Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Labrīt, kolēģi! Sākam šā gada 13.novembra Saeimas sēdi.

Pirms mēs izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas iesniegumu ar lūgumu — grozīt šā gada 13.novembra Saeimas sēdes darba kārtību un iekļaut pirmajā sadaļā “Prezidija ziņojumi” kā 16. darba kārtības punktu — likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” un lemt par tā nodošanu komisijām. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautas partijas frakcijas lūgumu — izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 13.novembra sēdes darba kārtībā, iekļaujot pirmās sadaļas “Prezidija ziņojumi” daļā par iesniegtajiem likumprojektiem — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” iekļaušanu darba kārtībā.

“Par” ir pieteicies runāt deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamo priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Šī acīmredzot ir pēdējā laika aktualitāte, un varbūt vakar nedaudz izmainījās situācija, tikai tīri netieši iejaucoties Valsts prezidentei. Un uz šo momentu ir koalīcijas tāds neoficiāls solījums, ka līdz maijam kaut ko mēs izdarīsim. Līdz maijam vēl ir palikuši diezgan daudzi mēneši. Es domāju, neviens šobrīd nepārliecinās, ka kaut kur kāda cilvēku... kāda sabiedrības daļa atbalsta, varbūt vienīgi Finanšu ministrija atbalsta to, ka zālēm tiek noteikts 9%.

Mūsu mērķis, iesniedzot šo priekšlikumu, ir atvērt likumu, lai jau tuvāko mēnešu laikā, mēneša laikā varbūt, līdz Jaunajam gadam, lai mēs varētu pateikt savu atbildi sabiedrībai un viss būtu zināms. Netieši vērojot pēdējo nedēļu situāciju, man gribas uzdot jautājumu valdošajai koalīcijai pārsvarā, vai sabiedrības nospiedošais vairākums, man šķiet, par tuvu pie 100% viedoklis ir jūs sasniedzis beidzot, vai jūs sasniedz tikai pastarpināta informācija, kas nāk no Ministru kabineta un no vadoņa. Joprojām nav nekādu argumentu, neviens nav minējis kaut vismazāko argumentu, kāpēc vajadzētu 9% tomēr. Jā, ir tikai šīs te atskaites, tiek stāstīts par to, ka jau 2001.gadā bija. Tiek stāstīts par to, ka kaut ko labos, bet sabiedrība prasa skaidru atbildi. Veselība ir pasludināta jums par prioritāti, un es domāju, ka ar šo var tikai kaut kā vēl atdabūt ticību tam, ka veselība arī kādu labumu gūs.

Iepriekšējā balsojumā, kad tika noraidīti šie 5% tomēr, mēs vērojām, ka ne visi koalīcijas deputāti tomēr var būt nedomājoši un pakļauti tikai disciplīnas jautājumam un ir arī godprātīgi deputāti. Arī tie, kuri izņēma kartes, kā it kā neatrastos zālē. Šī ir iespēja parādīt sabiedrībai, ka Saeima ir patstāvīgi domājoša, ka Saeima ir ievēlēta no vēlētājiem, no tautas, nevis Saeima ir Ministru kabineta pakļautībā.

Es lūdzu jūs padomāt un balsot “par”. Paldies!

Sēdes vadītāja. “Pret” pieteikusies runāt deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Prezidij! Tātad par šo jautājumu. Protams, Sociālo un darba lietu komisija ir strādājusi jau no jūnija mēneša, strādāts ir ar Finanšu ministriju, bet problēma… Jā… šis priekšlikums nav slikts, bet šis priekšlikums nav pilnīgs, un tas ir ļoti, ļoti nepilnīgs. Zem šī panta ir vēl bez medikamentiem arī citas cilvēkiem ļoti vajadzīgas produkcijas un lietas, un mums ir jāizlemj ne tikai kategoriski nulle procentu… 5% visām šīm zem šī panta pakļautajām precēm, bet mums ir jāizlemj, vai tomēr arī šīm precēm daļai nebūs jāpiemēro nulles likme. Un, ņemot vērā to, ka likumprojekts ir… to, ko arī prezidentes kundze laimīgā kārtā neatgrieza atpakaļ, likumprojekts ir atbīdījis šos 9% par pusgadu. Tātad mums ir laiks, lai precīzi izvērtētu, kurām no šīm precēm vajadzētu 0%, kurām vajadzētu 5%, jo, ja uzliekam kaut vai šos 5% tehniskajiem palīglīdzekļiem, mēs nodarām ļoti pāri saviem invalīdiem.

Tāpēc es šodien arī kā Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja, nevaru atbalstīt... šodien steigā pieņemt… nu, atkal voluntāri pieņemsim visam 5%, pēc tam vērsim atkal vaļā likumu, atkal domāsim, atkal skatīsim. Ir precīzi jānolemj, kādām precēm kāda likme būs, un tad arī jau pie nākošajiem labojumiem ir precīzi jāpieņem likums, lai nebūtu nepārtraukti tas jāvirina.

Tāpēc mans priekšlikums: šodien mēs varam šo likumprojektu dienas kārtībā neiekļaut, bet mums ir katrā ziņā pie šī jautājuma visiem simts deputātiem — pozīcijas un opozīcijas deputātiem — ļoti nopietni jāstrādā, lai mēs tiešām, jau pieņemot šos grozījumus, pieņemtu tos pietiekoši kvalitatīvus.

Sēdes vadītāja. Tātad viens deputāts ir runājis “par”, viens — “pret”. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” iekļaušanu šodienas darba kārtībā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 2. Likumprojekts darba kārtībā nav iekļauts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu ar lūgumu Saeimā izskatīt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”, un komisija lūdz šo likumprojektu iekļaut šā gada 13.novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumi nav. Paldies!

Ir saņemts piecu deputātu — Kariņa, Kušķa, Kampara, Kantānes, Ostrovskas — iesniegums ar lūgumu mainīt šā gada 13.novembra Saeimas izsludināto sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 25.punktu — likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu… Par izslēgšanu no darba kārtības, es atvainojos! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 42, neviens neatturas. Likumprojekts no darba kārtības ir izslēgts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Fjodorova iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu. Saeimas Prezidijs lūdz iekļaut šo dokumentu 13.novembra sēdes darba kārtībā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies!

Sākam izskatīt darba kārtību.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par likuma “Par Latvijas Republikas un Ukrainas līgumu par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm” atzīšanu par spēku zaudējušu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līguma par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm un tā Saprašanās protokola denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīguma par brīvo tirdzniecību denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisijai.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 87, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanai komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Austrālijas valdības nolīguma par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību denonsēšanu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijām nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Pasta likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 94, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” nodot Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai, un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

“Par” pieteicies runāt deputāts Aldis Kušķis. Lūdzu!

A.Kušķis (JL). Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Šodien šis likumprojekts, lai man piedod tie kolēģi, kas strādā pie budžeta sagatavošanas, ir svarīgāks nekā visi šodien izskatāmie jautājumi. Šis likumprojekts ir svarīgāks ne tikai par šodienas jautājumiem, bet par jebkuru likumprojektu, ko mēs esam izskatījuši šogad un visā šajā Saeimā. Un tam ir vairāki iemesli.

Pirmkārt, es uzskatu, ka šis likumprojekts ir viens no pamatiem tam, lai arī mūsu Latvijas pilsoņi, iedzīvotāji spētu izteikt viedokli par to, kā turpināt mūsu darbu tam, par ko viņi 20.septembrī tik pārliecinoši nobalsoja “par”. Eiropas Parlaments ir viena no trim institūcijām Eiropā, kur mēs varam vislabāk aizstāvēt Latvijas Republikas intereses, un arī ārpolitika ir mūsu valsts labklājības pamats.

Pirmajā gadījumā par to, ka mēs runājam par mūsu atgriešanos Eiropā, ģeogrāfiski mēs vienmēr esam tur bijuši, kultūrvēsturiski — vienmēr, bet tagad arī politiski. Arī mūsu politiskā sistēma integrējas Eiropas Savienībā, un, kā es teicu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums ir likums, kur mūsu Latvijas iedzīvotājiem un pilsoņiem būs iespēja izteikt savu viedokli par to, kas aizstāvēs Latvijas Republikas intereses Eiropas Savienībā. Aizstāvēs Eiropas Savienībā Latvijas valsts intereses, un tas būs mūsu darbs pie šī te likuma, strādājot visos lasījumos, strādāt tā, lai mēs rastu iespēju pilsoņiem balsot par pareizākajiem un godīgākajiem kandidātiem, kuri varēs aizstāvēt šīs intereses.

Un, treškārt, ārpolitika ir mūsu labklājības pamats, un Eiropas Savienības ārpolitika mūsu gadījumā ir arī Latvijas iekšpolitika.

Un visbeidzot es vēlētos pateikt paldies Tieslietu ministrijas vadītajai darba grupai, kura ātrā tempā, bet ļoti kvalitatīvi ir veidojusi šo te likumprojektu un nodevusi mūsu izskatīšanai, un es lūdzu savus kolēģus atbalstīt nodošanu komisijai un novēlu veiksmīgu un ražīgu darbu šī likuma pilnveidošanā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputāte Inese Vaidere vēlējās ko teikt par procedūru? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Inesei Vaiderei!

I.Vaidere (TB/LNNK). Jā, es lūdzu nodot likumprojektu arī Ārlietu komisijai!

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsot par likumprojekta “Eiropas Parlamenta vēlēšanu likums” nodošanu Juridiskajai komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret un atturas — nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas deputāta Jāņa Urbanoviča iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.novembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret un atturas — nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Sergeja Fjodorova iesniegumu ar lūgumu piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 13.novembrī. Lūdzu deputātus balsot par bezalgas atvaļinājuma piešķiršanu deputātam. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 91, pret un atturas — nav. Deputātam bezalgas atvaļinājums piešķirts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Olgas Putānes atbrīvošanu no Rīgas apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Labucka.

I.Labucka (LPP). Labdien, cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, izskatot tieslietu ministra virzīto Olgas Putānes iesniegumu par viņas atbrīvošanu no amata sakarā ar maksimālā likumā paredzētā vecuma sasniegšanu, ir atbalstījusi šī lēmuma pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 92, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Mihaila Pietkeviča, Aigara Kalvīša, Jura Dalbiņa un citu pieprasījumu finanšu ministram Valdim Dobrovskim “Par valsts apzagšanu 20,5 miljonu latu apmērā”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Godājamie deputāti! Pieprasījumu komisija, izskatot doto pieprasījumu, atzīst, ka tas ir noraidāms.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates. Deputāts Aigars Kalvītis.

A.Kalvītis (TP). Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es domāju, ka 20,5 miljonu nodokļu parāda norakstīšana tomēr ir ievērības cienīgs notikums, lai parlaments par to padebatētu un novērtētu, kādēļ šādas milzīgas summas ir jānoraksta ar vienpersoniskiem lēmumiem, neinformējot par šādu parādu norakstīšanu ne valdību, ne parlamentu. Finanšu ministrs septembra mēnesī, pieņemot šo lēmumu, pamanījās vairākas nedēļas šī lēmuma sekas noklusēt, un tikai pēc tam, kad opozīcija šai tēmai pievērsa uzmanību, tad pēkšņi Ministru prezidents uzsāka darbības, tika prasīti paskaidrojumi no finanšu ministra un no iekšlietu ministra, mēs zinām, ka tagad tiek arī imitētas darbības no finanšu ministra puses attiecībā uz iespējamām civilprasībām un citiem pārmetumiem “DINAZ naftas” īpašniekiem, bet man rodas jautājums, ko tad vairs varēs piedzīt no šiem īpašniekiem, ja valsts septembrī ir atteikusies no šī nodokļa parāda? Šis nodokļa parāds ir norakstīts. Un es gribētu uzsvērt, ka tas ir lielākais parādu norakstīšanas gadījums Latvijas jauno laiku vēsturē: 20,5 miljoni kompānijai ar apšaubāmu reputāciju, kāda ir “DINAZ nafta”, kura ir pieķerta kontrabandas darījumos, valsts krāpšanā saistībā ar PVN nodokļa atgūšanu, tiek norakstīts šāds parāds.

Es domāju, ka tā ir liela atbildība, ko ir uzņēmies finanšu ministrs. Un, vēl vairāk, es gribētu teikt: tā ir liela koalīcijas atbildība par to, ka viņa neļauj šo jautājumu profesionāli izdebatēt Saeimā, noskaidrot viedokļus, iemeslus un saņemt paskaidrojumus no atbildīgās amatpersonas.

Es aicinu Saeimu atbalstīt šo steidzamo pieprasījumu, un izturēties pret šādiem gadījumiem, kur iet runa par miljoniem latu parādu piedošanu kompānijām, kas ir ar ļoti apšaubāmu reputāciju, izturēties pret šādām lietām daudz nopietnāk, nevis bezatbildīgi piesedzot savus kolēģus. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams, lūdzu? Tad komisijas vārdā nekas nav iebilstams. Lūdzu deputātus balsot par pieprasījumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 8. Pieprasījums noraidīts.

Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas šā gada 13.novembra Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut piektajā sadaļā “Likumprojektu izskatīšana” pirms 20.darba kārtības punkta — likumprojekta “Par valsts budžetu 2004.gadam” — izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāte Linda Mūrniece.

L.Mūrniece (JL). Cienījamie kolēģi! Lēmuma projekts “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”, izskatāmā dokumenta numurs 1534. Saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29.pantu Ministru kabinets iesniedzis apstiprināšanai Saeimā Valsts aizsardzības koncepciju, kas ir uz militāro draudu analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts militārās aizsardzības stratēģiskie pamatprincipi, prioritātes un pasākumi miera, valsts apdraudējuma un kara laikā. Iepriekšējā Valsts aizsardzības koncepcija Saeimā apstiprināta 2001.gada 20.septembrī.

Aizsardzības un iekšlietu komisija šā gada 28.oktobra sēdē apsprieda Valsts aizsardzības koncepciju un to atbalstīja.

Tāpēc lūdzu Saeimu to apstiprināt, pieņemot komisijas ieteikto lēmuma projektu!

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.

N.Kabanovs (PCTVL). Augsti godātie kolēģi! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Dārgie Latvijas cilvēki! Šodien Saeimas pilnvaru ietvaros mēs lemsim par dokumenta — Valsts aizsardzības koncepcija — likteni. Kā zināms, mūsu frakcijai “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” un gandrīz visiem deputātiem, kuri ievēlēti no šā saraksta, ir patiešām rezervēta attieksme pret valsts militarizāciju kā tādu un militāro izdevumu palielināšanu. Protams, ka šodienas ekonomiskajos apstākļos tērēt 120 miljonus latu valsts apbruņošanai no morāles viedokļa nav pareizi.

Tomēr mēs runājam par konkrētu dokumentu. Un ja jūs, cienījamie kolēģi no labās puses, cerat, ka mēs paudīsim pilnīgi noraidošu attieksmi pret šo koncepciju, tad jūs kļūdāties.

Protams, ka koncepcijai piemīt gan labas, gan sliktas īpašības, par kurām es tālāk minēšu. Šis dokuments ir īss, vispārīgs un satur daudzas formālas tēzes. Bet tomēr, analizējot dokumenta struktūru un saturu, var noskaidrot jaunas iezīmes Latvijas aizsardzības politikā un ārpolitikā. Ar gandarījumu mēs varam apliecināt, ka šodien apspriežamajā Valsts aizsardzības koncepcijā ir četras cerības viesošas tendences.

Pirmais moments. Dokuments nesatur nekādus pārmetumus vai bažas par iespējamiem draudiem no kaimiņvalstīm. Ceram, ka tas nozīmē to, ka valdošās konservatīvās partijas galu galā atzinušas faktu, ka neviena valsts, tajā skaitā Krievija, nerada draudus mūsu Latvijas valsts neatkarībai un drošībai. Tas nozīmē, ka atšķirībā no daudziem labiem politiķiem un bezatbildīgiem nacionālekstrēmistiem Latvijas valsts, būvējot savas attiecības ar kaimiņiem, uzvedas civilizēti.

Otrais pozitīvais moments. Dokumentā ir panākts labs līdzsvars starp divām prioritātēm — koncepcijā ir minēta sadarbība valsts aizsardzības jomā gan ar NATO, gan ar Eiropas Savienību. Tas ļauj mums cerēt, ka, neskatoties uz drūmajiem pareģojumiem par to, ka mūsu valsts kļūs par ASV aizjūras štatu, Latvijas ārpolitika tomēr saglabās uzticību Eiropas vērtībām.

Trešais pozitīvais moments. Koncepcijā ir skaidri un gaiši teikts, ka tuvākajā nākotnē Latvija pāries uz profesionālu armiju, tas pilnībā sakrīt ar PCTVL nostāju šajā jautājumā, un nodrošinās morālās gaisotnes atveseļošanos sabiedrībā, novēršot tādas parādības kā atpirkšanos no dienesta armijā un ārpusreglamenta attiecības.

Ceturtais pozitīvais moments. Kā atsevišķa sadaļa koncepcijā ir minēta Nacionālo bruņoto spēku un sabiedrības sadarbība. Mūsuprāt, tas ir ļoti nozīmīgi, mēģinot pārvarēt pagātnes sekas. Armija, protams, ir daļa no sabiedrības, un ir nepieļaujama situācija, ka sabiedrība ir noskaņota noraidoši pret aizsardzību. Latvijas vēsturē paliks apkaunojoša epizode, ka Audriņu pagasta iedzīvotāji tika pakļauti rupjam spiedienam, lai piespiestu viņus samierināties ar radara klātbūtni. Šo konfliktu varēja atrisināt pavisam citā gaisotnē, nodrošinot materiālas kompensācijas iedzīvotājiem un finansiālu palīdzību Audriņu pagastam. Tagad valstij nāksies ilgi pārvarēt negatīvo iespaidu, kuru atstājusi šī morālā vardarbība. Par pozitīvām iezīmēm ir viss.

Tagad minēšu negatīvās tendences, kuras rada lielas un pamatotas bažas.

Pirmā negatīvā tendence. Dokumentā nekur nav skaidri un gaiši minēts, ka Latvijas valdība nepieļaus ārvalstu militāro bāzu un kodolraķešu izvietošanu Latvijas teritorijā. Protams, par ārvalstu militāro bāzu izvietošanas ekonomiskām sekām var strīdēties. Bet taču ir skaidrs, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir noskaņots pret sveša karaspēka izvietošanu. Un katrs, ne tikai PCTVL, bet jebkurš normāls cilvēks Latvijā ir pret masu iznīcināšanas līdzekļu izvietošanu mūsu valsts teritorijā. Mums gribētos, lai valdība skaidri un gaiši paustu savu viedokli par ārvalstu militārajām bāzēm un kodolraķetēm — jā vai nē.

Otrais negatīvais moments. Koncepcijā bieži tiek minēta Latvijas apņemšanās piedalīties dažās starptautiskās militārās operācijās. Turklāt, runājot par dalību militārajās operācijās, dokuments satur atsauces tikai uz NATO un Eiropas Savienību, nevis uz ANO. Ja Latvija būtu lielvalsts ar stipru ekonomiku un atbilstošām ambīcijām, būtu negodīgi iebilst pret to, ka tā pilda pasaules policista funkcijas kā ASV. Bet tomēr mūsu valsts ir samērā neliela un nabadzīga. Nabadzības un cilvēkresursu trūkuma apstākļos valsts apņemšanās piedalīties militārās avantūrās ir stipri apšaubāma.

Trešais negatīvais moments. Mēs konstatējam pretrunu starp koncepcijas deklarēto mērķi — nepieļaut starptautisko terorismu Latvijas teritorijā, no vienas puses, un gatavību iekļauties lielvalstu aktivitātēs, ieskaitot — izskaužot terorismu citās valstīs. Kad maza valsts piesaka karu starptautiskam terorismam, tas faktiski tiek uztverts kā uzaicinājums teroristiem vērsties pret mums — Latviju.

Rodas jautājums: vai tas mums ir vajadzīgs? Ir vēl viena īpatnība, kura varbūt nav tik nozīmīga salīdzinājumā ar iepriekšminēto, bet arī pasliktina iespaidu par šo dokumentu kopumā. Vienā no koncepcijas sadaļām ir teikts, ka Latvija izsaka gatavību dalīties pieredzē ar NVS un Dienvidaustrumeiropas valstīm un veicināt demokrātisku reformu procesu šajās valstīs. Šī nostāja ļoti atgādina 20.gadsimta 20.gadu Kominternes praksi un revolūcijas un savu vērtību eksportu uz citām valstīm. Ceram, ka šī neveiklā vārdu konstrukcija ir vienkārši redakcionāls pārpratums.

Noslēdzot šo nelielo analīzi, gribu vēlreiz pasvītrot galveno jautājumu, uz kuru nedod atbildi apspriežamais dokuments. Lai valdība skaidri un gaiši pasaka tautai — vai Latvijā tiks izvietotas NATO karabāzes un kodolieroči. PCTVL un tauta cer uz negatīvu atbildi. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Tiem, kas te nāk un uzstājas ar kritiskām runām, ir ne tikai jāizlasa dokuments, bet arī jāprot to analizēt. Un es gribētu uzsvērt to pamatdomu, ko vajadzētu saprast. Dokumentā nav runas par Latvijas valsts militarizāciju. Un arī nav tāda domāta, un to vajadzētu saprast. Bet tajā pašā laikā Latvijas valstij ir vajadzīga noteikta aizsardzības sistēma, kura, protams, ir jānostiprina un jāpilnveido. Un tā ir, kā reiz, balstīta uz valsts apdraudējuma analīzi. Un te būtu naivi nākt un runāt, ka, paldies dievam, Krievija nav minēta, paldies Dievam, vēl kāda valsts nav minēta. Ja mēs strādājam pie apdraudējuma analīzes, tad mēs neminam nevienu valsti. Mēs analizējam draudus kā tādus. Būtu ļoti jocīgi, ka mēs tagad sāktu publiski stāstīt, cik, kādi draudi mums tuvākajā laikā būs. Tā ka es saprotu, ka briesmīgie prieki dažiem, ka viņu mīļotā Krievija gandrīz vai kļuvusi par mūsu mīļoto valsti, nu lai jau papriecājas. Tāpēc jau te daži sēž.

Pati drošības sistēma ir jābalsta gan uz sadarbību ar NATO, gan uz sadarbību ar Eiropas Savienību, un tās ir atšķirīgas lietas. Un man liekas, ka analizējot to, kas ir NATO un kas ir Eiropas Savienība saistībā ar militārām operācijām, vajadzētu jau nu gan prast ieraudzīt šo atšķirību.

Līdz ar to par piedalīšanos militārās operācijās — Latvijai ir jāpiedalās militārās operācijās, un viņa to arī darīs. Ja mēs esam uzņēmušies pildīt noteiktas saistības, ja mums ir noteikti pienākumi pret saviem partneriem, tad tas ir arī jāpilda. Citādi tā labi iznāks. Tad, kad mums būs slikti, tad mēs lūgsimies — nāciet palīgā! Tad, kad mums ir jāiekļaujas kopīgā drošības sistēmā, sniedzot savu palīdzību, tad, redziet, mēs par to negribam runāt. Nu, politika ir saprotama. Ne jau velti biedrs Kabanovs skaidri nodalīja. Viņš teica — PCTVL un tauta. Tas nozīmē, ka PCTVL ir kaut kas īpašs Latvijā, un tauta… nu tauta ir tauta. Tā ka pareizi jau vien ir. Un ne jau tikai PCTVL tur tie pieci sociālisti, kas tur sēž, nu tādi jūs esat. Ko var darīt? Ne jau velti liela daļa no jums balsoja pret līguma noslēgšanu ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tur nebūtu ko brīnīties. Tādi jūs esat. Lūk!

Līdz ar to šodien mūsu uzdevums ir atbalstīt šo Valsts aizsardzības koncepciju, skaidri saprotot, kāpēc mums tā ir vajadzīga. Un es tad gribētu arī pie reizes pateikt, ka šķiet, ka tik profesionāli izstrādāta Valsts aizsardzības koncepcija kā šī vēl Latvijā nav bijusi. Tā ka gribētu izteikt arī pateicību tiem ekspertiem, kas ir strādājuši pie šīs koncepcijas, un novēlēt viņiem savu darbu turpināt, jo te mēs skaidri varam redzēt, ko ir devusi jau tagad mūsu piedalīšanās dažādos NATO saietos, dažādos Eiropas valstu saietos. Mūsu eksperti ir kļuvuši par augsta līmeņa profesionāļiem. Tā ka liels paldies viņiem par to, un jāsaka tā — darbosimies tādā pašā vīzē tālāk. Un tās kritikas, kas te skanēs, tās ir ļoti dabiskas, un tās arī tikpat dabiski jāuztver. Jo ir Latvijas Republikas Saeimā deputātu grupa, kuru galīgi neinteresē Latvija kā valsts, kuru vienīgais uzdevums ir traucēt šeit jebkuru attīstību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Ministru prezidenta kungs! Deputāti! Ja mēs runājam par šo dokumentu — Valsts aizsardzības koncepciju, tad jāsaka, ka šis dokuments ir atbalstāms, un mēs šeit nerunājam šinī dokumentā par valsts militarizāciju, bet runājam par valsts drošības nodrošināšanu un garantēšanu, par struktūras izveidošanu, kas to varētu izdarīt pēc iespējas labāk.

Jāsaka, ka šis ir viens no pirmajiem labi sagatavotajiem dokumentiem šajā jomā, kaut gan mēs varam arī teikt, ka ir dažas sadaļas, kurās vajadzētu veikt zināmus uzlabojumus un tas ir vairāk saistīts ar apgādes jautājumu risināšanu, kā tas tiks darīts.

Mani vienīgi bažīgu dara šī dokumenta norādītie datumi, termiņi un par ko es gribētu lūgt deputātus un arī ierēdņus no Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku virsniekus, lai, realizējot šo labo dokumentu un labo ideju, attiecīgie datumi neradītu problēmas tā īstenošanā, jo profesionalizāciju var veikt tikai tad, ja ir sagatavota ļoti laba materiāli tehniskā bāze, konkrētas, stingras, precīzi zināmas garantijas karavīriem. Tad šis projekts varētu tikt realizēts. Ja mēs sekosim tam līdzi un vienmēr būsim modri par tā sekmīgu realizāciju, tad visas lietas ies labi. Es uzskatu, ka ir nepieciešams atbalstīt šo dokumentu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu “Par Valsts aizsardzības koncepcijas apstiprināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 9, atturas — 12. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Kādēļ bija nepieciešams izstrādāt likumprojektu “Par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni”? 1916.gada 22.novembrī dzimušais Arnolds Berķis, kas nāk no Īslīces pagasta Berķu dzimtas, ir bijis un arī viņa vecāki ir Latvijas pilsoņi. Taču 1941.gada 18.jūnijā Arnolds Berķis, būdams jau Latvijas armijas virsnieks, tiek apcietināts, notiesāts par aktīvu pretpadomju aģitāciju un nosūtīts uz Krasnojarskas novadu. 1955.gadā viņš tiek attaisnots, un diemžēl ar noteikumu, proti, ar aizliegumu atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Tāpēc kopš 1957.gada Arnolds Berķis kopā ar savu dzīvesbiedri, kas ir sastapta izsūtījumā, lietuvieti pēc tautības, dzīvo Lietuvā.

Arnolds Berķis ir atvaļināts Latvijas armijas leitnants, Latvijas armijas komandiera, brīvības cīņu dalībnieka, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera ģenerāļa Krišjāņa Berķa brāļadēls.

Vakar Pilsonības likuma izpildes komisija tikās ar pretendentu, jo par viņa ierašanos šeit ir rūpējusies Latvijas vēstniecība Viļņā, Lietuvā, un arī Latvijas Ārlietu ministrija.

Aizsardzības ministrija savukārt 1999.gadā jau ir izsniegusi viņam Goda zīmi, apgalvojumu par ieguldījumu Latviešu virsnieku apvienības darbā, un 2002.gadā Arnolds Berķis apbalvots ar Nacionālo bruņoto spēku komandiera Goda zīmi “Par nopelniem”. Līdz šim brīdim Berķis piedalās aktīvi Latvijas Virsnieku apvienības darbībā un ir arī sarakstījis savus dokumentus un atmiņas, kas ir izdotas par Latvijas armijas komandieri ģenerāli Krišjāni Berķi.

Aizsardzības ministrija tāpat kā Ārlietu ministrija arī atbalsta Arnoldam Berķim piešķirt Latvijas pilsonību. Priekšlikumu par Arnolda Berķa atzīšanu par Latvijas pilsoni Pilsonības likuma izpildes komisija saņēmusi no Ārlietu ministrijas, Sandras Kalnietes parakstītu dokumentu. Šā dokumenta tapšanu ir veicinājusi Latvijas vēstniecība Lietuvā, kur viņš arī mīt kā Lietuvas pilntiesīgs pilsonis. Un viņa paša vēlme ir mūža beigās atgriezties pēc būtības Latvijā, saņemot arī Latvijas pilsonību, kuras viņam šobrīd nav, jo viņš ir reģistrējies kā Lietuvas pilsonis, tāpēc ka visu pēckara laiku ir dzīvojis Lietuvā, kā jau es iepriekš minēju.

Šo dienu konteksts — 11.novembris, Latvijas dibināšanas 85.gadskārta, Krišjāņa Berķa nopelni Latvijas atbrīvošanā un viņa brāļadēla Arnolda Berķa ierašanās ar šādu lūgumu — šķiet, ir tāds simbolisks brīdis, kurā Latvija un Latvijas parlaments var apliecināt savu cieņu un godu tiem Latvijas pilsoņiem, kuri ir tādi pēc savas pārliecības un būtības. Tāds ir arī Arnolds Berķis. Un viņa dzīve, varētu teikt, pēc viņa lielā apraksta, ko viņš ir devis arī jums kā iespēju iepazīties, kas ir pievienota likumprojektam, patiesībā ir okupācijas un deportācijas upura stāsts, kas ir ļoti līdzīgs Latvijas valsts garajam stāstam viņas garajā, sūrajā mūžā. Un tāpēc arī gribētos šodien aicināt kolēģus atbalstīt Arnolda Berķa tiesības būt par Latvijas pilsoni un nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā!

Lūdzu šo likumprojektu arī atzīt par steidzamu komisijas vārdā, kā vairākums vienbalsīgi patiesībā esam lēmuši, lai pēc iespējas ātrāk šis dokuments taptu pieņemts pilnīgi! Lūdzu balsot!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.novembris...

Sēdes vadītāja. Pirms mēs nosakām priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lūdzu nobalsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 90, pret — 2, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Rugāte. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 19.novembris, izskatīšana otrajā lasījumā — 20.novembra plenārsēdē.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 19.novembris, izskatīšana — 20.novembra plenārsēdē. Paldies!

A.Rugāte. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Godājamie deputāti! Ministri! Dāmas un kungi! Izskatāmais likumprojekts nav kārtējais dienas kārtības jautājums Saeimā. Šis ir likumprojekts “Par valsts budžetu 2004.gadam”. Un šis likums mums ir jāpieņem šodien. Un no tā, cik kvalitatīvi mēs to pieņemsim, būs atkarīga valsts attīstība un ikviena iedzīvotāja labklājība 2004.gadā.

Tāpēc par budžetu es vēlos runāt, strikti nodalot, ko vēlamies finansēt, cik mums ir naudas, un par kompromisu, ko esam panākuši. Šeit runa ir par svarīgāko — ko nepieciešams finansēt nākamajā gadā.

Protams, visam naudas nepietiek. Šodien lemjam par gandrīz 2,1 miljarda sadali jeb kā izlietot 884 latus katram valsts iedzīvotājam tā, lai nodrošinātu viņa labklājību. Kopumā Saeimā no deputātiem esam saņēmuši 449 priekšlikumus. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir pievienojusi vēl desmit. Nevienu no iesniegtajiem priekšlikumiem nevar nosaukt par nevajadzīgu, taču mums ir tikai divas iespējas — atbalstīt vai neatbalstīt. Vidusceļš ir jāmeklē mums, politiķiem, sadalot līdzekļus pašām svarīgākajām vajadzībām un nodrošinot attīstību.

Strādājot pēc labākās sirdsapziņas, komisijā esam to panākuši. Varu teikt ar pilnu pārliecību — budžetu veidojot, deputāti ir bijuši aktīvi. No minētajiem 459 priekšlikumiem komisija atbalstīja 202. 31 priekšlikums daļēji tika atbalstīts citā priekšlikumā. 26 priekšlikumi jau daļēji tika atbalstīti, izdarot pēdējos 2003.gada budžeta grozījumus, un 200 priekšlikumus komisija noraidīja.

Kā parasti pozīcijas deputāti iesniedza izsvērtus priekšlikumus par reālām summām, bet opozīcijas deputāti ļoti vērienīgus, neuztraucoties par sekām, ja šos priekšlikumus Saeima atbalstītu.

Lai gan esmu gandarīta, ka arī opozīciju partiju priekšlikumi ir bijuši konstruktīvi un atbilstoši “Jaunā laika” politikai, tāpēc arī vairāki opozīcijas priekšlikumi ir guvuši atbalstu. Likumsakarīgi aktīvākā bijusi Tautas partija, kura iesniegusi 127. Un no tiem Budžeta un finanšu (nodokļa) komisija daļēji ir atbalstījusi 15. Man gan jāsaka, ka šajā aktivitātē varēja manīt partijas nostalģiju pēc laikiem, kad finanšu ministra amats bija partijas kontrolē un tika bez ierunām pieņemti visi partijas priekšlikumi.

Šogad budžetu veidojām pēc jauniem principiem, nevis pēc partijas piederības un vēlētāju balsojumu rezultātiem reģionos, bet gan izvērtējot tās vajadzības, kuras ir aktuālas, piemēram, sociālās garantijas, finansējuma palielināšana veselības aprūpei, finansējums reģionu attīstībai, īpaši skolu remontiem un citi.

Tīri aritmētiski apskatot, opozīcijas piedāvātās izmaiņas budžetā kopā sastāda 129 miljonus latu. Tajā skaitā tiek piedāvāts palielināt ieņēmumu prognozi par 61 miljonu latu un budžeta deficītu par 20 miljoniem latu. Populārākais līdzekļu izlietojuma avots deputātu priekšlikumos bija minēts Ministru kabineta piedāvātie Saeimai sadalāmi 500 000 latu. Taču jāatzīmē, ka tika saņemti 170 priekšlikumi par desmit reizes lielāku summu.

Nākamais populārākais ir ieņēmumu prognozes palielināšana, un kā trešais avots ir minēts Aizsardzības ministrijas budžeta pārdalīšana 25 priekšlikumos par 30 miljoniem latu.

Deputātu iesniegto priekšlikumu populārākais izlietojums — mērķdotācijas pašvaldībām. 213 priekšlikumi, no tiem atbalstīti 78. Daļēji atbalstīti šajā likumprojektā vai pēdējos 2003.gada grozījumos — 31 priekšlikums. Neatbalstīti — 104 priekšlikumi.

Šogad valstī saglabājas augsta ekonomiskā aktivitāte, uzrādot 7,5% lielu iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Un 2004.gadā IKP pieaugums plānots 6,1%, kas liecina par Latvijas ekonomisko izaugsmi. Tieši ekonomikas izaugsme un sekmīga nodokļu administrēšana ļauj nākamajā gadā plānot budžeta kopējos izdevumus 2,07 miljardu latu apmērā, palielinot valsts budžeta izdevumus par 220,5 miljoniem latu valstiski svarīgām jomām.

Esam vienojušies palielināt budžeta deficītu par 20 miljoniem, un tas pašreiz ir 137 miljoni latu. Vidēji rēķinot, valsts aizņēmusies 59 latus katra Latvijas iedzīvotāja dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tiesībsargājošo iestāžu darba rezultāti un nodokļu iekasēšana šogad ļauj prognozēt, ka budžets nākamgad pildīsies raiti. Vairākas lietas, tajā skaitā digitālās televīzijas krimināllieta, dod cerības, ka valsts varēs saņemt atpakaļ daļu no izkrāptajiem miljoniem.

Cienījamie kolēģi! Jauno laiku galvenās prioritātes — Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO — ir nemainīgas, taču šogad vienlaicīgi īpaša uzmanība tiek veltīta sociālās jomas finansēšanai — 5,2 miljonus latu paredzēts novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai. Par pensijām parasti runā visi, solot pārskatīt un palielināt. Tikai dažiem no politiskajiem spēkiem ir izdevies solījumus turēt, un tāpēc pensionārus noteikti var saukt par pacietīgākajiem valsts iedzīvotājiem.

Eksperimentu ir bijis daudz, sākot no šaurai pensionāru grupai aprēķinātām ekskluzīvi lielām pensijām un beidzot ar aizliegumu strādāt un saņemt pensiju. Mēs budžetā neesam iestrādājuši kārtējo eksperimentu, bet gan nostiprinājuši konsekventu pensiju palielināšanas politiku. Minimālās pensijas Latvijā ir neattaisnojami zemas. Tātad visus šos gadus 37 tūkstoši pensionāru nav bijuši politiķu prioritāšu sarakstā. Tāpēc arī lielākais pieaugums sagaidāms tieši minimālajām pensijām. Piemēram, cilvēkiem ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem minimālā pensija no 39 latiem palielināsies līdz 45,5 latiem.

Godātā opozīcija! “Jaunā laika” solījumi par sociālo garantiju palielināšanu strādājošajiem ir pildīti, jau otrreiz par 10 latiem palielinot minimālo darba algu un par 15 latiem pabalstus bērniem invalīdiem. Pirmo reizi budžeta sadalē esam domājuši par bērniem, kuri aug nepilnās ģimenēs un viens no vecākiem nemaksā saviem bērniem uzturlīdzekļus. Par godu kolēģiem, kas pauž sevišķas rūpes par veselības aprūpi, vēlos uzsvērt, ka veselības aprūpei nākamā gada budžetā ir paredzēti 233 miljoni latu, kas par 33,1 miljonu latu pārsniedz šīs jomas finansējumu 2003.gadā. Līdzekļi paredzēti arī slimnīcu remontiem, medicīnas aparatūras iegādei un mediķu algu palielināšanai. Kā, piemēram, investīcijas Aizkraukles slimnīcas, Balvu rajona neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta pilnveidošanai, Rīgas dzemdību namam un citiem objektiem.

Dāmas un kungi! Analizējot iesniegtos priekšlikumus, varu teikt, ka “Jaunā laika” politika par valsts reģionu vienmērīgu attīstību ir guvusi atbalstu Saeimā arī opozīcijā. Lielākā daļa priekšlikumu skar reģionus, un šogad reģionu aktuālo problēmu risināšanai un attīstības projektiem esam paredzējuši vairāk nekā 15 miljonus latu. Finansējums pašvaldību projektiem piešķirts, sākot no 600 latiem un beidzot ar 2 miljoniem. Ja budžets tiks pieņemts šādā redakcijā, varēsim labiekārtot daudzas lauku skolas visā valsts teritorijā, gan ierīkojot apkures sistēmas, ieliekot jaunus logus un izbūvējot sporta zāles. Rugāju pagastam būs jauna sporta zāle, Zentenes pamatskolai varēsim salabot jumtu, būs Taurenes pagasta pamatskolas aktu zāles remonts, un vēl vairākos nelielos pagastos varēs sakārtot bērnu izglītībai tik svarīgās celtnes.

Manuprāt, mums šeit, Saeimā, vienmēr jāmēģina atrast un saglabāt līdzsvaru starp grandiozām celtnēm un projektiem Rīgā un viena neliela pagasta nelielas skolas sakārtošanu. Nākamā gada budžeta projektā šis līdzsvars ir atrasts, un aicinu to saglabāt balsojot.

Kolēģi! Politiķiem ar saviem lēmumiem jāpanāk, lai valstī attīstītos uzņēmējdarbība. Mums noteikti jāatceras, kurš ir tas, kurš taisa biznesu un kurš no tā saņem labumu. Pie labuma saņēmējiem ir arī valsts, kas saņem labumu nodokļos. Tāpēc ir svarīgi vismaz ar vienu roku palīdzēt uzņēmējiem, ar otru — bērniem un vecvecākiem. Budžetu veidojot, esam panākuši, ka valstī turpinās strauja nodokļu un nodevu samazināšanas politika. Uzņēmumu ienākuma nodoklis šogad tika pazemināts no 22% uz 19%, bet nākamajā gadā plānots to samazināt līdz 15%.

Kopējo nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2004.gadā pret 2003.gadu ir plānots nodrošināt nevis ar nodokļu sloga palielināšanu, bet gan ar nodokļu administrēšanas uzlabošanu, apkarojot kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmas un aplokšņu algu izmaksas. Jebkurš, kas kaut virspusēji orientējas budžeta veidošanas pamatprincipos, to atbalstīs kā lielisku vitamīnu porciju, ko varam dot saviem uzņēmējiem kā dopingu pirms tirgus paplašināšanās un iestāšanās Eiropā.

Paldies par uzmanību! Un aicinu deputātus objektīvi un reāli izskatīt iesniegtos priekšlikumus.

Esmu pārliecināta, ka, pieņemot budžetu otrajā lasījumā, mēs atradīsim veiksmīgāko kompromisu starp mūsu vēlmēm un iespējām.

Sāksim izskatīt priekšlikumus dokumentā nr. 1293–E, sākot ar izmaiņām ieņēmumos un izdevumos un pēc tam izskatīt priekšlikumus par likumprojekta tekstu. Tāpēc lūdzu pievērst uzmanību 16.priekšlikumam.

16.priekšlikums. To ir iesniegusi Tautas partijas frakcija un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, godātie kolēģi! Latvijas vēsturnieku komisija tika nodibināta 1998.gada 13.novembrī pēc Latvijas Valsts prezidentes iniciatīvas. Tātad faktiski šodien šai komisijai ir 5 gadu darbības jubileja.

Šajā laikā komisija noorganizējusi 7 starptautiskas konferences, ir izdoti 9 rakstu sējumi. Komisijas darbs virzīts, lai skaidrotu Latvijas sarežģīto situāciju, vēsturisko situāciju par vācu un padomju okupācijas periodiem un to sekām.

Komisijai ir 4 darbības virzieni: pirmais — tātad noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā 1940.–1941.gadā, holokausts Latvijā 1941.–1944.gadā, noziegumi pret cilvēci Latvijas teritorijā nacisma okupācijas periodā 1941.–1944.gadā, un ceturtais — noziegumi pret cilvēci Latvijas padomju okupācijas laikā 1944.–1956.gads.

Latvijas valstī objektīva vēstures pētīšana ir ļoti svarīga un nepieciešama, lai veidotu starpvalstu dialogu kontekstā starp Latviju un Izraēlu, Latviju un Krieviju un citām valstīm. Vēsturnieku komisijas materiāli tiek izplatīti arī skolās kā mācību līdzeklis. Es domāju, ka Latvijai ir nozīmīgs pareizs Latvijas tēls, veidojot un skaidrojot sarežģītos Latvijas vēsturiskos notikumus. Un tāpēc es domāju, un ņemot vērā arī varbūt jubilejas reizi, ka būtu pareizi atbalstīt šo komisiju arī finansiāli. Tāpēc aicinu balsot par Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie kolēģi! Noklausoties Brigmanes kundzi, man bija skaidrs, ka viņai šo runu sagatavot bija ļoti viegli kā iepriekš tautā mīlētai komjaunatnes un partijas darbiniecei. Bija jānomaina “ārējais ienaidnieks” ar “Tautas partiju” un “Komunistiskā partija” — ar “Jauno laiku”. Pārējais teksts tur, izņemot dažus vārdus — jaunvārdus, kas tanī laikā netika lietoti, “bizness”, bija vecais.

Bet par situāciju, kāda ir izveidojusies ar Valsts prezidenta kancelejas finansēšanu. Saprotiet, ir vēl varbūt Saeima, kur atnāk kāds cilvēks savā prātā un saka: “Klusējiet!” Un viņi tā arī dara, lemj, kā tas tiek likts. Bet ir jau cilvēki, kur šim cilvēkam jāiet, un celīši trīc, ja. Un ko tad darīt? Tad paņem un noņem naudu. Valsts prezidentes kancelejai kopumā samazināts budžets par 121 705 latiem. Un samazinājums skar pamatā trīs pozīcijas: Valsts valodas komisiju, kur ir samazināts, Vēsturnieku komisiju... Ko šis priekšlikums prasa? Prasa nesamazināt naudu, atstāt iepriekšējā gada līmenī. Bez tā visa spožā, ko te Brigmanes kundze teica, tas, kas ir gaidāms visā valstī, nu tad pagaidiet, — Vēsturnieku komisija nav pelnījusi, lai šī naudiņa netiktu samazināta? Pie kam šis samazinājums, man šķiet, ir nesaprātīgs un nodarīs valstij lielu kaitējumu. Šobrīd, kad Eiropas Parlamentā un dažādās frakciju grupās, tautas partiju grupā, ir uzsākta nopietna debate par komunisma noziegumu izmeklēšanu un sodīšanu, šobrīd šī noņemtā summa neļaus sarīkot starptautisku konferenci Latvijā par okupācijas sekām. Un es domāju, ka šī summa — 10 tūkstoši... Es nezinu, nu, man ir grūti lietot, tagad jau vairs, es domāju, ka arī jaunvārdi parādās, jo nav jālieto vārds “meli”. Principā, ja es pasaku “solījumi”, tas jau ir kā sinonīms, vismaz “Jauno laiku” izpratnē. Bet kā nosaukt to, ka, teiksim, tiek šī konference atcelta, un pēc tam, teiksim, nākamajā priekšlikumā Ministru kabinets no 121 tūkstoša 90 tūkstošus visžēlīgi atdod, ja, neatgriežot šai te Vēsturnieku komisijai un Valsts valodas komisijai... Nu, padomāsim, kā varēja gadīties tā, ka “tēvzemieši” nobalsojuši par to, atņemot naudu vēsturniekiem. Un kā var gadīties, ka viņi šobrīd nobalsos par to, ka tiek... nebūs šīs vēsturnieku konferences. Es tomēr gribētu paskatīties! Lai kā uz jums kliedz, lai kā jums kājas trīc, lai kā ir bailes, bet ir lietas, ko nedrīkst pārkāpt! Un šis būs balsojums, vai jūs vispār esat vairs partija, vai esat kļuvuši par kāda cilvēka vietu, nu, kur varbūt tiek noslaucītas kājas.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Martijans Bekasovs ir pieteicies? (Starpsauciens: “Nāc tribīnē!” No zāles deputāts M.Bekasovs: “Nē!”) Nē. Tātad debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja komisijas vārdā nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 16. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 61, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 17. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19. — Tautas partijas... (Starpsauciens: “Jābalso!”)

Sēdes vadītāja. Tā, es atvainojos! Tātad, pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, Tautas partijas frakcija lūdza balsojumu par 18. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 54, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 19. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Šī nelielā summa ir domāta Valsts valodas komisijas sekmīgākai darbībai. Nākamgad mēs iestājamies Eiropas Savienībā. Nepārprotami, ka latviešu valodai būs jākonkurē ar citām valodām. Un skaidrs, ka mūsu valodas, ja tā varētu teikt, tirgus vērtība nekad nebūs tik augsta kā tai pašai angļu valodai. Un tāpēc šobrīd neatbalstīt Valsts prezidentes izveidoto Valsts valodas komisiju būtu ļoti tuvredzīgi. Šī summa nav tik liela, lai jūs, cienījamie tēvzemieši, kuri vārdos iestājaties par latviešu valodu, un arī jūs, Druvietes kundze, kura piedalījāties šīs komisijas izveidošanā, šo nelielo summu neatbalstītu. Es ļoti jūs lūdzu balsot “par”!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie deputāti! Es no šīs tribīnes vēlētos patiesi apliecināt savu cieņu un pateicību Tautas partijai par atbalstu Valsts valodas komisijas dibināšanai, un personiski īpaši gribētu pateikties Gundaram Bērziņam par to, ka tieši ar viņa gādību Valsts valodas komisijai tika piešķirti pirmie divdesmit tūkstoši.

Kopš Valsts valodas komisijas dibināšanas ir pagājis noteikts laika periods. Par to, ko Valsts valodas komisija darījusi savā pirmajā gadā, varam izlasīt pārskatā, kurš ir pieejams gan internetā, gan arī interesentiem 403. kabinetā. Un šā gada pārskats par Valsts valodas komisijas darbu tiks sniegts 10.decembrī.

Varu apliecināt, ka labā iecere, “Jaunajam laikam” ķeroties pie etnopolitikas programmas īstenošanas, ir turpināta un daudz lielākā mērogā. Šogad Valsts valodas komisija jau ir apguvusi nevis 20 000, bet jau 40 000, un nākamajā gadā Valsts valodas komisijai ir paredzēti 44 844 lati. Tātad summas aug gadu no gada. Un es varu arī izteikt gandarījumu, ka 15 gadus pēc valsts valodas statusa piešķiršanas latviešu valodai mēs beidzot esam raduši iespēju piešķirt līdzekļus Valsts valodas aģentūrai un latviešu valodas attīstības veicinātāju projekta finansēšanai. Pēc neilga laika mēs balsosim par līdzekļiem valsts valodas attīstībai — 167 000, Valsts valodas aģentūrai — 97 000, valsts valodas attīstības projektiem — 70 000 un valsts valodas funkciju atjaunošanai un nostiprināšanai — 90 000. Tātad šie prasītie 3000 ir piliens tajā atbalsta jūrā, kuru mūsu valsts pašlaik sniedz latviešu valodai, un es varu tikai izteikt gandarījumu, ka beidzot mēs pie šā darba esam ķērušies.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es tomēr gribētu precizēt, ka šī summa, par kuru Tautas partijas frakcija ierosina atbalstīt Valsts valodas komisijas darbību, ir tā summa, par kuru diemžēl finansējums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazināts. Un, lai nebūtu šis samazinājums, bet lai vismaz finansējums būtu līdzšinējā līmenī, mēs arī ierosinām šo ļoti precīzo summu — 3046 latus — piešķirt, lai būtu finansējums vismaz tāds, kāds līdz šim. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par Tautas partijas frakcijas 19.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 65, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 20. — Ministru kabineta priekšlikums. Daļēji atbalstīts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 22.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret 20.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 27.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 21, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 28. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 28.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — 20, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 29. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Gundars Bērziņš pieteicies debatēs? Atklājam debates par 35. — Ministru kabineta priekšlikumu.

G.Bērziņš (TP). Tātad 35.priekšlikums ir sekojošs — tiek noņemta nauda diplomātiskajām misijām ārvalstīs un palielināti Ārlietu ministrijas centrālā aparāta izdevumi par 64 tūkstošiem. Pats par sevi varbūt šis priekšlikums neizraisa nekādas būtiskas sekas, bet saistībā ar Ārlietu ministrijas finansēšanu un vienu lēmumu, kas nesen valdībā jau tā kā ir pieņemts, un ko valdība grasās darīt, kur es gribētu norādīt uz nelikumībām, kā valdība grasās rīkoties.

Jau mūsu valdības laikā tika panākta vienošanās ar Franciju par kompensāciju par ēku, ko Francijas valsts bija nodevusi citas valsts rīcībā bez mūsu ziņas. Šīs sarunas bija ļoti garas, summa ir mērāma miljonos, un tā ir kompensācija Latvijas valstij. Un šī summa šobrīd budžetā neparādās, un Ministru kabinets šo naudu, kas ir kompensācija Latvijas valstij, par ko ir vienošanās ārlietu ministriem, par ko ir mandātu devis Ministru kabinets, šobrīd budžetā neparāda, bet budžeta apropriācijas vēlas izmantot, un tas nav likumīgi.

Vēl ir jāatzīst, ka saistībā arī ar Ārlietu ministrijas ēkas remontu tas būtu jāparāda šeit. Ir vēl divas pārdodamas ēkas. Tā ir vēstniecība Bonnā un vecā vēstniecība Vašingtonā. Un tās summas kopumā veido diezgan lielus ieņēmumus. Bet es saprotu, ka koalīcijas iekšienē nav vienotības, un, lai nerastos strīdi, ka šī nauda, nu, teiksim, ir vajadzīga arī citām lietām, man šķiet, ka nelikumīgā veidā šo naudu plāno izmantot, apejot budžeta apropriācijas, un es gribu norādīt Ministru prezidentam un finanšu ministram uz šī fakta nelikumību.

Sēdes vadītāja. Ārlietu ministre Sandra Kalniete.

S.Kalniete (ārlietu ministre). Paldies! Es gribēju sniegt paskaidrojumu par trim minētajiem īpašumiem, kas pieder Latvijas valstij. Jā, tiesa, sarunas bija ilgas, un tās noslēdzās iepriekšējās valdības laikā. Bet tas gan nav tikai iepriekšējās valdības, bet visu iepriekšējo valdību nopelns.

Otrkārt, vienošanās ar Francijas valdību, ko mēs esam parakstījuši, paredz, ka nauda tiks ieskaitīta tikai 2004.gadā, un es neredzu nekāda pamata jau pašlaik paredzēt to budžetā.

Nākamgad arī nav paredzēts, ka varētu tikt pārdots īpašums Vašingtonā, tādēļ, ka, pirms nebūs pilnībā pabeigta Latvijas vēstniecības jaunās ēkas rekonstrukcija un arī restaurācija, jo tas ir pēc Amerikas standartiem kultūras un vēstures piemineklis, tikmēr nevar būt nekāda runa par to, ka šī ēka, kas Latvijai pieder, varētu tikt pārdota. Un arī principā, ja lēmums par to vēl ir tikai jāpieņem.

Kas attiecas uz Latvijas īpašumu Bonnā, kas ir pirmais īpašums, ko Latvijas valsts iegādājās pēc neatkarības atjaunošanas, tātad tā pārdošanā ir ļoti lielas grūtības, jo pēc galvaspilsētas pārcelšanas uz Berlīni nekustamā īpašuma tirgus Bonnā ir piesātināts, jo ļoti daudzi biroji ir atbrīvojušies un tā administratīvi aktīvā dzīve, kas tur notika, pašlaik pamazām sāk iznīkt.

Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai Ārlietu ministrija atjaunotu savu vēsturisko ēku, kas tai pieder īpašumā kopš starpkaru posma, tādēļ, ka pašlaik Ārlietu ministrija atrodas vairākās ēkās, turklāt aizņem daļu no Tieslietu ministrijas īpašumā esošās ēkas, un mēs kopā ar Tieslietu ministriju esam ieinteresēti šīs lietas savest kārtībā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputāti lūdz balsojumu par 35. — Ministru kabineta priekšlikumu? Tātad deputāti neiebilst pret 35. — Ministru kabineta priekšlikumu.

B.Brigmane. 37. — …

Sēdes vadītāja. 36. priekšlikums.

B.Brigmane. 36. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Vai deputātam Oskaram Kastēnam pietiks ar minūti? Lūdzu!

O.Kastēns (LPP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Jau pavisam drīz Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, un jāsaka tā, ka katrā Eiropas Savienības dalībvalstī ļoti nopietnu vērību pievērš tādiem jautājumiem kā pētnieciskie institūti. Tādi ir ļoti daudz un dažādi, piemēram, Francijā man ir pašam bijusi iespēja vērot, kā strādā īpašu ekonomistu institūts, kurā strādā labākie Francijas ekonomisti un kur tieši pēc premjera lūguma ilgāku laiku tiek strādāts pie kādas konkrētas problēmas, pēc tam premjers tiek iepazīstināts ar rezultātiem, un pēc tam šis pētījums tiek atsevišķi arī izdots un kļūst arī pieejams plašākai publikai.

Ko es ar to gribēju teikt? Es gribēju teikt, ka diemžēl Latvijas Ārpolitikas institūts ir viena no tām retajām, varētu teikt, ka bezpeļņas institūcijām, kura jau desmit gadus nodarbojas ar ārpolitikas jautājumiem.

Pēdējos trīs gadus īpaša uzmanība veltīta informēšanas darbam arī par Eiropas Savienības jautājumiem, un vēl es gribētu uzsvērt, ka Latvijas Ārpolitikas institūts pēdējā laikā arī nodarbojas ar iekšpolitiskiem jautājumiem. Piemēram, pētījumi par korupcijas apkarošanu un par citiem jautājumiem.

Es uzskatu, ka mums Eiropas Savienībā šādas pētnieciskās institūcijas būs vajadzīgas vairāk, nekā tādas ir šobrīd, jo vairāk mēs atbalstīsim šādus institūtus, jo drošāk un pamatotāk mēs varēsim aizstāvēt savas nacionālās intereses Eiropas Savienībā.

Lūdzu atbalstīt naudas piešķiršanu Latvijas Ārpolitikas institūtam! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Vai deputātiem ir iebildumi pret 36. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

Cienījamie kolēģi! Turpināsim izskatīt priekšlikumus pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu!

Pirms tiek nolasīti reģistrācijas rezultāti, es gribētu Saeimas vārdā sveikt dzimšanas dienā deputātu Robertu Jurķi, novēlot veiksmi un panākumus darbā un personiskajā dzīvē! (Aplausi.)

Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei!

B.Brigmane (JL). Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde pulksten 10.35 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Pēterim Tabūnam.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie Čečenijas atbalsta grupas dalībnieki! Lūdzu pulcēties tepat Dzeltenajā zālē uz sanāksmi! (Starpsauciens.)

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie Sociālo un darba lietu komisijas locekļi! Lūdzu pulksten 10.35 uz sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpās!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs Fjodorovs, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Atis Slakteris un Jānis Urbanovičs. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Tiekamies pulksten 11.00!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Izskatām likumprojekta “Par valsts budžetu 2004.gadam” priekšlikumus.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). 37.priekšlikums — iesniegusi frakcija “Jaunais laiks”. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 17, pret — 54, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 41. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 40, atturas — 14. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 42. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Par ko runā šis te priekšlikums, un ne tikai šis, bet arī 43., 44., 45. un 46.? Šie priekšlikumi runā par to, ka vajadzētu kādreiz vērsties ar seju pret cilvēkiem un kādreiz atgriezt to naudu, kuru mūsu iedzīvotāji pazaudēja sakarā ar visādu komercbanku un komercfirmu bankrotu.

Vajadzētu kādreiz atbildēt par to, ka mūsu valsts nekontrolēja tās bankas un tās komercfirmas. Un pirmais vainīgais ir bijušais Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs, kurš pašreiz ir Ministru prezidents. Vispār cilvēki pazaudēja ap 30 miljoniem. Bet viena gada budžetā mēs visu atgriezt nevaram.

Tāpēc mēs piedāvājam šajos priekšlikumos tikai 10 miljonus. Lūdzu atbalstīt šos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Deputāts Uldis Mārtiņš Klauss.

U.M.Klauss (JL). Cienījamie deputāti! Galvenie finanšu piramīdas būvētāji bankas “Baltija” vadība — Lavents & Co ir atzīti par vainīgiem un ir notiesāti, un savu laiku ir pavadījuši cietumā.

Otri vainīgie — Bankas “Baltija” auditori Coopers & Lybrand ir ne tikai apdrošināta, bet ir ļoti bagāta firma, un pastāv lielas cerības, ka viņu naudu varētu atgūt. Coopers & Lybrand tiek sūdzēti Zviedrijas tiesā, un pastāv ļoti liela iespēja, ka visi zaudējumi tiks pilnīgi segti. Un mans ieteikums būtu pagaidām gaidīt tiesas rezultātu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Protams, šodien katrs spēlē savu lomu, kā jau parasti tas notiek, spriežot par budžetu — vieni mīl beidzot valsts valodu, citi mīl vēsturi, tas gan viņiem parasti notiek vienreiz gadā, tad, kad jāpieņem budžets. Pārējā laikā šī mīlestība izplēn. Citi atkal grābstās gar Aizsardzības ministrijas budžetu. Tur arī nebūtu, ko brīnīties. Kā jau es pirmīt teicu, Saeimā šeit sēž viens krietns bariņš cilvēku, kuri darīs visu, lai traucētu valsts stabilitātei, kuri darīs visu, lai mūsu aizsardzības sistēma būtu nepilnīga, un tā tālāk, un tā tālāk. Tā ka šādi priekšlikumi birst kā no pārpilnības raga, iesniedzējiem jau nav svarīgi, ka nevar tā vienkārši sēdes laikā uzkāpt tribīnē un kaut ko piedāvāt: “Nu, tagad noņemsim tiem un iedosim šitiem!” Šķiet, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē bija visas iespējas šādus jautājumus pārrunāt un tad arī ar galīgo secinājumu nākt šeit. Jebkura izmaiņa šajā budžeta līdzsvarā pēc tam tā kā tā būs jāsakārto. Un tas, ka daži šeit vienkārši izliekas, ka nesaprot, ko nozīmē Aizsardzības ministrijas budžets, arī nav nekāds brīnums. Tā ka, protams, tikai viena tāda pārstāvniecība, aptuveni 20 cilvēku, sistemātiski centīsies iekniebt kaut kā Aizsardzības ministrijas budžetam, jā, tā tas būs... Var te nākt un runāt no rīta līdz vakaram, tas neko nemainīs. Līdz ar to šī raudāšana par apkrāptiem noguldītājiem un tamlīdzīgām lietām, tās ir “krokodila” asaras. Tad, kad bija runa par tiem vainīgajiem, kas atbild par notikušo, tad šīs asaras nelija. Tagad, lūk, redziet, tagad mēs meklēsim Aizsardzības ministrijas budžetā līdzekļus, ar ko kaut ko kompensēt. Dabiski, ka tā ir liekulība, jo ļoti skaisti šeit atnākt un pateikt, ka mēs atbalstām tos vai šitos.

Tā ka līdz ar to šāds priekšlikums nav atbalstāms!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie deputāti! Šim priekšlikumam ir divas daļas — izdevumu un ieņēmumu daļa. Izdevumu daļā es gribētu piekrist Klausa kungam, jo izdevumu daļā tiek paredzēta nauda 0,5 miljoni latu kompensācijām apkrāptajiem noguldītājiem, kuri cietuši no piramīdu sagraušanas un komercbanku bankrota, jo tiešām šobrīd ir sācies auditortiesas process. Un jebkurā gadījumā, es domāju, ka atbildīgais, un no kā prasīt tālāk, būs, jo ir iespējami divi scenāriji. Viens, ka vai nu vienojas, vai tiesa pietiesā šo summu par nekvalitatīvu audita sniegšanu vai neinformēšanu par kritisku situāciju, tad maksās Coopers&Lybrand. Ja šāds lēmums netiks pieņemts, tad būs pilnīgi skaidrs vainīgais, kas ir vainīgs šo noguldītāju naudas zaudēšanā. Un tas būs bijušais Latvijas Bankas prezidents Einars Repše. Tad prasību varēs vērst pret viņu, un šīs summas būs jāmaksā viņam, un labi, ka viņš šobrīd to naudu, kas viņam ir — miljons savākta, neiztērē, neizšķiež, iegulda nekustamajos īpašumos, iegādājas jau trešo, līdz ar to nevarēs nobēdzināt. Tā ka esat droši, naudu no kā paņemt būs vienā vai otrā gadījumā.

Par to, no kā tiek noņemta nauda. Es gribētu piekrist Dobeļa kungam, ka, protams, Aizsardzības ministrijas budžetu nevar aiztikt, jo ir labi zināms, ka šobrīd NATO ir iesniedzis iebildumu, un pareizi, Dobeļa kungs, ka nedrīkst samazināt, jo programma “Aizsardzība un integrācija NATO” sastāv no Aizsardzības ministrijas izdevumiem un virknes citiem izdevumiem, kā Latvijas Bankas apsardze — tuvu 5 miljoni un citām lietām. Un ir noteikts, ka šīs citas izmaksas bez Aizsardzības ministrijas nedrīkst pārsniegt 20% no kopējiem izdevumiem. Un Dobeļa kungs ļoti labi zina, jo ministrija ir “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” pārraudzībā, ka ir saņemti oficiāli iebildumi no NATO, jo šogad citu izdevumu posteņi pirmo gadu pārsniedz 25%. Tātad, protams, ka PCTVL vairs nav ko ņemt, jo tā naudiņa jau ir noņemta, sadalīta citur, un no NATO mēs esam saņēmuši nopietnus iebildumus, ka tā ir tikai acu mālēšana un ka aizsardzības budžets neatbilst likumā noteiktajām prasībām un Latvijas uzņemtajām starptautiskajām saistībām. Tāpēc, lai kā būtu žēl, mēs, protams, nevaram tālāk samazināt šo budžetu, ja jau šobrīd situācija ir kritiska.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šeit Dobeļa kungs runāja par to, ka šo priekšlikumu nevar iesniegt no tribīnes. Tiešām, šis priekšlikums nav no tribīnes, tas ir iesniegts laikā. Un nevajag aizmirst, ka vēl septembrī mūsu frakcija iesniedza īpašu likumprojektu par kompensācijām apkrāptajiem ieguldītājiem. Un tad to arī neapsprieda mūsu Saeima, jo nevirzīja pat uz komisijām.

Un vēl jums gribu pateikt, Klausa kungs. Tajās tiesās tiesā izpildītājus. Neaizmirstiet arī par to, ka pirms vēlēšanām jūsu vadonis Repšes kungs lūdza atvainošanos ieguldītājiem par to, ka viņš nekontrolēja tās bankas. Tā ka viņš jau tad toreiz atzina sevi par vainīgo.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 42. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 67. atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 43. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 43.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 44. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 71, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 45. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 70, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 46. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 70, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 47. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 70, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 48. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 71, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 49. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 72, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 50. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 51. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 52. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 56. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 56.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 57. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 51, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 58. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 53, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 59. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 60. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 61. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 62. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63. — deputāta Kāposta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Ēriks Zunda.

Ē.Zunda (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Visā Latvijas teritorijā ir ļoti daudz valsts un pašvaldības iestāžu un institūciju, kuru normālu darbību traucē tas, ka tek jumts, nav spectērpu, nav pabeigta būvniecība, nav iekārtu, nav nomainīti logi, veikta siltināšana, uztaisīta jauna katlumāja vai nav novērsta avārijas situācija.

Es domāju, ka šis priekšlikums, ko iesniedza Kāposta kungs un ar ko sākas vesela sērija ļoti līdzīgu priekšlikumu, ir jāatbalsta. Un es lūgtu šajā sakarībā pozīcijai un opozīcijai būt solidāriem un atbalstīt vienam otra priekšlikumus, jo es domāju, ka tur caurs jumts, par kuru iesniedzis priekšlikumu “Jaunais laiks”, ir tikpat nepatīkams kā caurs jumts, par kuru iesniedz priekšlikumu Tautas partija.

Tādā sakarībā, man liekas, ka tie būtu atbalstāmi no abām pusēm. Bet iemesls, kāpēc mums šajā budžetā ir tik ļoti daudz šādu ļoti līdzīgu priekšlikumu par 100 latiem, faktiski vairāki simti priekšlikumu par 100 latiem, manuprāt, ir tas, ka valsts mērķdotācijas investīcijām pašvaldībās šogad kā nevienu gadu apjoma ziņā ir ļoti mazas. Tās sastāda nepilnas 3 lapas, šīs summas, kas tiek piešķirtas pašvaldību investīcijās, ir dažas par simt tūkstošiem, nu labākajā gadījumā ir dažas par simt tūkstošiem...

Bet nevienu gadu mērķdotācijas investīcijām nav bijušas tik mazas kā šogad. Un, es domāju, tas ir viens no iemesliem, kāpēc ir tik daudz šādu mazu priekšlikumu par mazām summām.

Otrs. Otra dīvainība, kas ir šai sakarībā un šī priekšlikuma sakarībā un kas seko arī citos priekšlikumos, ir tas, ka šogad budžetā parādās ļoti dīvains finansēšanas avots — “ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums”, jo reāli jau viss budžets ir ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums. Ja vēl reālāk skatās, tad šis šāda veida avots faktiski būtu nosaucams nevis par Saeimas sadalāmo... ar Saeimas lēmumu sadalāmo finansējumu, bet ar Saeimas pozīcijas lēmumu sadalāmo finansējumu.

Paskatieties, kolēģi! Būsim godīgi! Neviens priekšlikums, faktiski vairumā tikpat kā neviens ar dažiem maziem izņēmumiem, neviens, kas nāk no pozīcijas, nav atbalstīts... viss no opozīcijas... (Zālē smiekli, izsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Otrādāk...

Ē.Zunda. Jā, otrādi, kolēģi, es atvainojos! Bet, labi, bet rezultātā es gribētu jūs aicināt būt solidāriem. Solidāriem, atbalstīt visus šādus līdzīgus priekšlikumus, neatkarīgi, vai no pozīcijas vai opozīcijas nākuši. Un es gribētu arī to, ka mēs paturam uz priekšdienām un izslēdzam šādu dīvainu finansēšanas avotu kā ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 63. — deputāta Kāposta priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 64. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 65. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 66. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Jautājums ir, ko es gribu šodien uzdot: kas ir svarīgāks — naturalizācija vai repatriācija? Kāpēc es šo jautājumu uzdodu? Mēs zinām, ka referendums par dalību Eiropas Savienībā un pēdējie notikumi Izglītības likuma sakarā parādīja, ka Latvija, neskatoties uz to, ka ir pagājuši 12 gadi kopš neatkarības atjaunošanas, ir faktiski nonākusi jaunu problēmu priekšā. Mēs zinām, ka balsojums par Eiropas Savienību faktiski sakrita jeb šī karte, kur balsoja “par” un kur balsoja “pret”, sakrita — vai mēs to gribam atzīt vai ne — ar etnisko Latvijas karti.

Un tagad man jautājums ir tāds: kas būtu noticis, ja mēs būtu pilnībā pabeiguši naturalizāciju un notiktu brīnums, un visi Latvijā dzīvojošie nepilsoņi būtu tagad pilsoņi? Nelolosim ilūzijas! Latvija nebūtu Eiropas Savienības valsts, Latvija nebūtu NATO valsts. Mēs varētu kopā ar Ukrainu un Moldovu iet šo tā saucamo trešo ceļu.

Tāpēc mans priekšlikums (un es šeit runāšu arī par nākamo) ir palielināt līdz 500 000 naturalizācijas... nevis naturalizācijas, bet repatriācijas vajadzībām, līdz 500 000 latu repatriācijas fondam.

Kāpēc? Es visiem ieteiktu izlasīt 13.oktobra “Dienā” rakstu, kas saucas “Trausls sapnis, kas mēdz piepildīties”. Šeit ļoti labi ir aprakstīts, kā mēs izturamies 12. neatkarības atjaunošanas gadā pret tiem tautiešiem, kuri vēlas atgriezties, un kuri vēlas atgriezties ne tikai no NVS valstīm, ne tikai no bagātajām Rietumu valstīm, teiksim, Amerikas Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Vācijas, Austrālijas, bet arī no tādām eksotiskām vietām kā Venecuēla, kā Argentīna, kā Nepāla, kā Brazīlija. Mēs viņiem dāsni piešķiram kaut kur no 50 līdz 100 latiem uz cilvēku, lai šie cilvēki varētu, piemēram, pārcelties no Nepālas uz Latviju. Kāpēc tik maz? Tāpēc, ka visus šos gadus šie izdevumi bija apmēram 51 000 latu šīm repatriācijas vajadzībām.

Mans priekšlikums balstās... tas nav arī kaut kur grābts no gaisa... ievērojot to statistiku, kāda ir bijusi par pēdējiem gadiem, es jums varu nosaukt: 1998.gadā — 828 cilvēki repatriējās, 2002. gadā šis skaits jau ir samazinājies līdz 245.

Es zinu, ka pašreiz tiek izskatīti kaut kur ap 400 iesniegumu. Tātad, ja tikai no NVS valstīm, kur cilvēki ir trūcīgi, gribētu atgriezties 150 — 170 cilvēku un katram mēs mēbeļu pārvešanai vai šīs dzīves uzsākšanai Latvijā piešķirtu 3000 latu, tātad tas kopā būtu apmēram 500 000.

Protams, ka tas nav nekas un būtiski neatrisina šo jautājumu. Bet kāda ir izeja? Izeja ir ļoti vienkārša, es domāju, nākotnē. Mums vajadzētu pirmkārt beigt mānīt gan sevi, gan Ārlietu ministrijai varbūt arī beigt beidzot dzīvot komforta režīmā un pateikt, ka ir ļoti lielas starptautiskas problēmas, un pateikt, ka Eiropas Savienībai kopā ar Latviju acīmredzot ir jāizveido reāls Repatriācijas fonds, kurā tieši ir jābūt pietiekami daudz līdzekļu tiem cilvēkiem, kuri Latvijā vispār negrib dzīvot, ne tikai tiem, kas grib atgriezties uz Latviju. Mums jābūt ļoti humāniem un jāpasaka un jāpalīdz tiem cilvēkiem, kuriem valsts valodas mācīšana rada garīgās attīstības traucējumus, kā mēs redzējām nesenajās demonstrācijās un mītiņos.

Kāpēc mēs spīdzinām cilvēku, ja tepat aiz robežas cilvēks var iegūt ļoti labu izglītību, bet viņam varbūt trūkst līdzekļu? Eiropas tiesa nesen piešķīra 10 000 eiro kā kompensāciju Sļivenko par pārciestajām morālajām problēmām. Es domāju, ka tieši tā summa ir pilnīgi pietiekama. Un, protams, ir nereāls sapnis, lai kādi 100 000 cilvēki, kas mokās šeit, Latvijā, saņemtu katrs 10 000 eiro un būtu kopā varbūt šajā fondā 1 miljards. Bet vai šis sapnis ir tik tiešām nereāls? Man kā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas novērotājam bija iespēja pabūt Ignalinā. Un jūs zināt, ka Eiropas Savienība ir piešķīrusi 1,3 miljardus eiro Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanai. Un pēc iepazīšanās ar vietējiem apstākļiem, kur lietuvieši paskaidroja, ka 5000 pārsvarā nelietuviešu strādā un pēc atomelektrostacijas slēgšanas viņiem būs milzīgas sociālās problēmas, šī summa uzreiz tika palielināta līdz 1,7 miljardiem.

Tātad vēlreiz es aicinu Ārlietu ministriju. Un mēs palīdzēsim šeit, deputāti. Tātad mums acīmredzot ir jāstrādā kopā ar Eiropas Savienību, lai izveidotu reālu fondu, kurā būtu vismaz 1 miljards eiro, un palīdzētu tiem cilvēkiem, kā es teicu, kuriem ir garīgās attīstības traucējumi, dzirdot valsts valodu, kā arī vienkārši tiem cilvēkiem, kuri varbūt nejaušības dēļ uzradušies šeit, svešā zemē, ir konstatējuši, ka tā ir kļuvusi neatkarīga, bet viņiem psiholoģiski riebjas dzīvot mazās valstīs.

Tātad šiem cilvēkiem vienkārši jāpalīdz, nav viņi šeit jāspīdzina, nav viņi jāmoka. Jāpalīdz viņiem aizbraukt uz Rietumiem, uz Amerikas Savienotajām Valstīm vai uz Eiropas Savienību kaut kur vai arī jābrauc atpakaļ uz Krieviju.

Es tikko atbraucu, kur mēs ar Gunti Bērziņu bijām kopā. Es tikko atbraucu no NATO Parlamentārās asamblejas Orlando. Un mēs sevi šeit mānām, un es arī gribētu ārlietu ministrei vēlreiz atgādināt, jo viņa neklausās, ka mēs esam mānījuši starptautisko sabiedrību, ka mēs tūlīt visus naturalizēsim, nebūs nekādu problēmu. NATO Parlamentārajā asamblejā pēc Krievijas spiediena bija uzaicināts Hofmana kungs no Eiropas Padomes, jūs ziniet, tur ir tāda padomdevēju komisija, kas nodarbojas ar minoritāšu... Eiropas Padomes Minoritāšu konvencijas jautājumiem, un viņš ziņoja par stāvokli Lietuvā un Igaunijā, kas ir ratificējušas šo Minoritāšu konvenciju, un izteica cerību, ka arī Latvija ratificēs un mēs viņam publiski pajautājām: “Vai Eiropā ir kaut viena valsts, kur viņš zina, kur Minoritāšu konvencija attiecināta uz okupācijas laikā iebraukušiem cilvēkiem?” Hofmana kungs atbildēja godīgi, ka šādas valsts nav, bet ka viņš tomēr cer, ka, kaut arī igauņi ir attiecinājuši šo konvenciju tikai uz pilsoņiem, viņi tomēr arī piemēros šīs Minoritāšu konvencijas prasības ar laiku nepilsoņiem.

Kāpēc es visu to stāstu? Tāpēc, ka tad, kad mums liekas, ka viss ir skaisti un ka mēs stāstām un pūšam pīlītes starptautiskajai sabiedrībai, ka mēs naturalizēsim tūlīt 0,5 miljonus cilvēku ļoti īsā laikā, šīs problēmas tikai saasinās. Un šie 12 gadi ir parādījuši, ka daudz godīgāk būtu bijis izvēlēties uzreiz šādu taktiku, ka tie cilvēki, kas šeit negrib būt lojāli, kas negrib mācīties valsts valodu, un jūs zināt, ka ārzemniekiem nevienā valstī neļauj izvēlēties vai uzspiest savus likumus...

Sēdes vadītāja. Kiršteina kungs, jūsu laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. ... ka šiem cilvēkiem ir jāpiemērojas esošai likumdošanai vai jābrauc prom.

Tāpēc mans aicinājums ir, izejot tikai sākumā nevis no šā 1 miljarda, jo es rēķinu, ka kādi 100 000 tiešām gribētu no šejienes aizbraukt, bet no ļoti pieticīga aprēķina: 3000 latu vienam cilvēkam, kas grib pārcelties uz Latviju, un 170 cilvēki, apmēram kaut kur 500 000 latu. Es domāju, ka no tā necietīs ne pievienotās vērtības nodoklis, no tā necietīs arī Naturalizācijas pārvalde, kurai acīmredzot būs jāpiemēro tie paši kritēriji, kas Francijā, ka naturalizēt var tikai cilvēku, kurš ir integrējies Francijas kultūrā. Nevis vienkārši, kurš ir izdzirdējis, ka Eiropas Savienībā dos pīrāgus…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs! Jūsu laiks ir beidzies!

A.Kiršteins. … skrien pēc 12 gadiem klupdams, krizdams, iesniegs to iesniegumu, un valodas eksāmenā, kad viņam prasa, kur viņš dzīvo, kā mēs redzējām televīzijā, viņš saka — Riga. Un kurā ielā viņš dzīvo? Viņš saka — Riga. Un tad komisija saka, ka zināšanas nav ideālas, bet priekš Latvijas pilsoņa pietiekamas. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šeit Kiršteina kungs runāja par kaut ko, bet domāja par deportācijām. Viņš nedomāja par repatriācijas fondu, jo repatriācija, tas ir atgriešanās savā dzimtenē. Bet tajā pašā laikā, atbalstot šo priekšlikumu, es gribu vērst jūsu uzmanību, ka tā summa, kura šeit piedāvāta, ir ļoti niecīga. Jo es saskatu ļoti daudz problēmu tiem cilvēkiem, kuri gribēs atgriezties šeit, Latvijā. Un pirmā problēma — Valsts valodas likums. Jo tiem, kas piedzima tanī pašā Venecuēlā, Kiršteina kungs, viņiem vajadzēs mācīt arī latviešu valodu. Un tā summa ir ļoti niecīga. Tāpēc atbalstīsim šo priekšlikumu un padomāsim par to, lai būtu tā summa daudz lielāka.

Sēdes vadītāja. Ārlietu ministre Sandra Kalniete.

S.Kalniete (ārlietu ministre). Paldies! Tā kā tika nosaukts mans vārds, tad es varbūt atgādināšu kaut ko, ko Kiršteina kungs ir aizmirsis, ka Ārlietu ministrijai nav nekāda sakara ar iespējamo repatriāciju.

Otrkārt. Sabiedrības integrācija pašlaik atrodas integrācijas ministra sekretariāta pārziņā, un jautājumus par vienas vai otras konvencijas ratifikāciju lemj Saeima. Un es arī domāju, ka tādā veidā runāt par tiem procesiem, kas Latvijā notiek un kas 10 gadu laikā ir padarīts integrācijas jomā, ir necivilizēti. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 66. — deputāta Kiršteina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 61, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 67. — deputāta Kiršteina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, pirms balsojuma deputāts Kiršteins ir pieteicies debatēs. Atklājam debates.

A.Kiršteins (TP). Liels paldies ārlietu ministrei Sandrai Kalnietei, ka viņa vienā frāzē pateica visu sava darba jēgu: “Mums nav nekāda daļa par latviešiem ārzemēs.” Paldies vēlreiz!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 67. — deputāta Kiršteina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 62, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 68. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dainis Turlais. Nav.

Tad deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Attieksmi pret izglītību katrā valstī vistiešāk raksturo budžets. Ar vislabākajiem nodomiem es meklēju, meklēju, meklēju jaunus piedāvājumus izglītībā budžeta izteiksmē. Un neatradu. Informatizācijas projekts faktiski noslāpēts, ko kā lielu kļūdu vērtē arī Pašvaldību savienības pārstāvji. Savu attieksmi izteicis arī Valsts prezidentes kungs Imants Freibergs. Skolu un augstskolu atjaunošanas, siltināšanas programma principā ir likvidēta, jaunu risinājumu nav, izņemot dažus epizodiskus projektus.

Pedagogu algu reformas turpinājuma piedāvājums nav izstrādāts, Inovācijas fonda darbība atlikta un tā tālāk.

Bet, ja runājam par šo Ministru kabineta 68. priekšlikumu, kur tiek piedāvāts palielināt dotācijas privātajām izglītības iestādēm. Būtu jau jāpriecājas, ka vismaz šis 7. Saeimas panāktais atbalsts privātajām izglītības iestādēm tiek turpināts. Tikai būtu patīkami, ja līdzekļi šim mērķim būtu atrasti papildus, bet no kādiem avotiem tiek piedāvāts finansējums? No pašvaldību, tas ir, pilsētu un pagastu skolotāju algu fonda. Un no piecgadīgo un sešgadīgo bērnu skolotāju algām. Zinot, kādā krīzes situācijā ir bērnudārzi mūsu valstī, par ko mēs runājam gan Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisijā, Demogrāfiskajā komisijā un tā tālāk. Vārdi ir, bet darbu nav. Mēs noņemam no bērnudārzu, piecgadīgo un sešgadīgo pedagogu algām naudu.

Pie kam šīs budžeta manipulācijas, noņemot izglītībai vienā pozīcijā un pieliekot no noņemtā otrai pozīcijai, ir notikušas starp diviem lasījumiem — starp pirmo un otro lasījumu. Un šeit nevarēs attaisnoties ne ministrs, ne valdība kopumā par skolēnu skaita samazināšanos vai kādām citām nenovēršanām nelaimēm, kuras pēkšņi ir notikušas. Nu tādu vienkārši nav.

Pilsētu un pagastu budžetu maciņi ir izpluinīti ar domu, ka gan jau kaut kā viņi iztiks. Pie kam, kolēģi, ir jāatceras, ka Ministru kabineta noteikumi paredz, ka katrā pagastā un pilsētā ir atbalstāms arī pedagogu darba samaksas stimulēšanas fonds 10 un 20% apmērā skolotājiem un direktoriem. Tas nozīmē, ka šis fonds principā ir likvidēts.

Es nezinu, kā, samazinot par tik lielu apjomu skolotāju algas, varēs apmaksāt skolotāju slimošanas gadījumā, arī skolotāju aizvietošanu. Tagad paliek plika mācību plāna īstenošana. Tikai un vienīgi! Un, ja mēs vēl runājam par Inovācijas fonda atlikšanu, kas paredzēja mūža stipendijas talantīgiem, izciliem skolotājiem, ko arī pārtrauca, tad tagad ar šo skolotāju stimulēšanas fonda noņemšanu vispār pašvaldībām tiek sasietas rokas savu skolotāju atbalstam.

Mēs varam tikai priecāties par Kultūrkapitāla fonda iedibinātajām tradīcijām, kuras arī ir nedaudz zem jautājuma zīmes, ka vismaz kultūras darbinieki var saņemt šīs mūža stipendijas.

Tā ir, kolēģi, patiešām nelietīga un divkosīga rīcība — lielīties ar panākumiem par algu pielikumu vai atbalstu privātajām skolām, noņemot skolotāju algām. Skaidrs ir viens — attīstība izglītībā ir apstājusies, un to raksturoja pagājušā gada budžets, bet bija cerība vēl uz šā gada budžetu. Cerību nav, un tas parādās 2004.gada budžetā, kur ir tendence ar vienu roku dot un ar otru roku no iedotā jau atņemt. Tā ir divkosība un liekulība!

Un es gribētu arī šeit atkal uzrunāt savu cienījamo kolēģi Strazdiņa kungu un teikt, ka jūs tiešām esat ļoti neapskaužamā situācijā, un es domāju, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija… nu, kādam no locekļiem tomēr vajadzētu uzkāpt šajā tribīnē un atbalstīt skolotājus un neatļaut noņemt viņu algām. Kolēģi, jūs atceraties, ka pie budžeta grozījumiem ministrijas ierēdņu plānotos 4,5 miljonus latu, kas bija paredzēti skolotāju algu paaugstinājumam pēc Tautas partijas izstrādātā grafika, jau tā samazināja par 1,1 miljonu un vēl samazina.

Un te izskanēja cēlas frāzes par cienīgu Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Nu kā mēs cienīgi integrēsimies, ja mūsu bērniem pat nav vidējās paaudzes datoru skolās, kuru apgāde ir pārtraukta šajā valdībā.

Es aicinu neatbalstīt, nepieļaut skolotāju algu fonda samazināšanu mūsu Latvijas pagastos un pilsētās. Bet atrast naudu papildus, ja mēs gribam papildus finansēt kādas jaunas programmas, nevis uz citu rēķina.

Sēdes vadītāja. Cienījamā Goldes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

S.Golde. Tā ka aicinu neatbalstīt un rūpēties par nākotni ar papildu naudas piesaistīšanu izglītības attīstībai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 68. — Ministru kabineta priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 30, atturas — 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 69. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 29, atturas — 11. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 70. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (JL). Cienījamie kolēģi! Nav šaubu, ka palīdzība un atbalsts Latgales skolām ir nepieciešams. Un jebkura nosauktā summa būtu pieņemama un noteikti atbalstāma. Arī šogad Latgales skolas netika aizmirstas, skolu sakārtošanas jautājums ir arvien aktuāls. Tas nav izdarāms viena gada laikā, tas ir daudzu gadu ieguldījums. Šogad novembra budžeta grozījumos “Jaunais laiks”, Latvijas Pirmā partija, Zaļo un Zemnieku savienība, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstīja Latgales skolas, piešķirot 255 500 latu, bet Latgalei — 409 000 latu.

Šodien iesniegtajos priekšlikumos 2004.gada budžetā redzam daudzas skolas, kurām līdzekļi, mērķdotācijas jau ir piešķirtas budžeta grozījumos.

Astoņi priekšlikumi, ir atvēlētas summas sekojošām Latgales skolām, kuras finansējumu saņems jau šogad, un tās jau var pabeigt savus iecerētos darbus. Un tās būtu: Krāslavas rajona Izvaltas katlumājas remontam — 7000 latu, Indras vidusskolas trešā stāva un jumta renovācija — 25 000 latu, Balvu rajonā Viļakas pamatskola un Viļakas Valsts ģimnāzijas energoefektivitātes paaugstināšanai — 16 000 latu, Balvu vidusskolas sporta zāles kapitālajam remontam — 36 000 latu, Rēzeknes rajonā Maltas 1.vidusskolas avārijas stāvokļa novēršanai — 20 000 latu, Adamovas sanatorijas tipa internātskolas siltināšanai — 36 000 latu, Ciskadu sanatorijas internātskolas siltināšanas un apkures sistēmas remontam — 37 000 latu, Ilzeskalna pamatskolas mācību apstākļu uzlabošanai — 20 000 latu, Ludzas 2.vidusskolai avārijas stāvokļa novēršanai — 20 000 latu, Aglonas vidusskolai — 34 000 latu, Rudzātu speciālajai internātskolai mājturības kabineta iekārtošanai — 4500 latu. Kopā 255 500 latu.

Piešķirot finansējumu, ir novērtēta vajadzība, steidzamā nepieciešamība remontdarbiem. Arī nākošajā gadā ar Saeimas lēmumu sadalāmajā finansējumā Latgales programmai mācību līdzekļiem, iegādei tiek piešķirti 19 600 latu. Tas nav daudz, bet ir varianti šā jautājuma risināšanai. Daudzu skolu siltināšanas un rekonstrukcijas projekti tiek rūpīgi izvērtēti, lai varētu tos realizēt 2004.gadā. Iepazīstoties ar mācību iestāžu sporta zāļu tāmēm, brīžiem nākas secināt, ka to celtniecības izmaksas ir krasi atšķirīgas — no 180 000 līdz 460 000 latu. Dažām būvēm jau ir iztērēti 300 000 latu. Bet celtniecības beigas vēl nav redzamas. Tāpēc reāli ir jānovērtē izmaksas.

Latgales programmas sakārtošana un izvērtēšana dos daudz lielāku ieguldījumu labai, kvalitatīvai izglītībai. Latgales programma darbojas. Un katram no mums ir jāpieliek vislielākās pūles, lai sakārtotu mūsu valstī… lai godīgi pildītu savu darbu, atbildētu par katru ekonomiski izlietotu latu. Sekmīga ekonomiskā attīstība un nodokļa iekasēšana, taupīga un mērķtiecīga piešķirto līdzekļu izlietošana — šāda pieeja nodrošinās Latgales attīstību Latvijas valstī. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Augsti godātie deputāti! Es negribētu, kā vienmēr, esmu centusies no šīs tribīnes runāt pieklājīgus vārdus, lietot to vārdu, kurš man šobrīd ir jāsaka, jo nekā savādāk kā par liekulību es nevaru dēvēt to, kas notiek attiecībā pret Latgali, nosaucot, ka Latgales programma darbojas. Ja Latgales programma darbojas, priekšlikumā, kurš paredzēts nākamā gada budžetā, frakcijai “Jaunais laiks” ierosinot ar Saeimas lēmumu sadalāmajā finansējumā 19 600 latus piešķirt Latgales programmai, tad tālākie daudzpunkti ir aizpildāmi katram ar savu izpratni un attieksmi pret to, kāda tad patiesībā “Jaunā laika” valdībai ir attieksme pret Latgali.

Tikai daži fakti. Latgales programma darbojas patiesībā kopš Augstākās padomes laikiem. Tad, kad reāli Latvijas parlaments, atjaunojot Latvijas valsti, lēma par to, ka būs īpašs atbalsts pašvaldībām, dibinot skolas, latviešu valodā atverot jaunas klases, veicinot divu plūsmu skolu pāriešanu latviešu plūsmā. Es varu saukt ļoti daudzas skolas, kuru piemērs ir tam, ko ir panākusi un izdarījusi Latgales programma tajos gados, ko sauc par apmēram 12 gadiem, tās darbības laiku, izņemot 2003.gadu, kad Latgales programma kā sīka, nebūtiska, niecīga un neatbilstoša, un pārlieki tērīga tika svītrota no Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvātā valsts budžeta projekta, šobrīd to atjaunojot ar 19 600 latiem.

Paldies par to, ka tiek atjaunota apakšprogramma. Tas ir vienīgais, ko es varu teikt visu Latgales skolotāju un visu Latgales gaidītāju vārdā. Viņi ir ļoti pacietīgi, un viņi tiešām gaidīja, ka varbūt šā gada laikā kaut kas mainīsies. Diemžēl! Un, ja Rekavas vidusskola šobrīd mums ir latviešu vidusskola, tad tas ir, tikai pateicoties Latgales programmai. Ja Balvos ir Balvu amatniecības vidusskola, tad tas ir, pateicoties tikai un vienīgi Latgales programmai, ka viņi bija spējīgi panākt no nulles pozīcijas, nodibinot kā pašvaldības mācību iestādi, un panākot un pierādot savu pastāvēšanu un savu labo izglītības kvalitātes piedāvājumu, nonāca līdz labai, lielai investīcijai no valsts budžeta, kas notika pagājušajā gadā, aizpagājušajā gadā, lai varētu šī skola pārvērsties par vienu no labākajām mācību iestādēm ar mācību bāzi, kura vēl aizvien nav pabeigta. Un tai atkal būtu vajadzīga palīdzība, lai Latgales skolēni var saņemt arī labus amatus un labas specialitātes.

Tā ir liekulība, un cita vārda man nav, ko es varu teikt, jo koalīcijas partneru kvotas, kuras jūs realizējat no šiem līdzekļiem, ko nosaucat par ar Saeimas lēmumu sadalāmo finansējumu, jūs nevarat atrast vairāk par 19 000, tad kā jūs to sadalīsiet, kam jūs dosiet, kam nedosiet? To jūs neatklājat, kādam mērķim, dotācijām, kādam, kurš jums ir iepaticies? Kādam, kurš jums ir īpaši izprasījis? Jūs neatklājat itin neko! Kāda tad būs metodika? Vai tā ir tā atklātība, ka jūs šeit varat atļauties atklāti pateikt, ka Latgales programma darbojas? Bet patiesībā jūs noslēpjat pilnīgi visu, kādiem mērķiem jūs izdalāt šos 16 000 ... 19 600 latus. Ja jau šī programma tiek atjaunota, tad atjaunojiet to vismaz iepriekšējā gada līmenī — šos 115 vai 117 tūkstošus latu, kā to paredz Tautas partijas nākošie divi priekšlikumi, par kuriem vienlaikus tātad es arī šobrīd runāju. Jo faktiski tas ir nepieciešams tāpēc, lai visi Latgales rajoni varētu pretendēt uz šo finansējumu vienlīdzīgi, un nebūtu ne labāku, ne sliktāku, bet būtu tik tiešām pēc vajadzības. Un tas, ko mēs esam snieguši savos priekšlikumos ar motivāciju — paplašināt vispārējās izglītības programmas Latgales apakšprogrammas sadaļu un finansējumu ar latviskas vides nostiprināšanai nepieciešamajiem līdzekļiem katrā vietā un katrā skolā, par ko lemj uz vietas Izglītības pārvalde un skola, un pašvaldība, skolotāju atbalstam, kuri māca latviešu valodā, un mācību līdzekļu iegādei visos priekšmetos latviešu valodā mācāmajās skolās Latgalē. Šādu atbalstu jūs neesat saskatījuši par iespējamu. Tā ir vienīgi liekulība, ar kuru jūs šobrīd mēģināt mums aizlāpīt, tā teikt, to caurumu, kurš ir izrauts pagājušajā gadā, un tā vietā nav nācis itin nekas, nedz investīcijās pašvaldībās, nedz kāda cita veida kompensācijas. Tas, ko uzskaitīja Ostrovskas kundze, tie ir tādi sīki, mazi ielāpiņi ar dīvainām metodikām iegūti, un nav pelnījušas iepriekšējās valdības tos pārmetumus, ko jūs sakāt. Ja šai programmai būtu bijusi slikta reputācija, ja šī programma nebūtu darbojusies tiem mērķiem, kādiem tā tika izveidota pirms 12 gadiem, tādā gadījumā tā nepastāvētu šos 12 gadus, tādā gadījumā visi tie, kuri ir saņēmuši vai kuri nav varējuši saņemt kritēriju dēļ šīs programmas atbalstu, būtu sen beiguši šīs programmas vai pieteikuši šīs programmas beigu stundu. Diemžēl tā nav bijis.

Es lūdzu atbalstīt nākošos priekšlikumus, lai gan, protams, arī šie 19 000 ir vajadzīgi. Bet lai arī 71. un 72. priekšlikums būtu atbalstīts no deputātu puses, lai Latgales programma patiesi darbotos, Ostrovskas kundze. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Vai deputātiem ir… Vai deputāti lūdz balsojumu par frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu? Nē. Deputātiem pret 70.priekšlikumu iebildumu nav.

B.Brigmane. 71. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts iepriekšējā — 70.priekšlikumā. Daļēji.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Dzintars Ābiķis. Vēršu deputātu uzmanību. Pirmo reizi runāšanai laiks ir atvēlēts — 5 minūtes, otro reizi — 2 minūtes. Lūdzu pieturēties pie reglamenta!

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Es gribu atšifrēt šo priekšlikumu, jo šeit ir rakstīts “Latgales programma”, bet mūsu iesniegtajā priekšlikumā ir rakstīts “Latgales programma latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai, tajā skaitā skolotāju sagatavošanai, mācību līdzekļu iegādei”.

Papildinot to, ko teica Rugātes kundze. Tā summa, ko “Jaunais laiks” ir atvēlējis šim mērķim, laikā, kad nākamgad 2004.gada 1.septembrī ir jāuzsāk vidusskolās izglītības pāreja pamatā uz latviešu valodu, ir vairāk nekā smieklīga. Īstenībā tas ir spļāviens sejā Latgalei. Jo pat visnelabvēlīgākajos finanšu gados, pat banku krīzes gados mēs piešķīrām Latgalei latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai izglītībā vismaz sešas reizes lielāku summu, nekā jūs atļāvāties to izdarīt šogad.

Cienījamais Tabūna kungs, kas vienmēr tik kaismīgi ir aizstāvējis Latgales latviskošanu! Es vēlreiz gribu atgādināt, ka šis mūsu priekšlikums ir latviešu valodas pozīciju nostiprināšanai un cieši saistīts ar izglītības reformu, kurai jāstājas spēkā 2004.gada 1.septembrī. Kā to varēs izdarīt, paveikt Latgalē, kurā dzīvo tikai 42% latviešu no visiem iedzīvotājiem, nepiešķirot mācību iestādēm papildu finanses, nepiešķirot papildu finanses pašvaldībām, lai tās varētu labāk nodrošināt skolas ar mācību literatūru un citiem mācību uzskates līdzekļiem, lai tās finansiāli atbalstītu skolotājus? Kā pie šīs summas — 19 000, kas ir vairāk nekā smieklīgi, kā to varēs izdarīt?

Es nezinu, es ļoti aicinu tos, kam tiešām rūp mūsu izglītības sistēmas nostiprināšana, mūsu izglītības sistēmas latviskošana, kam tiešām reāli rūp 2004.gadā iecerētā izglītības reforma, atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Ābiķa kungs! Jā, es esmu aizstāvējis Latgali, Latgales skolas un to turpināšu darīt, ne tikai būdams deputāts, bet jebkurā statusā atrodoties.

Un es šobrīd pēc būtības gribu pateikt, ka es iestājos par Latgales programmu, aizstāvēju to, un ir bijušas vairākas sarunas ar izglītības un zinātnes ministru Šadurska kungu par šo programmu. Bet diemžēl Šadurska kungam drusciņ šī nostādne ir bijusi savādāka. Bet Latgales skolas… Latgales skolām netiek darīts pāri! Runāsim atklātu valodu un Ostrovskas kundze jau te nosauca faktus. Latgales skolas šogad budžeta grozījumos dažādiem remontdarbiem lielākoties, bet diemžēl arī Latgales programmā… jo bieži tika izmantota nauda tieši šiem mērķiem. Šī nauda ir daudz lielāka, nekā kādreiz agrāk bija Latgales programmā. Runāsim nu skaidru valodu! Tā kā. Es uzskatu, ka nākotnē vajadzētu tomēr atgriezties pie šīs Latgales programmas, jo šo naudu, kuru dalīja attiecīgās institūcijas, Latgales rajonu skolu pārvaldes kopā ar ministriju, zināja drusciņ labāk, kurām skolām dot, kādiem nolūkiem, vai latviešu valodas stiprināšanai vai varbūt attiecīgi remontdarbiem. Tagad šī summa ir daudz lielāka… daudz lielāka summa, kura ir sadalīta Latgales skolām gan šī gada budžeta grozījumos, gan nākamā gada šajā budžetā, ko mēs apspriežam… Lūk, ir liela, lielāka. Bet varbūt ne tik racionāli sadalīta. Ziniet, es runāju gandrīz ar visu skolu direktoriem, Latgales skolu direktoriem, kuriem iedalītas šīs summas pietiekami lielas, patiešām lielas summas — 20, 30, 37 pat tūkstoši… Un viņiem pat būs grūti apgūt šīs summas, jo laika ir palicis, it īpaši šogad, pietiekami maz. Bet gan jau nu viņi pratīs, tā sakot, naudu nemest vējā.

Tādēļ es domāju, ka nākotnē mēs varētu atgriezties pie šīs Latgales programmas, jo uz vietām cilvēki kopā sadarbībā ar ministriju šo naudiņu mācēs sadalīt daudz labāk. Bet tas, ka Latgales skolas ir atstātas novārtā, nav taisnība. Nauda ir iedota krietni lielāka. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāte Anta Rugāte. Otro reizi… Pirmo reizi. Es atvainojos.

A.Rugāte (TP). Broļ, Pīter, as tev kai latgalīšam soku, — beidz bļuzgnēt. Tu narunoi patīseibu! Pasoki sovim latgalīšim tu, kū tu eistini dūmoi. Un dūmoi tu vīnu, bet runoi tu citu, a bolsoi tu vēl sovaižōk.

Lieta ir pavisam cita, godātie kolēģi! 20 000 latu, ko jūs piešķīrāt pagājušā gada... tas ir, šīgada budžeta grozījumos Ludzas 2.vidusskolai, kas lieliski realizē bilingvālās izglītības programmu.

Es lūdzu paklausīties, kolēģi! Tas ir mūsu gods, par ko es šobrīd runāšu! Pareizāk sakot, varētu tas izvērsties par pamatīgu negodu valdošajai koalīcijai un valdībai kā tādai. Ja šobrīd šīs skolas renovācijai, katastrofālas situācijas novēršanai ir nepieciešami 180 000 latu, kas ir kā priekšlikums, ko Tautas partija ir iesniegusi šajā nākošā gada budžetā, tas ir noraidīts. Jūs esat “aizlāpījuši” liekulīgi “caurumiņu” un 20 000 latu esat piešķīruši budžeta grozījumos šajā gadā. Un četras reizes no šīs tribīnes jūs to rādāt kā labāko, lielāko un palielinātāko piešķīrumu! Te nav ar ko lielīties, jo situācija, lūk, kāda. Ka šai skolai, kas atrodas pierobežā, ir labi kontakti arī ar kaimiņvalstīm, ieskaitot ar Krieviju. Un, ja no Krievijas puses tiek piedāvāta palīdzība šīs skolas uzlabošanai un šīs skolas remontam, tad, kad šī nauda tik, cik tā ir nepieciešama šim projektam, tiks piedāvāta pašvaldībā, jūs domājat, ka pašvaldība spēs no tās atteikties, ja šajā skolā mācās tūkstoš bērnu?! Ja šī ir vienīgā skola, kurā realizē bilingvālo izglītību tiem, kuri pāriet uz latviešu valodu? Ja otra skola — Ludzas ģimnāzija — arī ir tūkstoš bērnu piepildīta un pārpildīta? Un šīs ir tikai divas skolas, kuras ir Ludzas pilsētā!

Tad, ja — Latvijas valdībai par kaunu — Ludzas pilsētas pašvaldība būs spiesta pieņemt šo dāvinājumu vai ziedojumu, ko tad jūs teiksiet? Varbūt tad beigsies šī liekulība?

Lūdzu balsosim “par” 72.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Es gribu arī atbalstīt visus šos priekšlikumus par Latgales programmām. Un kāpēc? Tās skolas, kuras ir Latgalē, ir daudz vecākas un daudz sliktākā stāvoklī nekā šeit, centrā. Un tāpēc šī valdība šajā budžetā arī nevarēja atteikt, ka vajag tur izdalīt naudu, par ko nedomāja ne iepriekšējā budžetā, kā arī nedomāja neviena no iepriekšējām valdībām.

Atbalstīsim šos priekšlikumus!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns, otro reizi.

(Starpsauciens.)

P.Tabūns (TB/LNNK). Kolēģe Rugātes kundze! Ir svarīgi palīdzēt Latgalei. Bet ar runāšanu palīdzēt nevar. Un es šeit skaidri un gaiši, iepriekšējo reizi uzstājoties, teicu, ka es uzskatu, ka vajadzētu atgriezties pie Latgales programmas un iedot naudu lielāku nekā 100 000, kā mēs parasti apmēram izdalījām... 100 000 —110 000... Un, cik redzams, to mēs spējam, un Latgalei ir izdalīta šī nauda daudz lielākā apmērā. Bet vienkārši skolām pietiekami lielas summas, kuras uz vietām cilvēki zinātu daudz labāk sadalīt.

Par konkrētu palīdzību. Tā ka nevajadzētu šeit nākt tribīnē un apelēt pie cilvēku jūtām drīzāk, tikai vārdos palīdzot, bet nevis darbos. Jo vārdos mēs, Latgales deputāti, pozīcijas deputāti, mēģinām risināt pašlaik jautājumu arī par Latgales slimnīcām, arī par šo pašu 9 un 5% pievienotās vērtības nodokli. Par to koalīcijas partneri jau ir runājuši, vēl būs speciāla sanāksme. Tāpēc mēs risinām šīs lietas, lai praktiski patiešām tiktu sniegta palīdzība Latgalei dažādās jomās — gan skolām, gan slimnīcām, lai tās nepārprofilētu varbūt vai nelikvidētu, Dievs pasarg’, un tā tālāk. Tā ka, cienījamā Rugātes kundze, jūsu uzstāšanās bija, tā sakot, tikai asaru birdināšana. Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis — otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Jā, bet cienījamais Tabūna kungs! Jūsu uzstāšanās bija miglas pūšana acīs gan klātesošajiem deputātiem, gan arī visiem Latvijas un Latgales iedzīvotājiem. Jo, pirmkārt, šis mūsu priekšlikums ir saistīts ar latviešu valodas nostiprināšanu. Un šī summa, ko atvēlēja valdība šim mērķim, šobrīd ir sešas reizes mazāka, nekā to atvēlēja pat banku krīzes gadā. Un, kas attiecas uz skolu remontiem vispār, tad diemžēl kopumā tās summas, kas ir piešķirtas nākamajā budžetā, ir neskaitāmas reizes mazākas nekā tās summas, kas tika skolu remontiem piešķirtas iepriekšējās valdības laikā, jo šī valdība ir atteikusies pilnībā no skolu atjaunošanas programmas. Es gribu atgādināt, ka iepriekšējās valdības laikā 130 skolas Latvijā tika atjaunotas un izremontētas par valdības līdzekļiem. Šobrīd jūs kā alternatīvu esat piedāvājuši tikai Latgalē 8 skolām nelielus remontus. Nav nekas te vairāk, Pēter Tabūna kungs! Finansējums Latgales skolām ir stipri samazināts nākamā gada budžetā. Tas ir nožēlojami! Un nožēlojami, ka jūs vēl maldināt radioklausītājus, tajā skaitā radioklausītājus, kas šobrīd Latgalē klausās šo translāciju! (Starpsauciens no zāles: “Mācies rēķināt! Aizbrauc uz Latgali!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jā, es saprotu. Tad, kad sākam runāt par Latgali, ļoti bieži ir daudz aizstāvju un ļoti daudz ir Latgales mīlētāju. Un šinī sakarībā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK latgaliešu atbalsta grupas vārdā esmu pilnvarots atgādināt vienu latgaliešu sakāmo vārdu: “Latgaļīts ar kūku rūkā strāšnōks nakai tīgers kokai!”

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs — otro reizi.

A.Golubovs (LSP). Ļoti labi, Dobeļa kungs, ka jūs atgādinājāt tieši šo sakāmvārdu. Un es gribu jums pateikt, ka, ja jūs tagad nebalsosiet tā, kā vajag, tad ar to koku pa galvu arī dabūsiet! (Zālē smiekli, aplausi.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 71. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 72. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 70. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 73. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 70.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 74. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam izdalīt 300 000 latu tieši mācību literatūras iegādei skolām. Krievu skolām latviešu valodā. Kam ir paredzēta tagad šī nauda šajā budžetā? Jaunsardzei. Un tieši kam? Lai paceltu patriotismu un labo attieksmi pret šo valsti. Neko labāku jūs nevarēsiet izdarīt, kā piešķirt 300 000 krievu skolām, lai iegādātos mācību literatūru latviešu valodā. Nobalsosim par to!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Golubova kungs tiešām uzprasās dabūt ar to koku. Jo ko te viņi piedāvā? Viņi piedāvā atņemt līdzekļus Jaunsardzes attīstībai. Protams, noņemt līdzekļus Jaunsardzes attīstībai un atdot krievu skolām. Nu ģeniāli! Es tomēr domāju, ka sen bija laiks nedaudz citādi skatīties uz šiem jautājumiem, it īpaši uz tiem, kas skar mācības. Un skaidri un gaiši pasaku — rokas nost no Aizsardzības ministrijas budžeta! Rokas nost no Jaunsardzes! I nedomājiet šeit grābstīties, citādi dabūsiet ne tikai ar koku, bet ar kaut ko smagāku!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Man ir neliels izbrīns par to, kāpēc šis priekšlikums vispār ir nonācis līdz Saeimai, jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai to vajadzēja noraidīt pēc būtības, jo Latvijā vienkārši nav krievu skolu. Latvijā ir skolas, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas, un latviešu valodas mācību grāmatas ir vajadzīgas, piemēram, Latgalē arī Daugavpils un Rēzeknes poļu skolām, kas nav krievu skolas. Tā ka īstenībā šis priekšlikums vispār nebūtu balsojams. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 74. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 75. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Pirms konkrēti runāt par šo priekšlikumu, es dažos vārdos paskaidrošu, varbūt daudzi deputāti nezina, kā tiek finansēta mūsu izglītības sistēma. Kaut vai divi piemēri.

Ja vispārējās izglītības mācību iestādes tiek finansētas no diviem avotiem (tas ir, valsts pedagogu darba samaksa un uzturēšana — pašvaldība), tad profesionālās izglītības mācību iestādes nospiedošais vairākums, vairāk nekā 90%, ir valsts izglītības iestādes. Tas nozīmē, ka visu — gan uzturēšanu, gan programmu īstenošanu, gan pedagogu algas — maksā no valsts budžeta.

Kopš 2001.gada profesionālā izglītībā ir ieviests normatīvs, kurš paredz, kāds finansējums uz vienu audzēkni paredzams jeb vajadzīgs, jeb ir nepieciešams izglītības iestādei programmas īstenošanai un uzturēšanai. Tātad šā gada 1.septembrī audzēkņu skaits profesionālās izglītības iestādēs samazinājās par 10%. Kāds šeit secinājums? 10% — tas nozīmē: nav audzēkņu, nav problēmu. Finansējumu nevajag. Mēs zinām populāro teicienu — nav cilvēku, nav problēmu. Šinī gadījumā — kāpēc es gribu vilkt paralēles ar to, ka nav audzēkņu, nav problēmu. Es negribu aizstāvēt to, ka visas profesionālās izglītības iestādes sniedz perfektu izglītību, kura ir konkurētspējīga, teiksim, darba tirgū… beidzēji, audzēkņi un tā tālāk.

Bet problēma jau ir jārisina pēc būtības. Ja samazinās audzēkņu skaits par 10%, tas nozīmē, ka ēku uzturēšana paliek spēkā, finansējums nav adekvāts. Finansējums neseko līdzi. Un tāpēc es gribu pāriet pie konkrēta priekšlikuma, lai jūs saprastu, ka šī summa — 1 518 700 lati — ir tieši tas, kas ir šobrīd ārkārtīgi nepieciešams profesionālās izglītības iestādēm.

Protams, mēs varam nebalsot. Ja vienā mirklī vai, teiksim, kādu rītu premjers ir pamodies un pēkšņi pasaka, ka katrai ministrijai ir jāsamazina budžets par 10 vai par 7%, tad jūs redzat, kādā veidā notiek šī samazināšana. Konkrēti Izglītības un zinātnes ministrijā. Konkrēti. Precīzi.

Tātad es aicinu atbalstīt šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie kolēģi! Šī summa tātad nodrošina tikai esošās profesionālās izglītības apmācāmo tālākizglītību arī nākamajā gadā. Šobrīd izglītības un zinātnes ministru es nemanu, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē mēs ļoti rūpīgi prasījām — ko tas nozīmē praktiski — par 10% samazināt finansējumu? Praktiski tas nozīmē… ministrs paskaidroja to, ka tas nozīmē skolu pakļaušanu vienai ministrijai ar nākamā gada vasaras vidu, 1.jūliju laikam, bet tas nozīmē arī līdz 10 skolu optimizāciju. Tie ir ministra vārdi. Es prasīju: vai slēgšanu? Mēs varam iekavās rakstīt vārdu “slēgšana”? Kopējais profesionālo skolu skaits nav Latvijā nemaz tik liels, tas nesasniedz sešus desmitus. Un cienījamie draugi arī, kas te stāstīja par Latgales programmām visām, painteresējaties pie sava ministra, cik tad Latgales skolu būs šajā desmit skolu sarakstā, kurš gan ir paredzēts vairākiem gadiem, bet tātad desmit skolu optimizācija, tāpat kā Circenes kundze ir pateikusi — 30 slimnīcu optimizācija kaut kādā periodā… Nu, cik tad tur būs to Latgales skolu. Tātad 10 skolu slēgšana tuvāko gadu laikā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balstot par 75. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 76. — deputāta Ābiķa priekšlikums. Komisija neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Paveroties budžeta projekta tabulās, mēs redzam, ka ne tikai opozīcijas deputāti ir sapratuši, ka profesionālās izglītības sistēmai ir nepieciešams lielāks finansējums, bet arī — gods kam gods — pozīcijas deputāti Leopolds Ozoliņš un Arvīds Ulme ir iesnieguši priekšlikumu, kas aicina palielināt finansējumu profesionālās izglītības iestādēm.

Es ilgi nekavēšu jūsu uzmanību, bet nosaukšu tikai divus ciparus. Salīdzinājumā ar 1999.gadu izdevumi kapitālieguldījumiem profesionālajām skolām nākamā gada budžetā ir samazināti trīs reizes. Es atkārtoju — trīs reizes, salīdzinot vēl ar 1999.gadu. Savukārt investīciju apjoms, es atkārtoju, investīciju apjoms, tātad ieguldījumi profesionālās izglītības attīstībā ir samazinājušies 20 reizes. Es atkārtoju — 20 reizes! Un tāpēc šis mans priekšlikums ir: lai kaut vai ar šo nelielo summu, kaut nedaudz profesionālo skolu nodrošinājumu tuvinātu Ministru kabineta noteiktajam minimālā finansējuma normatīvam, jo šobrīd tas finansējums, kas tiks piešķirts profesionālajai izglītībai nākamgad, ja neatbalstīs šos mūsu priekšlikumus, diemžēl pat nenodrošina nekādu minimumu, ko ir noteikusi pati valdība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ausma Ziedone–Kantāne.

A.Ziedone–Kantāne (JL). Tā... Godājamā un cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie ministri un godātie mani kolēģi! Es gribētu sākt savu runu un atbildēt Gundara Bērziņa kungam. Viņš.. jūs esat tik daudz runājis... es ilgi neesmu runājusi... Es gribētu jūs piesaukt un atgādināt, ka jūs mūs vienmēr salīdziniet ar Einaru Repši un pēc tam ar tādu nenozīmīgu zvirbuļu baru. Es domāju, ka tas kāsis, kas ir izveidojies ar Einaru Repši priekšgalā, ir... parāda šodien jau, ka otrie, trešie un ceturtie putni ir izauguši un ir jau nostiprinājušies. Un es gribētu runāt par vienu tādu putnu, un proti, izglītības un zinātnes ministru Kārli Šadurska kungu (No zāles deputāts Gundars Bērziņš: “Par ko viņš ir kļuvis? — kovārni...”), kura gudrā un uz rezultātu orientētā finanšu vadība esošā budžeta ietvaros, kā mēs zinām, par 6,4% no bāzes budžeta tika samazināts, viņš ir spējis un mācējis 2004.gadam palielināt budžetu Izglītības un zinātnes ministrijai pāri par apmēram pusmiljonu. Un es jums gribu nosaukt to, kas pat vispār līdz šim nekad nav bijis. Un sākšu varbūt ar šīm prioritātēm, un proti. Pirmo reizi ministrijas budžetā tiek paredzēti līdzekļi — 27 000 — izglītības atbalstam latviešu diasporai Krievijā. Tātad finansējums tiek plānots un paredzēts tiem skolotājiem, kas strādā Krievijas skolās un māca latviešu valodu. Te būs paredzēta naudiņa gan... paredzēta pedagogu algām, ceļa izdevumiem un ceļa materiāliem. Tas ir viens.

Mums pieaug līdzekļi mācību literatūras iegādei apmēram ap pusmiljonu, drusku pat vairāk. Tas ir salīdzinājumā ar pagājušo — 2003.gadu, kad bija 1,74 lati uz vienu izglītojamo bērnu, šodien ir... nākamgad būs 3,51 lats. Mēs esam palielinājuši pedagogu darba samaksu, algu šogad, un līdz nākamā gada septembrim par vairāk nekā 1 miljonu, un tiek plānota pedagogu darba samaksas paaugstināšanai alga no 2004.gada 1.septembra pat vairāk... tikai noteikts pēc speciāli izstrādātiem kritērijiem (to gan es pasvītrošu) vairāk par 2,5 miljoniem latu.

Otrs, kas ir ļoti svarīgi. Pirmo reizi 15 gados mums tiek celtas jaunas skolas... Izglītības un zinātnes ministrija… kas nav noticis šajos 15 gados. Un tā ir Cēsu pamatskola ar 500 bērniem, un tā ir Cesvaines ģimnāzija.

Tas ir tas, ko es gribētu atbildēt, tas, kas nav bijis... Ā, piedodiet, un vēl... Nē, ir jau vēl daudz kas, es jūs visus negribu aizkavēt... Es vēl nu ko gribētu atzīmēt... Tie bērni ar fiziskiem un garīgiem traucējumiem... integrācija, jā, vispārizglītojošajās skolās tiek palielināta šī summa par 100 000 latu.

Tagad atbildot par profesionālām skolām manam draugam Ābiķa kungam. Redziet, cik interesanti, tā sastādītā tabula ir ļoti interesanta. Jā, tā ir valsts... tā ir valsts nauda. Bet pie šīs valsts naudiņas, respektīvi, ko tētis un mamma dod, tur dod arī vecāmamma ar vecotēvu. Un tā ir Pasaules banka. Un tas vispār netiek ieskaitīts iekšā. Un no 1999. līdz 2000.gadam ir bijuši vairāk nekā 3 miljoni. Kaut gan man jau nevajadzētu... mūsu partijai atbildēt par 1999.gadu. Bet es, tā kā Ābiķis ir mans draugs, es viņam ciešu līdzi... Šī summa arī ir mazinājusies uz leju. Tas ir viens. Un vēl šogad ir 250 000 no Pasaules bankas. Vēl šogad tiks investēts šīm speciālajām skolām.

Un tad nākamais, ko es gribu tiešām uzsvērt. No struktūrfondiem, kas ir tikai paredzēts šīm profesionālām skolām, ir 6,6 miljoni eiro, kuri mums ir jāapgūst no 2004.–2006.gadam. Tā ir milzu liela nauda! Tā ka lūdzu, tā visa būs. Un, ja mēs runājam godīgi, tad runāsim godīgi.

Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Par putniem runājot, putni ir dažādi. Cīrulītis, kas skaisti čivina no rīta. Ir stārķītis, kas vardīti norij, ir tāds liels, melns putns, kurš ēd ne visai labu barību. Tā ka putni ir dažādi.

Bet par profesionālo izglītību. Profesionālā izglītība, šis finansējuma samazinājums un tās skaistās runas, ka tik un tik eiro mums sekos, tas tā būs, tas tā notiks. Bet, piedodiet! Es iepriekšējā uzstāšanās reizē jau teicu: “Nav skolēna, nav problēmu!” Neseko šis eiro, šie 10% audzēkņu, kuri pamatā ir pēc pamatizglītības vai nepabeigtas pamatizglītības, piedodiet par izteicienu, slīpēs trotuārus. Slīpēs trotuārus!

Jo ņemsim vērā vēl vienu lietu, ka profesionālās izglītības iestādes, lai cik tas skumji nebūtu šodien, arī tajā pat laikā pilda, piedodiet, arī sociālās funkcijas, īpaši laukos un mazpilsētās. Tā ka, ja mēs samazinām katru gadu par 10 skolām un samazinām finansējumu, loģiski, par desmit, sauksim tā, procentiem, tad mēs varam rēķināt, cik šo bērnu paliks uz ielas. Un tad būs darbs Baštika kungam. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vai deputātam Gundaram Bērziņam pietiks ar 4 minūtēm? Lūdzu, deputāts Gundars Bērziņš. (Starpsauciens: “Par putniem!”)

G.Bērziņš (TP). Jā, par putniem arī. Cienījamie kolēģi! Arī tie, kas mācījās bijušajos padomju laikos, zina, ka, salīdzinot kādus datus, tika izmantots 1917.gads. Jo tad nāca pie varas komunisti, visu sagrāva, un tad varēja celt. Un netika izmantots 1913.gads, pirms Pirmā pasaules kara, kad Krievija bija viena no ekonomiski spēcīgākajām valstīm.

Kantānes kundze, pēc jūsu nākšanas pie varas jums ilgi būs ko celt, bet tikai vienu gadu jūs varēsiet minēt kā pirmo, tas ir, šo gadu. Tad jums būs, ko celt.

Un, redziet, kā ir ar tiem putniem. Es nezinu, no kuras lugas bija šī izrāde, bet jūs runājāt par kāšiem. Tad ir viena tāda lieta. Kāšos lido gājputni. Gājputni ir putniņi, kas padzīvo vieniņā vietiņā, otrā, tur kur siltāk, tur, kur labāk, tur, kur paknābā. Laimīgu ceļu, Ausma! (Zālē smiekli.)

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Jums ir jāpieturas pie konkrētā priekšlikuma! Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 76. — deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 77. — deputātu Ozoliņa un Ulmes priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Cienījamais deputāta kungs, vai jums pietiks ar 2 minūtēm?

Tātad lūdzu turpināsim debates pēc pārtraukuma. Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inesei Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Lūdzu pulcēties uz Ārlietu komisijas sēdi Ārlietu komisijas sēžu zālē! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Oskaram Kastēnam.

O.Kastēns (LPP). Lūdzu deputātus, kas ir Eiropas lietu komisijā, uz Sarkano zāli pulksten 12.30.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.

J.Stalidzāne (LPP). Pulksten 13.00 Sociālo un darba lietu komisija uz sēdi Sociālo un darba lietu komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Vārds paziņojumam deputātam Ērikam Jēkabsonam.

Ē.Jēkabsons (LPP). 19.novembrī Latvijas un Armēnijas parlamentu sadarbības grupu tikšanās Viesu zālē pulksten 9.00.

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Sergejs Fjodorovs, Guntis Bērziņš, Uldis Mārtiņš Klauss, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Pēteris Ontužāns, Leopolds Ozoliņš, Jakovs Pliners, Solvita Āboltiņa, Jānis Urbanovičs, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

Sēdes vadītāja. Tiekamies pēc pārtraukuma pulksten 13.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Turpinām likumprojekta “Par valsts budžetu 2004.gadam” priekšlikumu izskatīšanu. Debatēs pieteicies deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par šo tēmu runā līdzībās, un es gan nezinu, kāds putns ir mana cienījamā kolēģe Ausma Kantāne, bet mana tēma būs veltīta arī putniem. Labāk zīle rokā nekā mednis kokā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, izskatot priekšlikumus par papildu finansējumu, tas ir Ulmes kunga un manu priekšlikumu, izglītības un zinātnes ministrs Šadurskis teica, ka finansēt profesionālo izglītību neesot nekādas jēgas. Jo, lūk, profesionālās izglītības sistēma vispirms esot jāreorganizē jeb, kā te daži teica, jāoptimizē, Zemkopības ministrijas skolas jāpievieno Izglītības un zinātnes ministrijai, nekur nederīgās jāslēdz un tamlīdzīgi, un tamlīdzīgi izteicās ministrs Šadurska kungs. Tas, ka profesionālās izglītības sistēmā daudz kas labojams, šaubu nav, bet jautājums — kā to darīt? Un vai atņemt naudu ir tas labākais veids, kā optimizēt profesionāli tehnisko izglītību? Vai tas atrisinās problēmu?

Nākamajā gadā naudas skolu uzturēšanai paredzēts mazāk nekā šogad. Ja atrēķinām to, kas paliks skolotāju algām un minimālās algas palielinājumam, naudas, ar ko maksāt par siltumu un elektrību, bez šaubām, ir mazāk. Jo ir jau palicis daudz kas dārgāks, un, kā zināms, paliks elektrība un siltums tātad arī dārgāki nākamajā gadā par ievērojamām summām.

Mācībām un remontam tātad naudas nebūs, ēkas turpinās brukt. Ko darīt, ja nākamā gadā skolām sāks atslēgt siltumu un elektrību? Par pašvaldībām un pašvaldības skolu un vidusskolu finansēšanu jau runāja iepriekšējie runātāji. Es gribētu tikai pieminēt to: ar ko nogrēkojušies ir bērni, kuri mācās profesionālajās skolās, kurām pretī ielai ir svaigi izremontētas vidusskolas, un ko ir nogrēkojušies skolotāji, kuriem nav papildu piemaksas pie algas, kā tas ir daudzās pašvaldībās, piemēram, Rīgā — 20–30% mēnesī? Ko nogrēkojušās ir skolas, kurām jācer uz brīnumiem nākotnē, bet jāstrādā tagad, tas ir, šodien un nākamajā gadā? Ministrs saka: “Reformēsim, pievienosim, tad būs!” Bet kad būs un kas būs?

Nākamajā gadā skolām ir paredzēts samazināt audzēkņu skaitu. Kurš rēķinās zaudējumus sakarā ar to, ka pieaugs jauniešu bezdarbnieku vai nepilngadīgo noziedznieku skaits? Jau tagad profesionālās skolas nevar uzņemt visus gribētājus. Pašreiz nedrīkst samazināt uzņemšanu šajās skolās, kurās jau tagad ir konkurss uz vienu vietu. Dažkārt pat trīs līdz pieci uz vienu vietu. Nedrīkst samazināt finansējumu, kas jau tagad ir par 20% mazāks par Ministru kabineta noteikto minimumu. Vajag izdomāt, kā un ko mainīt, nevis samazināt finansējumu. Skolas gaida, kad Izglītības un zinātnes ministrija kaut ko izdomās citādi. Kad tas būs?

Ierosinu — labāk finansēsim skolas tagad, nekā nākotnē finansēsim jaunu cietumu celtniecību.

Tāpēc lūdzu atbalstīt pozīcijas deputātu priekšlikumu par proftehnisko skolu finansējumu! Labāk zīle rokā nekā mednis kokā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Brigmanes kundze.

B.Brigmane. Cienījamie deputāti! Es gribētu tomēr paskaidrot to, ko deputāts Ozoliņš tikko runāja par ministra Šadurska piedalīšanos Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē, kur tika skatīts šis jautājums.

Un pirmais bija jautājums — vai ir lietderīgi dot naudu tām mācību iestādēm, kuras tiešām tiks reorganizētas, kur demogrāfiskās situācijas pēc diemžēl nav šo studentu un kur nav ne konkursu, ne arī kur skolas varētu būt piepildītas, nerunājot par to, ka pārpildītas ar audzēkņiem, un tāpēc Izglītības un zinātnes ministrija ir sākusi ļoti nopietnu darbu, lai reorganizētu, sakārtotu šo te arodizglītības, profesionālās izglītības sistēmu, un tiks tiešām apvienotas vai optimizētas gan tās skolas, kuras bija Izglītības unn zinātnes ministrijas pakļautībā, gan tās, kuras bija Zemkopības ministrijas pakļautībā. Un tātad šī apvienošanas procesa rezultātā iegūsim mēs visi. Skolas iegūs līdzekļus, lai tiešām pāri ielai, kā teica Ozoliņa kungs, būtu labiekārtota skola, kurā mācās un apgūst profesiju mūsu jaunieši, pretī tai skolai, kurā apgūst tikai vidējo izglītību. Un tātad tas bija izglītības un zinātnes ministra galvenais vēstījums, ka ministrija strādā un vēlas jūlijā, kad notiks šis process, lai tiktu piesaistīti līdzekļi tieši tām skolām un tajā daudzumā, kas nepieciešams, lai sakārtotu perspektīvā visu apmācības sistēmu profesionālajā izglītībā.

Lūdzu šobrīd neatbalstīt komisijas vārdā 77.priekšlikumu! (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 77. — deputātu Ozoliņa un Ulmes priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 78. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 79. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Runājot par šo priekšlikumu, es nesaprotu, kā lai novērtē to, ka tik būtiski ir samazināts pedagogu tālākizglītības fonds. Vai tiešām šai valdībai ir izdevīgi, lai apkārt būtu mazāk izglītoti, rūpju nomākti, depresīvi un ar ļoti zemu pašapziņu, bet izcili paklausīgi padotie. Par to liecina tas, ka Ministru kabinetā, pieņemot budžetu 2004.gadam, projektu, pāris minūšu laikā to izdarot, praktiski debašu nebija, un visvairāk ir žēl par to, ka izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs pat necentās aizstāvēt savas nozares attīstību, bet piekrita… jā, tiešām, tik nožēlojamai šīs nozares eksistencei.

Jau pagājušajā nedēļā es runāju, un runāju par Izglītības inovācijas fondu, ko diemžēl valdošā koalīcijā nepieņēma un nobalsoja “pret”. Savukārt pamatizglītības mācību satura reforma atlikta uz 2005.gadu. Ministra kungs ir izveidojis savu konsultatīvo padomi, taču ne ministrs un ne šī un ne cita padome nevieš skaidrību, kas un kā realizēs laikam gan pilnmēness naktī dzimušās idejas par kristīgās mācības ieviešanu, ābeces perioda ieviešanu pirmsskolā. Vai tam ir sagatavoti pedagogi?

Kas un kā mācīs dzimto valodu? Vai kā likumu krājumu? Vai tomēr ikdienas lietojumam? Domas dalās Izglītības un zinātnes ministrijā vēl šodien, jo atkal ministrs nolēmis sasaukt teorētiķus un praktiķus, lai lemtu, kā tad īsti mācīt — komunikatīvā ceļā vai atbalstīt tradicionālo lingvistisko pieeju, tas nozīmē tādu, kas vairāk balstīta uz gramatikas mācīšanos.

Bet, kā atzīst Liepājas Pedagoģiskās akadēmijas doktore Diāna Laiveniece, valsts mērogā diemžēl — diemžēl! — dzimtās latviešu valodas mācīšanas zinātniskā pamata attīstība vispār nav notikusi. Tātad viss ir būvēts uz smiltīm. Un es varu piekrist vakardienas raidījumā, Dombura kunga raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, cienījamā Alberta Bela atzītajam: “Nu mēs taču šo māju būvējam pilnīgi aplami! Mēs nesākam no pamatiem. Mēs raustām logus, durvis, pa reizei nopūsto jumtu mēģinām kaut kādā veidā uzlikt atpakaļ.”

Vēl skumjāk ir tas, ka, darbojoties Baltijas asamblejā, tiekoties Paņevežā Izglītības, kultūras un zinātnes komitejā, bija skumju klausīties, cik tālu ir tikuši lietuvieši, kādu atbalstu un vērību, un attieksmi viņi veltī skolotāju tālākizglītībai. Protams, mēs, visas trīs Baltijas valstis, secinājām, ka ļoti daudz ir jādara pedagoģijas zinātnes attīstībā. Bet diemžēl jāatzīst, ka visbēdīgākajā situācijā ir Latvijas skolotāji, un tieši tālākizglītības jomā.

Nu, un kas notiks Latvijā? Latvijā diemžēl, ja jau mēs tik ļoti patiesībā iznīcinām, samazinām un iznīcinām šo Skolotāju tālākizglītības fondu, tad acīmredzot, kas tad paliek — viss pašu ziņā vai, vēl sliktāk, viss tiek novelts uz pašvaldībām. Goldes kundze jau runāja, ka diemžēl tiek pārkāpts viens no ārkārtīgi svarīgiem un progresīviem principiem, ka nauda seko skolēnam. Ja līdz šim Latvijas skolās bija iespējams ar šo esošo algu fondu nodrošināt arī skolotāju tālākizglītību un veicināt to, tad diemžēl ar šo lēmumu, ka Skolotāju tālākizglītības fonds patiesībā tiek pārsvītrots... tas tiek pārsvītrots, tad diemžēl arī šeit skolotājiem paliek vairs tikai viņu pašu plānais maciņš — gan šogad, gan arī nākošgad. Un kāds tad ir tas algas pielikums? Mīļie kolēģi, te jau iepriekšējie runātāji runāja... iepriekšējie runātāji atzīmēja, ka diemžēl šis skolotāju maciņš arī būs ļoti, ļoti plāns, lai gan, Kantānes kundze, visu cieņu viņai kā tik tiešām izcilai aktrisei, kuru es ļoti, ļoti cienu, es tomēr gribētu lūgt iedziļināties izglītības jautājumos, un īpaši finansēšanas un satura jautājumos, un tad, es saprotu, ka tā varbūt ir neizpratne, bet tik tiešām, piedodiet, cilvēkiem absolūti runājot un stāstot muļķības, ka tiks paaugstinātas algas, turpat, tajā pat brīdī atņemot, tas ir ciniski, tas ir nekrietni, un nedomājiet, ka skolotāji to nenovērtēs. Īpaši lauku skolu skolotāji, jo viņiem nokļūt līdz rajona centram… Un lai arī pašvaldības būs tik dāsnas, es zinu, ka pašvaldības ir tās, kas neaizmirst un nepamet to skolotāju galīgi…

Sēdes vadītāja. Zommeres kundze, jūsu laiks...

Ē.Zommere. ...savā vaļā, uz šiem pašvaldību rīkotajiem kursiem lauku skolotājam ir ļoti grūti nokļūt. Un līdz ar to lauku skolotājs bez šī Skolotāju tālākizglītības fonda atbalsta jutīsies visgrūtāk, un īpaši mazās pašvaldības. Jā, es zinu, ir atsevišķas pašvaldības... Man prieks par Jelgavas pašvaldību, kas ir izveidojusi savu skolotāju izglītības atbalsta fondu. Bet, mīļie kolēģi, tās nav izeja! Valstiski tas ir ciniski — pamest skolotāju viņa paša vaļā un pašvaldības atbalsta ziņā, tikai atstāt šo daļu pašvaldībām.

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies!

Ē.Zommere. Un vēl. Jā, pēdējo teikumu. Man ļoti daudzi vecāki ir jautājuši: “Kas notiks Latvijā ar izglītību?” Ja skolotāji neiegūst izglītību un ir samazinājies bērnu sekmju līmenis matemātikā, fizikā un daudzos citos priekšmetos, vai tiešām Latvija pāries uz maksas izglītību? Jā, diemžēl 40%, dažos rajonos pat 50% vecāku algo privātskolotājus. Vai to jūs gribat? Paldies!

Atbalstiet lūdzu šo priekšlikumu, par kuru es runāju.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Man ir patiess prieks, ka mūsu valstī ir tik daudz labu aktieru, gan profesionālu, gan amatieru. Un ka tik ļoti skaistas runas mēs šodien dzirdam. Vienīgais, man mazliet ir žēl, ka visā šajā politiskajā teātrī jānoklausās mūsu radioklausītājiem, kur ļoti tiek sabiezinātas krāsas, ka tiek piemirsts, ka visi šie labojumi, par kuriem šodien šeit tiek runāts… ir veiksmīgi radītas vienas partijas trīs ministri, viens gan bija students, tad bija pašvaldības vadītājs, un viena bija profesionāla skolotāja. Tas bija ļoti patīkami. Bet tas viss jau nav radies vienā gadā. Nevienu skolēnu nevar iemācīt vienā gadā, arī skolu nevar radīt vienā gadā. Tas ir jādara daudzu gadu garumā. Viegli ir graut, bet ļoti grūti ir atjaunot. Mēs esam atjaunošanas procesā, kur daudz kas bija, piedodiet, sabeigts, ir tagad jālabo.

Es pilnīgi piekrītu, ka ir tālākizglītībai jābūt. Jābūt izglītībai visa mūža garumā. Un es ceru, ka pieaugs mūsu valsts ieņēmumi, būs labāks budžets, mēs varēsim atgriezties pie vēl lielākiem skaitļiem, nekā tie bija iepriekšējā gadā. Un nevajag sabiezināt krāsas, nevajag šeit pārvērst visu traģēdijā. Jo to jau nav grūti izdarīt. Var jau no mušas izpūst ziloni, lai gan kopsummā, kā jūs zināt, ir pieaugušas skolotāju algas, ir pieaugušas līdz ar to arī viņu izglītošanās iespējas. Ir pieaugusi studentu kreditēšana, viņi varēs neatmaksāt kredītus, ja viņi sāks strādāt skolotāju profesijā. Tā ka daudz kas šajos jautājumos sakārtosies. Un viss ir sācies. Ir sākušās investīcijas.

Labi, es arī pilnīgi piekrītu, ka informātikas sistēmas pilnveidošanai mums vairāk ir vajadzīgi līdzekļi, bet nu kompjūterus jau arī nepērk katru gadu. Dabīgi, ka tie jāatjauno. Un es ceru, ka ar labojumiem, budžeta labojumos nākamajā gadā mēs atradīsim līdzekļus arī modernākas tehnikas ieviešanai mūsu skolās, kas ir ļoti nepieciešami.

Tā ka es domāju, ka, mūsu cienījamie kolēģi, vajag skatīties uz šiem priekšlikumiem ar tādu ļoti sapratni. Mēs saprotam, kāpēc tas tā tiek darīts, kāpēc tas tā tiek pasniegts, jo, nu, opozīcijas loma — un tas, dabīgi, mūs ļoti stimulē. Paldies jums par šiem aizrādījumiem. Mēs centīsimies strādāt daudz labāk. Nu, tad jums nākamgad būs grūtāk atrast atkal jaunus argumentus. Bet par cik jūsu aktieru dotības ir ļoti augstas, es ceru, ka arī nākamgad mums būs ļoti interesanti priekšlikumi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Starp šeit sēdošajiem ministriem es neredzu izglītības un zinātnes ministru. Man vienalga, vai viņš slims vai nav slims, bet viņam jābūt šeit. Šeit nav arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārā sekretāra, kuram arī jābūt šeit. Un vajadzētu cīnīties par skolotāju vajadzībām. Un, lai ko jūs runātu vai nerunātu, ja šī summa nebūs pielikta pie Skolotāju tālākizglītības fonda, es nekādā gadījumā negribu sagaidīt, ka šajā gadā ministrija pieprasīs skolotājiem iziet kaut kādus kursus par to niecīgo algu, kuru viņi saņem. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tās ir okupācijas sekas!”)

Sēdes vadītāja. Deputāte Ērika Zommere — otro reizi.

Ē.Zommere (TP). Cienījamais Strazdiņa kungs! Man ir patiess prieks, ka jūs esat ieinteresējies par izglītības jautājumiem. Man būtu vēl lielāks prieks, ja mēs visi kā profesionāļi būtu zinoši vismaz savā tajā vienā jomā, un jūs kā ārstu es cienu tieši jūsu jomā. Bet man būtu ļoti liels prieks, ka jūs būtu nācis šajā Saeimā strādāt Sociālo un darba lietu komisijā. Un es būtu gājusi Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Un tad mums nebūtu tā, kā šajā nedēļā izskanēja tādi brēcieni, tādi kliedzieni, ka jāslēdz ir bērnunami, un tad, redziet, ja jūs strādātu Sociālo un darba lietu komisijā un es tajā komisijā, tad mēs jau runātu abi daudz profesionālāk un būtu lielisks tandēms, bet šobrīd ir tā, ka pēkšņi mēs esam atmodušies, ka bērnunama viens bērns ir pārdzēries. Ziniet, es jums varu pateikt simtiem piemēru, ka jebkurā elitārā skolā ir diskotēkās piedzērušies bērni līdz tādai pakāpei, ka viņi ir jānes uz māju. Un kāpēc tad mēs esam atmodušies tagad? Kāpēc tad mēs ieraugām pēkšņi narkomāniju, kāpēc mēs pēkšņi ieraugām alkoholismu? Un mēs neko nedarām ar skolotāju tālāku izglītību, lai viņi spētu kvalificēti profesionāli ikdienā strādāt audzināšanas stundās. Es ar interesi pasekoju līdzi jūsu komisijas darba kārtībai un neesmu gan ieraudzījusi, ka tur būtu skatīti šie jautājumi par skolotāju tālāku izglītību, par profesionalitāti, par saturu, kur vislielākās problēmas ir tieši ar pamatizglītības standartu, kur jūs būtu profesionāli izskatījuši: nevis kāpēc dzer un kāpēc vēl kaut ko dara traku vai vēl trakāku, bet cēloņus. Un sākt, kā jau es teicu, ar pamatu, nevis ar frāzēm, un nevis pārmest, kurš mēs esam lielāks aktieris.

Strazdiņa kungs, es patiesībā ticu, ka jūs neesat aktieris, un es arī neesmu aktrise. Mēs esam profesionāļi, un būtu jauki, ja mēs arī no šāda skatu punkta skatītos. Paldies!

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Es atgādinu, ka mēs skatām 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu — par Skolotāju tālākizglītības fondu, un lūdzu pieturēties pie konkrētā priekšlikuma apspriešanas.

Tālāk debatēs pieteicies deputāts Paulis Kļaviņš.

P.Kļaviņš (LPP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Man mazliet žēl šī laika, ko mēs pavadām. Mēs skaidri zinām, ka nepārliecināsim viens otru, ka koalīcijas deputāti nepārliecinās opozīciju un opozīcija nepārliecinās koalīciju. Šeit nav runa par to vispār. Kas šeit notiek? Šeit notiek runāšana pa logu laukā, un šī mūsu debate ārkārtīgi atšķiras no, piemēram, Eiropas Parlamenta debatēm. Tur tā loga nav. Ko katrs runā, neviens nedzird ārpusē. Un tādēļ runā īsi, lietišķi, ar argumentiem, un, ja nav argumentu, tad nerunā.

Nav tāda parlamenta pasaulē, kurā opozīcijai nebūtu priekšlikumu, ko vajadzētu darīt, ko vēl vajadzētu veikt, kas viss būtu jāpilda. Tāda parlamenta nav! Nav tādas valsts, kurā viss ir izpildīts, viss ir paveikts, viss ir samaksājams, viss ir veicams. Nav tādas valsts! Ikvienā, pat vislabāk attīstītajā valstī paliek vesela virkne nepiepildāmu vēlmju dotā budžeta ietvaros. Un mūsu koalīcijas deputāti, it īpaši kas nodarbojas ar šīm budžeta lietām, ir rūpīgi izsvēruši visu, ko mēs varam, ko mēs nevaram. Ko mēs varam tagad, ko mēs varēsim varbūt vēlāk, ja saimniecība labi attīstīsies, ja mums izdosies apkarot korupciju un kontrabandu un visas tās nelaimes, kas mūsu valstī kā ilgstošs sūknis ir bijis, kas nolaiž asinis, kā saka. Un tam visam jābeidzas vienreiz un jāsākas jaunam atplaukuma laikam.

Es aicinātu pārāk neaizrauties ar šīm runām, jo, ja pozīcijas deputāti sāks uzskaitīt visu lēmumu un visu atsevišķo posteņu labās lietas, tad mēs šeit trīs dienās galā netiksim. Nu jūs domājat, ka jums tagad ir vienīgā iespējā pasniegt sabiedrībai, cik jūs pareizi domājat un kādi trūkumi ir koalīcijai. Žēl, ka tas tā ir, bet laikam jau tas neko nemainīs.

Es tikai ieteiktu pārāk neaizrauties un varbūt padomāt par to, ka budžets tiks pieņemts tāds, kāds tas ir plānots.

Sēdes vadītāja. Cienījamais Kļaviņa kungs! Aizrādījumus deputātiem var izteikt sapulces vadītājs. Un es aicinu vēlreiz deputātus runāt par konkrētu priekšlikumu!

Nākošais debatēs pieteicies deputāts Jānis Strazdiņš.

J.Strazdiņš (ZZS). Cienītā priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi! Cienījamā Zommeres kundze! Jūs sakāt, ka jūs ļoti pamatīgi esat iepazinusies ar mūsu komisijas darbu. Atnāciet pie manis, es jums parādīšu šo grāmatu, kur visi šie temati ir izskatīti, un jūsu kolēģi to jums arī var apliecināt. Tā ka lūdzu esiet uzcītīgāka, un tad jūs vairāk zināsiet. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Cienītie kolēģi! Kaut kādā mērā, protams, var piekrist Kļaviņa kungam, ka ne jau mēs te viens otru pārliecināsim. Un es domāju, ka mēs ļoti labi saprotam, un, izmantojot to piemēru, ko teica Kantānes kundze, ka viņa redz, ka “Jaunajā laikā” ir spoži ministri, es gribu teikt… Kolēģi, ir pierādījies šīs valdības laikā pilnīgi konkrēti, ka izglītība pilnīgi noteikti nav prioritāte. Un tas, ka ministrs mēģina iztikt ar mazāku naudu pie augošas ekonomikas, pie beigu beigās arī normālas nodokļu iekasēšanas, tā ir politiska izšķiršanās. Un Kļaviņa kungs var nemierināt sevi ar ilūziju, ka kļūs vēl labāk, jo valsts attīstās ļoti strauji, nodokļi pieaug ļoti strauji, un tā ir tikai politiska izšķiršanās, kam dot — izglītībai, kultūrai šajā valdībā prioritātes nav, un mēs tik tiešām nelolojam ilūzijas, ka jūs atbalstīsiet mūsu priekšlikumus.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 80. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 81. — frakcija “Jaunais laiks” iesniegusi priekšlikumu, kuru komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 82. — deputāta Emša priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 41, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 83. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 84. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 85. — deputātu Urbanoviča un Karpuškina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Karpuškins.

V.Karpuškins (TSP). Godātie deputāti! Esmu ļoti priecīgs, ka mūsu futbolā beidzot ir atnākuši jaunie laiki. Vēl pērn mēs pat iedomāties nevarējām, ka mūsu valsts vārds tik skaļi izskanēs Eiropā, pateicoties vēl nebijušiem mūsu futbola izlases panākumiem Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā.

Atļaušos atgādināt, kaut jūs noteikti paši to labi zināt, ka mūsu futbolistiem izdevās visasākajā cīņā uzvarēt spēcīgās Polijas, Ungārijas un Zviedrijas komandas, ieņemot 2.vietu savā grupā, izcīnot tiesības spēlēt “play off” mačos. Līdz fināla turnīram, kas notiks nākamā gada jūnijā Portugālē, mums atlika spert tikai divus soļus. Visgrūtākos un visatbildīgākos.

Es biju Stokholmā, kur mūsu futbolisti izcīnīja izšķirošo uzvaru. Es savām acīm redzēju stadiona pārpildītās tribīnes. Šeit gandrīz 50 gadus atpakaļ leģendārais Pele pirmo reizi kļuva par pasaules čempionu. Es biju lepns par savu valsti, kad skanēja Latvijas himna un pāri vienai no tribīnēm plīvoja milzīgs Latvijas karogs. To nevar aizmirst nekad.

Jau parīt Latvijas izlase stāvēs priekšā jaunam, nopietnam pārbaudījumam, viņu gaida mačs ar Turcijas izlasi, trešo komandu pagājušā gada pasaules čempionātā. Skaidrs, ka šādi panākumi nenāk paši un nepaiet bez pēdām. Jau tagad uz Rīgas un citu pilsētu futbola skolām nāk un nāk puiši, kas grib nodarboties ar šo pasaulē un īpaši Eiropā vispopulārāko sporta veidu. Mums ir jāpalīdz jauniešiem pārvarēt ielas negatīvo ietekmi, pasargāt viņus no narkotikām, tabakas, alkohola. Tas ir mūsu tiešais pienākums. Tas prasa līdzekļus.

Tāpēc es arī esmu iesniedzis labojumus nākamā gada budžetā. Un no mūsu lēmuma ir atkarīga ne tikai futbola un vispār sporta attīstība, bet arī nākamās paaudzes veselība. Pietiek runāt par to, ko mēs rūpējamies par bērniem! Ir pienācis laiks to pierādīt ar darbiem! Mūsu valsts futbolistiem ir, par ko lepoties, un ne tikai starptautiskajā arēnā. Šogad bērnu un jauniešu sacensībās piedalījās 272 komandas. Pirmo reizi notika Prezidenta kausa spēles, par kuru cīnījās 617 skolu komandas. Jaunais turnīrs atnesa jaunu iedvesmu skolu fizkultūrai. Un ņemiet vērā: šim grandiozajam pasākumam valsts nav iztērējusi ne santīma!

Es varētu vēl ilgi stāstīt par Futbola federācijas darbiem un pierādīt, ka šī organizācija varētu izdarīt vēl daudz vairāk, ja tai būtu valsts finansiālais atbalsts.

Lūdzu saprast mani pareizi! Šis nav politisks jautājums. Es īpaši uzsveru šo domu, jo nācās dzirdēt viedokli, ka, ja šo priekšlikumu izvirza opozīcijas deputāts, tad tas noteikti tiks noraidīts. Jūs zināt, ka Saeimā jau samērā sen pastāv futbola komanda. Pagājušajā sezonā mēs nospēlējām diezgan daudz maču, tai skaitā arī starptautiskos. Es lepojos ar man uzticēto godu vadīt šo brīnišķīgo kolektīvu. Un, kad žurnālisti man jautā: “Kādas frakcijas ir pārstāvētas Saeimas futbola komandā?” — es vienmēr atbildu: “Futbola laukumā mums nav frakciju. Mēs visi esam viens saliedēts kolektīvs.” Es vienādi priecājos par to, kad vārtus mūsu komandas labā guva Ainars Latkovskis vai Valērijs Agešins. Es priecājos, kad mūsu brīnišķīgajam vārtsargam Albertam Krūmiņam izdevās aizstāvēt vārtus no pretinieku uzbrukumiem. Es apbrīnoju Jura Dobeļa taktisko intuīciju un pārsteidzošu spēles disciplīnu. (Aplausi.)

Un tagad es jums jautāju: mani dārgie kolēģi, vai jums pacelsies roka balsot pret futbolu? Daudzi no jums parīt atnāks uz stadionu, lai atbalstītu mūsu izlasi izšķirošajā cīņā ar turkiem. Ko mēs — es apzināti saku “mēs”, nevis “jūs”, jo negribu atdalīt sevi no jums, celt starp mums barikādes un pārvelt uz citu pleciem atbildību par pieņemto lēmumu, — vai mēs varēsim paskatīties mūsu futbolistiem acīs, ja šodien atteiksim viņiem šajā būtībā nelielajā summā? Kādreiz futbola kluba “Milāna” prezidents un tagadējais Itālijas premjers Silvio Berluskoni izvēlējās savai priekšvēlēšanu kampaņai skaistu itāļu futbola fanu saukli: “Forte, Italia!”, un viņš uzvarēja. Mums arī ir savs labi pazīstamais, arī aiz Latvijas robežām, kaujas sauklis: “Sarauj, Latvija!” Parīt tūkstošiem cilvēku skandinās to stadionu tribīnēs un dzirdēs to ne tikai Rīgā un Latvijā. To dzirdēs visa pasaule, jo maču Latvija–Turcija 3 dienas pēc kārtas rādīs pasaules sporta kanāls “Eirosports”. Tā būs spēcīga, pilnīgi bezmaksas mūsu valsts reklāma, kuru nodrošināja mūsu futbola panākumi.

Lūdzu jūs, pirms jūs nospiedīsit balsojuma pogu, vēlreiz pārdomāt jūsu lēmuma sekas! Šobrīd mums ir unikāla iespēja pierādīt Latvijas tautai, ka mēs esam vienoti, kad runa ir par rūpēm par nākamo paaudzi un sporta attīstību. Mēs nedrīkstam palaist garām šo iespēju.

Lūdzu jūs balsot par šo priekšlikumu! Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es pats savas sporta gaitas sāku kā futbolists un ļoti cienu šo sporta veidu, jo, daļēji pateicoties tam, es varēju izveidoties par labu basketbolistu. Un es kā basketbolists zināmā mērā apskaužu futbolistus, jo viņiem ir divi pārstāvji starptautiskajās komisijās, kas ir rūpējušies par to, lai Latvijā būtu šie mākslīgie futbola laukumi, kas palīdz mūsu jaunatnei. Viņi saņem dotācijas no visbagātākās federācijas pasaulē, tā ir Futbola federācija, apmēram 2000 dolāru gadā jaunatnes programmu attīstībai, ar ko nevar lepoties basketbols. Un te varētu uzskaitīt vēl daudz citu priekšrocību, ko saņem futbols. Un daudzās valstīs un arī zināmā mērā Latvijā futbols ir bizness, jo arī Latvija ir pārdevusi vairākus savus spēlētājus par vairākiem miljoniem uz citām valstīm, kamēr basketbolistiem tas vēl nav izdevies. Un es būtu ļoti priecīgs, ja varētu šo naudu dabūt un ieskaitīt futbola attīstībai.

Bet kāpēc valdībai būtu jādomā tieši arī par sporta attīstību šādā aspektā, jo, kā jau teica cienījamais Karpuškina kungs, godājamais Karpuškina kungs, sports ir viena no tām alternatīvām, kas novērš no visiem šiem kaitīgajiem dzīves ieradumiem un rada bērniem vismaz kaut kādas iespējas attīstīties fiziski, ne tikai garīgi. Bet problēma ir tā, ka sports ir neprognozējams. Un tāpēc jau tas arī ir skaists. Tāpat kā sieviete brīžiem ir neprognozējama, bet... (Zālē troksnis.) Bet varbūt tāpēc arī viņa patīk vīriešiem.

Jo, redziet, šī situācija futbolā ir izveidojusies tāpēc, ka neviens nevarēja paredzēt, ka Latvijas izlase tiks tik tālu un varēs spēlēt ar Turciju visaugstākajā līmenī. Bet jautājums diemžēl nevirzījās tā, kā tam bija normāli jāvirzās — caur Nacionālo sporta padomi, kas dod līdzekļus sportam un nosaka daļēji arī sporta attīstību Latvijā. Un tāpēc nu jūs zināt, ka Nacionālā sporta padome iedeva basketbolam papildus 130 000 Eiropas čempionātam, iedeva hokejam pasaules čempionātam 172 000, bet tad, kad bija pieprasījums šīm divām Turcijas spēlēm, nu varētu teikt, vilciens jau bija aizgājis. Un tāpēc tā situācija ir daudz sarežģītāka.

Es jau ceru kā optimists, ka Latvija uzvarēs Turciju. Un, ja viņa uzvar Turciju, Mežecka kungs pats mums teica, tad saņem 3,5 miljonus latu. Un viņiem šīs problēmas atkritīs. Tā ka, es domāju, vajadzētu turēt īkšķus un spēlēt tā, lai šī uzvara nonāktu līdz mums.

Es domāju, ka valdībai būtu daudz svarīgāk sadabūt tos 20 000 latu, lai televīzija varētu pārraidīt šīs Eiropas čempionāta spēles, jo 20 tūkstošus latu, es nezinu, kur tos var dabūt, vai no neatliekamiem … nu, kā saka, tiem fondiem, kas ir kritiskā situācijā tomēr pieejami finanšu ministram. Līdz decembrim šie 20 tūkstoši latu ir jāsamaksā.

Es aicinātu deputātus balsot par šiem līdzekļiem un šo līdzekļu piešķiršanu, lai visa Latvija varētu redzēt pasaules čempionātu, Eiropas čempionātu, un es ceru, ka tur piedalīsies arī Latvijas izlase. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātie deputāti! Debate par sportu bija viena no pirmajām, kas uzsākās, jau sākoties šīs Saeimas darbam. Un kā Alberts Bels teica, būvējot māju, teiksim, “Jaunie laiki” nāca enerģiski, ar pneimatiskiem āmuriem un ārdīja ārā. Spēļu fonds, kas atbalstīja piecas federācijas, un nosaukšu tās — futbola, basketbola, volejbola, rokas bumbas un hokeja, tika likvidēts kā šķira — ar pneimatisko āmuru, un tika teikts, arī stenogrammas ir, gan Brigmanes kundze, gan Strēļa kungs, ka mehānisms ir nepareizs, bet naudas būs vairāk.

Kas tad notika šogad? Iepriekšējā gadā spēļu fondā bija 670 000 latu. Šogad ar to, ko Strēļa kungs teica, ko iedeva, noņēma 670 000, iedeva 350 000. Tas saucas — dalīsim taisnīgi. Un tur atsevišķām federācijām, basketbola — 130 tūkstoši, nu tas ir nieks. Pagājušajā gadā bija 670 000 šīm federācijām, šogad ir 350 000. Ja paskatīsities 84. — iepriekšējo priekšlikumu, tikko nobalsoto, ko ministrija apstiprināja, tad šobrīd kopējā sporta budžetā (4,5 miljoni) bija izdalīta šī dotācija šī gada līmenī — 350 tūkstoši latu. Iepriekšējā priekšlikumā, un to arī ministrs skaidri un gaiši pateica — šī dotācija tiek pieņemta līdz nullei un ielikta tekošajos izdevumos.

Strēļa kungs! Pašreiz budžetā nav paredzēta nauda ne basketbolam, futbolam, hokejam, ne rokas bumbai. Un tās ir sporta spēles, un abi mēs kopā esam Basketbola savienībā, un mēs zinām, ka tuvākajā laikā mēs skatām budžetu, kurā ir milzīgs caurums. Un caurums jau nav nekādām izpriecām vai kaut kam. Ir jaunatnes basketbola nodrošināšanai. Un jebkurā gadījumā, lai arī šis balsojums nav par basketbolu, ja kādā sporta veidā var spēlēt un šo naudu iedot, jo šobrīd arī mēs runājam, teiksim, it kā par bērniem, par jaunatni, par negatīvajām parādībām, kādas šausmas, kaut kur lieto alkoholu, un tas… Bet mīļie cilvēki, kā tad novērst jaunatni no šī alkohola, no narkotikām, no citām lietām? Un tās ir divas lietas — datori, informatizācijas projekti, kas arī ar pneimatisko āmuru ir noārdīti, neko neradot vietā, un sports, par ko ir liela interese. Vienmēr, kad ir pozitīvie piemēri, un, piemēram, Zviedrijā Borga laiks tenisā radīja veselu plejādi zviedru tenisistu. Šobrīd futbols Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas no komandu sporta veidiem ir progresējis visstraujāk. Ja bijušā Padomju Savienībā Latvijas komanda spēlēja pirmajā līgā, tad šobrīd no bijušām PSRS republikām Latvija futbola reitingā aiz Krievijas un Ukrainas ir trešajā vietā. Mēs esam priekšā Gruzijai un citām valstīm, kurām ir spēcīgas futbola tradīcijas. Šis sporta veids ir pelnījis, ka mēs arī to ievērojam kaut ar šo summu. Sestdien notiek spēle. Nākamnedēļ ir valsts 85.gadadiena. Vai tiešām tik vien kā 160 tūkstoši tik masveidīgam sportam kā futbols, kurš ir viens no plašāk izplatītākajiem pasaulē, mēs varēsim atrast?

Es aicinu tomēr iedomāties par to. Iedomāties par tuvojošiem svētkiem, iedomāties par tiem svētkiem, kas varētu mūs sagaidīt sportā, jo, protams, pretinieks ir nepelnīti stiprs Latvijai šoreiz futbolā, bet, ja būs veiksme, tad tie būs lieli svētki. Lieli svētki Latvijas valstij, lieli svētki Latvijas prestižam. Es aicinu domāt par to un parādīt savu attieksmi. Futbolisti, fotbola fani to izdarīs, bet kaut kas, Strēļa kungs, ir jādara arī mums.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 85. — deputātu Urbanoviča, Karpuškina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 37, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 86. — deputāta Ābiķa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Jānis Strazdiņš. Jānis Strazdiņš nevēlas debatēt.

Tad deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es speciāli sameklēju stenogrammas par iepriekšējā gada budžeta apspriešanu. Tieši sporta atbalsta vai, pareizāk sakot, neatbalsta sakarā. Un, lūk, ko teica Baiba Brigmane tajā brīdī, kad netika piešķirts finansējums sporta spēlēm no tabakas akcīzes un alkohola. Baiba Brigmane teica šādus vārdus: “Nekur nav rakstīts, ka tiks atņemti līdzekļi Kultūrkapitāla fondam un sportam. Šeit ir cits mehānisms, kā novadīt līdzekļus līdz Kultūrkapitāla fondam un līdz sporta organizācijām. Kur tad ir teikts, ka šo līdzekļu būs mazāk? Varbūt tie būs vēl lielāki.”

Ko teica Arturs Krišjānis Kariņš: “Šī panta svītrošana nenozīmē, ka sportam nebūs finansējuma. Gluži pretēji, mēs vienkārši mainām finansējuma mehānismu. Nauda sportam neies no speciālā fonda, bet ies pa taisno no budžeta.” Tā teica Kariņa kungs.

Kārlis Strēlis: “Es atbalstu savu basketbolu un visus pārējos sporta veidus un nekad nevaru iedomāties, ka latvieši varētu atņemt naudu sportam. Ka latvieši varētu atņemt naudu sportam. Mēs neatņemam neko. Mēs vienkārši pārkārtojam līdzekļus uz citu maku.”

Un kāda ir realitāte? Te jau Bērziņa kungs teica, es precizēšu: 700 000 latu vietā sporta spēles šajā gadā saņēma 302 000. Tātad vairāk nekā divas reizes mazāk. Nākamgad budžetā, neskatoties uz visiem šo trīs deputātu solījumiem, ir apaļa nulle. Un apaļa nulle ne tikai futbolam, bet arī visām pārējām sporta spēlēm. Un, protams, balsojums pret šo manu priekšlikumu, tāpat kā balsojums pret iepriekšējo Karpuškina kunga priekšlikumu, ir balsojums par to, lai nauda nevis tiktu novirzīta sportam un jaunatnei, bet balsojums par to, lai vairāk naudas būtu nepieciešams cietumiem, jaunatnes pāraudzināšanas iestādēm un slimnīcām. Paldies, kolēģi!

Es ļoti ceru, ka tomēr jūs drusciņ apdomāsities.

Sēdes vadītāja. Deputāts Kārlis Strēlis.

K.Strēlis (JL). Godātie kolēģi! Ja jau pieminēja manu uzvārdu, tad kaut kas ir jāsaka.

Visi runā, ka sportam nauda ir samazināta, bet, ja jūs tā uzmanīgi papētītu skaitļus, kā Gundars Bērziņš ļoti labi to dara, tad es gribētu teikt, ka tā nemaz nav.

Pirmajā samazinājumā, kas bija dots visām ministrijām, samazināt… savilkt jostu ciešāk par 1,7%, otrreiz — tas bija par 6,5%, kopā iznāk gandrīz 10%. Ja jūs tagad parēķinātu to naudas summu, ko minēja cienījamie oponenti, iznāk apmēram tieši tāda pati summa.

Ir pašlaik sportā tāda situācija, ka tiek pārvērtētas prioritātes, tiek noteikti šie, kas faktiski jau ir reāli dzīvē realizējušies, prioritārie, kā mēs tagad moderni tos saucam, sporta veidi. Un faktiski tas ir basketbols, futbols, volejbols, vieglatlētika un daži citi, kur ir visvairāk bērnu, kas ar to nodarbojas, un tātad mums būtu tiesības viņus uzskatīt par prioritāriem, bet neviens atklāti to vēl nav pateicis.

Un tieši arī šai daļai būtu jānovirza acīmredzot daudz vairāk naudas, nekā mēs to esam darījuši līdz šim.

Runājot par speciālo fondu likvidēšanu, un mēs jau nupat iepriekšējā priekšlikumā skatījāmies, augsti sasniegumi sportā... Jūs redzat, ka šī summa nav mainījusies. Tā ir tāda pati — drusciņ vairāk par četrarpus miljoniem — un tā ir palikusi tādā pašā līmenī, kā mēs arī to solījām. Bet ļoti iepriecinošs ir fakts, ka beidzot, pēc 12 gadiem, Olimpiskās komitejas prezidents ir pie sevis uzaicinājis tā saucamā “mazā”, masu jeb tautas sporta, vai kā Eiropas Savienībā to sauc, “sports visiem” pārstāvjus pie sevis un sācis apspriest jautājumu, kā piesaistīt naudu tieši šai sadaļai, jo mēs visu laiku te runājam par jaunatni, kā to padarīt atkarīgu varbūt tieši no sporta, nevis no citiem netikumiem, lai viņi tur vairāk iesaistās. Bet finansējuma tam nav! Un pašlaik šīs sarunas sāk virzīties. Bet, kā katrai jaunai valdībai, tas prasa laiku, tas prasa pārdomas, un es ceru, ka nākotnē mēs spriedīsim šeit, Saeimā, tieši par šo jautājumu, ka mums tiešām sporta spēlēm, kas ir vadošās Latvijā, ir jārada — vai nu to sauc par sporta spēļu atbalsta fondu, vai citādu fondu, — bet šī nauda būs jāatrod.

Un ceru uz jūsu sadarbību. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Gribu atsaukties uz dokumentu — budžeta likuma paskaidrojuma rakstu. Parakstījis pirmajā lappusē Ministru prezidents, nākamajā — finanšu ministrs. Tur ir dažādi paskaidrojuma raksti, budžeta klasifikācijas, ieņēmumi, makroekonomiskie scenāriji un tā tālāk. Un lappusē nr.38 un 39, ir tabuliņas, kas saucas “Valsts konsolidētā budžeta izdevumu funkcionālais sadalījums”, tātad nevis pēc resoriem, bet pēc veicamajām funkcijām. Un 8.08 pozīcija, funkcijas, kas ir kopā, tādas funkcijas ir izdalītas 14 pēc klasifikācijas, ir “Brīvais laiks, sports, kultūra, reliģija”. Un šis dokuments ir iesniegts, pavadot šo budžeta likumprojektu, un tātad šogad šai funkcijai budžetā ir paredzēts 41 926 000 latu, kas sastāda 2,3% no budžeta izdevumiem un 0,7% no nacionālā kopprodukta. Tad nākamgad ir plānots 35 112 000 latu vai 1,7% no budžeta, kas ir 6 814 000 latu mazāk. Un gribu pateikt, ka šis ir otrais gads pēc kārtas, un sports ir viena no tām nozarēm, kur “Jaunais laiks” realizē konsekventu politiku — izdevumu samazināšanu otro gadu pēc kārtas. Un jāatzīst, ka sporta pasaulē nav noslēpums, ka “Jaunā laika” runasvīri sporta pasaulē ir tie paši cilvēki, reakcionāri, kas grib atjaunot veco sistēmu sportā. Tie ir tie cilvēki, kad Latvija atjaunoja neatkarību, kas aicināja Latvijā neveidot olimpisko kustību un startēt zem Padomju Savienības karoga olimpiādē. Tas ir “jaunais laiks” sportā, darbos, vārdos un cilvēkos.

Sēdes vadītāja. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Par aktieriem divus vārdus. Strēļa kungs, jūs sakāt: “Mēs domāsim! Mēs izstrādāsim! Mēs gatavosim! Mēs paredzēsim!” Un tā veselu gadu. Vai tiešām jūs iedomājaties, ka, ievēlot Saeimā deputātu uz četriem gadiem, tad viņš atnāk šeit tikai domāt? Tad es saprotu tā, ka jums vispār nav skaidrs, ko jūs gribat darīt. Tādi paši solījumi no Strazdiņa kunga dzirdami: “Mēs pārkārtosim! Profesionālo izglītību sakārtosim! Līdzekļus noņemam!” Sportam: “Sakārtosim, pārkārtosim, līdzekļus — mazāk.” Un tā joprojām un tā tālāk, un tā tālāk, un tā tālāk.

Es negribu šeit minēt visus skaitļus, ko te jau Bērziņa kungs minēja. Tie ir tikai, tā latviski sakot, tie ir pekstiņi. Balsosim vismaz par konkrētu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams. Lūdzu deputātus balsot par 86. — deputāta Ābiķa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 44, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 87. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 51, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 88. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Ērika Zommere.

Ē.Zommere (TP). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Jā, šodien jau vairākkārtīgi mēs dzirdam, kā tas nākas, ka aizvien biežāk “Jaunā laika” koalīcijas solījumi, tātad vārdi, neatbilst darbiem. Un ne jau vienreiz vien es esmu jums stāstījusi, ko jūs paši, mīļie kolēģi, “Jaunā laika” deputāti, rakstāt savā programmā. Jā, jūs rakstāt gan, ka jūs vēlaties, tuvākais darbs, kas jums ir paredzēts, modernizēt izglītību, izmantojot modernās tehnoloģijas un kvalitatīvas pedagoģijas metodes. Bet kā ir ar darbiem? Realizācijai jau otro gadu tiks apturēts skolu informatizācijas projekts. Šogad naudas pietiks tikai nožēlojamai izdzīvošanai, bet 2004.gadā nebūs pat tai.

Iepriekšējos gados veiksmīgi uzsāktais skolu informatizācijas projekts tiek aprakts. Un, protams, tas arī vienlaikus nozīmē atpalicību šajā jomā. Un visvairāk žēl, ka īpaši cietīs no tā lauku bērni, kuru vecāki visbiežāk nespēj datorus iegādāties. Un diemžēl tas viņiem jādara valsts vietā, bet ļoti liela daļa to nespēj. Un kā tad Izglītības ministrija plāno uzsākt īstenot un realizēt pieteikto informatizācijas mācīšanas uzsākšanu, jau sākot no 5.klases. Ar ko?

Un vēl viena liela problēma, par kuru jau es runāju, skarot tālākizglītības fonda līdzekļu samazināšanu, tā ir skolēnu brīvā laika pavadīšana. Un, protams, ka visskumjāk ir tas, ka cieš tie bērni, kuri patiešām gribētu ne tikai vienkārši spēlēt spēlītes ar datoriem, bet patiešām iegūt informāciju un lietot to savā mācību darbā. Un tas, protams, ir tas skumjākais.

Nu un ne jau es te viena izsaku savu neizpratni un sašutumu. Savu neizpratni un sašutumu par to pauž ne tikai skolu direktori, vecāki, bet arī informācijas tehnoloģiju nozaru speciālisti savā Latvijas informācijas, tehnoloģijas un telekomunikācijas asociācijas gadskārtējā konferencē, kas notika tikko, tikko. Un es varu tikai pievienoties šīs asociācijas prezidenta Imanta Freiberga kunga sašutumam par finansējuma samazināšanu skolu informatizācijai, tā saucamajam (LIIS) projektam.

Un visskumjākais ir tas, ja Latvija ir pasludinājusi sevi, ieejot Eiropā, ka Latvijā būs informatizācijas tehnoloģijas sabiedrība un zināšanu sabiedrība, bet šai nozarei kopumā, informatizācijas nozarei kopumā, nākamajā gadā finansējums tiek samazināts par 37%.

Un bēdīgākais ir tas, ka šie kompetentie asociācijas speciālisti uzskata, ka šo investīciju samazinājumu nekompensēs arī mums tā solītie Eiropas Savienības strukturālie fondi, kurus kā attaisnojumu savai neizdarībai piesauca valdību. Izrādās, ka valstī vēl nav pat deleģēti Eiropas Savienības naudas dalītāji. Tātad institūcijas, kas varētu izvērtēt projektus un dalīt Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus. Nav arī izstrādāti projektu vērtēšanas kritēriji. Nu ko tad vēl? Ko mums vēl var solīt, ja nav izdarīti elementārākie mājas darbi?

Tātad līdzekļi ir samazināti un nav paredzēti šīs svarīgās jomas attīstībai Latvijas valsts 2004.gada budžetā, tāpat miglaina un neskaidra ir arī Eiropas Savienības naudas saņemšana. Un tad mēs brīnāmies, ka Latvijas augstskolās jau veselu desmitgadi sociālās zinātnes studē desmit reizes vairāk jauniešu nekā inženierzinātnes un dabaszinātnes. Rezultātā jau jūtami trūkst speciālistu mašīnbūvē, elektrozinātnēs, informātikā. Bet ko dara izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs? (Deputāte A.Kantāne no zāles: “Strādā pie tā!”) Nē, diemžēl tikai plāno un ģenerē idejas, kā sasaukt kārtējās konsultatīvās padomes, un visskumjākais, Kantānes kundze, ir tas, ka Šadurska kungs nedomā sākt ar pamatizglītības sakārtošanu. Un tur apgūt, lūk, šo, informātikas…

Sēdes vadītāja. Cienījamā deputāte, jūsu laiks ir beidzies.

Ē.Zommere. Jā, es pabeidzu. Viņš domā, kā centralizēti pārvietot, pārbīdīt līdzekļus no sociālo zinātņu programmām augstskolās uz eksaktajām. No augšas, kā es teicu, māju raustot no jumta, nekas nenotiks.

Un kā tad bērni, Kantānes kundze…

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies!

Ē.Zommere. Kantānes kundze, padomājiet, kā tad tie bērni tālāk mācīsies? Uz pirkstiem? Vai ar skaitāmajiem kauliņiem, ja mēs nedosim naudu šai vitāli svarīgajai jomai? Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu deputātus balsot par 88. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt tālāk priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu — Kušķa, Druvietes, Kariņa, Āboltiņas, Mūrnieces un citu deputātu — priekšlikumu — ar lūgumu saīsināt runas laiku runātājiem līdz trīs minūtēm pirmajā reizē un vienai minūtei — otrajā reizē. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsojam par desmit deputātu priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 42, atturas — 1. Priekšlikums ir pieņemts. Lūdzu ņemt vērā deputātiem: pirmajā reizē runāšanas laiks trīs minūtes, otrajā reizē — runāšanas laiks — viena minūte. Lūdzu!

B.Brigmane. 89. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 65, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 90. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Atis Slakteris ir pieteicies debatēt? Nav pieteicies. Paldies! (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 90. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 91. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 92. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 93. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 94. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 95. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vladimirs Buzajevs.

Atgādinu, ka jūsu runas laiks trīs minūtes.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie klātesošie! Īsi raksturojot visus trīs nākamos PCTVL frakcijas priekšlikumus, gribētu pievērst jūsu uzmanību faktam, ka nevienu santīmu mēs nepieprasām noņemt no saprotamām un atbalstāmām budžeta ailēm, kas paredz valsts valodas attīstības finansējumu. Mēs tikai aicinājām lietderīgi izmantot līdzekļus, jo nekādu citu valodas attīstības veidu visas šīs komisijas neizgudroja.

Lūdzu nobalsot un atbalstīt katru mūsu priekšlikumu. Uzreiz liels paldies jums par iepriekš zināmo balsošanas rezultātu.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete.

I.Druviete (JL). Cienījamie deputāti! Pirmajā brīdī es tiešām jutos aizkustināta, redzot šādas rūpes par latviešu valodu. Pirmajā brīdī gan mani mulsināja arī tas, ka latviešu valodas apguves valsts programma jau ieiet savā noslēguma fāzē, tā ir veiksmīgi darbojusies gandrīz desmit gadus, ir apguvusi apmēram 4,2 miljonus Latvijas un ārvalstu līdzekļu, un maz ticams, ka Latvijā vēl varētu atrasties kāds, kas tikai tagad būtu apjēdzis, ka dzīvo valstī, kurā valsts valoda ir latviešu valoda. Bet, protams, kā zināms, ja tiek pieņemts lēmums par repatriācijas atbalstīšanu, būtu taču vajadzīgi līdzekļi arī to cilvēku valodas apmācībai, kas atgrieztos no Venecuēlas, no Argentīnas un no citām tikpat tālām valstīm.

Tomēr izrādās, ka šeit nav jautājums, kam dot, bet — kam nedot. Paskatieties priekšlikumos norādītos līdzekļu avotus. Tie ir tie līdzekļi, kuri ir paredzēti latviešu valodas attīstībai. Šeit es gribētu atgādināt. Latviešu valoda nav tikai otrā valoda. Latviešu valoda ir valsts valoda un lielas Latvijas iedzīvotāju daļas, pamatnācijas, dzimtā valoda, un būt par valsts valodu var tikai attīstīta, izpētīta, kopta valoda. Valoda jāmācās ne tikai Latvijas minoritāšu pārstāvjiem, bet arī pašiem latviešiem, jo ko tad mēs mācīsim latviešu valodas apguves valsts programmas ietvaros? Ne jau neizkoptu un neizpētītu valodu. Un tādēļ grūti atbalstīt priekšlikumu noņemt līdzekļus valsts valodas attīstībai, Valsts valodas komisijai, Valsts valodas aģentūras darbības nodrošināšanai, un, kā mēs to redzēsim turpmākajos priekšlikumos, ir paredzēts arī noņemt līdzekļus Valsts valodas centram, respektīvi, valodas inspekcijai.

Tātad latviešu valodai nepaliek pilnīgi nekas. Mācīsim tikai valodu, bet jautājums — kādu? Un tādēļ, protams, es aicinu neatbalstīt ne 95., ne 96., ne 97.priekšlikumu, un atcerieties šos priekšlikumus tad, kad apvienība PCTVL kārtējo reizi mēģinās mūs pārliecināt par to, ka viņi jau nu gan atbalsta latviešu valodu kā valsts valodu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Es skatos, ka “Jaunais laiks” ļoti veiksmīgi mācās no “Tēvzemei un Brīvībai”. Un es baidos, ka Druvietes kundze pati īsti nesaprata, ka viņas runas tonis bija ļoti aizvainojošs ļoti daudziem Latvijas pilsoņiem. Un tas ir ļoti bēdīgi, ka mēs to arvien mazāk pamanām.

Otrais. Druvietes kundzes teiktais ir krasā pretrunā ar visiem mūsu ziņojumiem, kas tiek iesniegti starptautiskajās organizācijās, ar visiem mūsu solījumiem tālāk veicināt latviešu valodas — valsts valodas — mācības cittautiešu vidū. Un kur ir tomēr tā patiesība? Vai tas ir tajos dokumentos, ko Ārlietu ministrija iesniedz Eiropas Savienībā un citās starptautiskās institūcijās, vai tie ir jaunās valdošās partijas “Jaunā laika” plāni vispār pārtraukt valsts valodas mācības cittautiešiem? Es domāju, ka nu tomēr jābūt konsekventiem. Un, protams, Druvietes kundze, ka, protams, opozīcija nu vienmēr vainīga, mēs to šodien jau dzirdējām vairākkārt, ka pozīcija iesniedz tikai konstruktīvus priekšlikumus, opozīcija iesniedz tikai nekonstruktīvus priekšlikumus. Bet man šķiet, ka tomēr būtu ļoti lietderīgi, ja jūs izvērtētu daudz nopietnāk ne tikai to daļu, kur ņemt šo naudu, bet arī to daļu, kur lietot šo naudu, un šos mērķus.

Es ļoti apšaubu, ka valsts valodas apmācības programma bija tik veiksmīga, kā jūs apgalvojat. Diemžēl tas tā nav. Un vajag attīstīt un saglabāt šo programmu. Es varu jums piekrist tajā ziņā, ka varbūt līdzekļu avots nav tas vislabākais. Es saprotu, ka tas ir politiski ļoti sensitīvs jautājums, ja. Bet tad piedāvājiet kaut ko citu! Bet, ja jūs taisāties patiešām pārtraukt šīs valsts valodas mācību programmas darbību, tad būtu godīgāk par to arī atklāti pateikt gan Eiropas Savienībai, gan arī visiem pārējiem donoriem, kas šo programmu ilgus gadus finansēja. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Buzajeva, Cileviča kungs un līdzīgie! Druvietes kundze teica patiesus vārdus, un tajos derētu beidzot ieklausīties, jo tad, kad runājām mēs, apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti, visus šos gadus, jūs neieklausījāties. Varbūt ieklausīsieties tagad, ko saka Druvietes kundze, viņas kolēģi par šo lietu — par krievu valodas... par latviešu valodas mācīšanos krieviski runājošiem. Un es jums teikšu skaidri un gaiši: jūs prasāt 44 000. Iedosim jums visu šī gada, tas ir, nākamā gada budžetu, un tā būs faktiski naudas iebēršana tukšā maisā. Veselu nākamā gada budžetu — 2 miljardus! Jo ar tiem nepiespiedīs jūsu piekritējus, jūsu atbalstītājus mācīties latviešu valodu. Nepiespiedīsi! Viss ir atkarīgs no vēlēšanās. Ja 12 neatkarības gados viņi nespēj pateikt kārtīgu “labrīt” vai “labdien” un prasa naudu, un jūs prasāt naudu, lai mācītos latviski, tad tā ir patiešām naudas bēršana tukšā maisā. Sāciet, lūdzu, mācīt saviem piekritējiem un atbalstītājiem, lai viņi vispirms gribētu mācīties latviešu valodu. Un ar to arī pietiks, un viss būs kārtībā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Agrāk mūs bieži baidīja ar Maskavas rēgu, draudēja skriet sūdzēties uz Maskavu, ja kaut kas nepatika. Tagad līdzīgie cilvēki izvēlējušies kā biedēkli Eiropas Savienību. Cileviča kunga, kurš nupat tik kvēli izrunājās par jautājumu, vairs nemaz nav zālē. Tas nozīmē, ka viņu šis jautājums vienkārši neinteresē. Viņam vajadzēja vienkārši izteikties, lai kaut kas kaut kur izskan. Un nevis piedalīties turpmākajās pārrunās. Un varbūt, ka viņš nobalsos, jo kāds cits viņa vietā nospiedīs vienkārši podziņu. Lūk!

Un šeit ir tas, kas ir jāsaprot. Un es esmu ļoti priecīgs, ka mums ir beidzot Eiropas Savienībā iespējas skaidrāk runāt par to, kas notiek Latvijā. Pierādīt eiropiešiem, nevis jau tā, kā te mums viens bēdīgi pazīstamais cilvēciņš faktiski vienkārši ākstās, neprazdams nevienu valodu, kārtīgi nesaprazdams to, kas Latvijā ir noticis, vai negribēdams saprast. Vienkārši skraida riņķī un tur sūdzas, pat neapjēgdams, par ko viņš sūdzas.

Un ja mēs runājam par attieksmi pret valsts valodu. Tie, kas gribēja iemācīties, sen varēja iemācīties. Un, ja šodien ir Latvijā cilvēki, kas neprot latviešu valodu, tie ir vienkārši pamatīgi stulbeņi vai nelieši. Un citu vārdu es viņiem nevaru atrast.

Sēdes vadītāja. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Dažiem, kā es redzu, vienkārši nav skaidrs, ar ko nodarbojas latviešu valodas apguves valsts programma. Latviešu valodas apguves valsts programma organizē kursus skolotājiem, lai palīdzētu viņiem apgūt latviešu valodu. Un priekšlikuma iesniedzēji prasa naudu nevis priekš sevis, bet attiecībā uz šo te organizāciju, lai palīdzētu tai attīstīties.

Un nav taisnība arī, ka šī te organizācija nevēlas attīstīties un strādāt tālāk. Tur strādā ļoti gudri speciālisti latviešu valodas jomā, kuri vēl varētu palīdzēt iedzīvotājiem iemācīties runāt latviski un palīdzēt latviešu valodas skolotājiem labāk metodiski pasniegt šo valodu, jo ar to nodarbojas šī te organizācija.

Līdz ar to es lūdzu atbalstīt priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šeit Tabūna kungs aicināja mūs aicināt mūsu atbalstītājus mācīties latviešu valodu. Jā, ar šo priekšlikumu mēs to varēsim, jo nebūs nekādas jēgas tam valodas komisijas darbam, ja nebūs latviešu valodas apguvēju.

Un par tiem cilvēciņiem, Dobeļa kungs! Kad jūs Eiropas Parlamentā izplatījāt savu informāciju, jau tagad daži deputāti no Juridiskās komitejas apspriež jautājumu par to, vai būtu vērts pieņemt Latviju Eiropas Savienībā.

Sēdes vadītāja. Deputāte Ina Druviete — otro reizi.

I.Druviete (JL). Nāku runāt otro reizi, lai nepieļautu šīs diskusijas reducēšanu uz jautājumu par Latviešu valodas apguves valsts programmas darbību. Programma darbojas sekmīgi, programmai ir liels Latvijas un ārvalstu finansiālais atbalsts, un nākamajā gadā šīs programmas atbalstam budžetā ir paredzēti 819 000. Jautājums ir par to, ko PCTVL frakcija iesaka neatbalstīt.

Un nav taisnība Golubova kungam, ka nebūs jēgas valsts valodas atbalsta projektiem. Valsts valodu taču Latvijā lieto ne tikai minoritāšu pārstāvji, bet arī latvieši, kuriem tā ir dzimtā valoda. Tātad jautājums ir nevis par to, kam un cik dot, jo valsts valodas apguves programmai ir atvēlēts pietiekams līdzekļu daudzums, bet tieši par to, kam ir ieteikts šos līdzekļus atņemt.

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Neliela piezīme par to, ko te nupat teica Golubova kungs. Es esmu izplatījis divās valodās — angļu un franču — ziņojumu par to, kas tas tāds ir parlamentārietis, kurš ir nodevis savu valsti, un no aptuveni 630 Eiropas Parlamenta deputātiem es esmu saņēmis desmit negatīvas atziņas. Deviņi no tiem ir zvērināti komunisti, kādi tur sēž un ar kuriem kopā sēž Bekasovs. Tā ka sekmes jums turpmākajā jūsu darbā! Bet es jums pasaku — tādam nelietim kā jūs es vispār netaisos ne roku dot, ne ar jums vispār sveicināties. (No zāles deputāts M.Bekasovs: “Paldies tev!”)

Sēdes vadītāja. Dobeļa kungs! Ir jāpieturas pie konkrētā priekšlikuma — par atbalstu Latviešu valodas apguves valsts programmai. Boriss Cilevičs, otro reizi.

B.Cilevičs (TSP). Jā, es parasti cenšos neiebilst Dobeļa kungam, bet šajā gadījumā viņš vienkārši teica nepatiesību. Jo tie desmit deputāti, faktiski daudz vairāk, kas nosūtīja savus negatīvos atzinumus, nebūt nav komunisti. Var pārbaudīt. Ja kādu interesē, es izdrukāju vienkārši intereses pēc visas šīs lietas, tā ka nevajadzētu tā runāt. Un kādas būs sekas Dobeļa kunga vēstulei, es domāju, ka mēs tuvākajā laikā redzēsim. Vienīgais, tā iegāzt Latvijas valsts tēlu, kā to Dobeļa kungs izdarīja ar savu vēstuli, es domāju, ka nevienai opozīcijai nav pa spēkam. Bet par to diemžēl acīmredzot vēl daudz būs jārunā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 95. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 69, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 96. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 54, atturas — 17. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 97. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 55, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 98. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Jānis Esta.

J.Esta (TP). Godātie deputāti! Spilgts sakārtošanas un pārkārtošanas piemērs ir šis priekšlikums, ko iesniedzis Ministru kabinets. Atšķiriet, lūdzu, šīs grāmatas sākumu — 1.lapaspusi, 2.priekšlikumu, kur mēs redzam, ka pirmajā lasījumā budžeta apspriešanas apstiprināšanā ir nobalsots par 102 miljoniem 309 tūkstošiem 429 latiem. Toties otrajā lasījumā Ministru kabineta priekšlikums ir 99 miljoni, tātad pat stipri mazāk, 673 tūkstoši 282 lati. Lūk, parādās cipars, ka Ministru kabinets pieliek pedagogiem 2 miljonus 523 tūkstošus 686 latus. Nu, tā ir perfekta pārkārtošanās! Tā ir ļoti interesanta pārkārtošana.

Bet tagad par pašu ciparu. Kas tad ir šie 2,5 miljoni? Ja tas ir no septembra mēneša, tad izdalīsim uz četri, paņemsim nost nodokļus, visu pārējo, tad uz vienu slodzi, kuras mums ir valstī 70 tūkstoši aptuveni, katrs pedagogs saņem mazliet virs četriem latiem. Norēķināsim nost inflāciju 4%, tas ir zem četriem latiem.

Izglītības un zinātnes ministrs Šadurska kungs sola izstrādāt koncepcijas februārī, apstiprināt noteikumus, bet Saeimas praksē nav bijis gadījums, ka 2,5 miljoni Saeima nobalso, lai deleģētu Ministru kabinetam kā kabatas naudu, nezinot ne noteikumus, ne kritērijus, ne kādā veidā sadalīt šo naudu. Nu tā vēl nav bijis. Divarpus miljoni tomēr ir ievērojama summa.

Šobrīd spēkā ir Ministru kabineta noteikumi 81.panta kārtībā, kur ir grozīts Izglītības likums, kur ir atcelta norma par 2 minimālajām algām pedagogiem par zemāko kvalifikāciju. Šobrīd, Strazdiņa kungs, šis Izglītības likums ir pārklājies ar putekļiem jūsu komisijā, jo nākamā gada februārī beidzās spēkā esošā norma, kura pieņemta 81.panta kārtībā, un nav skaidrs, kas sekos tālāk: vai šī norma paliks vai būs kaut kādi citi noteikumi. Un jūs sakāt, ka jūs ļoti cītīgi strādājat izglītības laukā, bet, kā jau es teicu, tātad Izglītības likums ir pārklājies ar putekļiem. Velciet, lūdzu, laukā! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 98. — Ministru kabineta priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — 2, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts… Priekšlikums ir atbalstīts. Es atvainojos.

B.Brigmane. 99. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 99. priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 47, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

Cienījamie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma…

Labi, vēl pēdējo priekšlikumu.

B.Brigmane. Un pēdējais 100. — deputāta Urbanoviča priekšlikums — pirms pārtraukuma. Arī šis priekšlikums komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Bet debates turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm!

Cienījamie deputāti! Reģistrēsimies vēlreiz sēdes beigās. Pašreiz izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 15.30.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Turpināsim debates. Vārds deputātam Aleksandram Golubovam.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Par ko runā šis te priekšlikums? Par to, ka vajadzētu izdalīt naudu nevis kaut kam, bet skolu renovācijām, jo ar tām naudām, kuras ir izdalītas skolu remontiem, it īpaši Latgales skolu remontiem, tās skolas var pārvērst tikai par graustiem un nedabūt varbūt kādu gadu tos graustus. Tāpēc mums vajadzētu atbalstīt šo priekšlikumu.

Un es gribu aicināt Latgales deputātus atcerēties to, ko viņiem teica pēdējā tikšanās reizē Viļānos: vajadzētu atmest to, pie kādām frakcijām jūs piederat un atbalstīt visu, kas ir par labu Latgalei.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt tiem, kuri nestrādā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, varbūt tas nav bijis pamanāms, bet balsojām mēs šeit visi pavisam nesen pirms nedēļas par grozījumiem 2003.gada budžetā. Un tur tieši Latgales skolu investīcijām bija paredzēts, un mēs nobalsojām par to, ka mēs Latgales skolām piešķiram 305 000 latu. Kopumā mēs visām skolām piešķīrām Latvijā 755,5 tūkstošus, un no tā Latgales skolām tātad gandrīz pusi. Ja jūs esat pamanījuši, tad arī 2004.gada budžetā Latgales skolām investīcijās ir 419 000. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 100. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 44, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 101. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 58, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 102. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu? Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 102. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 47, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 103. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 104. — deputāta Orlova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Vitālijs Orlovs.

V.Orlovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Tad, kad Saeimas budžetā parādījās aile, ka naudiņa būs dalīta ar Saeimas lēmumu sadalāmo finansējumu, es sadalīju 500 000 uz 100 deputātiem un uzrakstīju savu priekšlikumu tieši uz tiem 5000 latu deputātiem, kuri it kā, es domāju, arī būtu man pieejami. Uz kurieni virzīta šī naudiņa? Tas ir Dobeles bērnu un jaunatnes centram 4.Starptautiskajām sporta spēlēm Zemgalē. Kā šogad pagāja šis notikums, bija iespējams iepazīties Reira kungam. Un es domāju, ka Latvijas nākotne saistīta tieši ar izglītotiem jauniem cilvēkiem.

Un, protams, es ceru, ka jūs atbalstīsiet manu priekšlikumu. Es nepretendēju ne uz citu deputātu naudu. Es tikai gribu izdalīt savu naudu… (Starpsauciens.) Dobeles bērnu un jaunatnes centram.

Paldies par atbalstu deputātiem, kuri ievēlēti no Zemgales!

Sēdes vadītāja. Deputāte Ināra Ostrovska.

I.Ostrovska (JL). Mēs šogad... šodien dzirdējām diezgan daudz emocionālas runas par to, ka nav piešķirtas naudiņas, investīcijas dažādām Latvijas skolām. Es gribu nosaukt dažus ciparus, kas saistīti ar 2004.gadu investīcijām mūsu valstī. Pavisam nākošgad 38,2% no investīcijām pašvaldībām ir piešķirtas izglītībai. Tas ir, no 4 597 000 38,2% ir izglītībai, kas sastāda 1 756 000 latu. Pirmo reizi 15 gadu laikā tiek uzsākta arī jaunu skolu celtniecība.

Tā ir Cēsu pamatskola 500 bērniem un Cesvaines ģimnāzija. Investīcijas reģioniem ir sadalītas sekojoši: Latgalei — 4 119 latu; 419 000 latu… Vidzemei — 838 000 latu; Zemgalei — 172 000 latu; Kurzemei — 257 000 latu. Un pavisam kopā ir 1 miljons 756 tūkstoši latu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs — otro reizi… Pirmo reizi.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šeit Ostrovskas kundze pateica, cik liela nauda izdalīta izglītībai. Un tagad padomājiet, paskatieties uz sevi, uz savu sirdsapziņu. Un, ja jūs tiešām uzskatāt, ka izglītībai tiešām pietiek naudas, tikai tad balsojiet “pret”.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav, tad deputātus lūdzu balsot par 104. — deputāta Orlova priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 105. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 106. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 107. — deputāta Emša priekšlikums. Daļēji atbalstīts, 105. komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 108. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 109. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie deputāti! Šis priekšlikums skar lauksaimniecības subsīdiju apjomu, kas ir noteikts Lauksaimniecības likumā, un precīzi definēts, ka tas nedrīkst būt mazāks kā 3% no valsts ieņēmumiem, kas tiek novirzīti dotāciju veidā. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Zemkopības ministrijas pārstāvji apliecināja, ka ne mazāk kā 3 miljonu summa nav piešķirta atbilstoši šim likumam. Kāda varbūt ir arī specifika nākamā gada budžetam? Tas, ka ir likvidēti speciālie budžeti, no kuriem agrāk šie 3% nu netika rēķināti, bet tagad esošā likuma ietvaros, iekļaujot arī visus likvidētos speciālos budžetus, iztrūkums ir vēl lielāks. Iztrūkums ir 11 miljoni latu. Un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā tika parādīta arī pēdējo piecu gadu shēma, ka šī piešķirtā summa lauksaimniecības nacionālajām subsīdijām atbilst likumam, Lauksaimniecības likuma prasībām par 3%. Tad jāatzīst, ka visus pēdējos gadus, ja tā atšķirība ir bijusi, tad ir bijuši mērāmi dažos desmitos vai simtos tūkstošu atkarībā no budžeta reālās izpildes. Bet 3 miljonu starpība pat, teiksim, gadījumā, ja tiek lietota vecā metodika, nav bijusi jau vairāk nekā 5 gadus.

Kāda ir viena no galvenajām problēmām? Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā arī tika parādīts, ka nākamgad SAPARD finansējums ir sagaidāms 27 miljoni latu. Un, kā zināms, SAPARD programmai ir 25% jābūt licencētai no valsts budžeta un 75% dod Eiropas Savienības fondi. Lai apgūtu 27,5 miljonus latu, līdzfinansējums nākamgad ir paredzēts 8 800 000, kaut gan, protams, ja precīzi rēķina, 25%, tad iznāk nedaudz virs 9 miljoniem.

Tiešie maksājumi nākamgad, kas būtu iespējami, sastāda 25 miljonus latu, bet, lai to izmaksātu, tas ir jāizmaksā no naudas, no nacionālajām subsīdijām vai nacionālā fonda naudām, un Brisele, Eiropas Savienība pēc tam to atgriezīs 2005.gada sākumā. Jūs ziniet, ka rezervētā summa ir 30 miljoni. Vai tiešām kādam ir cerība, ka visu šo summu virzīs lauksaimniecības tiešiem maksājumiem, un publiski finanšu ministrs jau teica, ka drīzāk, ka ar to var rēķināties 2005.gada sākumā. Līdz ar to saistībā ar lauksaimniecību nākamgad likuma neievērošana lauksaimniecībā ir ielikta šī budžeta pamatā, un, ja stingri pieturās pie likuma, tad šī starpība ir 11 miljoni latu nepiešķirto subsīdiju, kas, manuprāt, ir nepieļaujami, un jo sevišķi varbūt tāpēc, ka Zemnieku savienība šo nozari šobrīd kūrē, un zemniecības karogs, es tā ceru, viņai ir bijis svarīgs un būs svarīgs arī nākotnē.

Sēdes vadītāja. Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.

M.Roze (zemkopības ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es izmantošu šo laiku, lai kopumā raksturotu, kāda ir situācija budžetā lauksaimniecībā nākošajā gadā un kādas ir kopumā iespējas lauksaimniecībā.

Gundars Bērziņa kungs precīzi teica, ka šinī ailē ir tāds naudas apjoms, kas atbilst par 3 miljoniem mazāk, nekā ir 3% no kopējā budžeta. Bet mums ir jāņem vērā tiešām arī tas apjoms, kas nāk klāt kā papildu valsts maksājumi un kā līdzfinansējums Eiropas fondiem arī no citiem budžeta avotiem.

Ja mēs runājam par to, kādā veidā šie naudas līdzekļi varētu konkrēti nonākt līdz katram saimniekam, šeit es noteikti lūgtu arī Saeimas deputātu palīdzību, lai pēc iespējas ātrāk virzītos likums par laukiem un lauksaimniecību Eiropas Savienības kontekstā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Klausoties šīsdienas debates, rodas jautājums — kāpēc laikā, kad valsts ekonomika patiešām strauji aug, nodokļu ieņēmumi palielinās, kāpēc tik mierīgi atkāpjas tie paši koalīcijas deputāti kultūras, izglītības jautājumā, pieļauj mazāku finansējumu sportam, ievērojami mazāku. Nonākam pie lauksaimniecības. Jā, pēc ilgāka laika pēc tiem kritērijiem, kādus visu laiku esam lietojuši, šis budžets piedāvā nepildīt likumu. Nebūs tie 3% lauksaimnieku subsīdijās. Vienmēr varēs stāstīt, ka vienmēr ir nauda kaut kādās citās kabatās, arī iepriekšējā gadā bija SAPARD nauda, un tanī pat laikā budžeta projektā bija ielikti 3% lauksaimnieku subsīdijām. Zemnieku savienības kolēģi, ejot uz Saeimas vēlēšanām, sparīgi solīja, ka šo ciparu ne tikai noturēs, bet pat uzlabos. Kas tad ir īsti noticis?

Bez tā visa vēl ir apturēts finansējums nelauksaimnieciskajai uzņēmējdarbībai, kas radīja jaunas darbavietas laukos, un tas viss pēdējā gadā pirms iestājas Eiropas Savienībā. Un tad rodas jautājums: vai ir kāds liels, liels virsuzdevums, kāpēc tas tiek akceptēts, un kāpēc tā notiek? Jo pats kareivīgais zemnieks Kāposts ir pārvērties par Briseles kāpostu. (Starpsauciens no zāles.) Un atbilde ir, kolēģi! Atbilde patiešām ir. Es klausījos visas tās runas par koalīciju, kad viens pakaļ otram dažādu frakciju priekšsēži teica: “Šī valdošā koalīcija ir vislabākā!” To teica “Jaunā laika” pārstāvji, teica Pirmā partija. Arī Brigmaņa kungs teica: “Šī ir vislabākā koalīcija!” Tā patiešām tāda ir priekš koalīcijas. Tā nav labākā priekš kultūras, priekš sporta, priekš izglītības un arī priekš lauksaimniecības ne. Solījumu nepildīšanā Zemnieku savienība ir pamanījusies, manuprāt, apsteigt “Jauno laiku”, par ko viņiem arī aplausi.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Cienījamie kolēģi! Es šodien nebiju domājis runāt, jo tomēr mums šīs lozunga runas, kamēr klausās radioklausītāji, acīmredzot nebūtu vērts, bet nu Slaktera kungs te nedaudz izprovocēja, jo nu tāda klaja melošana un cilvēku mānīšana… nu, jāsaka, nu jādod ir kaut kāds pretspars.

Tiešām, kolēģi, nākošajā gadā, es ceru, Latvijas lauki saņems ievērojamas summas, un šīs summas mums nāks gan caur lauksaimniecības subsīdijām, un šie ir 27 miljoni, ja mēs te skatāmies summas, kas nāk kā mūsu koalīcijas kopējais līdzfinansējums dažāda veida Eiropas Savienības projektiem, tas arī ir vairāki miljoni, un, ja mēs pieskaitām vēl šo Eiropas Savienības naudu, tad ir aptuveni visa šī kopējā summa, kas, labi mums kopā pastrādājot, un par ko es nemaz nešaubos, varētu būt Latvijas laukiem, tie ir apmēram 185 miljoni. Tā ir tiešām ievērojama summa, kas, mūsuprāt, kopumā dos nozīmīgu ieguldījumu Latvijas lauku tālākai attīstībai.

Ja mēs runājam par to politiku, kas pašreiz Latvijas laukos ir. Jā, mūsu uzdevums ir tagad labot tās iepriekšējās kļūdas, tās kļūdas, kad tika atbalstītas varbūt atsevišķas saimniecības, un tas jau, es vienreiz runāju, bija aptuveni tikai kādi 4 tūkstoši, un te ir meklējams šis jautājums, šī atslēga tai lietai, ka šajā gadā ļoti daudzas saimniecības ir sākušas savu modernizāciju. Un daļēji šo līdzekļu maksa ir tiešām varbūt apstājusies, bet man nav ne mazāko šaubu par to, ka šie zemnieki saņems šo SAPARD līdzfinansējumu Eiropas naudas izteiksmē, nav ne mazāko šaubu par to, ka šo SAPARD programmu būtībā virzīs arī nākošajā gadā, un tie ir tiešām šie 8,8 miljoni, kas nākošajā gadā būs paredzēti SAPARD līdzfinansējumā un piesaistīs, Gundara Bērziņa kungs, kaut kur 27 miljonus. Tā ir ievērojama summa. Tā ka runāt par kaut kādu nu… šeit tādu nabadzību un par kaut kādu trūkumu Latvijas laukos būtu tiešām nepiedienīgi.

Varētu šeit daudz runāt, kolēģi, trīs minūtēs… bet te bišķīt runa ir par tiem Briseles kāpostiem un tā tālāk… un par tām trīcošajām rokām un kājām. Es domāju gan, ka dažam labam varbūt šajā brīdī trīc bikses un ne tikai kājas. Un es domāju, ka tālu tie nav jāmeklē. Es domāju… ka tik paši netrīc… Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 109. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 110. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāti… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 110.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 111. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 112. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 113. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 114. — deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 114.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 115. — iesnieguši deputāti Ozoliņš un Ulme. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 116. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 117. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 118. — deputāta Breša priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas 116.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 118.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 119. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 120. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 121. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 122. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 123. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 60, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 124. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 125. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 126. — deputāta Turlā priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 25, pret — 67, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 127. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Andrejs Klementjevs.

A.Klementjevs (TSP). Labdien, augsti godātie deputāti! Es domāju, ka sociālajā un profesionālajā rehabilitācijā ne “jaunie laiki”, bet “ļaunie laiki”, tāpēc ka pirmo reizi Labklājības ministrija pazaudēja 5% no sava pamatbudžeta. Uz 5 600 000 ir samazināts pamatbudžets. Un 7 priekšlikumos es neko jaunu nepiedāvāju. Es tikai lūdzu saglabāt finansējumu tajā pašā līmenī, kā bija iepriekš... pagājušajā gadā. Un paskatieties, kur jūs... kam jūs atņēmāt naudu! Sociālā rehabilitācija personām ar redzes traucējumiem — 18 000. Tālāk. Jūs atņēmāt naudu personām ar dzirdes traucējumiem — 3900 latu. Jūs atņēmāt žurnālam “Rosme”, ja, 4000. Viena ministra alga, man liekas, ir tāda, tik liela. Jūs paņēmāt pusbudžetu, atņēmāt speciālam žurnālam, kur rakstīts Braila rakstā. Cilvēkiem, kuri vispār neko neredz, vienīgais avots, kur viņi var uzzināt, kas notiek republikā. Jūs paņēmāt, atņēmāt pusbudžeta šim žurnālam! Interesanti, ko par šo naudu var... ar ietaupīto naudu nopirkt reāli, lai glābtu Latvijas ekonomiku? Paskatieties tālāk! Jūs atņēmāt 300 000 sociālajai rehabilitācijai un pilnīgi iznīcinājāt visu programmu. Šodien pašvaldībās stāv rindā 21 000 cilvēku, kuri gaida šo sociālo rehabilitāciju. Jūs paņēmāt un likvidējāt šo programmu. Interesanti, ko jūs izdomājāt, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, un kā jūs vēlāk izskaidrosiet, kāpēc cilvēks, kurš pierakstīts trīs gadus atpakaļ rindā, 2004.gadā šo palīdzību un rehabilitāciju nesaņems? Ko pateiksiet, ka taupīšanas laiki? Bet, atvainojiet, mūsu ekonomika iet uz augšu, viss pieaug, nodokļus iekasē labāk. Bet kāpēc parastie cilvēki saņem mazāk pakalpojumu, sociālo pakalpojumu no valsts? Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Nav jau nemaz tik drūmi, kā šobrīd izskatās. Mums jau arī te pa brīžam kāds joks uzdzirkstī, putnu balsis skan, arī latgaļu valoda, savstarpēji aplausi un komplimenti. Bet šodien mēs esam šeit gada svarīgākajā sēdē, kurā mēs apstiprinām mūsu valsts nākamā gada saimnieciskās attīstības virzību. Šajā reizē tas ir ļoti atbildīgs lēmums, kas liek rēķināties ar valsts finanšu iespējām. 2004.gada budžetā ir daudz priekšlikumu, kas ir saistīti ar sociālajiem jautājumiem, bet sociālā joma ir tik finanšu ietilpīga, ka apmierināt šīs vajadzības pilnībā nav spējīgas pat pasaules bagātākās valstis.

Jāatzīmē, ka Latvija sociālajai jomai arī 2004.gadā atvēlēs vislielāko budžeta daļu — vairāk nekā 33%. Tātad vairāk nekā trešo daļu. Tie ir ap 700 miljoniem latu. Un tas būs tomēr par 4,6% vairāk nekā šogad. Kā redzat, mēs esam sociāli atbildīga valsts. Bet Latvija sociālā jomā varētu patērēt vēl un vēl līdzekļu. Arī iepriekšējo valdību īstenotās pensiju reformas pieļauto netaisnību nolīdzināšanai un jau pieminēto sociālās rehabilitācijas vajadzību pilna spektra nodrošināšanai, par ko ir iesniegti arī vairāki opozīcijas priekšlikumi.

Jāatzīmē, ka sociālās rehabilitācijas jomā īpašu uzmanību esam pievērsuši bērniem, tiem, kuri cietuši no vardarbības, un atkarībā esošiem bērniem, lai ar sociālās rehabilitācijas palīdzību novērstu atkarības vielu radītās sekas un nodrošinātu bērnu atgriešanos pilnvērtīgā sabiedrībā.

Runājot par sociālās rehabilitācijas pasākumu finansēšanu, ir jānorāda, ka iepriekšējā Saeima pieņēma Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, saskaņā ar kuru sociālās rehabilitācijas pakalpojumus par valsts budžeta līdzekļiem var saņemt arī invalīdi, pensijas vecuma cilvēki un politiski represētas personas.

Mēs, šī Saeima, minētā likuma 7.panta darbību pagarinājām vēl uz vienu gadu, tas ir, līdz šā gada beigām. Pēc Ministru kabineta rīkojuma vasarā tika izveidota darba grupa, kuras uzdevums bija sagatavot priekšlikumus sociālās rehabilitācijas attīstībai. Sociālo un darba lietu komisijā mēs šo jautājumu skatījām vairākkārt. Darba grupa no vairākiem risinājuma variantiem piedāvāja loģiskāko — neturpināt esošo kārtību, kurā, izrādījās, vieni nez kā tiek pie rehabilitēšanās pakalpojumiem katru gadu, bet citi — nevarēs vēl gadiem sagaidīt. Darba grupas ieteikums bija — sociālās rehabilitācijas pakalpojumus nodrošināt tām personām, kurām tas tiešām ir nepieciešams, tas ir, personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas radušies slimības, psiholoģiskas vai fiziskas traumas vai cita negadījuma rezultātā. Galu galā cilvēkam ne tik daudz vajadzīgs pasākumu kopums, kas vērsts uz sociālo funkcionēšanas spēju atjaunošanu vai uzlabošanu, lai nodrošinātu sociālā statusa atgūšanu un iekļaušanos sabiedrībā, kā to šobrīd nosaka likums, bet vairāk gan ir nepieciešami konkrēti medicīniski atveseļošanās pakalpojumi. To rāda līdzšinējā pieredze.

Lai īstenotu darba grupas piedāvājumu, ir nepieciešams sagatavošanās laiks, izvērtējot esošo daudzu tūkstošu pieteikumu rindu, un tikai tad var pamatoti runāt par nepieciešamo finansējumu. Ja neskatām un nerisinām sociālās rehabilitācijas jautājumu pēc būtības, bet vadoties no piederības konkrētai sociālai grupai, tad ar visām tiesībām uz sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem šodien var pretendēt vairāk nekā pusmiljons pensionāru, invalīdu, politiski represēto. Kad mums būs tik daudz naudas? Lemsim taču par to, ko varam reāli nodrošināt.

Bet, atgriežoties pie Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma, gribu atzīmēt, ka tas radīts, lai sociālo jautājumu risināšanā vairāk iesaistītu arī pašvaldības. Saskaņā ar šā likuma 9.pantu pašvaldībai, kuras teritorijā persona ir reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu, ir pienākums...

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies!

S.Bendrāte. Ir pienākums šai personai nodrošināt iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību. Arī likuma “Par pašvaldībām” 15.pants nosaka, ka pašvaldību pastāvīgās funkcijas ir nodrošināt iedzīvotājiem sociālo palīdzību, tajā skaitā sociālo aprūpi, kā arī nodrošināt veselības aprūpes pieejamību.

2004.gada budžeta projektā, nosakot valsts līdzdalību sociālās rehabilitācijas pasākumu finansēšanā, tas ir ņemts vērā. Valsts uzdevums ir nodrošināt pašvaldību ieņēmumu palielināšanu, īstenojot stingru nodokļu administrēšanas politiku. Valdības īstenotās sekmīgās nodokļu iekasēšanas politikas rezultātā 2004.gadā tiek prognozēts pašvaldību budžeta pieaugums par 44,2 miljoniem latu. Tā ir būtiska ieņēmumu palielināšanās. Ja saņemtais budžeta pieaugums tiks tērēts apdomīgi, arī iedzīvotāju sociālajām vajadzībām varēs atlicināt vairāk.

Sēdes vadītāja. Bendrātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!

S.Bendrāte. Jā. Es aicinu 2004.gada budžetā neatbalstīt finansiāli nepamatotus priekšlikumus un turpināt nākamajā gadā sociālās rehabilitācijas jautājumus skatīt pēc būtības. Un piebildīšu — ar minimālās pensijas palielināšanu, kas nav darīts kopš 1998.gada, mēs jau esam uzlabojuši dzīves kvalitāti 37 tūkstošiem pensionāru. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Kam tiek pieprasīta nauda? Nauda tiek pieprasīta personām, kurām ir redzes traucējumi. Būtu ļoti labi, ja šajā zālē atrastos labklājības ministre un varētu iziet pēc manis šajā tribīnē un pateikt, ka sociālai un profesionālai rehabilitācijai naudas pietiks. Un jebkurš, kam ir redzes traucējumi, šajā priekšlikumā, un kam ir dzirdes traucējumi, tas ir nākošajā priekšlikumā, varēs jebkurā gadījumā griezties pie viņas un rehabilitāciju saņemt. Bet ministri es šeit neredzu, jo, es skatos, Ministru kabinetu vispār neinteresē budžets.

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Patiešām paldies Bendrātes kundzei par ļoti interesanto uzstāšanos. Bet ir viena problēma. Jūs tā arī neatbildējāt uz deputāta Klementjeva ļoti pamatotiem un argumentētiem priekšlikumiem. Tas viss ir ļoti labi, ka jūs deklarējat, ka jūsu valdība ir sociāli atbildīga, ka jums ir tālejoši plāni par to, kā pilnveidot sociālo jomu, ka jūs atgādināt pašvaldībām par viņu lomu šajā procesā, kaut gan pašvaldības, godīgi sakot, dara daudz vairāk ar daudz ierobežotākām iespējām. Bet tomēr īsti nav skaidrs, kāpēc jāsamazina šogad finansējums šim mērķim — sociālai un profesionālai rehabilitācijai. Būtu ļoti labi, ja tomēr kāds no valdošās koalīcijas pamatotu, kāpēc tiem cilvēkiem, kas jau vairākus gadus gaida rindā, būs jāgaida vēl vairāk vai vispār jāzaudē cerība iegūt šo palīdzību no valsts, kamēr jūs izstrādāsiet jaunu metodiku, kamēr jūs piedāvāsiet jaunas metodes, ļoti daudziem cilvēkiem nav laika gaidīt. Viņi jau tāpat gaida diezgan daudz. Un paskatieties uz šo summu. Tas ir mazāk par 19 tūkstošiem. Vai tas tiešām ir tik izšķiroši, ka visiem cilvēkiem jāliek gaidīt, kamēr jūs tiksiet skaidrībā ar savu tālejošo stratēģiju? Es domāju, ka tas vienkārši nav godīgi.

Es tomēr aicinu atbalstīt deputāta Klementjeva priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 127. — deputāta Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 128. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Vai deputāts Strazdiņš ir pieteicies debatēt? Nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 128. — … Vai deputāts Golubovs ir pieteicies? Lūdzu!

A.Golubovs (LSP). Šajā priekšlikumā nauda pieprasīta tieši tiem cilvēkiem, kuri nedzird varbūt. Vai jūs domājat… Varbūt jūs domājat, ka viņi nezinās, kas te notiks? Viņi zinās, viņi to visu izlasīs mūsu “Latvijas Vēstnesī”. Tāpēc, lai ko mēs šeit runātu vai nerunātu, viņi zinās, ka naudiņu viņiem valdošā koalīcija nedos. Un tā būs jūsu sagrāve. (Starpsauciens: “Nenomirsti!”)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Komisijas vārdā ir kas iebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 128. — deputātā Klementjeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 129. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 130. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 131. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 132. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. par 132.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 133. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 134. — deputāta Klementjeva priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 45, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 135. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 136. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 137. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 138. — Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts komisijas priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 138.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 139. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 140. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 141. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 142. — deputāta Kučinska priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Māris Kučinskis.

M.Kučinskis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja un kolēģi! Kariņa kungs vakar bija izteicis tādu interesantu frāzi, ka ar šo budžetu pat Amerikas prezidents būšot apmierināts. Es neko nezinu, bet katrā ziņā ļoti liela daļa paliks ārkārtīgi neapmierināta. Un varbūt šobrīd tas prieks jums ir tāds, ka viņi vēl nezina.

Kas attiecas uz lielajām slavas dziesmām par pensiju indeksāciju, tad, kā vakar to vienā raidījumā teica pensionārs, pensiju indeksācija sedz dvieļu žāvētāja izmaksas pēc siltā ūdens padārdzināšanās.

Un, kas attiecas uz otru Kariņa kunga teicienu, ka opozīcija... esiet modri, jo opozīcija ir kā ķirurgs, man šķiet, ka tomēr mēs neesam kā ķirurgs, bet drīzāk kā kaut kāds... vienā otrā reizē varbūt kā sekciju taisītājs pēc jau izdarītiem ķirurģiskiem griezumiem, jo šis... samazinātā sociālā rehabilitācija, kas varbūt ir kļūda, bet tā kļūda maksās droši vien ļoti daudz. Tas bija citāts no LETA.

Visu cieņu labklājības ministrei, bet no jūnija notika pārsvarā, kā te bija pieminēts, tikai domāšana, un tā arī nekas netika izdomāts šajā laikā. Gribētu teikt, ka šie cilvēki droši vien vēl to nezina. Tāpēc mēs esam arī iesnieguši Staķes kundzei jautājumus un varbūt vēlamies, lai paskaidro nevis mums, bet tiem cilvēkiem.

Un es gribu pievērst jūsu uzmanību līdzekļu avotam, kas ir 500 000. Kāpēc es nekur neesmu dzirdējis publiski izskanot, ka Labklājības ministrijai šogad 500 000 paliek pāri nodarbinātības pasākumiem? Skatoties nākamā gada budžetu, kad citur “nogriež”, šiem pasākumiem ir diezgan ievērojams pielikums, tad gribētos gan zināt, kā tas tiks apgūts. Es ceru, un Staķes kundze ir apņēmības pilna, ka ar Vītolu viņa tiks galā, tāpēc pagaidām mēs par to varbūt arī runāsim mazāk. Bet katrā ziņā šeit ir līdzekļu avots, un mūsu pienākums ir vienkārši norādīt, kā budžets varētu kļūt labāks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Krišjānis Kariņš.

A.K.Kariņš (JL). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es gribētu nedaudz runāt šajā te priekšlikuma kontekstā ne tikai tik daudz par to, kā šajā budžetā nav, bet kas šeit ir un kā tas šeit ir.

Pirmais jautājums. Vai mēs esam bagāta valsts? Retorisks. Mēs, draugi, diemžēl neesam. Kā mēs kļūsim par bagātu valsti? Mēs kļūsim par bagātu valsti, ja mēs prātīgi sastādīsim budžetu, ja mēs prātīgi saimniekosim, un caur darbu un ar laiku mēs kļūsim par bagātu valsti.

Padomāsim mirkli tagad, kas notiek šajā budžetā. Ja tā būtu mācību grāmata, tas, kādā veidā tiek sastādīts šis — 2004.gada — valsts budžets, ir klasisks piemērs, kā ir jādara. Draugi! Mums ir apmēram 7% gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums. Tajā pašā laikā mēs mazinām valsts budžeta deficītu no zemāka — 3% — uz vēl zemāku — 2%. Tas nozīmē, ka tad, kad mums nāks kāda, Dievs nedod, nebalta diena, mums būs rezerve, no kā aizņemties un sevi atveseļot tad, kad mēs būsim slimi. Mēs esam nabadzīgi, bet ne slimi.

Ko vēl... kas vēl ir paredzēts budžetā? Nodokļu slogs... kopējais nodokļu sloga samazinājums. Uzņēmumu ienākuma nodoklis, kas bija pagājušā gadā 22%, šogad — 19%, nākamgad — 15%. Tāpat šogad sociālo nodokli mēs samazinājām par 2%. (Starpsaucieni.) Un visas šīs te prātīgās saimniekošanas laikā ir likts liels uzsvars uz pretlikumīgas darbības apkarošanu, proti, “aplokšņu algām”. Desmit mēnešos 2003.gadā par 220 miljoniem latu budžets pārpildās vairāk nekā iepriekšējā periodā. Kas nozīmē — zemākas nodokļu likmes, samazināts budžeta deficīts, bet sasodīts, mēs iekasējam vairāk naudu! Tātad mums darbojas šī te programma. Un ko mēs darām ar to naudu, ko mēs iekasējam? Mēs to ieguldām vajadzīgos sektoros, tajā skaitā sociālajos. Mediķu, policistu, tiesnešu un skolotāju algu pielikums sākās 2003.gadā un turpināsies 2004.gadā, un pensiju palielināšana. Lielākais viena gada pieaugums mūsu valsts zemākās vai mazākās pensijās, kā ir bijis kopš neatkarības atgūšanas. Tas ir tas, kas mums stāv priekšā 2004.gada budžetā. Vairāk nekā 17% pieaugums minimālās pensijās, gandrīz 80% pieaugums pensiju indeksācijā. Tādi palielinājumi līdz šim nav redzēti.

Kā pēdējais. Vai tas viss ir pietiekoši? Protams, ka tas nav pietiekoši. Protams, ka visus šos te projektus vienu pēc otra vajadzētu atbalstīt, bet mēs kļūsim par bagātu valsti ne dēļ tā, ka mēs izdodam naudu, kuras mums nav, bet dēļ tā, ka mēs kārtīgi iekasēsim naudu, mēs stimulēsim uzņēmējdarbību, lai nākotnē būtu vēl vairāk nodokļu maksātāju. Un tad, kad mums ir tā nauda, mēs to ieguldīsim sociāli svarīgajās sfērās.

Tātad, draugi mīļie! Uzskatīsim visus šos te priekšlikumus, kurus mēs nespējam šodien atbalstīt, kontekstā, ka būs labāk nākamgad, 2004.gadā, 2014.gadā, ja mēs uz priekšu ejam, kā tagad mēs to darām, mēs jau būsim bagāta valsts!

Paldies jums! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Nu vēlreiz, cienījamie kolēģi! Kam pieprasīta šeit naudiņa? Naudiņa tiek pieprasīta rehabilitācijas pakalpojumiem invalīdiem un pensionāriem. Un es tagad sapratu “Jaunā laika” politiku. Man to paskaidroja Kariņa kungs. Paldies jums par to! Es sapratu, ka ar savu politiku jūs gribat sasniegt to, ka pensionāri un invalīdi līdz 2014.gadam neizdzīvos un “jaunajiem laikiem” būs labāka labklājība. (Starpsauciens: “Vai Dieviņ!”)

Sēdes vadītāja. Deputāts Māris Kučinskis — otro reizi.

M.Kučinskis (TP). Pavisam īsi par šo te. Kariņa kungs iepriekšējā dzīvē, cik es zinu, ir bijis uzņēmējs, un, protams, ka jums ir jācenšas, un jūs zināt, kā pārdot preci, un budžets arī ir prece, un jūsu politika arī ir prece.

Es vienu teikumu tikai gribu pateikt. Neaizmirstiet, ka ekonomika iet uz priekšu. Ar mums vai bez mums, ar valdību vai bez valdību. Un tas, ko mēs varam iespaidot, ir plus, mīnus 10% — 12%, ne vairāk! Un mūsu uzdevums ir domāt par šo sociālo sfēru, kas ir neaizsargāta. Pārējie tiks paši galā uz ekonomikas uzplaukuma, nevis uz valdības perfektā darba rēķina. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Tūlīt būs pulksten puspieci vakara pusē. Un mēs turpinām vienu lielu runāšanu.

Es aicinātu, kolēģi, nelidosim ne skaistos kāšos, ne haotiskos baros, bet nolaidīsimies uz šīs grēcīgās zemes un paskatīsimies uz visu to, kādas ir mūsu iespējas, un no tā arī dancosim!

Un to, ko piedāvā šodien opozīcija, nu tā ir tāda opozicionāru slimība, kura nav īsti izpētīta. Miljons šur, miljons turp. 13 pa labi miljoni, 13 pa kreisi. Un dala uz nebēdu. Un vajadzētu tikai Saeimai vairākumam piekrist. Kas tad būtu? Neviena gada budžetu nepieņemtu. Un, ja pieņemtu, tad vispār būtu bankrots. Saprotiet, tas taču ir vienkārši smieklīgi, šādā te veidā piedāvāt. 13 miljonu Sociālistiskā partija tur, 2 miljoni tur, 3 miljoni vēl tur, nākamie priekšlikumi. Ak tu Dievs, tā, it kā nesaprastu, kādā situācijā mēs esam. Un ziniet, es jums pateikšu tā — ar to opozicionāru slimību jau tā ir. Paies desmit gadi, droši vien budžets būs jau nevis 2 miljardi, bet 10 miljardi, un opozicionāri slimos ar to pašu slimību, jo atkal gribēs… mēs jau arī gribētu visi, arī pozīcija gribētu, lai varētu iedalīt vairāk naudas jebkurai no jomām. Bet nevar. Nav šīs naudas. Un jums jau tika teikts, un mēs ļoti labi zinām, ka budžeta ieņēmumi ir lielāki šogad. Tāpēc vajadzētu patiešām par šiem priekšlikumiem, kuri it kā ir labi, bet par tiem vajadzētu diskutēt, nevis šeit izrādīties, bet komisijās, aizkulisēs, ikdienas sarunās pierādīt… teiksim, Kiršteina kungs teica par šo repatriācijas programmu. Ļoti laba. Ja mēs “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK daudzreiz esam par to runājuši, prasījuši un tā tālāk, mēs neesam guvuši atbalstu. Vajadzēja ar mums runāt. Mēs noteikti būtu pievienojušies tam, droši vien būtu aprunājušies ar pārējiem koalīcijas partneriem un būtu vienojušies par to. Saprotiet? Sašaurinot šo nenormālo naturalizāciju. Sašaurinot, lūk! Tā ka vajag šīs lietas runāt nevis šeit, vienkārši izrādoties, bet pēc būtības.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, pulkstenis patiešām ir puspieci. Es aicinu jūs nelidot skaistos kāšos un haotiskos baros, bet nolaisties uz šīs grēcīgās zemes. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP). Cienījamie kolēģi! Patiešām ir diezgan grūti runāt pēc tik dziļi ekonomiski argumentētas Tabūna kunga runas. Bet ziniet, klausoties Kariņa kungu, man bija tāda dīvaina sajūta, tas, kas saucas deja vu, tas jau bija. Jo man nācies dzīvot laikā, kad arī valdošās partijas vienmēr tur plātījās ar to, ka dzīve kļūst arvien labāka un arvien jautrāka. Vai nav par agru plātīties, Kariņa kungs? Ir pilnīgi skaidrs, ka runa ir par prioritātēm. Jūs skaidri parādāt, kādas jūsu valdībai ir prioritātes, un tie nabaga cilvēki, kam patiešām ir vajadzīga šī sociālā un profesionālā rehabilitācija, acīmredzot neietilpst jūsu prioritāšu skaitā. Un tā ir problēma. Tas nav arguments — naudas nav. Nauda ir, ļoti daudziem mērķiem, kurus jūs uzskatāt par svarīgiem. Un sociālos mērķus jūs par svarīgiem neuzskatāt. Un tā ir liela problēma. Jo tie makroekonomiskie rādītāji, tas viss ir ļoti labi, bet jūs varat aprunāties ar tiem cilvēkiem, kas stāv tur uz ielas, un pierādīt viņiem, ka viņi kļūdās, ka viņu dzīve ir ļoti laba tāpēc, ka makroekonomiskie rādītāji mums ir ļoti labi. Es domāju, ka tā nav pareiza pieeja. Domāju, ka vajadzētu dažreiz arī ieklausīties opozīcijas teiktajā. Jūsu pārliecība, ka opozīcija domā tikai par to, lai kaitētu valstij, nu tā ir tīri tāda politiska pieeja, kas man arī izraisa zināmas asociācijas ar mūsu neseno pagātni. Diemžēl.

Sēdes vadītāja. Deputāte Jevgenija Stalidzāne.

J.Stalidzāne (LPP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Lieta ir pavisam vienkārša. Sakarā ar to, ka ir sadalījušās ministrijas — Labklājības ministrija, Veselības ministrija, līdz ar to arī līdzekļi ir sadalījušies. Veselības ministrijas budžetā ir 3 miljoni latu, kas ir paredzēts veselības rehabilitācijai. Un šiem vecajiem cilvēkiem, šiem invalīdiem galvenokārt jau vajag veselības rehabilitāciju. Sociālo rehabilitāciju vajag ļoti maz. Jā, Sociālo un darba lietu komisija ir tieši arī pie tā strādājusi. Labklājības ministrijā arī ir uzdots izvērtēt visas tās rindas, kur ir šie 21 tūkstotis cilvēku, kas stāv it kā uz sociālo rehabilitāciju. Bet, ja mēs pāršķirstām visus šos sarakstus, tad sociālo… pliku sociālo rehabilitāciju vajag ļoti, ļoti maz cilvēkiem. Principā galvenokārt vajag šo veselības rehabilitāciju. Un tieši tāpēc arī Labklājības ministrijai ir uzdots tuvākajā laikā izvērtēt šo jautājumu, sakārtot, un, ja no šī 21 tūkstoša tai sociālās rehabilitācijas rindā paliks daudz cilvēku, tādā gadījumā arī pie budžeta grozījumiem vēlreiz par šo jautājumu runāsim. Bet ir jāņem vērā, ka sociālo rehabilitāciju nosaka pēc citiem… pēc citas indikācijas, bet veselības rehabilitāciju nosaka pēc veselības rādītāju indikācijas. Un tāpēc ir ļoti būtiski, svarīgi atcerēties, ka viena liela daļa no šiem cilvēkiem stāv uz šo veselības rehabilitāciju, bet drošības pēc stāv arī uz sociālo rehabilitāciju. Tā ka šie 3 miljoni lati, kas ir paredzēti veselības rehabilitācijai, lielā daļā arī apmierinās tos cilvēkus, kuri šodien stāv šajā sociālās rehabilitācijas rindā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Stalidzānes kundze, jūs ļoti skaisti runājāt par to, ka Veselības ministrijai ir 3 miljoni. Bet kāpēc tad šajā gadījumā veselības ministre grib optimizēt mūsu slimnīcas un pēc būtības slēgt gandrīz 30. Kāpēc? Tad kur tie paši pensionāri saņems to rehabilitāciju? Par to jūs tā arī nevarat pateikt.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 142. — deputāta Kučinska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 143. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 144. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs. Pirmo reizi.

A.Golubovs (LSP). Šajā priekšlikumā mēs pieprasām 2 miljonus bērniem invalīdiem. Ja jūs zinātu, kādā stāvoklī viņi tagad atrodas, jūs to naudu iedotu jau sen. Un mēs uzskatām, ka Latvijas Bankas apsardze var padalīties ar tiem 2 miljoniem, un iztiks bez tiem.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā ir kas sakāms?

B.Brigmane. Nav.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 144. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 60, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 145. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 146. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 45, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 147. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 148. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 149. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 150. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 151. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Juris Sokolovskis.

J.Sokolovskis (PCTVL). Godātie kolēģi! Viena no būtiskākajām tiesiskas valsts pazīmēm ir jebkuras šīs valsts iedzīvotāja iespējas aizstāvēt savas tiesības tiesā.

Lielākajai daļai mūsu valsts iedzīvotāju šāda savu tiesību aizstāvība pilnībā vai daļēji nav pieejama. Iemesls ir vienkāršs — zvērinātu advokātu pakalpojumi ir pārāk dārgi. Nesen tika pieņemta Advokatūras likuma jaunā redakcija. Tas paredz daļēji paplašināt to personu loku, kuru advokātiem ir pienākums apkalpot bez maksas. Turklāt Kriminālprocesa likuma apspriešanas gaitā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā bija atbalstīts priekšlikums paplašināt personu loku, kurām tiek nodrošināta obligāta advokāta aizstāvība, iekļaujot to skaitā bērnus vecumā līdz 18 gadiem.

Diemžēl valsts budžetā nav paredzēts būtiski palielināt valsts finansējumu bezmaksas advokātu palīdzības nodrošināšanai. Tas rada bažas, ka augstākminētās pozitīvās izmaiņas normatīvajos aktos netiks īstenotas dzīvē. Lai novērstu šo trūkumu, mēs piedāvājam palielināt valsts dotāciju atlīdzībai advokātiem par obligātu aizstāvību par 200 000 latu.

Aicinu nobalsot “par”!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 151. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 46, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 152. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Varbūt jauna informācija dažiem būs arī šodien un šajā brīdī, ja mēs apspriedīsim un izdiskutēsim par nepieciešamību veidot Totalitārā komunisma noziegumu izmeklēšanas komisiju, kurai paredzētu 80 000 latu no Sabiedrības integrācijas fonda. Un kādēļ?

Pēc neatkarības atjaunošanas diemžēl Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome un 5.Saeima nepanāca PSRS pārvietoto personu izbraukšanu, un tika piešķirts divdomīgais Latvijas nepilsoņu statuss, ko starptautiskie novērotāji vērtē kā tuvu Latvijas pilsoņa statusam. Neraugoties uz šādu būtisku pretimnākšanu, pēdējos gados nepilsoņi sev prasa jaunas, īpašas privilēģijas, un Latvijā reāli jau pastāv divkopienu sabiedrība. Diemžēl. Faktiski sabiedrības integrācijas programma ir izgāzusies. Un, lai kādus līdzekļus mēs viņiem nepiešķirtu budžetos, jau vairākus gadus tā ir darboties nespējīga. Nav iespējams integrēt vienā veselumā divas daļas, kurām agrāk nekas nav bijis kopīgs.

Mūsu valsts samilzušo problēmu risinājumu es saskatu okupācijas seku likvidēšanā. Mums ir tiesības saņemt desmitiem miljardu latu lielu atlīdzību no Krievijas, Vācijas un Potsdamas un Jaltas konferenču dalībvalstīm okupācijas sagrautās tautsaimniecības atjaunošanai un aso sociālo problēmu risinājumam. Šāds likums ir pieņemts 1995.gada 26.aprīlī, Gunta Ulmaņa parakstīts, Saeimas apstiprināts. Tātad ir jāsāk risināt šā likuma realizāciju dzīvē. Ir jāsāk risināt dekolonizācijas jautājumi. Ir jāvērtē okupācijas sekas.

Liela loma šo procesu veicināšanā varētu būt Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcijai “Par totalitārā komunisma nosodījumu”. Rezolūcijas projektā paredzēts Eiropas Padomes ģenerālsekretāram izveidot politiski neatkarīgu komisiju, kas nodarbotos ar informācijas par totalitārā komunisma izdarītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem apkopošanu un novērtēšanu. Rezolūcija paredz izveidot nacionālās komisijas valstīs, kas cietušas no totalitārā komunisma, kas Latvijā izpaudās kā okupācija, kolonizācija un totalitārisma eksports no PSRS.

Ierosinu sākt veidot šo komisiju un paredzēt nākamā gada budžetā 80 000 latu, jo vēlāk, arvien atliekot šā jautājuma risināšanu, bez šaubām, tā aktualitāte zūd. Rietumvalstis ir sapratušas, ko nozīmē terors pēc 11.septembra uzlidojuma torņiem un Pentagonam Amerikas Savienotajās Valstīs. Mūsu valstī šis komunisma terors plosījās vairāk nekā 50 gadus. Tādēļ šādas komisijas izveide ir aktuāli nepieciešama.

Paldies par uzmanību! Ceru uz jūsu sapratni un pozitīvu balsojumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 152. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 57, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 153. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL). Cienījamie klātesošie! Naturalizācijas pārvalde ieņem īpašu vietu starp daudzveidīgajām valsts birokrātiskajām struktūrām. Un tas, bez šaubām, ir saistīts ar unikālā juridiskā termina “Latvijas nepilsonis” pastāvēšanu, pie kura mūsu ausis jau ir pieradušas, kaut gan šim terminam līdzīgas gramatiskas konstrukcijas, kā, piemēram, “ASV neiedzīvotājs” vai arī “nepeldoša zivs” skan visai dīvaini. Kā nu tas arī nebūtu, bet šis statuss ir piešķirts vairāk nekā pusei pie nacionālajām minoritātēm piederošo cilvēku. Gan valdība, gan Rietumu eksperti ir vienisprātis, ka samazināt nepilsoņu skaitu vajag, nevis tos apšaujot, bet gan naturalizējot. Bet tālāk mūsu valdības un Rietumu viedokļi būtiski atšķiras. Tostarp pēdējie uzstājīgi iesaka palielināt Naturalizācijas pārvaldes budžetu, bet pirmie piedāvā to samazināt salīdzinājumā ar 2003.gadu gandrīz uz 100 000 latu. Pie tam ar stingru roku izsvītro arī tos 50 000 latu, kurus bija paredzēts asignēt, lai turpinātu valsts valodas bezmaksas kursus. Tādēļ pilnīgi pamatots ir PCTVL priekšlikums — paņemt naudu no sadaļas ar noslēpumainu nosaukumu “Valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana” un pārskaitīt to Naturalizācijas pārvaldes budžetā. Valsts valodas pasniegšana topošajiem valsts pilsoņiem tad arī ir vislabākā valsts valodas funkciju atjaunošana un nostiprināšana. Jau pēc tam, kad šo mūsu priekšlikumu noraidīja Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, no Rietumiem nāca priecīga vēsts par to, ka dažas valstis kopīgiem spēkiem sameklējušas 300 000 dolāru šiem pašiem mērķiem. Tas fakts, ka Latvija neieguldīja ne santīmu valsts valodas apmācīšanas projektā, kalpo par spilgtāko pretvalstiskas pieejas valstiski svarīgai lietai piemēru.

Un pēdējais. Mūsu Pilsonības likuma izpildes komisija, kurā ietilpst visu Saeimas frakciju pārstāvji, izņemot TB/LNNK, noklausoties Aldermanes kundzi, vienbalsīgi konstatēja, ka projektā piedāvātais budžets liedz pārvaldei veikt tās funkcijas, kuras tai uzliek Pilsonības likums. Diemžēl tikai PCTVL frakcija iesniedza atbilstošu priekšlikumu, lai kaut daļēji uzlabotu situāciju.

Lūdzam kolēģus nodemonstrēt konsekvenci un to atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 153.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 48, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 154. — deputātes Ūdres priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 155. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 156. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Andris Tolmačovs.

A.Tolmačovs (PCTVL). Labdien, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi deputāti! Mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” ierosina no jauna izskatīt finansiālo līdzekļu izmantošanu, kas tiek paredzēti 2004. budžeta gadā maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku pretenziju apmierināšanai. Likums, kas ļauj izmaksāt kompensāciju, ir jauns un progresīvs. Tas stājas spēkā no šā gada 1.janvāra un aizsargā algotus darbiniekus. Šim likumam ir viens būtiskais trūkums. Tas attiecas tikai uz tiem cilvēkiem, kuru uzņēmumi bankrotēs nākotnē, jau pēc šā likuma stāšanās spēkā. Bet lielākā daļa no Latvijas uzņēmumiem bankrotēja pirms šī momenta. Daudzām no iepriekšējos gados bankrotējušām firmām kontrolpakete piederēja valstij. Tas nozīmē, ka par šo uzņēmumu bankrotu zināmā mērā atbildam arī mēs, deputāti.

Kāda ir situācija patlaban? 2003.gadā darbinieku aizsardzībai darba devēju maksātnespējas gadījumiem budžeta bija paredzēti apmēram 5 miljoni 200 tūkstoši latu, bet nākamā gadā — 2004.gadā — šiem mērķiem ir ieplānota daudz mazāka summa — tikai 4 miljoni 670 tūkstoši latu. Bet summa, kas ir paredzēta tieši cietušajiem darbiniekiem, ir samazināta gandrīz divas reizes. No 3 miljoniem 900 tūkstošiem līdz 2 miljoniem 200 tūkstošiem. Un par šo summu valdība pēkšņi samazināja, iesniedzot grozījumus budžeta otrajam lasījumam. Tātad cietušajiem strādniekiem ir atvēlēts tikai apmēram 700 tūkstoši latu. Izmaksas samazinājās, bet tajā pašā laikā divas reizes lielāka summa ir paredzēta izdevumiem ierēdņu algām un apmācībai. Ar saviem priekšlikumiem mēs labojam šo netaisnību un nosakām summu, kuru būtu lietderīgi rezervēt nākošgad darbinieku kompensācijām.

Otrajā priekšlikumā, es runāju uzreiz par abiem priekšlikumiem — 156. un 157.priekšlikumu, ir paredzēts šim fondam vēl 300 tūkstoši latu no ar Saeimas lēmumu sadalāmā finansējuma.

Cienījamās dāmas un kungi! Šodien no rīta pie Saeimas sienām jūs varējāt satikt cilvēkus, kuri ir zaudējuši vienīgo iztikas avotu. Tie bija bankrotējušā uzņēmuma “Jūras līcis” bijušie darbinieki. Uzņēmuma “Jūras līcis” bankrots ir visnopietnākais bankrota gadījums. Darbinieki nav saņēmuši savas godīgi nopelnītās algas un nevar saņemt kompensāciju, jo uzņēmums ir bankrotējis neilgi pirms likuma stāšanās spēkā. “Jūras līča” darbinieki cer, ka Saeima atradīs iespēju atgriezt tiem zaudētos ienākumus, paredzot nepieciešamo naudu kompensāciju izmaksām. Ļaudis, kas šodien sapulcējās pie Saeimas, organizēja tur piketu, apvienoja nevis politiskie uzskati, bet kopējā nelaime. Viņu vidū var atrast Latvijas pilsoņus, kuri balsoja par visām Saeimā pārstāvētām frakcijām. Un tā ir tikai neliela daļa no tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri uzņēmumu neveiksmīgas saimnieciskās darbības rezultātā zaudēja darbu, algu un sociālo nodokli.

Sēdes vadītāja. Tolmačova kungs, jūsu laiks ir beidzies.

A.Tolmačovs. Drīz pabeigšu, jā. Daudziem draud izlikšana no dzīvokļiem. Es ceru, ka lielākā daļa deputātu nepievils viņu cerības. Lūdzu ar balsošanu atbalstīt mūsu grozījumus!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 156.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 157. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 158. — Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 5. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 159. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 160. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 161. — deputāta Šķestera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Staņislavs Šķesters.

S.Šķesters (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Cienījamie ministri! Saprotu ovācijas, ir patīkami.

Šoreiz gribēju pateikt par žurnāla “Katūļu dzeive”, par šo žurnālu, kāpēc tas varbūt tika manis atbalstīts. Tas ir viens no tiem izdevumiem, kurš pauž cilvēkiem reliģiskās, tikumiskās, dvēseliskās patiesības un kas ļauj uzlabot mūsu iedzīvotāju garīgās vērtības. Ir skaidrs, ka lielai daļai sabiedrības gan laukos, gan arī pilsētās ir degradējušās zināmas pamatvērtības. Un tāpēc patiesas informācijas sniegšana par garīgām vērtībām palīdzēs piekopt un izkopt morālo dzīvesveidu ikvienam cilvēkam.

Tāpēc būtu lietderīgi atbalstīt tādu izdevumu — žurnālu “Katūļu dzeive”, kurā faktiski risina visus šos jautājumus, informē sabiedrību un cilvēkus, ticīgos cilvēkus, un liek viņiem aizdomāties par to, kā viņi dzīvo un kā viņi arī uztver sabiedrību.

Tāpēc es lūgtu atbalstīt šo priekšlikumu, un pie reizes, lai jūs neapgrūtinātu, es gribētu pateikt arī, ka savos priekšlikumos arī lūdzu atbalstīt, teiksim, palīdzības sniegšanu gan ilūkstiešiem evaņģēliski luteriskai baznīcai, gan arī Zosnas katoļu draudzei, kur tiek palīdzēts tieši finansiāli viņu iesāktajos celtniecības darbos, un tāpēc es domāju, ka, kopīgi strādājot ar ticīgajiem cilvēkiem un dodot tiem zināmu atbalstu, mēs arī dosim labumu mūsu kopējai tautsaimniecībai. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai deputātiem ir iebildumi pret 161.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 162. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 39, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 163. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 164. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 165. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 166. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 167. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 168. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 169. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 170. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 171. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu? Nē, deputātiem iebildumu nav… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 41, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 172. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 173. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 174. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 174. — deputāta Leopolda Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 89, pret — nav, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 175. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 175.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 42, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 176. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 39, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 177. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 41, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 178. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tikko mēs izskatījām veselu rindu priekšlikumu, kas saistās ar Latvijas kultūras un vēstures pieminekļiem. Nu, pateicos par to atbalstu tomēr, ko es saņēmu no opozīcijas pārsvarā. Katrā ziņā arī Dobeles pilsdrupu mūru konservācijai lūgtie 9000 latu, kas nav liela summa, ir noraidīti komisijas darba rezultātā. Tomēr gribu uzsvērt, ka mūsu Latvijas vēstures un arhitektūras pieminekļi joprojām, neskatoties uz nelielu palīdzību no Saeimas puses, turpina drupt un iet bojā. Dobeles viduslaiku pils celta seno zemgaļu pilskalna vietā 14.gadsimta sākumā. Tā ir viena no senākajām mūra pilīm Latvijā, pie kuras bijusi arī neliela kapela, kuras mūri atšķirībā no daudzām citām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā ir saglabājušies. Steidzami nepieciešami kapelas un pret Bērzes upi vērstā deformētā un cilvēku dzīvības apdraudošā pils aizsargmūra konservācija un nostiprināšana. Uzsveru: tā ir cilvēka dzīvībai bīstama. Vai nu tā ir jānojauc vai jānostiprina, Dobeles pilsdrupas ir viena no pirmajām liecībām par Latvijas pirmo iesaistīšanos Eiropas struktūrās. Dobeles pils biezie mūri liecina par to, cik sīva ir bijusi seno zemgaļu pretestība krustnešu uzbrukumiem. Mūsu senči neprātoja par iebrucēju integrāciju sabiedrībā. Viņi izmantoja labvēlīgu situāciju un kopā ar žemaišiem Saules kaujā sakāva Zobenbrāļu ordeni.

Uzskatu, ka 2004.gada budžets, tā naturalizācijai paredzētie līdzekļi — 677,8 tūkstošu latu apmērā — ir nepieļaujama izšķērdība apstākļos, kad trūkst naudas kultūras pieminekļu saglabāšanai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai, alkoholisma un narkomānijas apkarošanai, ceļu būvei un remontam, mazo uzņēmēju atbalstam, zinātnes un kultūras attīstībai.

Atvēlot 9000 latu Dobeles pilsdrupu konservācijai un grūstošās mūra sienas nostiprināšanai, mēs apliecināsim, ka izprotam kultūras pieminekļu vērtību un to lomu tautas atmiņas saglabāšanā. Paldies par uzticību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 178. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 50, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 179. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Pirms mēs izskatām nākamo priekšlikumu, Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Jaunupa, Kampara, Šiliņa, Kantānes, Bērziņa, Zaķa un citu priekšlikumu “Turpināt 2003.gada 13.novembra Saeimas sēdi līdz 20.darba kārtības punkta — likumprojekts “Par valsts budžetu 2004.gadam” — izskatīšanai”. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsaucieni no zāles: “Ir! Ir!”) Ir vai nav? Ja deputātiem ir iebildumi, balsosim par minēto priekšlikumu — par sēdes turpināšanu līdz 2004.gada budžeta izskatīšanai! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 43, neviens neatturas. Mēs turpināsim izskatīt likumprojektu pēc pārtraukuma pulksten 17.30. Paldies!

Vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.

A.Rugāte (TP). Godātie kolēģi deputāti! Es lūdzu vēl mirkli uzkavēties tādēļ, ka esmu aicinājusi jūs šodien uz Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības sēdi pēc sēdes. Sakarā ar to, ka šodienas sēde ieilgs, esiet, lūdzu, informēti par to, ka šodien šī sēde nenotiks. Sēdi mēs noturēsim 27.novembrī, un par to es jums vēl papildus atgādināšu.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Saeimas Prezidijs ir saņēmis atbildi uz deputātu Kučinska, Rugātes, Šņepstes un citu deputātu jautājumiem veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Vai deputātus apmierina šī atbilde? Deputātus atbilde neapmierina. Diemžēl Circenes kundze pašreiz nav ieradusies, tad mēs atceļam atbildes sniegšanu uz nākamo ceturtdienu. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Turpināsim debates. Vārds deputātam Leopoldam Ozoliņam.

L.Ozoliņš (ZZS). Par 181. priekšlikumu es runāšu. Es runāšu par 180. priekšlikumu. Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jūsu priekšā ir plakāts, kuru redzot daži deputāti jautāja: vai tā ir Latvija pēc Otrā pasaules kara? Nē, tā ir Latvija šodien. Tāda ir mūsu budžeta, tāda ir mūsu valdības, tāda ir mūsu pašu tātad kolēģu attieksme pret kultūras un vēstures pieminekļiem Latvijā, kas ir vecāki kā Amerikas Savienotās Valstis. Un tāpēc lūdzu atbalstīt Apriķu luterāņu baznīcas restaurāciju, restaurācijai ieteiktos 200 000 latus, jo tā ir baznīca, kura celta 17.gadsimta sākumā ar īpatnējiem koka griestu gleznojumiem.

Lūdzu atbalstīt šo summu no Eiropas integrācijas biroja izdevumiem, kuri paredzēti 2004.gadā 357,6 tūkstošu latu apmērā. Plus vēl dažādi ārzemju investīcijas un palīdzības, lūk, šādam te birojam, kurš praktiski netiek ar saviem uzdevumiem galā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 180. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 36, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 181. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Ja jūs būtu tā īsteni politiķi, tad jūs būtu vismaz atturējušies. Tie ir gudri cilvēki, kas ir atturējušies, jo to izdruku es paņemšu noteikti un pielikšu blakus šitam te plakātiņam, kur vien būs iespēja to darīt.

Tagad par Liepājas rajona Aizputes pils konservāciju. Arī ļoti niecīga summa — tikai 5000 latu. Un pamatošu arī, kāpēc es to lūdzu ņemt no starptautisko operāciju uzturēšanas izdevumiem. Aizputes pils ir viena no Aizputes vēsturiskās apbūves ēkām, kas kopā ar baznīcu — kas tur ir bijis, mēģiniet atcerēties to ainavu ar vēsturiskām ēkām, dzirnavu ezeru un tiltiņu pār Tebras upi — veido vienu no skaistākām Latvijas pilsētu ainavām. Pilī notika ugunsgrēks 80.gadu beigās. Līdz tam laikam pils bija pat apdzīvota. Tā bija viena no vecākajām Latvijas pilīm, kurā mitinājās iedzīvotāji. Pils sagruva mūsu acu priekšā jau pēc neatkarības atjaunošanas. Vienā no pils spārniem ir labi saglabājušās pagraba ķieģeļu velves. Diemžēl tās strauji noārdās, jo vairs nav jumts, kas pasargātu no nokrišņiem.

Vēlreiz lūdzu: pavērojiet šīs planšetes, jo mans priekšlikums saistās ar cilvēku samazināšanu misijā Irākā. Tātad tikai par pieciem karavīriem. Jo pašlaik tur atrodas 130 karavīri. Nemanītu, ka pieci karavīri kļūs mazāk. Šie 125 turpinātu apgūt kara darbības pieredzi un demokrātijas nostiprināšanas misijas vārdā varētu turpināt savu dienestu.

ASV savu iebrukumu Irākā uzsāka bez ANO sankcijas, un šķiet, ka tas, ka Sadama Huseina rīcībā ir masu iznīcināšanas līdzekļi, bija arī tas iemesls, kāpēc Latvija piekrita sūtīt savus karavīrus uz Irāku. Pašreiz Irāka ir sagrauta, masu iznīcināšanas ieroči nav atrasti. Un kā to varēja jau gaidīt, izvērtējot Vjetnamas un Afganistānas kara pieredzi, iebrukt un pakļaut kādu valsti ir daudzkārt vieglāk nekā stabilizēt situāciju, lai gan tam jau ir iztērēti vairāk nekā 30 miljardi dolāru un pašreiz ir nobalsots ASV kongresā par 87 miljardu dolāru piešķīrumu, lai risinātu šīs humānās problēmas un atjaunotu sagrauto tautsaimniecību.

Latvijas tautsaimniecība 20. gadsimtā ir izpostīta trīs reizes. Abos pasaules karos un 90.gadu valsts īpašumu izpārdošanas orģijās jeb tā dēvētajā privatizācijā, pie kuras likumības izvērtēšanas, esmu pārliecināts, mēs vēl atgriezīsimies. Mums katastrofāli trūkst naudas veselības aizsardzībai, izglītībai, zinātnei, cilvēku cienīgām pensijām, bērnu pabalstiem, sociālām lietām un kultūras vērtību saglabāšanai. Mums ir lieliska izdevība — samazinot misiju Irākā par pieciem cilvēkiem, veikt labu darbu mūsu daudzcietušās Latvijas labā, glābjot vērtīgu kultūras pieminekli, veidojot vismaz piecas darba vietas pils kā izcila tūrisma objekta apsaimniekošanai. Ceru uz jūsu sapratni, ceru uz atbalstu, un ceru, ka jūs neaizmirsīsiet to, ko es jums nupat mēģināju skaidrot. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 181. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 40, atturas — 15. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 182. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 183. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 183.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 22, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 184. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Uzsākam debates.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Tautas partijas frakcija piedāvā piešķirt Okupācijas muzeja fondam publiskai informācijai, izglītībai un pētniecības darbam 47 260 latu.

Referente bilda, ka šis priekšlikums daļēji ir atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. Iepriekšējā priekšlikumā tiešām tas ir atbalstīts, bet tā summa ir tikai 4000 latu. Es gribu kolēģiem atgādināt, ka iepriekšējos gados pat pie daudz trūcīgāka budžeta valsts atrada iespēju līdzfinansēt Okupācijas muzeju vismaz 40 000 latu apmērā gadā. Attieksme pret Okupācijas muzeju zināmā mērā parāda arī jūsu attieksmi pret okupāciju un tās sekām.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. (Starpsauciens: “Beidzot atzīsties!”)

A.Golubovs (LSP). Jā, es gribu pateikt, ka jau ārzemju delegācijas atsakās iet uz Okupācijas muzeju. Tam muzejam vairs nozīmes nav. Un es nedotu tam nevienu santīmu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 184. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 62, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 185. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Daļēji atbalstīts 183.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mēs saņēmām vēstuli no Okupācijas muzeja, un šajā sakarībā mazliet informācijas, kuru varbūt jūs neesat katrs saņēmis personīgi vai arī frakcijām.

Okupācijas muzejs ir veicis valstī svarīgo publiskās informācijas, izglītības un pētniecības darbu, lai paustu patiesību par okupācijas laika vēsturi, tādējādi veicinot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO.

Par muzeja devumu liecina, ka par 25 procentiem ir pieaudzis apmeklētāju skaits 2003.gadā, kas pārsniedzis 50 000, un ārzemju izdevumos muzejam ir izteikta atzinība. Okupācijas muzejam ir ļoti nepieciešama Saeimas palīdzība, lai novērstu budžeta krīzi, kas tam draud 2004.gadā sakarā ar valdības lēmumu par 43 380 latu samazināt piešķiramos līdzekļus. Ar šo nelielo summu, kuru ir atbalstījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, pat mazliet nevar segt šo iztrūkumu.

2004.gadā budžetā Okupācijas muzejam atvēlēti tikai 17 640 lati. Arī Okupācijas muzeja fonds nespēj palielināt piešķiramo līdzekļu apjomu, kas galvenokārt sastāv no ziedojumiem no trimdas latviešiem. Kā jūs zināt, trimdā latviešu kļūst arvien mazāk, un notiek arī asimilācija, un interese par šo Okupācijas muzeju, bez šaubām, trimdā arvien samazinās. Tikai mums pašiem, apzinoties mūsu valstij nodarīto postu un arvien to atgādinot un ņemot piemēru no citām tautām, jāatrod līdzekļi un jāmēģina glābt gan šo ekspozīciju, gan šo ēku no bojāejas.

Tik dramatisks līdzekļu samazinājums nozīmētu arī ievērojamu muzeja pakalpojumu samazinājumu. Muzeja direktore Gundega Mihele (Michele) un Okupācijas muzeja fondu valdes priekšsēdis Valters Nollendorfs lūdz piešķirt papildu finansējumu 47 260 latu apmērā, lai palīdzētu segt paredzamo iztrūkumu no Okupācijas muzeja fonda līdzekļu samazinājuma un lai muzeja darbība varētu turpināties pilnā apjomā.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 185. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 58, atturas — 13. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 186. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 183.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 61, atturas — 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 187. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 188. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 189. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 190. — deputāta Strazdiņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 191. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 192. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts 191.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 193. — deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikums. Daļēji atbalstīts 191.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 194. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 195. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 196. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 197. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 198. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 199. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 200. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 201. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 202. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 203. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 43, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 204. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 205. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 206. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 207. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 207.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 64, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 208. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 47, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 209. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 210. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 211. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 212. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 61, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 213. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 214. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 215. — deputātes Ūdres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 215. — deputātes Ūdres priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 65, pret — nav, atturas — 21. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 216. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 217. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 218. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 219. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 220. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 221. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 222. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 223. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 224. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 225. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 223. priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 48, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 226. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 223.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 53, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 227. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs. Pirmo reizi.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šeit Ministru kabinets paredz izdalīt Centrālajai vēlēšanu komisijai naudiņu, lai administrētu vēlētāju sarakstus. Lai man kāds paskaidro, vai kaut vienā mūsu vēlēšanu likumā ir runa par vēlētāju sarakstiem. Nav! Un kamēr nav likums, šī nauda nav izdalāma.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas sakāms? Lūdzu deputātus balsot par 227. — Ministru kabineta priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 7, atturas — 1. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 228. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 229. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 230. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 231. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 232. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 233. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts 232.priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 234. — deputātu Solovjova un Maksimova priekšlikums. Ir daļēji atbalstīts 232.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 235. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Es nekādā gadījumā neesmu pret, bet ļoti lūdzu skaidrojumu. Pirmā partija iesniedz šo priekšlikumu, un tajā pašā laikā viņu ministrs uzstājas par to, lai slēgtu bērnunamus. Kā tas saskan?

Sēdes vadītāja. Debates beidzam. Es atvainojos, Inese Šlesere vēlas vēl runāt. Vārds deputātei Inesei Šleserei.

I.Šlesere (LPP). Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Par cik Golubova kungs pieprasa skaidrojumu, šeit, kā jūs redzat šajā priekšlikumā, mēs neatbalstām bērnunamus, mēs atbalstām kampaņu — nepametīsim nevienu bērnu novārtā, kuras realizācijā ir paredzēts apmeklēt ļoti daudzas Latvijas skolas un bērnunamus, noskaidrot stāvokli un runāt par to situāciju, kas ir pašreiz bērnunamos, skolās, izglītot sabiedrību, runāt ar sabiedrību, aicināt sabiedrību būt iejūtīgiem pret šiem bērniem un uzņemties arī vairāk atbildības par šo bērnu likteni.

Un, runājot par bērniem, es tiešām redzu, kolēģi, ka jūs esat visi noguruši, bet tikai gribu pateikt: ko nu ko, bet šī valdība par bērniem domā, un tas arī atspoguļojas budžetā, kur jūs redzat, ka ir piešķirta nauda gan vietējās adopcijas veicināšanai, gan audžuģimeņu atbalstam. Pusotru reizi ir palielinājies valsts programmas bērnu un jauniešu atbalstam finansējums, kura rezultātā tiktu atbalstīti arī vairāki ģimenes atbalsta centri vairākās pašvaldībās, kā arī tiktu atbalstīti riska bērni un dažādu nometņu veidošana šiem riska bērniem ar domu, lai šie bērni varētu iekļauties sabiedrībā.

Un, protams, ko jau arī Brigmanes kundze minēja, kas ir ļoti svarīgs jautājums, tā ir uztura līdzekļu fonda izveidošana tām vientuļajām māmiņām, kas līdz šim nevarēja saņemt tiesas piespriestos uztura līdzekļus no tēviem. Šis uztura līdzekļu fonds palīdzēs, un šī māmiņa saņems nepieciešamo summu bērna uzturēšanai, un no tēviem šo naudiņu piedzīs valsts.

Vēl, protams, ir arī daudzi citi pasākumi, ko jūs ļoti labi varat redzēt budžetā. Un runājot par to, ka nu beidzot kāds ir pamodies un beidzot kāds ir ieraudzījis, kas notiek bērnunamā. Man patiešām ir žēl to klausīties, jo ir saprotams, ka to jau visi jūs ļoti sen zinājāt, tikai, ja jūs to ļoti sen visi zinājāt, kāpēc tad nekas netika darīts, lai šo situāciju mainītu. Kāpēc ir pieaudzis bērnunamā dzīvojošo skaits? Kāpēc ir pieaudzis nelabvēlīgo bērnu skaits? Kāpēc skolās tika likvidēti sociālie pedagogi? Un daudzas citas lietas, par ko es ļoti negribētu nevienu kritizēt, kolēģi, bet tomēr arī negribētu dzirdēt arī nepamatotu kritiku, ka kāds šajā valdībā un šajā Saeimā nedomā par bērniem. Un tas ir tikai, gribu teikt, ceļa sākums. Jūs esat visi ļoti labi dzirdējuši par tām aktivitātēm un tām iecerēm, ko koalīcija ir plānojusi arī veicināt… lai veicinātu demogrāfisko situāciju valstī, jūs esat ļoti labi dzirdējuši, ka Ministru kabinets jau ir konceptuāli atbalstījis bērnu kopšanas pabalsta palielināšanu vecāku simtprocentu vidējās algas apmērā, un kā arī tiek runāts par… Pirmā partija ir iesniegusi jau arī Saeimā likumprojektu, kas paredz arī nodokļu atvieglojumus ģimenēm ar bērniem un arī daudzas citas iniciatīvas, kas palīdzēs ģimenēm ar bērniem un kas palīdzēs bērniem, kas ir palikuši bez vecāku gādības.

Tā kā, Golubova kungs, es ceru, ka jūs esat saņēmis savu izskaidrojumu, un lūdzu atbalstīt Pirmās partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs. Otro reizi.

A.Golubovs (LSP). Es vēlreiz gribu uzsvērt: es atbalstu šo priekšlikumu. Bet tajā pašā laikā, kad jūs norunājāt par to, cik mums negatīva vēl palicis mūsu valstī, es tā arī nesapratu, kādā veidā jūs, jūsu ministrs šīs kampaņas ietvaros — nepametīsim nevienu bērnu novārtā — par 9000 latu savāks tos bērnus pēc bērnunamu slēgšanas, tos bērnus, kuri paliks uz ielām.

Sēdes vadītāja. Deputāte Silva Golde.

S.Golde (TP). Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Neapšaubāmi, ir iniciētas daudzas labas iniciatīvas bērnu un ģimenes lietu aizsardzībā, bet es tomēr gribētu arī mazu repliku.

Es vēlētos, lai Bērnu un ģimenes lietu sekretariātam būtu vienāda reakcija uz visām negācijām, kas notiek mūsu sabiedrībā ar bērniem. Pavisam neilgu laiciņu atpakaļ mēs dzirdējām, ka vienas komercbankas direktora dēls nosita skolā savu klasesbiedru. Un nebija absolūti nekāda reakcija no šī sekretariāta. Nekāda reakcija. Pēkšņi Latvijā viens deviņgadīgs puika piedzērās, bija trauksme pa visu Latviju. Mērīsim vienādi visas šīs negācijas sabiedrībā un pievērsīsim uzmanību visām neatkarīgi, kā dēls vai kas ir māte kuram bērnam.

Un mani nedaudz arī tomēr mulsina tas, ka 9140 latu tiek novirzīti kampaņai organizācijai “Glābiet bērnus”. Es domāju, ka pietiekama kapacitāte ir pašam sekretariātam, lai varētu darbus pietiekami izpildīt. Un es domāju, ka “Glābiet bērnus” līdzās tam pozitīvajam, kas ir veikts sabiedrībā, ir arī veikts zināms tomēr negatīvs.... ir bijusi zināma negatīva rezonanse.

Un ne jau pār vienu kārti ir metami visi bērnunamu pedagogi un bērni, jo ir izskanējuši nepamatoti apvainojumi no šīs organizācijas puses visu bērnunamu varbūt pedagogu adresē, kas, man liekas, nebūtu pieļaujami. Un tāpat, runājot par 229.priekšlikumu, kas ir Ministru kabineta, ka no valsts programmas bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai nauda tiek novirzīta uz procesu vadību. Vai tiešām mums programmas īstenošanai nauda nav vajadzīga tik daudz, cik administrēšanai un vadībai? Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāte Inese Šlesere — otro reizi.

I.Šlesere (LPP). Jā, cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Vēlreiz es gribu pavisam nedaudz paskaidrot, šoreiz varbūt vairāk arī adresējot tiem jautājumiem, kam pieskārās Goldes kundze. Par to gadījumu, kas notika ar to zēnu, Goldes kundze, tā ir tiesas kompetence, un tam mēs sekojam un noteikti arī skatīsimies, kas notiek tālāk. Bet, runājot arī par bērnu tiesību aizsardzības vadību, ko jūs teicāt, kam ir piešķirti 43 000 latu. Cienījamie kolēģi, par to nu gan jums būtu jāuzņemas atbildība! Šī vadība nozīmē bērnu tiesību aizsardzības inspektoru darbu. Par bērnu tiesību aizsardzības inspektoru darbu, ko nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums, likumā ir jau kopš 1998.gada, bet neviena valdība neuzskatīja par nepieciešamu nodrošināt likuma izpildi un piešķirt attiecīgu finansējumu šiem koordinatoriem. Un šeit es atkal varu uzslavēt pašreizējo valdību, ka kopš 1998.gada, kad likums stājās spēkā, 2004.gada valsts budžetā ir beidzot atrasti līdzekļi valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektoru darbības nodrošināšanai.

Un tādēļ lūdzu vēlreiz atbalstīt Latvijas Pirmās partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai komisijas vārdā kas piebilstams?

Lūdzu deputātus balsot par 235. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 236. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 237. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 238. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 239. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 240. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 241. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 242. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 243. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 67, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 244. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 245. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 246. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 247. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 248. — Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 249. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 250. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Liepājas 7. vidusskolā mācās 960 skolēnu un strādā 59 skolotāji. Pedagogi nopietni strādā pie pārbaudes darba mācību metodisko un izdales materiālu izstrādes. Taču, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu, nepieciešama labas kvalitātes kopēšanas tehnika. Konsultējoties ar firmām, kas nodarbojas ar kopētāju pārdošanu, uzstādīšanu un apkalpi, mēs noskaidrojām, ka skolas darbības specifikai piemērotākie kopējamie aparāti maksā 978 lati. Tā ir niecīga summa. Liepājas 7.vidusskolas pedagoģiskais kolektīvs lūdz jūsu palīdzību kopēšanas tehnikas iegādei.

Lūdzu, balsosim par 250.priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 250. — deputāta Agešina priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 251. — deputāta Agešina priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Liepājas pilsētas 12.vidusskola atrodas pilsētas vēsturiskajā centrā. Divās skolas ēkās, kuras uzceltas 1890. un 1910.gadā mācās 900 skolēni. Starp tiem arī ārvalstu skolēni, kuri apgūst zinības starptautiskās skolēnu apmaiņas programmas ietvaros. Mani ļoti uztrauc tas, ka Liepājā jauniešiem praktiski nav iespēju pievērsties teātra kultūrai. Pilsētā nav neviena pastāvīgi strādājoša krievu teātra, pat amatieru. Es par savu pienākumu uzskatu labot šādu situāciju un uz 12.vidusskolas teātra bāzes radīt patstāvīgi strādājošu jauniešu teātri, kurš spētu iziet ārpus skolas un kļūt par krievu teātra kultūras centru pilsētā.

Šīs organizācijas galvenais mērķis būtu iepazīstināt gan krievvalodīgos, gan citu tautību pārstāvjus ar labākajiem krievu klasiskās dramaturģijas darbiem. Un radošais pamats tam jau ir. 12 gadu darbības laikā skolas teātrī ir iestudēti ne mazāk par 15 pašu zināmāko krievu un latviešu rakstnieku un dramaturgu darbi. Problēma ir tāda, ka tomēr līdz šai dienai paliek neatrisināta problēma par teātra skatuves un aktu zāles tehnisko nodrošinājumu, bez kura nav iespējams sasniegt to māksliniecisko līmeni, kuru nebūtu kauns rādīt skatītājiem.

Tādēļ, cerot uz atbalstu 12.vidusskolas kolektīvs vēršas pie jums ar lūgumu — palīdzēt sagādāt pašu nepieciešamāko. Liepājas 12.vidusskolas skolotāji izsaka pateicību par jūsu atbalstu bērnu integrācijas procesam mazākumtautību skolās. Lūdzu atbalstīt 251.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 251. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 49, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 252. — deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Liepājas internātskola ir vispārizglītojošā mācību iestāde, kurā latviešu un krievu valodā mācās 250 skolēnu no trūcīgām un nelabvēlīgām ģimenēm vecumā no 7 līdz 18 gadiem. Arvien biežāk pēc internātskolu ar bāriņtiesas lūguma, Policijas nepilngadīgo lietu nodaļas, Izglītības pārvaldes bērnu tiesību aizsardzības speciālistu vai skolu sociālo pedagogu ieteikuma tiek nosūtīti skolēni no citām Liepājas skolām, kuriem ilgākā laika posmā konstatētas sociālas uzvedības un vērtību orientācijas nepilnības vai novirzes. Tāpēc 2001.gadā internātskolas sāka īstenot pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu trijās klasēs 28 skolēniem. Divu mācību gadu laikā Liepājas internātskolas pedagogi pārliecinājās, ka pedagoģijas korekcijas izglītības programmas īstenošanai ir pozitīvi rezultāti, tāpēc Izglītības pārvaldei tika lūgta atļauja uzsākt pedagoģijas korekcijas izglītības programmas īstenošanai arī citās klasēs. Taču arī ar pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu bieži vien nepietiek, jo internātskolas skolēniem ģimenes audzināšanas kļūdu vai audzināšanas trūkuma dēļ ir ne tikai sociālas uzvedības nepilnības, bet arī stipri izteiktas sociālas uzvedības novirzes — klaiņošana, ubagošana, zagšana, alkoholisms un citi. Šie skolēni bieži ir psiholoģiski nelīdzsvaroti, ar neadekvātu pašvērtējumu, izkropļotu vērtību orientāciju, viņi neprot sociāli pieņemamā veidā apmierināt savas vajadzības, daudzi no viņiem ir pakļauti dažādām atkarībām. Viņiem ir milzīgi robi zināšanās daudzo neattaisnoto mācību kavējumu un mācību motivācijas trūkuma dēļ. Tāpēc šogad Liepājas internātskolā tika ierīkota frizētava, šūšanas darbnīca, trenažieru zāle, un grūti audzināmiem pilsētas problēmu bērniem tika mācītas sākotnējās amatu prasmes — šūšana, friziera darbs, galdnieka darbi, tiek mācīts dibināt un vadīt, kā arī strādāt skolēnu firmās, kurās paši ražo darba un virtuves cimdus, priekšautus, istabas čības, veļu, fotogrāfiju rāmīšus un citu. Tiek dota iespēja skolēniem kopt un trenēt savu ķermeni ne tikai sporta stundās, bet arī trenažieru zālē. Tiek nodrošinātas brīvā laika pavadīšanas iespējas brīvdienās.

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

V.Agešins. Jā, atvainojiet. Skolēniem tiek piedāvāta iespēja nopelnīt naudu savām rokām, nevis zogot veikalos un ubagojot pa ielām. Un Liepājas internātskolai pietrūkst darbgaldu. Es domāju, ka Saeimas deputāti atbalstīs šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 252. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 253. — deputāta Agešina priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Valērijs Agešins.

V.Agešins (TSP). Cienījamie kolēģi! Baltijas Krievu institūta Liepājas filiāle dibināta 1996.gadā. Institūtā var iegūt augstāko profesionālo izglītību specialitātēs: tiesību zinības, menedžments un informācijas sistēmas vadība. Šobrīd institūta filiālē mācās vairāk nekā 400 studentu, un apmēram puse no viņiem ir latviski runājošie studenti.

Baltijas Krievu institūts veic nozīmīgu darbu sabiedrības integrācijā, un studenti apgūst zināšanas vai nu bilingvālās valodas grupās, vai latviski vai krieviski un pat angļu valodā. Institūts ir izstrādājis un šinī mācību gadā realizēs interaktīvo lekciju lasīšanas sistēmu no Rīgas ar audiovizuālajiem sakariem interneta tīklā. Šīs sistēmas ieviešanai Liepājas filiālei nepieciešami 2 multimediju projektori, un katrs no tiem maksā 2542 lati.

Lūdzu balsosim vismaz par vienu no tiem un atbalstīsim 253.priekšlikumu, jo, redziet, vairākās Saeimas frakcijās ir Baltijas Krievu institūta absolventi. Tajā pašā laikā arī “Jaunā laika” frakcijā. Un es domāju, ka jūs atbalstīsiet šo priekšlikumu. Pretējā gadījumā es domāju, ka liepājniekiem būs ne visai patīkami uzzināt, kas te notiek, un Liepāja atkal atrodas kaut kur zem tilta. Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 253. — deputāta Agešina priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 44, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 254. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 255. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav… Es atvainojos. Paliekam pie 255.priekšlikuma un atklājam debates.

Deputāts Ivans Ribakovs.

I.Ribakovs (TSP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Godātie ministri! Es mēģināšu drusciņ savādāk uzsākt savu runu un ņemšu vērā to, ko ir teicis deputāts Tabūna kungs. Es nerunāšu par miljoniem, ņemšu vērā to, ka ir prasījusi Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšniece runāt konkrēti, un sākšu ar to, ka no sākuma gribētu uzslavēt šīgada budžetu. Kāds ir pamatojums?

Pirmkārt, ja salīdzinām šīgada budžetu ar iepriekšējo gadu, mēs redzam, ka pamatbudžetā no mērķdotācijām ir piešķirti 38 800 latu tādai pilsētai kā Rēzekne, 2003.gadā nebija piešķirts neviens santīms.

Otrkārt, kad mēs strādājam ar grozījumiem 2003.gada budžetā, tur arī Rēzeknei bija nulle. Tagad iepriekšējā priekšlikumā mēs esam izdalījuši 1000 latu.

Bet, ja runātu nopietni, es, protams, lūgšu jūs nobalsot par šo Urbanoviča kunga priekšlikumu.

Es pats biju slimnīcā, Rēzeknes slimnīcā. Tur tieši liela problēma, liels parāds, un tajā skaitā bērnu nodaļā. Un man ir līdzi projekta pieteikums, kur raksta, kādas būs izmaiņas, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu.

Pēc logu nomaiņas bērnu nodaļā uzlabosies sniegtais ārstniecības process, pilnveidosies, pateicoties nodrošinātajiem nepieciešamajiem vides faktoriem, kā arī nepieciešamam mikroklimatam. Turklāt samazināsies siltuma zudums ziemas periodā caur bojāto logu šķirbām, un bērni pacienti nejutīs diskomfortu, kas rodas, atrodoties nevēdinātās telpās, kas varētu pasliktināt to ātrāku atveseļošanos.

Es lūdzu jūs nobalsot par šo priekšlikumu un tieši neaizmirst, ka ir Latgale, ka Latgalē ir tāda pilsēta kā Rēzekne. Bet diemžēl nu pagaidām es nejūtu, ka mēs to zinām. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Varbūt jūs, valdošā koalīcija, neizlasījāt, kam pieprasīta naudiņa? Naudiņa pieprasīta bērnu slimnīcai.

Un pēc tam, kad jūsu veselības ministre grib slēgt Viļānu slimnīcu vai, kā viņa to sauc, — optimizēt, pēc tam daļa no bērniem, kuri pirms tam ārstējās Viļānu slimnīcā, nonāks tajā pašā Rēzeknes slimnīcas bērnu nodaļā. Un tur viņi sagaidīs vēju, saaukstēsies, un jūs par to atbildēsiet.

Nobalsojiet par šo priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 255. — deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 41, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 256. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 257. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 44, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 258. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Godātie deputāti! Varbūt ne visi ir lietas kursā, kā attīstās Latvijas pilsētu saimniecība. Bet es jums teikšu, ka ļoti švaki attīstās. Pašvaldības nodarbojas faktiski ar plaisu aizlāpīšanu, un par noteicošo faktoru attīstības stratēģijā es varu nosaukt tikai vienu — hroniskais līdzekļu trūkums. Kaut gan pēdējā laikā ir kļuvuši pieejami Eiropas Savienības līdzekļi, un pašvaldības tos aktīvi izmanto, bet tomēr mēs nevaram teikt, ka šo līdzekļu izmantošana kļuvusi sistemātiska.

Ko es domāju ar šo tēzi? Ka, labi, pašvaldība var izmantot Eiropas Savienības līdzekļus atsevišķiem projektiem, jā, bet šeit nav runas par sistemātisku un kompleksu pieeju pie pašvaldību problēmu atrisināšanas. Labi, mēs šodien izremontējam par Eiropas naudu kādu ielu, ceļu. Bet viss, kas paliek zem tā ceļa, — komunikācijas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, un par tām neviens nedomā. Un tad uz nākamo gadu jau pašvaldībai nāksies rakt un jaukt visas tās jaunās ielas un remontēt komunikācijas. Remontēt siltumtrases.

Un mans piedāvājums tomēr ir dot Rēzeknes pašvaldībai, Rēzeknes domei naudu, lai sakārtotu vispirms komunikācijas, un pēc tam jau izlietot, diezgan veiksmīgi tagad Rēzeknes pašvaldība izmanto naudu, Eiropas Savienības naudu, ielu remontiem un atjaunošanai.

Diemžēl tas pats naudas līdzekļu trūkums neļauj tādā veidā kompleksi pieiet šīs problēmas atrisināšanai. Un šeit vajadzīgs valsts atbalsts. Un bez valsts atbalsta principā nav jēgas naudas tērēšanai.

Es ļoti lūdzu deputātus balsot par manu priekšlikumu un atbalstīt pašvaldības! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 258. — deputāta Aleksandra Bartaševiča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 26, pret — 59, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 259. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 260. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 261. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 262. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 263. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Es gribētu deputātiem atgādināt, ka šajā priekšlikumā esošajam objektam, tāpat kā iepriekšējā priekšlikumā esošajam objektam, mēs pirms nedēļas piešķīrām līdzekļus 2003.gada budžetā vēl.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par 263. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 264. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 265. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 266. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 49, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 267. — Latvijas Sociālistiskās partijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! 1993.gadā Latvija parakstīja ar Krievijas Federāciju līgumu par kritušo padomju karavīru pieminekļu un apbedīšanas vietu saglabāšanu un uzturēšanu. Saskaņā ar šo līgumu mēs pieprasām, lai būtu izdalīta naudiņa 30 000, lai renovētu pieminekli Vietalvā. Un tā naudiņa būs paņemta no Kara muzeja. Mēs uzskatām, ka tas ir normāli.

Lūdzu nobalsot “par” mūsu priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 267. — Latvijas sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 67, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 268. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 269. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 270. — deputāta Breša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 271. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 272. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti vēlas balsojumu par 272.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 273. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 274. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 46, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 275. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Gribu paskaidrot arī, ka šim objektam ir piešķirti līdzekļi 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 276. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 277. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 278. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 279. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šim objektam ir piešķirti līdzekļi 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 280. — frakcijas “Tēvzemei un brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 281. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 282. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šim objektam 2003.gada grozījumos ir piešķirti līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 283. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 284. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 285. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Arī šis objekts ir saņēmis 2003.gada grozījumos līdzekļus no valsts budžeta.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 286. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 287. — deputāta Kāposta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 288. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 289. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 290. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 291. — deputāta Breša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 292. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 293. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Nav atbalstīts, bet tieši šāda pati summa ir piešķirta šim objektam 2003.gada budžeta grozījumos.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 294. — deputāta Kāposta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 295. — deputāta Kāposta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 296. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 49, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 297. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 50, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts,.

B.Brigmane. 298. — deputāta Breša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 299. — deputāta Šķestera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 300. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 301. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 302. — deputāta Breša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 303. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 304. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 305. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 306. — deputāta Brigmaņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 307. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 308. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 309. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 310. — deputāta Breša priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 311. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 50, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 312. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Gribu atgādināt, ka arī šim objektam 2003.gada grozījumos ir piešķirti līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 313. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 314. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 315. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 316. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Tieši šāda pati summa ir piešķirta šim objektam 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 317. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu... Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! (Starpsauciens: “Balsot!”) Par — 38, pret — 46, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 318. — deputāta Orlova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 47, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 319. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 320. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 321. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 322. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 323. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 324. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 325. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Atgādinu, ka arī šim objektam ir piešķirti līdzekļi 2003.gada grozījumos. Tādā pašā apjomā.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 326. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Arī šāda pati summa šim objektam piešķirta 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 46, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 327. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs pieprasām saskaņā ar līgumu, kurš ir parakstīts starp Latviju un Krieviju, 28 000 latu, lai renovētu Krāslavas rajona Šķaunes pagastā atradušo padomju armijas kritušo pieminekli un paņemt šo naudu no Kara muzeja. Šajā gadījumā tieši Kara muzejam vajag rūpēties par pieminekļiem. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu balsosim par 327.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 23, pret — 66, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 328. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 329. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Leopolds Ozoliņš.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Mans priekšlikums saistās ar Latvijas kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanu. Ja kāds ir bijis Kuldīgas muzejā un bijis ir Kuldīgā, tad zina, ka tur ir divas tā saucamās čekas mājas, kur ir saglabājušies gan kameru aprīkojumi, gan durvis, gan tā saucamās actiņas, kas tur ir. Pašreiz tur ir malkas pagrabi. Dažas vēsturiskās liecības ir muzejā, un ir plaša ekspozīcija par gan represijām, gan par Kurzemes katlu, kā jūs zināt, tur bija ievērojama pretestība komunistiskā terora režīmam, un šim muzejam praktiski nav glabātavas. Nav eksponātu noliktavas.

Lūgums ir piešķirt līdzekļus gan šīs noliktavas projektēšanai, gan arī izbūvei, jo eksponāti atrodas šķūņos, kurus var viegli aizdedzināt. Un mēs atceramies Minhauzena muzeja likteni, mēs zinām Brīvdabas muzeju, Zemgales sētas likteni, un mēs ļoti labi atceramies šaušalīgos televīzijas “Panorāmas” raidījumus par Cesvaines pili, par Cesvaines pils degšanu.

Līdzīga situācija draud arī Kuldīgas muzeja eksponātu krātuvei. Lai neietu bojā šie vērtīgie eksponāti no hercoga Jēkaba laikiem un vēlākā ekspozīcija, ļoti lūdzu nobalsot par šo priekšlikumu, izturēties ar pietāti pret mūsu seno, ļoti bagāto un ārzemju tūristiem ļoti interesanto, bet mums pašiem ļoti dramatisko mūsu tautas vēsturi. Lūdzu balsot! Ja pakļausities disciplīnai, dabīgi, jums ir jābalso pret, bet es lūgtu varbūt atturēties tādā gadījumā tiem, kuri nespēj pārkāpt dogmām, rīkojumiem un bailēm.

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Cienījamais Ozoliņa kungs! Man jau tiešām radās šovakar tāds iespaids, ka jūs gribat palīdzēt mūsu kultūras objektiem un kultūras dzīvei, bet, iedziļinoties šajā priekšlikumā, var konstatēt, ka tas ir vienkārši briesmīgs, jo tas ir apmēram tāds pats, ka, ja mātei būtu divi bērni, tad, kad vienam gribētos ēst, tad otru nokautu un apēstu, jo kam tad deputāts Leopolds Ozoliņš grib atņemt naudu? 250 tūkstošus, tas ir ceturtdaļu miljona, Nacionālajai bibliotēkai. Man ir ļoti žēl, ka Saeima neatbalstīja Tautas partijas priekšlikumu papildu finansējumam Nacionālajai bibliotēkai, jo tiešām Nacionālā bibliotēka šobrīd atrodas sešās pagaidu celtnēs un auditorijas ir pārpildītas, algas ir ārkārtīgi niecīgas. Bet jūs, deputāt Ozoliņ, Nacionālajai bibliotēkai ceturtdaļu miljona gribat atņemt un novest to līdz bankrotam. Man tādas aizdomas tomēr rodas, ka tie visi jūsu priekšlikumi īsti pārdomāti nav.

Paldies! Es aicinu neatbalstīt!

Sēdes vadītāja. Deputāts Leopolds Ozoliņš, otro reizi.

L.Ozoliņš (ZZS). Cienījamie kolēģi! Es uzskatīju jau iepriekšējā Saeimā, es uzskatu arī pašreiz, ka Nacionālās bibliotēkas celtniecības projekts ir absurds projekts, ņemot vērā mūsu valsts un mūsu iedzīvotāju vajadzības.

Padomājiet, — tagad, kad mēs esam iesaistījušies karā Irakā, un karš, un kara darbība pastiprinās, kā jūs zināt. Vakardienas notikumi un iepriekš, nav izslēgts, ka arī Latvija var kļūt par terora akta upuri, un šī bibliotēka, kas ir paredzēta Daugavas krastā, var vienā brīdī sabrukt, ja kāds pašnāvnieks uzspridzina vienu no dambjiem. Virs šīs bibliotēkas ir trīs milzīgas ūdenskrātuves. Es saprotu, ka Tautas partijas daži cilvēki ir varbūt ieinteresēti šā projekta virzīšanā, jo bibliotēka ir jāpiepilda ar 30 miljonu vērtu elektronisko aparatūru, un šķiet, ka līgums ir noslēgts vai vismaz ir nodoms noslēgt šo līgumu par šīs aparatūras piegādi, akurāt kā “Kempmayer”.

Sēdes vadītāja. Laiks beigt!

L.Ozoliņš. Mums ir daudzas ēkas, kurās mēs varētu izvietot arī šo, teiksim, apsolīto aparatūru ierakstiem. Tā, piemēram, Babītes pagastā ir Salas skolas jaunceltne, kurai ir sienas un kurai ir jumts, bet nekas vairāk. Tā ir…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies.

L.Ozoliņš. Paldies! Četrstāvu māja, kuru varētu izmantot šiem nolūkiem — elektroniskiem pārrakstiem un ierakstiem. Tā ir, Ābiķa kungs. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Deputāts Dzintars Ābiķis. Otro reizi.

Dz.Ābiķis (TP). Jā… Cienījamais Ozoliņa kungs, nu šoreiz gan jums vajadzētu nokaunēties, jo tik paviršam, sagatavojot šos priekšlikumus, jau nu nevajadzēja būt. Jo skaidri un gaiši ir rakstīts, ka jūs gribat atņemt naudu ne jau celtniecībai, bet melns uz balta ir rakstīts — Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzturēšanas izdevumiem. Ja mēs šobrīd Nacionālajai bibliotēkai atņemam šo summu, tad Nacionālajai bibliotēkai ir jābankrotē. Tā ka vajag tomēr, ja kaut ko iesniedz, būt nedaudz uzmanīgākam un nopietnāk attiekties pret savu deputāta pienākumu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 329. — deputāta Ozoliņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 46, atturas — 31. Priekšlikums nav atbalstīts.

Pirms mēs turpinām izskatīt tālāk priekšlikumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Kampara, Zaķa, Pētersona, Ķikustes un Bērziņa — iesniegumu ar priekšlikumu turpināt 13.novembra sēdi bez pārtraukuma līdz visu likumprojekta “Par valsts budžetu 2004.gadam” priekšlikumu izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par šo priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 43, neviens neatturas. Sēdi turpinām bez pārtraukuma.

Lūdzu, Brigmanes kundze!

B.Brigmane. 330. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 331. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts iepriekšējā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 332. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 44, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 333. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalsīts.

B.Brigmane. 334. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 43, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 335. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Gribu atgādināt, ka arī šim objektam ir piešķirti līdzekļi 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 336. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 337. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. (Starpsauciens: “Balsot!”) Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 44, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 338. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 339. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 340. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 341. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 342. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 343. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 344. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 345. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 346. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 347. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 348. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 42, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 349. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 350. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 351. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 44, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 352. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 353. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 46, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 354. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 46, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 355. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav abalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 46, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 356. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 357. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 32, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 358. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 359. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Arī nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 48, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 360. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 51, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 361. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 45, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 362. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 363. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 46, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 364. priekšlikums. Iesniedzis deputāts Ulme. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 365. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 366. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šim objektam tika piešķirti līdzekļi 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 367. — deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 368. — deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 40, atturas — 12. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 369. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 45, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 370. — deputātu Vidavska un Ribakova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 43, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 371. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 47, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 372. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem… (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 38, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 373. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 374. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 375. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 376. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 47, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 377. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 378. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 379. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 41, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 380. —deputāta Ulmes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 381. — deputāta Ulmes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 382. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šim objektam 2003.gada grozījumos ir piešķirti līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!

Par — 37, pret — 43, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 383. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 43, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 384. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 385. — deputāta Ulmes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 386. — deputāta Ulmes priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 387. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 388. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 389. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (TP). Cienījamie kolēģi! 2003.gadā Preiļu novada domes sociālais dienests izstrādāja Preiļu novada Dienas centra izveidošanas koncepciju. Dienas centrs tika veidots kā aktivitāšu centrs visām sociāli mazaizsargātām un maznodrošinātām mērķgrupām. Tajā skaitā tās ir trūcīgas ģimenes, pensionāri, invalīdi un bērni ar īpašām vajadzībām.

Pamatojoties uz koncepciju, Dienas centrā tika plānots izveidot sociālo virtuvi. Pateicoties Nīderlandes vēstniecības atbalstam, tika saņemti līdzekļi virtuves remontam. Plānojot 2004.gada pašvaldības sociālo budžetu, paredzēta neliela naudas summa, un tie ir 2000 latu aprīkojuma iegādei. Sakarā ar to, ka pašvaldības finansiālās iespējas ir ļoti ierobežotas, jo lielākā daļa sociālajai sfērai atvēlētā budžeta tiek izmaksāta pabalstos, garantēto minimālo iztikas līdzekļu nodrošināšanai un citiem pabalstiem, katastrofāli trūkst līdzekļu sociālās virtuves izveidošanai un aprīkojuma iegādei.

Tiek plānots, ka ikdienas šo virtuvi apmeklēs no 40 līdz 50 trūcīgie iedzīvotāji. Neapskaužamā situācijā dažu brīdi nonāk pašvaldības, kas pašu spēkiem nav spējīgas veiksmīgi risināt šos jautājumus.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķinā 2004.gadam vērtētie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju Ventspilī sastāda 247 latus, bet, piemēram, Preiļu rajona Silajāņu pagastā tie ir 31 lats, kas ir astoņas reizes mazāks rādītājs. No tā visa varam arī secināt, ka sociālā spriedze ir krietni vien izteiktāka šajā reģionā.

Tāpēc aicinu šoreiz atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu un piešķirt 5000 latu Preiļu novada domes Dienas centra sociālās virtuves aprīkojuma iegādei, jo šis nav arī vērienīgs projekts, bet tā ir attieksme un rūpes pret līdzcilvēkiem. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 389. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu!

Lūdzu rezultātu! Par — 41, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 390. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamie deputāti! Godājamā priekšsēdētāja! Vai tiešām jums pacelsies roka nobalsot pret šīs niecīgās summas — 5110 latu — piešķiršanu sociālai virtuvei? Kāpēc es sevišķi aicinu “Jaunā laika” deputātus? Tāpēc ka jūs, godājamie kolēģi, nesen nobalsojāt par priekšlikumu, kuram bija klasiskas naudas atmazgāšanas pazīmes, es runāju par 362.priekšlikumu, ko bija “Jaunais laiks” atbalstījis, par lībiešu atgriešanos Latvijā. Latvijā dzīvo līvi. Nav zināms, no kurienes viņiem būtu jāatgriežas un kāpēc tieši uz Staiceli, varbūt ar Stārķu muzeju tur kaut kas ir sajaukts.

Bet, ja runājam par Lībiju un Lībijas pilsoņiem, tad šī valsts tiek vainota terorismā. Un iesniegt šādus priekšlikumus, kuriem ir tiešām klasiskas naudas atmazgāšanas pazīmes, ir ārkārtīgi bīstami, jo jūs nonāksiet tagad starptautisko organizāciju uzmanībā. Es domāju, ārlietu ministre man arī piekritīs, ja, ka šādus priekšlikumus nedrīkst iesniegt.

Tāpēc es domāju, ka šeit šie 5 tūkstoši, kas ir gandrīz puse no tās summas, jau nu nebūs tā, pret ko jūs balsosiet. Es domāju, ka jūs arī pārskatīsiet savu priekšlikumu pēc tam un atbalstīsiet šo priekšlikumu.

Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 390. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 38, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 391. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 39, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 392. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 393. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāte Elita Šņepste.

E.Šņepste (TP). Cienījamie deputāti! Uz doto brīdi Līvānu novada un blakus esošo teritoriju neatliekamās palīdzības dienests ietilpst Līvānu slimnīcas sastāvā un apkalpo Līvānu pilsētu un apkārtesošo lauku teritoriju. Pakalpojumus saņem apmēram 17 000 iedzīvotāju, no tiem Līvānu pilsētas iedzīvotāji, un tie ir 10 286 iedzīvotāji. Apkalpes rādiuss ir 36 kilometri.

1999.gadā dienests 3910 reizes sniedzis savus pakalpojumus. 2000.gadā šis skaitlis nav mainījies, un arī 2002.gadā tas sastāda 3666 reizes. Līvānu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības autotransports ir ļoti nolietojies. Ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ ir neatliekama gan aparatūras, gan arī automašīnu aprīkojuma nomaiņa. Pamatojoties uz māsterplānu, viens no mazo slimnīcu, tanī skaitā Līvānu slimnīcas, galvenajiem uzdevumiem būs nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus tuvu iedzīvotāju dzīvesvietai. Un šiem pakalpojumiem ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem par obligātām prasībām neatliekamajai palīdzībai.

Tāpēc nepieciešams veikt Līvānu slimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības telpu remontu, ūdensvada restaurāciju, grīdu remontu, skābekļa vada pievadu atjaunošanu. Nerisinot šos jautājumus, saasināsies jau tā nesakārtotās veselības aprūpes sistēmas eksistence lauku rajonos. Un var pienākt brīdis, kad cilvēks ar miokarda infarktu medicīnisko palīdzību saņems krietni novēloti un varbūt viņam tā vispār nebūs vairs vajadzīga.

Lai pievērstu valdības un deputātu uzmanību, Latgales pašvaldību priekšsēdētāji ir nosūtījuši aicinājumu Ministru prezidentam un arī veselības ministrei, kurā viņi uzsver, ka sakarā ar katastrofālo situāciju veselības aprūpes jomā valstī, un lauku rajonos īpaši, kas izriet no slikti organizētās nozares plānošanas un nepietiekošā finansējuma, un pamatojoties uz 2003.gada 31.oktobra tikšanos un sarunu rezultātiem Viļānos, aicinām steidzīgi risināt problēmas, kas saistītas ar veselības aprūpes plānošanu un nodrošināšanu.

Un vēl viens ieteikums šajā aicinājumā skan: “Virzīt veselības aprūpes ārkārtas situācijas izskatīšanu Saeimas sēdē.”

Lūdzu balsot par Tautas partijas priekšlikumu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 393. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 39, atturas — 10. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 394. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Atgādinu deputātiem, ka arī šim objektam 2003.gadā ir piešķirti līdzekļi grozījumos.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 40, pret — 44, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 395. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 44, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 396. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 397. — deputāta Andra Bērziņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 398. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 399. — Deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 43, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 400. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 401. — deputāta Bartaševiča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.

A.Bartaševičs (TSP). Cienījamie deputāti! Trīs nedēļas atpakaļ man bija tāda izdevība piedalīties tikšanās ar vēlētājiem, kuru organizēja vietējais laikraksts “Rēzeknes Vēstis” Viļānos. Tā bija neparasta tikšanās, jo šajā tikšanās piedalījās deputāti no dažādam frakcijām, kā no opozīcijas, tā arī no pozīcijas. Un interesanti arī bija tas, ka mēs secinājām, ka Veselības ministrijas kurss uz mazo slimnīcu optimizēšanu ir nekas cits kā slēpta šo slimnīcu slēgšana. Mēģinājums slēgt šo slimnīcu… tādas slimnīcas. Kā jūs zināt, tad mazu slimnīcu ir apmēram 30 uz visu republiku, un priekš visām tām slimnīcām ir viena problēma. Un … jo mēs varam to optimizēšanu tautas valodā vienkārši nosaukt par naudas atņemšanu slimnīcām, un no Veselības ministrijas puses ļoti gudrs gājiens, kā ar pašvaldības rokām vienkārši slimnīcas slēgt. Neiztur nekādu kritiku Veselības ministrijas argumentācija, kāpēc šis solis ir vajadzīgs. Mazas slimnīcas nevar nodrošināt nepieciešamo kvalitāti, un to uzturēšana ir pārāk dārga, to var darīt… Mēs varam aizsūtīt, pieņemsim, slimniekus no Viļāniem uz Rīgu vai uz Rēzekni, vai uz citu lielu slimnīcu, un tur, protams, viņi tiks apkalpoti daudz kvalitatīvāk un labāk. Bet neviens diemžēl neņem vērā faktu, ka šiem nabadzīgajiem cilvēkiem, kas līdz Viļānu slimnīcai ar lielām grūtībām var tikt, ne katrā gadījumā pietiek līdzekļu, lai samaksātu par maršruta taksometru vai par autobusa biļeti, lai tiktu tieši uz slimnīcu, līdz Rīgai vai līdz Rēzeknei var vienkārši nenobraukt. Un viņam būs divas izvēles — vai nu nomirt uz vietas, vai tomēr kaut kādā veidā mēģināt braukt uz galvaspilsētu. Un, ja naudas nav, tad viņš vienkārši nomirs.

Es gribu vērsties personīgi pie Tabūna kunga, jo viņš tajā tikšanās reizē arī piedalījās un solīja, ka aizstāvēs Viļānu slimnīcu un nekādā gadījumā tā netiks slēgta, un mēs visu darīsim. Šodien viņš arī runāja par to, ka it kā mēs strādājam valdībā, nauda tiks atrasta un kaut ko mēs izdomāsim. Es piedāvāju tomēr citu izeju. Tabūna kungs, pietiek runāt, varbūt tomēr pieņemsim kaut vienu lēmumu. Saglābsim kaut vienu slimnīcu — Viļānu, un jūs tieši acīs viļāniešiem to teicāt, ka jūs to darīsit, tad lūdzu, balsojiet par šo priekšlikumu, un neskatoties, ka tā ir problēma, valsts problēma un visu mazo slimnīcu problēma, saglābsim kaut vienu slimnīcu! Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam. Lūdzu deputātus balsot par 401. — deputāta Bartaševiča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 39, atturas — 9. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 402. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Atgādinu deputātiem, ka arī šim objektam 2003.gada budžeta grozījumos tika piešķirti līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 44, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 403. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu par 403.priekšlikumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 43, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 404. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts komisijā.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 405. — deputāta Šķestera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 406. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 45, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 407. — deputāta Šķestera priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 408. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šim objektam 2003.gada grozījumos tika piešķirti līdzekļi.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 42, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 409. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. Arī šis objekts ir saņēmis līdzekļus 2003.gada grozījumos.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 41, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 410. — Latvijas Pirmās partijas frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 411. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 36, pret — 46, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 412. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LPP). Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs pieprasām naudu Salaspils pilsētas domei, lai renovētu Salaspils memoriālo kompleksu. Kāpēc tas ir vajadzīgs? Tas ir memoriāls tiem, kas gāja bojā holokaustā. Kad bija pie mums šeit Kneseta spīkers, man bija kauns par mūsu valsti, kad viņš redzēja, kādā stāvoklī atrodas šis te komplekss. Un man vēl kauns par to, ka mūsu valsts nevis atjaunoja, bet uzcēla jaunu kompleksu Lestenē par valsts naudu, un tas komplekss ir nevis tiem, kas cieta, bet tiem, kas sita.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 412. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 62, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 413. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 414. — deputāta Krištopana priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 415. — deputāta Ozoliņa priekšlikums. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 416. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37, pret — 41, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 417. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 40, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 418. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 42, atturas — 6. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 419. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Arī šis objekts ir saņēmis 2003.gada grozījumos līdzekļus sev.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 40, atturas — 5. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 420. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 45, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 421. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 40, atturas — 8. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 422. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 423. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Bet tieši šāda pat summa ir piešķirta 2003.gada budžeta grozījumos Valdemārpils vidusskolas siltināšanai.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 42, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 424. — deputāta Kalniņa priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 425. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 43, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 426. — deputātu Solovjova un Maksimova priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 49, atturas — 4. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 427. — frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 428. — deputāta Brigmaņa....

Sēdes vadītāja. Es atvainojos! Atgriežamies pie 427.priekšlikuma. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Kiršteins.

A.Kiršteins (TP). Godājamā priekšsēdētāja! Godājamie deputāti! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību, ka tomēr jaunajos laikos nevajadzētu nākt ar sīkām blēdībām un maģiskiem skaitļiem. Ja mēs rūpīgi paskatāmies, nu nav nopietni! 313. priekšlikums — datorklases, “Jaunais laiks” iesniedz 9000, 362. priekšlikums — lībiešu atgriešanās Latvijā, 9000. Tagad mēs lasām ārkārtīgi dīvainu priekšlikumu: Tukuma pilsētas dome — automašīnu ātrumu ierobežojošo objektu izvietošana Tukuma pilsētā pie bērnudārziem un skolām — 9000. Tātad viss maksā 9000! Tas ir drusciņ nenopietni. Bet nu pieņemsim tā, ka ir kaut kāda skaitļu maģija jeb parole, jeb “kļička”. Un tā ir tāda maģiskā formula.

Bet tad man ir nākošais jautājums: kāpēc tikai Tukuma pilsētā? Kāpēc ne Talsos, un kāpēc ne Staicelē, tai pašā, kur atgriezīsies lībieši, kas prot tikai arābu valodu, izies no viesnīcas, viņus uz sitienu sabrauks, ja. Tad jau tur par 9000 viņiem vajadzēja uzlikt to zīmi.

Un tad arī nākošais jautājums: kāpēc tikai pie bērnudārziem un skolām, ne pie bērnunamiem un veco ļaužu mītnēm, un vēl kaut kur, ja? Ko es gribēju teikt? Agrāk nekad, kad nebija vēl šie “jaunie laiki” iestājušies, ar tik sīkām blēdībām, ar tik nepārdomātiem priekšlikumiem un ar tādu paviršību nekad netika iesniegti priekšlikumi.

Nu nokaunieties un noraidiet šādu priekšlikumu un iesniedziet... Jo par šo naudu jūs varēsiet knapi vienu kaut kādu “guļošo policistu” uztaisīt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Vai deputātiem ir iebildumi pret 427.priekšlikumu? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

B.Brigmane. 428. — deputāta Brigmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 429. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 64, atturas — 1. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 430. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 20, atturas — 2. Priekšlikums ir atbalstīts.

B.Brigmane. 431. — Deputāta Brigmaņa priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 432. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu.

B.Brigmane. Tieši šāda pati summa 2003.gada budžeta grozījumos ir piešķirta šim objektam.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 49, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 433. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 434. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 435. — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 436. — deputāta Kāposta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 437. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu!

B.Brigmane. 2003.gada grozījumos ir gandrīz šāda pati summa jau piešķirta šim objektam.

Sēdes vadītāja. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 50, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 438. — deputāta Ābiķa priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Dzintars Ābiķis.

B.Brigmane. Gribu paskaidrot, ka arī šim objektam 2003.gada grozījumos ir piešķirti līdzekļi.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es aicinu pievērst uzmanību šim jautājumam. Vai var uzcelt jaunu sporta zāli par 40 000 latiem? Protams, nevar. Un Valkai ir tāda situācija, ka tā ir bijusī “Lauktehnikas” zāle, kas savā laikā ir tikusi privatizēta, un šobrīd šie privātie īpašnieki šo zāli ir gatavi pārdot. Un viņi pārdos to vai nu komercstruktūrām, lai tur ierīkotu kādu noliktavu vai veikalu, vai nu varētu pārdot Valkas rajona sporta skolai, lai tur varētu rīkot sporta nodarbības. Un mēs Sporta apakškomisijā šo jautājumu skatījām. Pie mums griezās Valkas pilsētas dome, lai mēs palīdzētu viņiem izmantot šo izdevību — par tik lētu naudu tikt pie vēl vienas sporta zāles. Un, ņemot vērā to, ka Valkā nesen jau viena sporta zāle ir nodota ekspluatācijā, Valkā principā sporta zāļu jautājums tad būtu atrisināts.

Es atgādinu to, ka šā gada budžeta labojumos 10 000 jau piešķīra. Ja mēs piešķirtu vēl šo naudiņu, tad tiešām garantēti varētu nopirkt. Citādi var iznākt tā, ka tie 10 000 aiziet gar degunu, jo pašvaldībai diemžēl tās trūkstošās naudas šobrīd nav. Un aizies šī sporta zāle kādas komercsabiedrības rīcībā.

Sēdes vadītāja. Deputāts Augusts Brigmanis.

A.Brigmanis (ZZS). Es tikai kādu īsu laiku aizkavēšu un tikai nomierināšu Ābiķa kungu, ka šis process jau notiek un par zāli jau ir nokārtots. Tā ka, Ābiķa kungs, paldies arī par jūsu rūpi, bet darbiņš jau ir padarīts. (Starpsaucieni.)

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu. Lūdzu deputātus balsot par 438.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 439. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 44, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 440. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 441. — deputāta Emša priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 442. — Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 443. — Tautas partijas frakcijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts citā priekšlikumā. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 48, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 444.priekšlikums. Iesniegusi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 445.priekšlikums. Politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 63, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 446. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 61, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 447. — deputāta Urbanoviča priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 38, pret — 45, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 448. — Ministru kabineta priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 449.priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. Politisko organizāciju apvienība “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” iesniegusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Es atvainojos, pirms mēs balsojam, atklājam debates. Deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (TSP). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Gribētos izskaidrot no pirmā acu uzmetiena visai savādo PCTVL frakcijas priekšlikumu — noņemt 600 000 latu, kas paredzēti kā piemaksa tiem skolotājiem, kuri pasniedz mazākumtautību skolēniem latviski, un pievienot šo summu gan pie krievu, gan pie latviešu skolu pasniedzēju, skolotāju pamatalgas. Patiesībā no likumdošanas viedokļa šīs samērā nelielās naudas summas pārcelšana no vienas budžeta ailes uz citu ir ne tikai pamatota, bet aiz tās slēpjas problēma, kuru droši varētu uzskatīt par vienu no aktuālākām Latvijas sabiedrībā. Lai to saprastu, pietiek uzmanīgi izlasīt budžeta panta nosaukumu, kur ir norādīts, par ko ir paredzētas piemaksas skolotājiem. Tur ir sajauktas divas pilnīgi pretējas nodarbes, par kurām valsts ir gatava materiāli stimulēt. Pirmā — cildenā, kas ir par labu minoritāšu bērniem, kas ļauj tiem kļūt par sabiedrības pilntiesīgiem locekļiem — pedagogiem, kuri māca latviešu valodu. Otrā, manuprāt, amorāla, kas izsauc sabiedrības dezintegrāciju, kas ir vērsta, lai samazinātu mūsu bērnu konkurētspēju, — pedagogiem, kuri māca citus mācību priekšmetus latviešu valodā vai bieži vien izrādas, ka māca. Pamatojoties uz datiem, kas ir smelti no Izglītības un zinātnes ministrijas saita, apmēram viena piektā daļa no šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem tiek atvēlēta piemaksai skolotājiem, kas pasniedz latviešu valodu. Pārējās četras piektdaļas tiek piemaksātas tiem pedagogiem, kuri it kā ir gatavi pasniegt mūsu bērniem tik nepieciešamās zināšanas matemātikā, bioloģijā, fizikā maksimāli apgrūtinošā to uztverei veidā. Visi četri pamatizglītības programmu paraugi, kurus ir piedāvājusi Izglītības un zinātnes ministrija, savā starpā ir līdzīgi vienā — tieši latviešu valodai un latviešu literatūrai, kas tiek uzskatītas par vienu priekšmetu, ir paredzētas tikai četras stundas nedēļā. Pēc mūsu, PCTVL frakcijas, viedokļa, tas ir absolūti nepietiekami. Mēs piedāvājam palielināt mācību slodzi šajā priekšmetā vismaz līdz sešām stundām nedēļā, bet pārējos priekšmetus pasniegt bērniem maksimāli saprotamā dzimtajā valodā. Tas viss arī sastāda tos 600 000 latu, kas šajā gadījumā kļūst ne tikai par liekiem, bet arī apzināti kaitīgiem. Tie līdzinās tiem 30 sudraba grašiem, kurus samaksāja Jūdasam.

Šis mūsu priekšlikums budžeta projektam atbilst to 107 000 cilvēku prasībām, kuri pieprasa brīvu izglītības valodas izvēli. Šie cilvēki ar saviem parakstiem…

Sēdes vadītāja. Jūsu laiks ir beidzies.

J.Pliners. … ir apliecinājuši šādu vēlmi.

Mūsu priekšlikumi ir saskaņā ar tiem PCTVL iesniegtajiem grozījumiem Izglītības likumā, kuri jau kopš septembra sākuma bez jebkādas virzības atrodas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā. Konkrēti šie grozījumi paredz, ka skolotāju algas palielināsies jau no 2004.gada 1.janvāra, bet ne sākot ar 2004.gada 1.septembri…

Sēdes vadītāja. Deputāta kungs, jūsu laiks ir beidzies….

J.Pliners. … kā tas ir ierakstīts valdības likumprojektā… es tūlīt beigšu… izmaksāt pilnā apmērā, ko paredz Izglītības likuma 53.pants. Jebkurā gadījumā lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Lūdzu deputātus balsot par 449. — politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 52, atturas — 18. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 450.priekšlikumu iesniegusi politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 52, atturas — 11. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 451.priekšlikums — Ministru kabineta iesniegts. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 452. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 453. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 454. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 455. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 456. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 457. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 458. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 459. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Kolēģi, turpinām izskatīt priekšlikumus par likumprojekta tekstu.

Tātad atgriežamies pie 1.priekšlikuma, kuru iesniedz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un es lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — Ministru kabineta priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra vietā īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās Muižnieka kunga sagatavotais priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijā nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 71, atturas — 3. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavotais priekšlikums. Ir daļēji iestrādāts 9. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Tāpat arī 8. — Juridiskā biroja sagatavotais priekšlikums — ir iestrādāts 9. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7., 8. un 9.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas iesniegts priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Atklājam debates.

Deputāts Aleksandrs Golubovs.

A.Golubovs (LSP). Cienījamie kolēģi! Šajā priekšlikumā mēs piedāvājam noteikt, ka neapliekamais minimums būs nevis 21 lats, bet 30 lati.

Kāpēc mēs izvēlējāmies tieši šo ciparu? Kad bija noteikts neapliekamais minimums, tad bija pateikts, ka tas būs 50% no minimālās algas. Toreiz minimālā alga bija 42 lati. Šogad minimālā alga ir 80 latu, nākošgad būs 90 latu. Mēs pagaidām pieprasām kā pirmo soli izdarīt to minimumu — 30 latu. Un lai tas būtu tikai 33,33% no minimālās algas. Ja mēs to neizdarīsim, tad tās mazaizsargātās personas nevarēs izdzīvot pat ar jauno minimālo algu.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzu.

Lūdzu deputātus balsot par 10. — Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 46, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13. — Ministru kabineta priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 14. — Ministru kabineta priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 15. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Šie ir visi priekšlikumi, kurus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija bija saņēmusi likumprojektam “Par valsts budžetu 2004.gadam” izskatīšanai otrajā lasījumā.

Tāpēc lūdzu deputātus balsot un pieņemt likumprojektu “Par valsts budžetu 2004.gadam” otrajā, galīgajā, lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 43, neviens deputāts neatturas. (Aplausi.) Likums “Par valsts budžetu 2004.gadam” pieņemts.

Vārds īsam paziņojumam Ministru prezidentam Einaram Repšes kungam. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents). Godātie deputāti! Paldies par darbu! Paldies par grūtā, bet konstruktīvā procesā izskatītiem priekšlikumiem. Strādāsim tālāk! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Kučinska, Zommeres, Rugātes, Kalvīša, Estas un citu deputātu jautājumu labklājības ministrei Dagnijai Staķei par sociālo rehabilitāciju. Šo jautājumu nodosim labklājības ministrei.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Pirms tiek paziņoti reģistrācijas rezultāti, vārds Saeimas sekretāram Jānim Reira kungam.

J.Reirs (8.Saeimas sekretārs). Godājamie kolēģi! Vēlos atgādināt, ka rīt, 14.novembrī pulksten 16.00, visi Saeimas deputāti ir aicināti piedalīties projekta “Cīņai ar cilvēku tirdzniecību” atklāšanā. Šis projekts tiek uzsākts ar zviedru filmu “Mūzīgi Lilja”. Seanss kinoteātrī “Rīga” jaunajā zālē. Projektu atbalsta ASV un Zviedrijas vēstniecība Rīgā.

Aicinu visus piedalīties! Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.

A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Sergejs Fjodorovs, Oskars Kastēns, Guntars Krasts, Arnolds Laksa, Linda Mūrniece, Vitalijs Orlovs, Atis Slakteris, Baiba Brigmane, Pēteris Tabūns, Jānis Urbanovičs, Ēriks Zunda. Paldies!

Sēdes vadītāja. Līdz ar to 13.novembra sēde tiek slēgta. Paldies!