Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 19. novembra noteikumi Nr. 653 "Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses un apkarošanas noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.2003., Nr. 165 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81324

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr.707

Par Eiropas Kopienas un Latvijas Republikas līgumu, ar kuru saskaņā nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā

Vēl šajā numurā

25.11.2003., Nr. 165

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 653

Pieņemts: 19.11.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.653

Rīgā 2003.gada 19.novembrī (prot. Nr.60, 17.§)

Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakses un apkarošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Veterinārmedicīnas likuma 25.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (dzīvnieku infekcijas slimību grupa, kurā ietilpst govju sūkļveida encefalopātija un Skrēpi slimība) profilakses un apkarošanas prasības mājas atgremotāju dzīvnieku (govju, aitu, kazu) ganāmpulkos un profilakses prasības, kas jāievēro, no šiem dzīvniekiem iegūstot dzīvnieku izcelsmes produktus pārtikas vai dzīvnieku barības ražošanai.

2. Noteikumi neattiecas uz:

2.1. dzīvnieku izcelsmes produktiem, kas paredzēti izstādēm, skatēm vai zinātniskajiem pētījumiem, speciālām izmeklēšanām vai analīzēm, ja ir nodrošināts, ka tie nenonāks pārtikā vai dzīvnieku barībā;

2.2. zinātniskajos eksperimentos iesaistītiem dzīvniekiem.

3. Noteikumu uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība kontrolē, lai šo noteikumu 1.punktā minētie dzīvnieki un produkti nenonāktu kontaktā ar šo noteikumu 2.punktā minētajiem dzīvniekiem un produktiem.

 

II. Valsts institūciju kompetence

4. Pārtikas un veterinārais dienests:

4.1. organizē praktizējošiem veterinārārstiem un Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarotajiem veterinārārstiem (turpmāk — pilnvarots veterinārārsts), kautuves darbiniekiem, dzīvnieku īpašniekiem un kopējiem, gaļas ražotājiem un pārstrādātājiem, kā arī laboratorijas darbā iesaistītajām personām mācības par transmisīvo sūkļveida encefalopātiju klīniskajām izpausmēm, etioloģiju un patoģenēzi, laboratorisko izmeklēšanu un tās rezultātu interpretāciju;

4.2. kontrolē kautķermeņu, līķu, iznīcināšanai pakļauto produktu, atkritumu, specifiskā riska materiālu, iznīcināšanai pakļauto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes produktu, atkritumu un citu inficētu vai iespējami inficētu materiālu iznīcināšanu;

4.3. ņem un laboratoriski izmeklē paraugus no šo noteikumu III nodaļā minētajiem dzīvniekiem;

4.4. veic kohortas dzīvnieku (dzīvnieki, kuri ir dzimuši vienā ganāmpulkā ar inficēto dzīvnieku 12 mēnešus pirms vai pēc inficētā dzīvnieka dzimšanas vai kuri līdz 12 mēnešu vecumam ir turēti kopā ar inficēto dzīvnieku, kā arī tie, kuri ir patērējuši to pašu barību, ko inficētais dzīvnieks pirmajā dzīves gadā), inficēto vai aizdomās par saslimšanu turēto dzīvnieku pārbaudi un identificēšanu.

5. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālā struktūrvienība:

5.1. konstatējot govju sugas dzīvnieku saslimšanu ar govju sūkļveida encefalopātiju, pārbauda un identificē:

5.1.1. visus atgremotājus dzīvniekus novietnē, kurā konstatēts slims dzīvnieks;

5.1.2. visus no saslimuša sieviešu kārtas dzīvnieka iegūtos pēcnācējus, kuri iegūti vai dzimuši divus gadus pirms vai divus gadus pēc klīnisko pazīmju parādīšanās šim dzīvniekam;

5.1.3. kohortas dzīvniekus;

5.1.4. iespējamo infekcijas avotu;

5.1.5. citus dzīvniekus, kuri uzturējušies infekcijas skartajā novietnē;

5.1.6. citas iespējami inficētās novietnes, kurās dzīvnieki patērējuši potenciāli piesārņotu barību vai varējuši inficēties citādā veidā;

5.1.7. potenciāli piesārņotas barības vai citu iespējami inficētu materiālu izplatīšanas ceļus uz novietnēm un no tām;

5.2. konstatējot aitu un kazu sugas dzīvnieku saslimšanu ar Skrēpi slimību, pārbauda un identificē:

5.2.1. visus atgremotājus dzīvniekus novietnē, kurā konstatēts slims dzīvnieks;

5.2.2. ja iespējams, inficētā dzīvnieka vecākus, visus embrijus, olšūnas un pēdējo pēcnācēju;

5.2.3. kohortas dzīvniekus;

5.2.4. visus aitu un kazu sugas dzīvniekus, kuri bijuši saskarē ar inficētā dzīvnieka vecākiem, pēdējo pēcnācēju, no inficētā dzīvnieka embrijiem un olšūnām iegūtajiem pēcnācējiem un kohortas dzīvniekiem;

5.2.5. iespējamo infekcijas avotu;

5.2.6. citas iespējami inficētās novietnes, kurās dzīvnieki un no tiem iegūtie embriji vai olšūnas varējuši inficēties;

5.2.7. potenciāli piesārņotas barības un citu iespējami inficētu materiālu izplatīšanas ceļus uz novietnēm un no tām.

6. Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālās struktūrvienības apkopo un nosūta Pārtikas un veterinārajam dienestam šādu informāciju:

6.1. to dzīvnieku skaits, suga, vecums un kategorija (dzīvnieku saimnieciskās izmantošanas virziens), kuri neskaidras diagnozes dēļ vai uz aizdomu pamata par saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju tika pakļauti ierobežojumiem;

6.2. klīnisko izmeklējumu skaits un to rezultāti, kā arī epizootoloģisko pētījumu rezultāti par dzīvniekiem, kuri neskaidras diagnozes dēļ vai uz aizdomu pamata par saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju tika pakļauti ierobežojumiem;

6.3. laboratorisko izmeklējumu rezultāti par dzīvniekiem, kuri neskaidras diagnozes dēļ vai uz aizdomu pamata par saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju tika nokauti un no kuriem ņemti paraugi;

6.4. laboratorisko izmeklējumu rezultāti par dzīvniekiem, no kuriem ņemti paraugi saskaņā ar šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām (norādot šo dzīvnieku skaitu, vecumu, identifikācijas numuru, izcelsmi un, ja iespējams, arī šķirni un anamnēzi);

6.5. priona proteīna genotips, ja veiktie laboratoriskie izmeklējumi aitām ir pozitīvi.

7. Pārtikas un veterinārais dienests šo noteikumu 6.punktā minēto informāciju glabā ne mazāk kā septiņus gadus.

8. Pārtikas un veterinārais dienests izstrādā un apstiprina rīcības plānu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju uzliesmojuma gadījumā. Rīcības plānā nodrošina slimības apkarošanā iesaistīto personu saskaņotu darbību, iekļauj dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu pārbaudes nosacījumus, kā arī kārtību, kādā no aprites tiek izņemti dzīvnieku izcelsmes produkti un produkti, kas paredzēti izēdināšanai dzīvniekiem.

9. Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs laboratoriskās izmeklēšanas rezultātus, laboratorijas uzskaites žurnālus, histoloģiskos preparātus un, ja nepieciešams, arī citus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju laboratorisko izmeklējumu materiālus glabā ne mazāk kā septiņus gadus.

10. Dzīvnieku īpašnieks vai praktizējošs veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai:

10.1. par dzīvniekiem ar neiroloģiskas izcelsmes vai cita veida klīniskām pazīmēm, kuras rada aizdomas par saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju;

10.2. par mirušiem dzīvniekiem, kuriem pirmsnāves klīniskās pazīmes bija nervu sistēmas darbības vai cita veida traucējumi, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju;

10.3. par visiem mirušiem govju sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, un aitu un kazu sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem. Īpašnieks par dzīvnieku nāvi ziņo notikuma dienā.

 

III. Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakse

11. Lai noteiktu govju sūkļveida encefalopātijas ierosinātāju, laboratoriskai kontrolei pakļauj šādu kategoriju govju sugas dzīvniekus:

11.1. visus piespiedu kārtā kautus dzīvniekus (dzīvniekus, kuriem inspektors vai pilnvarots veterinārārsts apstiprinājis fizioloģiskas vai funkcionālas problēmas. Šādus dzīvniekus atļauts nokaut ārpus kautuves teritorijas, ja inspektors vai veterinārārsts noteicis, ka to transportēšana nav iespējama vai rada nevajadzīgas ciešanas), kuri vecāki par 24 mēnešiem;

11.2. visus par 24 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kuru pirmskaušanas apskatē inspektors vai pilnvarots veterinārārsts ir konstatējis:

11.2.1. slimības, kas bīstamas gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem, vai arī dzīvnieku veselības stāvoklis un klīniskās pazīmes norāda uz šādu slimību esamību (izņemot dzīvniekus, kuri kauti saskaņā ar šādu slimību apkarošanas programmu, bet kuriem nenovēro slimības klīniskās pazīmes);

11.2.2. slimību simptomus vai veselības traucējumus, kuru dēļ gaļa nav lietojama cilvēku uzturā, vai kuriem diagnozes noteikšanai nepieciešami papildu izmeklējumi (izņemot dzīvniekus, kas kauti saskaņā ar šādu slimību apkarošanas programmu, bet kuriem nenovēro slimības klīniskās pazīmes);

11.3. visus par 30 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kuri kauti cilvēku uzturam paredzētas gaļas iegūšanai;

11.4. visus par 30 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kuriem nenovēro slimības klīniskās pazīmes, bet kuri kauti saskaņā ar šādu slimību apkarošanas programmu:

11.4.1. slimības, kuras ir kopīgas gan dzīvniekiem, gan cilvēkiem;

11.4.2. slimības, kuru dēļ gaļa nav lietojama cilvēku uzturā;

11.5. visus par 24 mēnešiem vecākus dzīvniekus, kuri miruši vai nogalināti, izņemot:

11.5.1. epizootisko slimību apkarošanas laikā novietnē nogalinātos dzīvniekus;

11.5.2. dzīvniekus, kuri kauti cilvēku uzturam paredzētu pārtikas produktu ražošanai;

11.6. visus nokautos dzīvniekus, kuri ievesti no transmisīvo sūkļveida encefalopātiju skartas valsts vai tās administratīvās teritorijas, kā arī dzīvniekus, kuru barošanai izmantota ar slimības ierosinātāju potenciāli piesārņota barība vai kuri dzimuši no inficētas mātes;

11.7. visus dzīvniekus, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar govju sūkļveida encefalopātiju (dzīvs, nokauts vai nobeidzies dzīvnieks, kuram dzīves laikā novēroti nervu sistēmas darbības traucējumi vai tā uzvedība un vispārējais klīniskais stāvoklis norāda uz šāda veida traucējumiem, un to klīniskā izmeklēšana, ārstēšanas rezultāti, pēckaušanas apskate, laboratoriskie izmeklējumi nerada pamatu citas diagnozes noteikšanai).

12. Lai noteiktu Skrēpi slimības ierosinātāju aitām un kazām, laboratoriskai kontrolei pakļauj šādas dzīvnieku kategorijas:

12.1. aitu un kazu sugas dzīvniekus, kas vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izauguši vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi un kuri ir nokauti cilvēku patēriņam paredzētu produktu ieguvei;

12.2. aitu un kazu sugas dzīvniekus, kas vecāki par 18 mēnešiem vai kuriem ir izauguši vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi un kuri ir miruši vai nogalināti, izņemot:

12.2.1. epizootisko slimību apkarošanas laikā novietnē nogalinātos dzīvniekus;

12.2.2. dzīvniekus, kuri nokauti cilvēku uzturam paredzētu pārtikas produktu ražošanai;

12.3. dzīvniekus, kuri izmantoti piena vai piena produktu iegūšanai;

12.4. dzīvniekus, kuri atvesti no valstīm vai to administratīvajām teritorijām, kurās ir reģistrēta saslimšana ar Skrēpi slimību;

12.5. dzīvniekus, kuriem izbarota barība, kas piesārņota ar Skrēpi slimības ierosinātāju;

12.6. dzīvniekus, kas iegūti vai dzimuši no mātēm, kuras inficētas ar Skrēpi slimības ierosinātāju;

12.7. dzīvniekus, kuri audzēti novietnē, kas piesārņota ar Skrēpi slimības ierosinātāju;

12.8. dzīvniekus, kuri rada aizdomas par saslimšanu ar Skrēpi slimību.

13. Šo noteikumu 12.punktā minētajiem dzīvniekiem paraugus ņem izlases veidā saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta apstiprināto slimību uzraudzības programmu par Skrēpi slimības kontroli valstī.

 

IV. Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakse gaļas iegūšanas procesā

14. Govju, aitu un kazu sugas dzīvniekiem pēc apdullināšanas nav atļauts galvaskausa dobumā ievadīt instrumentus un traumēt galvas smadzenes.

15. Cilvēku uzturā aizliegts izmantot šādas kautķermeņa daļas, kas ir specifiskā riska materiāli:

15.1. tievās un resnās zarnas (ieskaitot apzarņa audus), kas iegūtas no jebkura vecuma govju sugas dzīvniekiem;

15.2. galvas (ieskaitot smadzenes, acis un mandeles, bet izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli m.masseter), kas iegūtas no 12 mēnešus veciem un vecākiem govju sugas dzīvniekiem;

15.3. muguras smadzenes, kas iegūtas no 12 mēnešus veciem un vecākiem govju sugas dzīvniekiem;

15.4. liesu, kas iegūta no jebkura vecuma aitu un kazu sugas dzīvniekiem;

15.5. galvas (ieskaitot smadzenes, acis un mandeles, bet izņemot mēli un ārējo gremošanas muskuli m.masseter), kas iegūtas no 12 mēnešus veciem un vecākiem aitu un kazu sugas dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kuriem ir nomainījušies priekšzobi;

15.6. muguras smadzenes, kas iegūtas no 12 mēnešus veciem un vecākiem aitu un kazu sugas dzīvniekiem vai dzīvniekiem, kuriem ir nomainījušies priekšzobi.

16. Šo noteikumu 15.punktā minētos specifiskā riska materiālus atdala kautuvēs Pārtikas un veterinārā dienesta inspektora vai pilnvarota veterinārārsta klātbūtnē.

17. Govju, aitu un kazu sugas dzīvnieku kaulus nav atļauts izmantot mehāniski atdalītas (presētas) gaļas iegūšanai.

18. Liemeņus un citus kautproduktus, ieskaitot ādu, nagus un ragus, līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai glabā atsevišķi no citiem cilvēku vai dzīvnieku uzturam paredzētiem produktiem. Liemeņus līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanai glabā sadalītus pusliemeņos.

19. Visus kautproduktus, kas iegūti no kautķermeņa, kurš pakļauts laboratoriskai izmeklēšanai un transmisīvo sūkļveida encefalopātiju ierosinātāja noteikšanai, saglabā līdz laboratorisko izmeklējumu rezultātu saņemšanai un, ja izmeklējumu rezultāts ir negatīvs, izmanto pārtikas produktu vai dzīvnieku barības ražošanai.

20. Laboratoriskai izmeklēšanai pakļauto liemeņu marķēšana ar veselības marķējuma spiedogu ir atļauta tikai pēc negatīvu laboratorisko izmeklējumu rezultātu iegūšanas.

21. Specifiskā riska materiālus, visus kautproduktus, kuru laboratoriskie izmeklējumi transmisīvās sūkļveida encefalopātijas ierosinātāja klātbūtnes noteikšanai ir pozitīvi, līķus, kuri rada aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar minētajām slimībām, vai līķus, kuriem nav atdalīti specifiskā riska materiāli, marķē ar krāsvielām, ievieto noslēdzamos, ūdens un taukus necaurlaidīgos konteineros un glabā atsevišķi no citiem cilvēku uzturā neizmantojamiem produktiem tādās vietās, kur nav iespējas piesārņot gaļu vai citus cilvēku uzturā izmantojamus produktus.

22. Šo noteikumu 21.punktā minētos atkritumus iekrauj un iznīcina inspektora vai pilnvarota veterinārārsta uzraudzībā. Specifiskā riska materiālus aizved iznīcināšanai darbdienas beigās vai citā laikā, nodrošinot, ka tie nerada pārtikas produktu piesārņošanas draudus un netiek uzkrāti tādā daudzumā, lai uzņēmumā radītu nepatīkamu smaku.

23. Ja kautuvē kautam govju sugas dzīvniekam laboratoriskajos izmeklējumos konstatē pozitīvu rezultātu, kas norāda uz saslimšanu ar govju sūkļveida encefalopātiju, iznīcina šādus liemeņus un kautproduktus, ieskaitot ādu, nagus un ragus (iznīcināmos liemeņus identificē kaušanas līnijas virzienā):

23.1. vienu liemeni un no tā iegūtus kautproduktus, ieskaitot ādu, nagus un ragus, pirms inficētā liemeņa;

23.2. divus liemeņus un no tiem iegūtus kautproduktus, ieskaitot ādu, nagus un ragus, aiz inficētā liemeņa.

 

V. Transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilakse un apkarošana novietnēs

24. Aizliegts izbarot atgremotājiem dzīvniekiem barību, kas satur dzīvnieku izcelsmes proteīnu.

25. Ja ir aizdomas par dzīvnieku saslimšanu ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, inspektors pakļauj novietni uzraudzībai līdz diagnozes noteikšanai, kamēr tiek veikti epizootoloģiskie pētījumi vai dzīvnieki tiek nokauti laboratorisko izmeklējumu veikšanai. Šajā laikā dzīvnieku pārvietošana no novietnes nav atļauta.

26. Ja laboratoriskajos izmeklējumos konstatēta saslimšana ar transmisīvo sūkļveida encefalopātiju, inspektors pakļauj novietni uzraudzībai, līdz slimības apkarošanas pasākumu beigām aizliedz dzīvnieku pārvietošanu no novietnes un rīkojas saskaņā ar attiecīgo rīcības plānu.

27. Ja konstatēts govju sūkļveida encefalopātijas uzliesmojums, iznīcina šādu kategoriju atgremotājus dzīvniekus un no tiem iegūtos pēcnācējus:

27.1. visus novietnē esošos atgremotājus dzīvniekus, kuriem bijis kontakts ar inficēto dzīvnieku;

27.2. ja diagnoze apstiprināta sieviešu kārtas dzīvniekam, iznīcina pēcnācējus, kas iegūti divus gadus pirms vai divus gadus pēc klīnisko pazīmju parādīšanās šim dzīvniekam;

27.3. kohortas dzīvniekus.

28. Ja konstatēts Skrēpi slimības uzliesmojums, iznīcina šādu kategoriju dzīvniekus un no tiem iegūtos pēcnācējus un produktus:

28.1. inficētā dzīvnieka vecākus, no inficētā dzīvnieka iegūtos embrijus, olšūnas un pēdējo pēcnācēju;

28.2. kohortas dzīvniekus;

28.3. visus aitu un kazu sugas dzīvniekus, kuri ir bijuši saskarē ar inficētā dzīvnieka vecākiem, pēdējo pēcnācēju, no inficētā dzīvnieka embrijiem un olšūnām iegūtajiem pēcnācējiem un kohortas dzīvniekiem;

28.4. visus dzīvniekus un no tiem iegūtās olšūnas un embrijus, kas audzēti iespējami inficētajā novietnē vai varēja inficēties ar potenciāli piesārņotu barību un citiem iespējami inficētiem materiāliem.

 

VI. Noslēguma jautājums

29. Noteikumi zaudē spēku ar īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.

Ministru prezidents E.Repše

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 26.novembri.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!