu acu vai vienīgās redzošās acs tīklenes atslāņošanās pēc veiktās iespējamās terapijas, totāla oftalmoplēģija)

Piezīmes.
Ja bērnam līdz 7 gadu vecumam redzes asums nav precīzi nosakāms, invaliditāti nosaka, ja redzes orgāna objektīvie izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) atbilst iespējamam redzes asuma samazinājumam mazāk par 0,3. Šī pielikuma 4.1., 4.2. un 4.3.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts oftalmologs.

Diagnozi apstiprina objektīvās izmeklēšanas dati (instrumentālie un elektrofizioloģiskie) neatkarīgi no redzes asuma

5. Iekšējo orgānu slimības

Elpošanas orgānu slimības

5.1. Rīkles un balsenes saslimšanas

Pastāvīgi apgrūtināta elpošana

5.2. Elpošanas orgānu slimības, patoloģiskie stāvokļi, attīstības traucējumi

Piezīme.
Šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts pneimonologs, ftiziopneimonologs.

Slimības norises smagums, paasinājumu biežums, ilgstoši mēreni vai izteikti plaušu ventilācijas traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte.

1. Bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuriem nevar noteikt ārējās elpošanas funkcijas, ņem vērā klīnisko atradi.

2. Bērniem pēc septiņu gadu vecuma nosaka ārējās elpošanas funkcijas:

a) obstruktīva tipa:

1) FEVI ² 60 %;

2) PEF ² 60 %;

3) PEF un FEV1 svārstības > 30 %;

b) restriktīva tipa – VK < 50 % no individuālās vecuma normas

Bronhiālās astmas slimniekiem izvērtējams astmas lēkmju biežums, smagums (trīs vai vairākas smagas lēkmes gadā), terapijas efektivitāte

Atklāta (bacilāra) plaušu tuberkulozes forma, procesa gaita, komplikācijas, specifiskās terapijas efektivitāte, terapijas rezistence

Asinsrites sistēmas slimības

5.3. Sirds, asinsvadu slimības un attīstības traucējumi

Hroniska sirds mazspēja – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

5.4. Sirds ritma un vadīšanas traucējumi

Supraventrikulārās paroksizmālās tahikardijas lēkmes, priekškambaru fibrillācija, undulācija, kombinēti ritma traucējumi biežāk nekā vienu reizi mēnesī vai smagas lēkmes, kas medikamentozi nekupējas divu stundu laikā vai kuru kupēšanai izmantota elektrošoka terapija Pilna atrioventrikulāra blokāde ar hronisku sirds mazspēju – II un augstāka funkcionālā klase pēc NYHA

5.5. Primāra arteriāla hipertensija

Piezīme.
Šī pielikuma 5.3., 5.4. un 5.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts kardiologs.

II-III pakāpe ar mērķorgānu bojājumiem, refrakteritāte medikamentozai terapijai

Muskuļu, skeleta un saistaudu sistēmas slimības

5.6. Difūzas saistaudu sistēmas slimības (sarkanā vilkēde, sklerodermija, dermatomiozīts, jauktas un nediferencētas saistaudu slimības, vaskulīti)

Procesa aktivitāte, paasinājumu biežums, mēreni vai izteikti bojātā orgāna vai orgānu sistēmu funkciju traucējumi, komplikācijas, terapijas efektivitāte

5.7. Hronisks juvenilais reimatoīdais artrīts (locītavu, viscerālā vai acu forma)

Piezīme.
Šī pielikuma 5.6. un 5.7.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts reimatologs.

Procesa aktivitāte un gaita, stadija, locītavu un citu bojāto orgānu funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

Uroģenitālās sistēmas slimības

5.8. Nieru slimības

Piezīme.
Šī pielikuma 5.8.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts nefrologs.

Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē, bieži vai ilgstoši procesa paasinājumi, rezistence pret terapiju vai no terapijas atkarīgi varianti, komplikācijas. Terminālas nieru mazspējas gadījumā - nieru aizstājējterapija (peritoneālā dialīze, hemodialīze vai nieres pārstādīšana)

5.9. Nieru un urīnceļu neatgriezeniski patoloģiski stāvokļi, attīstības traucējumi (vienas vai abu nieru, vai citu urīnizvadorgānu vai to daļu trūkums)

Hroniska nieru mazspēja II un augstākā pakāpē. Urīnceļu fistulas vai urīna nesaturēšana

5.10. Nieru un urīnceļu iedzimtas anomālijas

Piezīme.
Šī pielikuma 5.9. un 5.10.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts urologs.

Urīna atteces traucējumi jeb reflukss un obstruktīvās uropātijas, kas nepadodas ķirurģiskai korekcijai vai to korekcijai nav pienācis laiks. Urīnceļu fistulas – līdz to ķirurģiskai slēgšanai. Neirogēnie urīnpūšļa un urīnizvadkanālu stāvokļi ar enurēzi vai dizūriju – līdz to novēršanai

Gremošanas sistēmas slimības

5.11. Kuņģa-zarnu trakta, aknu un žults izvadceļu slimības un attīstības traucējumi

Paasinājumu biežums, atkārtotas asiņošanas, izteikta malabsorbcija, zarnu baktēriju proliferācijas sindroms, komplikācijas, terapijas efektivitāte. Mēreni vai izteikti aknu funkcijas traucējumi, portāla hipertensija

5.12. Celiakija – pārmantotais malabsorbcijas sindroms

Piezīme.
Šī pielikuma 5.11. un 5.12.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts gastroenterologs.

Izteikts malabsorbcijas un malnutricijas sindroms

6. Ķirurģiskās slimības

6.1. Iedzimtu un iegūtu barības vada, kuņģa-zarnu trakta, žults ceļu attīstības traucējumi un slimības

Piezīme.
Šī pielikuma 6.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts bērnu ķirurgs un/vai gastroenterologs.

Mēreni vai izteikti stabili rīšanas, gremošanas un barošanās traucējumi – apgrūtināta cietās vai šķidrās barības norīšana, barības vada necaurlaidība, hroniska konstipācija, sfinktera aparāta disfunkcija

6.2. Kaulu un locītavu slimības un patoloģiskie stāvokļi

a) traumatiska amputācija plaukstas un augstākā līmenī, pēdas un augstākā līmenī

b) viena vai vairāku ekstremitātes segmentu trūkums ar mēreniem vai izteiktiem funkciju traucējumiem

c) mugurkaula III-IV pakāpes deformācija ar mēreniem vai izteiktiem mugurkaula funkciju un plaušu ventilācijas traucējumiem

d) balsta aparāta anomālijas (piemēram, iedzimta greizā pēda, gūžas locītavas izmežģījumi, ciskas kaula galviņas osteohondropātija, juvenilā epifiziolīze) ar mēreniem vai izteiktiem stājas, gaitas, kustību traucējumiem

e) iekaisuma rakstura kaulu locītavu slimības (artrīts, osteomielīts) procesa aktivitāte, slimības gaita, paasinājumu biežums un ilgums, mēreni vai izteikti kustību traucējumi, terapijas efektivitāte

6.3. Skeleta sistēmas bojājumi

Mēreni vai izteikti kustību, stājas un gaitas traucējumi, terapijas efektivitāte

6.4. Ievainojumi, saindēšanās un citas ārējās iedarbes sekas

Piezīme.
Šī pielikuma 6.2., 6.3. un 6.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts traumatologs ortopēds, ķirurgs.

Procesa norise, terapijas efektivitāte, komplikācijas, mēreni vai izteikti funkciju traucējumi

6.5. Iedzimtas vai iegūtas sejas mīksto audu un/vai skeleta slimības vai to bojājumi

Piezīme.
Šī pielikuma 6.5.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts sejas-žokļu ķirurgs.

a) mēreni vai izteikti košļāšanas, rīšanas, elpošanas vai runas funkciju traucējumi

b) smags sejas izkropļojums (atbaidošs izskats)

7. Endokrīnās un vielmaiņas slimības

7.1. Iedzimtas vai iegūtas endokrīnās slimības

Piezīme.
Šī pielikuma 7.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts endokrinologs, pediatrs.

Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, komplikācijas

8. Ādas slimības

8.1. Ādas slimības un to izraisītie traucējumi

Piezīme.
Šī pielikuma 8.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts dermatologs.

Slimības gaita, paasinājumu biežums, ādas bojājuma lokalizācija un apjoms, izsaukto funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

9. Onkoloģiskās slimības

9.1. Ļaundabīgie un labdabīgie audzēji

Piezīme.
Šī pielikuma 9.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts onkologs, hematologs, hematoonkologs.

Procesa stadija, histoloģiskās izmeklēšanas dati, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, ārstēšanas metodes un to efektivitāte, prognoze

10. Asins un asinsrades orgānu slimības un imūnsistēmas traucējumi

10.1. Hematoloģiskās slimības

Piezīme.
Šī pielikuma 10.1.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts hematologs.

Slimības gaita (procesa aktivitāte, recidīvu biežums, remisijas ilgums), bojāto mērķorgānu funkciju traucējumu pakāpe, sākotnējās terapijas efektivitāte, slimības un terapijas komplikācijas

Imūndeficīta stāvokļi

10.2. Iedzimti imūndeficīta stāvokļi

Ar mērenām vai izteiktām klīniskām parādībām, hronisku infekcijas perēkļu formēšanos, kas ilgstoši nepadodas terapijai (izņemot selektīvo IgA nepietiekamību)

10.3. Sekundārie imūndeficīta stāvokļi

Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

10.4. HIV infekcija

Piezīme.
Šī pielikuma 10.2., 10.3. un 10.4.apakšpunktā minēto diagnozi izvērtējis un pamatojis sertificēts imunologs, infekcionists.

Procesa aktivitāte, stadija, funkciju traucējumu smaguma pakāpe, terapijas efektivitāte

11. Iedzimtas kroplības, deformācijas un hromosomu anomālijas

11.1. Iedzimtas kroplības un hromosomu anomālijas

Piezīme.
Šī pielikuma 11.1.apakšpunktā minēto diagnozi apstiprina Valsts Medicīniskās ģenētikas centrā atbilstoši speciālista norīkojumam.

Slimības skartā mērķorgāna funkciju traucējumi, terapijas efektivitāte

12. Kombinēta patoloģija

12.1. Kombinēta patoloģija, kurā katras atsevišķas sistēmas patoloģijas dēļ nav pamata noteikt invaliditāti, bet kombinācija neapšaubāmi apgrūtina bērna integrāciju sabiedrībā

Piezīme.
Nosakot šī pielikuma 12.1.apakšpunktā minēto diagnozi, konsilija sastāvā ir pediatrs vai ģimenes ārsts un divi attiecīgo nozaru speciālisti.

Kombinētas patoloģijas gadījumā invaliditātes ekspertīzi veic, pamatojoties uz ārstu konsilija norīkojumu

Labklājības ministre D.Staķe

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!