• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Tauta, kas atceras savu dzejnieku dzeju, nekad neiznīks". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.11.2003., Nr. 162 https://www.vestnesis.lv/ta/id/81131

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Zinātniskajai domai ir cieša kopība ar demokrātijas garu"

Vēl šajā numurā

19.11.2003., Nr. 162

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Tauta, kas atceras savu dzejnieku dzeju, nekad neiznīks”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Godātie klātesošie!

Ir mazliet savādi svinēt dzimšanas dienu cilvēkam, kurš nu jau pirms divdesmit gadiem atpakaļ iekāpa veļu laivā, kas viņu aizveda tajā mūžīgajā, bezgalīgajā miglā. Taču dzejniekam arī pēc iekāpšanas veļu laivā dzīva paliek viņa dzeja, paliek viņa rakstītais vārds, kas atdzimst katrreiz no jauna, lasītājam ar viņu saskaroties un to atdzīvinot no izdotas grāmatas. Tas atdzimst no jauna, dzirdot varbūt senāku laiku dzejas lasījumus, un šovakar šajā jubilejas vakarā man šķiet, ka dzejnieka vārdi guva īpaši skaistu lidojumu ar šo brīnišķīgo mūziku, par kuru vēlētos sirsnīgi apsveikt komponistu ar lielisko izdošanos. Vēlētos izteikt savu apbrīnu arī solistiem, pianistiem, koristiem, diriģentiem — visiem, kas šajā vakarā piedalījās, lai atdzimtu Ojāra Vācieša dzeja un lai piedzimtu Artūra Maskata brīnišķīgā mūzika.

Seniem grieķiem bija tāds stingrs princips, ka liriskā dzeja ir skandināma pie liras skaņām. Šovakar Ojāra Vācieša dzeja skanēja pie klavieres skaņām, un man šķiet, ka tas tiešām ir tik spožs un skaists veikums, ka pašam Apolonam par to būtu bijis prieks, ka par to prieks būtu bijis dzejniekam, varbūt viņš to arī varēja novērot no kādas tālas mākoņa malas, un es esmu pārliecināta, ka par to bija prieks viņa dzīvesbiedrei un visiem tiem, kas viņu dzīvē pazina un mīlēja.

Mums visiem Ojāra Vācieša dzeja ir daļa no mūsu kultūras mantojuma, no tā, kas veido mūsu identitāti. Šī identitāte, par kuru dažreiz mēs it kā šaubāmies un baiļojamies, par kuru pat neesam īsti droši, kāda tā ir, ir daudzplākšņaina. Dzeja noteikti ir tās sastāvdaļa. Ojāra Vācieša dzeja ir īpaši izteikti latviska dzeja. Es esmu pārliecināta, ka tā ilgi dzīvos latviešos, un es esmu tikpat pārliecināta, ka tauta, kas māk godināt savus dzejniekus, bet īpaši tauta, kas atceras savu dzejnieku dzeju, tāda tauta nekad neiznīks.

Valsts prezidentes uzruna pēc iestudējuma dzejnieka Ojāra Vācieša 70. jubilejas piemiņai “Vācietis. Novembris. Klavierkoncerts” Dailes teātrī 2003.gada 13.novembrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!