Par topošajiem valsts dokumentiem

Valsts sekretāru 13.novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienību un ārvalstu bruņoto spēku vienību kopīgajām militārajām mācībām ārvalstīs 2004.gadā”.

Rīkojuma projekts izstrādāts saskaņā ar likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, ar kuru Ministru kabinets ir pilnvarots pieņemt lēmumu par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanos kopējās militārajās mācībās ārvalstīs.

Rīkojuma projektā minētās mācības ieplānotas rīkot 2004.gadā dažādās ārvalstīs, lai pilnveidotu militāro gatavību un stiprinātu NATO un PfP (“Partnerattiecības — mieram” programmas) valstu savstarpējo sadarbību.

Dalība Ministru kabineta rīkojuma projektā minētajās mācībās ir paredzēta 2004.gada budžetā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”.

Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas Zemessardzi” Jaunsardze organizatoriski ir saistīta ar Zemessardzi. Tomēr Nacionālo bruņoto spēku attīstība pārliecinoši parāda, ka turpmāk Jaunsardze organizatoriski ir jānodala no Zemessardzes. Zemessardzes attīstības gaitā to bataljonu skaits tiek samazināts, un Zemessardzes administratīvā struktūra vairs nav vienmērīgi izvietota visā Latvijā atbilstoši pašreizējam administratīvajam dalījumam, kā tas bija līdz šim. Šāda situācija prasa jaunsargus instruktorus izvietot pie attiecīgās administratīvās teritorijas lielākās un organizatoriski spēcīgākās Nacionālo bruņoto spēku vienības vai Aizsardzības ministrijas institūcijas. Jānosaka katras administratīvās teritorijas Jaunsardzes bāzes vienība, pie kuras darbojas Jaunsardzes inspektors. Tā kā Nacionālo bruņoto spēku un Zemessardzes attīstības pasākumi pēdējo un turpmāko gadu laikā ievērojami maina Nacionālo bruņoto spēku struktūru, ir neatliekama arī Jaunsardzes organizācijas sistēmiskā iekļaušana Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku sistēmā atbilstoši jaunajai pārvaldes organizatoriskajai struktūrai.

Izdarot grozījumus Obligātā militārā dienesta likumā, vienlaikus tiks veikti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”, tādējādi organizatoriski nodalot Jaunsardzi no Zemessardzes un sasaistot to ar militāro dienestu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par vieglās automašīnas “Mercedes Benz–S 500” nodošanu Aizsardzības ministrijas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienestam”.

Pamatojoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2003.gada 2.oktobra vēstuli par Valsts prezidenta kancelejas automašīnas “Mercedes Benz–S 500” nodošanu Aizsardzības ministrijas Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta bilancē, Aizsardzības ministrija izstrādājusi rīkojuma projektu.

Uzliekot Valsts Prezidentes limuzīna autovadītāja pienākumus Drošības dienesta karavīram un iekļaujot to Valsts Prezidentes personīgās apsardzes maiņas sastāvā, tiek paaugstināta apsardzes darbības efektivitāte, tai skaitā paaugstinās Valsts Prezidentes limuzīna un pavadīšanas automašīnas vadītāju savstarpējās sadarbības kvalitāte. Prezidenta limuzīna autovadītājs pats spēj novērtēt radušos apdraudējumu un ir gatavs to novērst.

Automašīnas uzturēšana tiks nodrošināta no Aizsardzības ministrijas budžeta līdzekļiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.novembrim.

 

Ekonomikas ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par grozījumiem Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra rīkojumā Nr.603 “Par Pasākumu plānu tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanai””.

Pamatojoties uz Mobilizācijas likumu, tika izdots rīkojums “Par pasākumu plānu tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanai”, kurā kā atbildīgā institūcija par tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanas pasākumu plāna izpildes kontroli un precizēšanu tika nozīmēta Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar pasākumu plānu Tautsaimniecības mobilizācijas plāna sagatavošanai Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar pārējām ministrijām ir jāizstrādā un noteiktā kārtībā līdz 2005.gada 1.aprīlim jāiesniedz Ministru kabinetā tautsaimniecības mobilizācijas plāns 2005.–2009.gadam, kā arī jāizstrādā attiecīgo nozaru mobilizācijas plāni, tie jāprecizē, pielāgojot situācijai, un mobilizācijas izsludināšanas gadījumā jākoordinē ieplānoto pasākumu izpilde. Šī pasākuma īstenošanai jāizstrādā virkne normatīvo aktu valsts apdraudējuma situāciju novēršanai, pārvarēšanai un to radīto seku likvidēšanai.

Minēto pasākumu veikšanai Ekonomikas ministrijā nepieciešams veidot jaunu struktūrvienību ar četrām štata vietām un kopējo finansējumu 39 696 Ls gadā, kas 2004.gada budžeta projektā nav iekļauts. Līdz ar to nav iespējams noteiktajā termiņā veikt tai deleģētos uzdevumus. Tāpēc Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus rīkojumā, kuros paredzēts pārcelt uzdevumu izpildes termiņu uz 2006.gada 1.aprīli.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu ministrijā, Valsts kontrolē;

 

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 7.oktobra noteikumos Nr.348 “Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumi””.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi noteikumu projektu, grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu Atsevišķu uzņēmējdarbības veidu licencēšanas noteikumus ar noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos Nr.297 “Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem””.

Grozījumi precizē uzņēmējdarbības veidus siltumapgādē, kuru veikšanai speciālu atļauju (licenci) izsniedz pašvaldību regulatori, un paredz aizstāt to uzņēmējdarbības veidu, kuru veikšanai speciālu atļauju (licenci) izsniedz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, uzskaitījumu ar atsauci uz likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”, jo nav nepieciešams to pašu jautājumu regulēt vairākos normatīvajos aktos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;

 

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu””.

Iestājoties Eiropas Savienībā (ES), ir jāsaskaņo likumdošana ar ES prasībām par akreditēto atbilstības novērtēšanas institūciju paziņošanu un publicēšanu. Pašreizējā atbilstības novērtēšanas institūciju pilnvarošanas kārtība, kas noteikta likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 6.pantā, paredz, ka atbilstības novērtēšanu reglamentētajā sfērā pēc atbildīgās ministrijas priekšlikuma veic Ministru kabinets. Likuma grozījumi paredz atteikšanos no Ministru kabineta pilnvarojuma attiecībā uz atbilstības novērtēšanas institūcijām un paredz, ka turpmāk Ekonomikas ministrija publicēs akreditētās institūcijas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2004.gada 1.februārī stājas spēkā Administratīvā procesa likums, likumprojekts paredz saskaņot likuma normas ar administratīvā procesa noteikumiem. Šobrīd likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 1.panta 2.punktā apelācija skaidrota kā atkārtota sūdzības izskatīšana augstākā instancē un 15.pantā noteikts, ka sūdzības un apelācijas izskata Ekonomikas ministrija. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem apelācija ir administratīvā akta pārsūdzēšana apgabaltiesā. Likuma 14.panta trešās daļas 2.punkts nosaka, ka izdevumi tiek segti saskaņā ar savstarpējas vienošanās nosacījumiem, kas ir pretrunā ar administratīvā procesa noteikumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Konkurences likumā”.

Likumprojekta mērķis ir novērst Konkurences likumā esošās nepilnības. Projekts paredz: tirgus dalībnieka jēdziena saskaņošanu ar EK Līguma 81. un 82 pantā iekļauto jēdzienu; Konkurences likumā lietotu terminu saskaņošanu ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Valsts civildienesta likumā un Administratīvā procesa likumā noteiktām prasībām; tiesības Konkurences padomei uzraudzīt Reklāmas likuma ievērošanu atbilstoši Reklāmas likuma 13. pantā iekļautajam pilnvarojumam; saskaņot Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtību ar Administratīvā procesa likumā noteiktajām prasībām; paplašināt Konkurences padomes biroja tiesības izņemt tirgus dalībnieku mantas un dokumentus, kuriem var būt nozīme lietā atbilstoši EK regulā Nr. 1/2003 “Par Līguma 81. panta un 82.panta konkurences noteikumu piemērošanu” noteiktajam pienākumam dalībvalstu iestādēm palīdzēt Eiropas Komisijai lietu izmeklēšanā; saskaņot likumu ar EK regulu Nr.4064/89 “Par tirgus dalībnieku apvienošanās kontroli” (EK Apvienošanās regula ar grozījumiem — regula Nr. 1310/97) un precizēt kārtību, kādā izskatāmi ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos; papildināt likumu ar lietas izpētes procedūru atbilstoši Administratīvā procesa likumā ietvertām normām; papildināt likumu ar Eiropas Kopienas Dibināšanas līguma piemērošanas kārtību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Labklājības, Satiksmes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā”.

Grozījumi likumā izstrādāti, lai saskaņotu Reklāmas likuma un Administratīvā procesa likuma normas. Noteikts, ka lēmums stājas spēkā ar tā paziņošanas brīdi un adresāts uzraudzības iestādes lēmumu var pārsūdzēt tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad tas stājies spēkā.

Likumprojekts paredz nomainīt Reklāmas likumā lietoto terminu “institūcija” ar Administratīvā procesa likumā un Valsts pārvaldes likumā lietoto “iestāde”.

Likumprojekts arī novērš Reklāmas likuma 19.panta, kas nosaka tiesības Uzraudzības institūcijas nepamatota lēmuma adresātiem tiesības celt tiesā prasību par zaudējumu atlīdzināšanu, dublēšanos ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu. Saistībā ar Komerclikumu precizēts jēdziens “uzņēmējdarbība”, to nomainot ar jēdzienu “saimnieciskā darbība”.

Tā kā Reklāmas likumā nav pietiekami skaidri noteikts, kad uzsākama lietvedība administratīvo pārkāpumu kodeksā, kā arī sakarā ar to, ka atsevišķos gadījumos, kad reklāmas devējs pārrunās, kuras paredz šā likuma 15.panta trešā daļa, ir piekritis labprātīgi novērst reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām un neatbilstība nav bijusi nozīmīga, nav lietderīgi administratīvi sodīt reklāmas devēju, likumprojekts paredz, ka Uzraudzības iestāde ir tiesīga pieņemt lēmumu par lietvedības uzsākšanu administratīvā pārkāpuma lietā. Līdz ar to arī tiek skaidri nodalīta kārtība, kādā tiek izskatīta reklāmas iespējamā neatbilstība normatīvo aktu prasībām un administratīvā pārkāpuma izskatīšanas kārtība, nosakot, ka lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā uzsākama tikai, kad Uzraudzības iestāde pieņem lēmumu, kurā faktiski konstatē reklāmas neatbilstību normatīvo aktu prasībām un tikai tad, ja Uzraudzības iestāde uzskata, ka ir nepieciešams piemērot administratīvo sodu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Kultūras, Veselības ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Patērētāju interešu aizsardzības asociācijā, Latvijas Reklāmas asociācijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību””.

Šobrīd likums nosaka, ka Metroloģijas centrs ir bezpeļņas valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību. Pašlaik norit Ekonomikas ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Metroloģijas centrs” reorganizācija, tās rezultātā ar 2004.gada 1.jūliju paredzēts izveidot valsts kapitālsabiedrību, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Metroloģijas centrs”, kas būs visu tiesību un saistību pārņēmēja.

Saskaņā ar šo reorganizāciju likumprojekta grozījumi paredz noteikt šīs valsts pārvaldes iestādes statusu, nosakot, ka Metroloģijas centrs ir valsts kapitālsabiedrība, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par VBO SIA “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” reorganizāciju un valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” izveidi”.

Rīkojuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz likumu “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām”, un paredz valsts bezpeļņas organizācijas sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs” reorganizāciju, izveidojot valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs”.

Ekonomikas ministrija un Valsts kanceleja ir izvērtējušas Latvijas Nacionālā metroloģijas centra funkcijas, galvenos politikas un darbības rezultātus. Galvenais politikas rezultāts ir tautsaimniecības nozaru konkurētspējas nodrošināšana ar Latvijas mēru un mērīšanas sistēmu, kas pastarpināti ietekmē eksporta pieaugumu, kā arī tirgus aizsardzības palielināšanās un bīstamo, nekvalitatīvo un prasībām neatbilstošo preču samazināšanās Latvijas tirgū. Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs ir atbildīgs: par mērījumu vienotības nodrošināšanu valstī; par valsts metroloģiskai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu tipu apstiprināšanu un iekļaušanu Valsts mērīšanas līdzekļu reģistrā; par nacionālo etalonu uzturēšanu un mērvienību reproducēšanu; par reglamentētās metroloģijas dokumentu izstrādāšanu; par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu verificēšanu un valsts interešu pārstāvēšanu metroloģijas jomā starptautiskajās organizācijās

Centra darbības galvenie rezultāti ir nodrošināta vienota metroloģijas politika, kas atbilst tautsaimniecības un ES prasībām, izveidota vienota mēru un mērīšanas sistēma, kas veicina preču brīvu kustību un nodrošina mērījumu starptautisko ticamību.

Latvija piedalās: kā asociētā dalībvalsts Metra konvencijā; kā korespondētāja — dalībvalsts OIML (Starptautiskā reglamentētās metroloģijas organizācija); kā korespondētāja — dalībvalsts WELMEC (Eiropas reglamentētās metroloģijas kooperācija); kā dalībvalsts EUROMET (Eiropas metroloģijas sadarbības organizācija).

Metroloģijas centra galvenie darbības rezultāti: verificēto un kalibrēto mērīšanas līdzekļu skaits gadā — 500 000 gab.; sertificēto Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu skaits gadā — 70 gab.; nacionālo etalonu uzturēšana — 19 gab.; starplaboratoriju salīdzinošie mērījumi gadā — 3 starptautiskie projekti.

Eiropas un Starptautiskās metroloģijas organizācijās, kā Metra konvencijā u.c., katru valsti var pārstāvēt tikai viena organizācija. Ņemot vērā resursus un pieredzi, būtu optimāli un ekonomiski izdevīgi to uzticēt vienai organizācijai — Latvijas Nacionālajam metroloģijas centram.

Izvērtējot to, ka izdevumi par Nacionālo etalonu un valstiski svarīgu mērīšanas veidu uzturēšanu pārsniedz ieņēmumus, nebūtu lietderīgi uzticēt to privātajam sektoram, kas neveiktu nepieciešamo cilvēku un materiālo resursu ieguldījumu, kā rezultātā tiktu ierobežotas daudzu juridisko un fizisko personu iespējas saņemt metroloģijas pakalpojumus, kā arī tiktu pārtraukta mērījumu izsekojamības ķēde, kas novestu pie mērījumu starptautiskas neatzīšanas.

Eiropas Savienības dalībvalstīs nacionālās metroloģijas institūcijas nav valsts iestādes un to darbība daļēji tiek finansēta no valsts budžeta.

Veidojot nacionālo metroloģijas institūciju kā valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību, tiks piešķirta lielāka autoritāte tās darbībai un atvieglota sadarbība ar ES un starptautiskajām metroloģijas organizācijām.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts uzņēmumu “Valsts Rīgas tabakas fabrika””.

Ar Ministru kabineta 1996.gada 21.februāra rīkojumu Nr.58 “Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” valsts uzņēmums “Valsts Rīgas tabakas fabrika” tika nodots privatizācijai. Minētā valsts uzņēmuma privatizācija nav iespējama, jo uzņēmuma ēku un būvju Rīgā, Miera ielā 58, un Rīgā, Lubānas ielā 80, nomnieks “Scandinavian Tobacco”, SIA, saskaņā ar 1994. gada 24. martā noslēgtā nomas līguma ar Zemkopības ministriju 3.1. punktu, nav devis piekrišanu ēku atsavināšanai.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz saglabāt valsts īpašumā un nodot Zemkopības ministrijas pārziņā valsts uzņēmumu “Valsts Rīgas tabakas fabrika”.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Zemkopības ministrijā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2004. gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresu”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz analīzi, kas veikta, izmantojot Centrālās statistikas pārvaldes sniegto informāciju par Latvijas energobilanci 2001. un 2002. gadā, Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora ziņojumiem “Periodiskie aprēķini par elektroenerģētikas sektoru”, “Par elektroenerģijas ražošanas jaudām, izmantojot reģeneratīvos energoresursus 2003. gadā”, “Par elektroenerģijas iepirkumu saskaņā ar Enerģētikas likuma 40. un 41. pantu” un Latvijas Attīstības aģentūras Enerģētikas departamenta sniegto analīzi par Latvijas energobilanci 2002. gadā.

Ir noteikts stāvoklis elektroenerģijas ražošanā, izmantojot atjaunojamos energoresursus 2001. un 2002. gadā, un sagatavota prognoze 2003. gadam.

2001. gadā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika saražots 2836 GWh elektroenerģijas jeb 57,3% no Latvijā patērētā elektroenerģijas apjoma. 35 GWh no šī apjoma tika saražots t.s. atbalstāmajos avotos jeb elektrostacijās, kuru saražotā elektroenerģija tiek iepirkta obligāti un par paaugstinātu cenu. Šis apjoms veidoja 0,7% no kopējā Latvijā patērētā elektroenerģijas apjoma.

2002. gadā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tika saražots 2474 GWh elektroenerģijas, tajā skaitā atbalstāmajos avotos 42,7 GWh jeb 0,8% no Latvijā patērētā elektroenerģijas apjoma. Reģeneratīvās elektroenerģijas garantētajam iepirkumam tika iztērēti 2,4 miljoni latu.

Sagaidāms, ka 2003. gada laikā šīs elektrostacijas, nostrādājot pilnu stundu skaitu, saražos aptuveni 100 GWh elektroenerģijas, kas nosegs aptuveni 1,7 % no sagaidāmā kopējā Latvijā patērējamās elektroenerģijas apjoma, tātad aptuveni 28% no “Enerģētikas politikas elektroenerģijas sektorā” noteiktā mērķa rādītāja 2006. gadam un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. septembra Direktīvā 2001/77/EC par tādas elektrības pielietojuma veicināšanu iekšējā elektrības tirgū, kas ražota, izmantojot neizsīkstošos enerģijas avotus, noteiktajam Latvijas indikatīvajam uzdevumam.

No atbalstāmajās elektrostacijās saražotās elektroenerģijas 2003. gadā aptuveni 80 GWh ir jāiepērk par cenu, kas atbilst divkāršam elektroenerģijas pārdošanas tarifam, bet atlikušais apjoms — par cenu, kas ir tuva vidējam pārdošanas tarifam.

Tādējādi elektroenerģijas iepirkšanai no atbalstāmajām elektrostacijām 2003. gadā nepieciešami aptuveni 5,4 miljoni latu. Tā kā, iepērkot šo enerģiju, netiks importēta elektroenerģija tādā pašā apjomā, kas būtu izmaksājusi aptuveni 1,3 miljonus latu, faktiski atjaunojamo energoresursu izmantošanas atbalstam nepieciešams 4,1 miljons latu.

Maksimālais enerģijas apjoms, kas VAS “Latvenergo” jāiepērk par atbalsta cenu, paredzams 2003. gadā, taču vēlāk šis apjoms pakāpeniski samazināsies, beidzoties 8 gadu atbalsta periodam stacijām, kas darbību sāka 1996. gadā. VAS “Latvenergo” elektroenerģijas tarifi, kas stājas spēkā ar 2004. gada 1. janvāri, pilnībā ietver obligātā iepirkuma īstenošanai nepieciešamos izdevumus. Atbalstāmo elektrostaciju ietekme uz vidējo elektroenerģijas realizācijas tarifu veido aptuveni 5%.

Uz 2003. gada 31. oktobri, ņemot vērā Ministru kabineta 30.09.2003. noteikumu Nr.545 “Noteikumi par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2003. gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus” paredzētos apjomus, Ekonomikas ministrijā saņemti pieteikumi ar kopējo apjomu:

• vēja elektrostacijām 1,9 MW (paredzētais apjoms 1 MW);

• biomasu izmantojošām elektrostacijām 0 MW (1 MW);

• biogāzi izmantojošām elektrostacijām 0,46 MW (1MW).

Ja saskaņā ar 30.09.2003. noteikumu Nr.545 “Noteikumi par kopējo apjomu jaudu uzstādīšanai 2003. gadā un konkrēto apjomu katram elektroenerģijas ražošanas veidam, ja elektroenerģijas ražošanai izmanto reģeneratīvos energoresursus” noteikumos noteiktajiem apjomiem tiks piešķirtas atļaujas vēja elektrostacijām ar kopējo jaudu 1 MW un biogāzes elektrostacijām ar kopējo jaudu 0,46 MW, šīs elektrostacijas kopā papildus saražos aptuveni 5 GWh elektroenerģijas. Pieaugums veidos vēl 1,4% no Latvijas indikatīvā mērķa rādītāja.

2004. gadam tiek piedāvāts noteikt kopējo apjomu jaunu jaudu ieviešanai 2 MW, kas pa atjaunojamo energoresursu veidiem sadalās šādi:

• mazas jaudas HES — 0 MW;

• VES — 0 MW;

• biomasu izmantojošas elektrostacijas — 1 MW;

• biogāzi izmantojošas elektrostacijas — 1 MW;

• saules, jūras viļņu un ģeotermālo enerģiju izmantojošās elektrostacijas — 0 MW.

Sadalījums pa konkrētiem atjaunojamo energoresursu veidiem pamatojas uz šādiem apsvērumiem:

• mazo hidroelektrostaciju potenciāls ir izsmelts;

• vēja elektrostacijas pēc savas specifikas nevar garantēt nepārtrauktu darbu, tāpēc to jauda ir jārezervē kādā citā elektrostacijā (pērkot rezerves jaudu vai uzturot kādu siltumelektrostacijas bloku karstajā rezervē), lai uzturētu drošu, nepārtrauktu un no meteoroloģiskiem apstākļiem neatkarīgu valsts elektroapgādi. Bez tam, kā liecina Ainažu un Užavas VES ekspluatācijas pieredze, dārga un komplicēta ir VES pieslēgšana publiskajam elektrotīklam. Pagaidām vēl nav zināmi citi blakusefekti no lielas jaudas VES ekspluatācijas, tādēļ 2004. gads jāuzskata par testa periodu, kurā jaunās VES nostrādās pilnu darbu stundu skaitu un būs iespējams veikt to darbības analīzi. Savukārt vēja elektrostaciju jaudu izsoles rezultāti būtu indikatīvs rādītājs, lai novērtētu tehnoloģiju attīstības pašreizējo līmeni un tam atbilstošo “ienākšanas cenas” līmeni;

• Latvijā nav vērā ņemama saules, jūras viļņu un ģeotermālās enerģijas potenciāla.

Ja izmantos noteiktos jaudu apjomus 2004. gadā, atjaunojamos energoresursus izmantojošajās elektrostacijās tiks saražots par aptuveni 10–12 GWh vairāk elektroenerģijas, kas veido aptuveni 0,15–0,2% no kopējā iekšzemes patēriņa. Attiecīgi šo jaudu ieviešana paaugstinās indikatīvā mērķa izpildes apjomu par 3–4 %.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

 

Finanšu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Latvijas administratīvo pārkāpumu kodeksā”.

Likumprojekta mērķis ir:

• precizēt atbildību par grāmatvedības, pārskatu iesniegšanas un statistiskās informācijas noteikumu neievērošanu, kā arī noteikt administratīvo atbildību par grāmatvedības, pārskatu un statistiskās informācijas nesniegšanu arī fiziskām personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir jāveic minētie pienākumi (Latvijas APK 166.6pants);

• noteikt atbildību par uzņēmējdarbību bez normatīvajos aktos noteiktajām atļaujām un izziņām, jo pašlaik administratīvo sodu var uzlikt tikai par uzņēmējdarbību bez reģistrācijas vai speciālās atļaujas (licences), vai pārkāpjot speciālajā atļaujā (licencē) minētos nosacījumus (Latvijas APK 166.2pants);

• pastiprināt sankcijas par pārkāpumiem muitas jomā — par preču pārvietošanu pāri Latvijas Republikas muitas robežai, tās noslēpjot no muitas kontroles (Latvijas APK 201.12pants), un par preču nedeklarēšanu vai deklarēšanu ar neīstu nosaukumu (Latvijas APK 201.14pants), kā arī par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas (APK 159.pants). Lai Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas kriminālpārvalde varētu izmantot likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” 16.panta trešajā daļā noteiktās tiesības, t.sk. administratīvi aizturēt likumpārkāpējus, Latvijas APK 254.pantā norādīto institūciju (amatpersonu), kurām ir tiesības izdarīt administratīvo aizturēšanu, uzskaitījumu nepieciešams papildināt un noteikt, ka administratīvo aizturēšanu var veikt Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vai viņa vietnieku, Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestāžu direktoru vai viņu vietnieku pilnvarotas amatpersonas, ja izdarīti muitas noteikumu pārkāpumi vai likumpārkāpumi valsts ieņēmumu jomā;

• novērst Latvijas APK lietotās terminoloģijas neatbilstību ar citos normatīvajos aktos lietoto terminoloģiju, t.sk. nodrošinot vienotu un nepārprotamu terminoloģiju jautājumos, kas saistīti ar muitas normatīvo aktu piemērošanu un preču muitas kontroli gan uz Eiropas Savienības ārējās robežas, gan arī preču muitas kontroli uz Eiropas Savienības iekšējām robežām.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas Iekšlietu, Kultūras, Satiksmes, Vides ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Centrālā finanšu un līgumu aģentūra” nolikums”.

2003.gada 21.oktobrī Ministru kabinets nolēma Centrālo finanšu un kontraktu vienību reorganizēt par valsts aģentūru, kurai jāsāk darbība 2004.gada 1.janvārī. Saskaņā ar šo lēmumu un Publisko aģentūru likumu ir izstrādāts noteikumu projekts.

Noteikumu projekts paredz izveidojamās valsts aģentūras funkciju, uzdevumu, tiesību un citu Publisko aģentūru likumā noteikto nolikumā atspoguļojamo jautājumu regulējumu. Aģentūrai paredzēts noteikt šādas funkcijas: veikt Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instrumenta — PHARE programmas — projektu administratīvo, finanšu un tehnisko vadību saskaņā ar normatīvajiem aktiem; veikt otrā līmeņa starpniekinstitūcijas funkcijas Eiropas reģionālās attīstībās fonda finansēto projektu ieviešanā saskaņā ar normatīvajiem aktiem; veikt citas ar Eiropas Komisijas piešķirto finanšu līdzekļu administrēšanu saistītas funkcijas.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Satiksmes, Vides, Zemkopības ministrijā, Valsts kontrolē, Nacionālajā Trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 24.novembrim.

 

Kultūras ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā protokollēmuma projektu “Par valsts atbalstu Žanim Lipkem un ebreju glābējiem veltītam piemineklim”.

Protokollēmuma projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ministru prezidenta šā gada 24.oktobra rezolūciju, kas noteica iesniegt Ministru kabineta lēmuma projektu par valsts atbalstu Žanim Lipkem un ebreju glābējiem veltītam piemineklim.

2003.gada maijā ir izveidota sabiedriska komisija, kuras mērķis ir Žaņa Lipkes pieminekļa uzstādīšana un visu citu Latvijas iedzīvotāju, kuri Otrā pasaules kara laikā glāba ebreju dzīvības, piemiņas iemūžināšana. Latvijas Valsts prezidente ir šīs komisijas patronese. Komisijā ir iekļauti Latvijas ebreju kopienas pārstāvji, kā arī Rīgas domes deputāts D.Īvāns, “Aldara” prezidents V.Gavrilovs, mākslinieks A.Kronbergs, ASV dzīvojošie Latvijas ebreji, kā arī citas personas.

Komisijas dalībnieki plāno izveidot “Latvijas ebreju glābēju piemiņas iemūžināšanas fondu” un reģistrēt sabiedrisku organizāciju projekta īstenošanai. Plānots izsludināt starptautisku konkursu arhitektiem un tēlniekiem, izdot grāmatu par Žani Lipki un citiem glābējiem latviešu un angļu valodā. Kopējie projekta izdevumi paredzami 150 000 latu, un tos komisija plāno iegūt no Rīgas domes, ārzemju ziedotājiem un privātiem ziedotājiem Latvijā. Rīgas ebreju kopiena ir izteikusi gatavību piešķirt tās īpašumā esošo zemes gabalu Rīgā, Gogoļa ielā, vēsturiskās sinagogas atrašanās vietā, kur 2005.gada sākumā paredzēts atklāt pieminekli.

Sagatavotais projekts paredz, ka Finanšu ministrija no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķir 10 000 latu ar Žanim Lipkem un ebreju glābējiem veltītā pieminekļa uzstādīšanu saistītiem izdevumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumā”.

Grozījums Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma 16.panta otrajā daļā paredz, ka šajā pantā uzskaitītie naudas līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžeta ieņēmumos.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Labklājības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā “Noteikumi par garantēto minimālo ienākumu līmeni un pabalsta apmēru garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai”.

Noteikumu projekts nosaka garantēto minimālo ienākumu (GMI) līmeni, kas tiks izmantots par pamatu, lai aprēķinātu pašvaldības pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai. Šis pats noteikumu projekts nosaka ierobežojumu ģimenei izmaksājamā pabalsta apmēram, kā arī gadījumus, kad minētais pabalsta apmēra ierobežojums nav pielietojams.

Tiek piedāvāts GMI līmeni noteikt Ls 18, minētais līmenis atbilst 23% no valstī noteiktās minimālās algas uz 2004.gada 1.janvāri.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 25.novembrim.

Ministru prezidenta biedra birojs

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Plašsaziņas līdzekļu ētikas padomes nolikums”.

Lai veidotu sabiedrībā stabilu vērtību sistēmu un pasargātu to no degradējošas informācijas plūsmas, šā gada 12. jūnijā Garīgo lietu padomes sēdē tika panākta vienošanās par sabiedriski konsultatīvas padomes izveidošanu. Ar Ministru kabineta noteikumiem paredzēts noteikt šīs padomes uzdevumus, tiesības un darbības kārtību.

Izveidojamās padomes uzdevums būs izstrādāt vienotus plašsaziņas līdzekļu ētikas principus, kas veicinātu demokrātijas, tiesiskuma, augstas sociālas kultūras un iecietības nostiprināšanos Latvijas sabiedrībā. Padomes sastāvu iesaka Garīgo lietu padome un apstiprina Ministru prezidents.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.

 

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par Bauskas rajona Iecavas novada izveidošanu”.

Bauskas rajona Iecavas pagasta padome pieņēmusi lēmumu par Iecavas novada izveidošanu. Iecavas novadā būs 9377 iedzīvotāji, novada teritorijas platība — 311,6 km2.

Saskaņā ar noteikumiem par vienreizējas dotācijas piešķiršanu pašvaldībām, kuras veic administratīvi teritoriālo reformu, novada pašvaldībai tiek noteikta vienreizēja dotācija 3% apmērā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma. Iecavas novada izveidošanās gadījumā nenotiek pašvaldību apvienošanās, bet gan Iecavas pašvaldības statusa maiņa, tāpēc dotācija netiek piešķirta.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, saskaņojumi jāsniedz līdz 21.novembrim;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanu”.

Rīkojuma projekts un tam pievienotais informatīvais ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Ministru prezidenta rīkojumu “Par darba grupu denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanai”.

Sagatavojot priekšlikumus informatīvajam ziņojumam, darba grupa izanalizēja problēmu 3 pamatvirzienos:

1) īres maksu ierobežojumu atcelšana un tās sekas;

2) izlikšana no denacionalizētajām mājām, galvenokārt pamatojoties uz nepieciešamību veikt māju kapitālo remontu, un tās radītās problēmas;

3) problēmas, kas saistītas ar denacionalizēto vai īpašniekiem atdoto māju nepienācīgu apsaimniekošanu.

Darba grupas sagatavotais rīkojuma projekts paredz akceptēt ziņojumu par priekšlikumiem grozījumiem tiesību aktos, kā arī citiem iespējamās valsts un pašvaldību palīdzības pasākumiem denacionalizēto namu īrnieku tiesību nodrošināšanai, kā arī uzdot Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai līdz 2004.gada 20.janvārim sagatavot nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos atbilstoši darba grupas sniegtajiem priekšlikumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Satiksmes ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”.

Noteikumu projekts aizstās spēkā esošos 2002.gada 23.decembra Ministru kabineta noteikumus Nr.546 “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi”. Projekts izstrādāts, lai precizētu esošo noteikumu redakciju saskaņā ar Eiropas Komisijas ekspertu izteiktajiem priekšlikumiem par kārtību, kādā veicami pašpārvadājumi, kā arī lai mazinātu iespējas veikt komercpārvadājumus, uzrādot tos par pašpārvadājumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbības vidi.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā komersants veic pasažieru pašpārvadājumus ar autobusu un kravas pašpārvadājumus ar kravas autotransporta līdzekli. Lai veiktu iepriekšminētos pašpārvadājumus, komersantam jāsaņem sertifikāts konkrētam autotransporta līdzeklim, kura saņemšanas kārtību, uzskaiti, darbības apturēšanu, anulēšanu regulē minētais noteikumu projekts. Paredzams, ka sertifikāta nepieciešamība mazinās situāciju, kad komercpārvadājumi tiek uzrādīti par pašpārvadājumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumos Nr.320 “Kravu starptautisko autopārvadājumu atļauju izsniegšanas kārtība””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi” projekta virzību pieņemšanai un realizēšanu, ieviešot jaunu pašpārvadājumu apliecinošu dokumentu — pašpārvadājumu sertifikātu.

Projekts paredz papildināt dokumentu, kas nepieciešami starptautiskās autopārvadājumu atļaujas saņemšanai, sarakstu ar pašpārvadājumu sertifikātu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā””.

Noteikumu projekts izstrādāts, lai nodrošinātu Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā veicami pasažieru un kravas pašpārvadājumi” projekta virzību pieņemšanai un realizēšanu, ieviešot jaunu pašpārvadājumu apliecinošu dokumentu — pašpārvadājumu sertifikātu.

Projekts paredz papildināt dokumentu, kurus kontrolē kontroles dienesti, sarakstu ar pašpārvadājumu sertifikātu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

 

Tieslietu ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Tiesu iekārtas likums”.

Pašreiz valstī ir spēkā 1992.gada 15.decembrī pieņemtais likums “Par tiesu varu”. Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu Tiesu iekārtas likumprojektu, kas aizstās likumu “Par tiesu varu”. Pašlaik likumā noteiktajos gadījumos apgabaltiesa ir gan pirmās instances tiesa, gan arī apelācijas tiesa rajona (pilsētas) tiesu nolēmumiem. Augstākā tiesa ir kasācijas instance, kā arī apelācijas instance apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas nolēmumiem. Likumprojekts paredz mainīt esošo tiesu iestāžu sistēmu. Pašlaik tiesu darba organizatorisko vadību realizē Tieslietu ministrija. Likumprojekts paredz šo funkciju nodošanu neatkarīgai tiesu varas institūcijai — Tieslietu padomei un tās padotībā esošai Tiesu administrācijai.

Tiesu iekārtas likumprojekta mērķis ir nodrošināt tiesas spriešanu neatkarīgā, objektīvā un taisnīgā tiesā. Likumprojekts paredz izveidot Tieslietu padomi kā jaunu neatkarīgu institūciju, kas pārstāvēs un organizatoriski vadīs tiesu sistēmu, kā arī īstenos valsts politiku un stratēģiju tiesu sistēmas attīstībā un tās darba pilnveidošanā. Tieslietu padomes padotībā darbosies Tiesu administrācija, kurai tiks nodotas tiesu darba organizatoriskās funkcijas, kuras pašlaik realizē Tieslietu ministrija. Rezultātā būtiski samazināsies izpildvaras ietekme uz tiesu varu. Likumprojekts paredz pārveidot esošo tiesu iestāžu sistēmu un noteikt, ka to veidos rajona tiesas, administratīvās rajona tiesas, apgabaltiesas, administratīvā apgabaltiesa un Augstākā tiesa. Paredzēts, ka rajona tiesas un administratīvās rajona tiesas būs pirmās instances tiesas, apgabaltiesas un administratīvā apgabaltiesa — tikai un vienīgi apelācijas instances tiesas, bet Augstākā tiesa būs tikai kasācijas instances tiesa.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Tiesu izpildītāju likumā”.

Grozījums Tiesu izpildītāju likuma 80.pantā paredz izteikt pantu jaunā redakcijā, deleģējot Ministru kabinetam izstrādāt noteikumus, kuros noteiktas zvērināta tiesu izpildītāja amata atlīdzības takses.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Satiksmes, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Ģenerālprokuratūrā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Rīgas brīvostas likumā”.

Grozījumi Rīgas brīvostas likumā paredz saskaņot likumā ietverto termiņu lēmuma pieņemšanai, paredzot to pieņemt viena mēneša laikā, nevis trīs mēnešu laikā, kā tas noteikts pašreiz. Ja iepriekšminēto termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem.

Tiek grozīts atbildības pamats, aizstājot vārdu “Civillikuma” ar vārdiem “normatīvajos aktos noteiktā kārtībā”. Šāds grozījums nepieciešams, jo atļaujas anulēšana ir administratīvais akts, līdz ar to atbildībai jāiestājas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Ventspils brīvostas likumā”.

Grozījumi Ventspils brīvostas likumā paredz saskaņot likumā ietverto termiņu lēmuma pieņemšanai, paredzot to pieņemt viena mēneša, nevis trīs mēnešu laikā, kā tas noteikts pašreiz. Ja iepriekšminēto termiņu nav iespējams ievērot, to iespējams pagarināt uz laiku, ne ilgāku par četriem mēnešiem.

Tiek grozīts atbildības pamats, aizstājot vārdu “Civillikuma” ar vārdiem “normatīvajos aktos noteiktā kārtībā”. Šāds grozījums nepieciešams, jo atļaujas anulēšana ir administratīvais akts, līdz ar to atbildībai jāiestājas saskaņā ar Administratīvā procesa likumu.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Veselības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts paredz noteikt farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas kārtību Latvijas Farmaceitu biedrībā atbilstoši Farmācijas likuma 38. pantā noteiktajam deleģējumam. Farmaceitu un farmaceitu asistentu reģistrēšanas ieviešanu ieteica TAEIX eksperti sakarā ar Farmācijas likuma caurskatīšanu atbilstībai ES direktīvām par reglamentētajām profesijām un to praktiskajiem ieviešanas aspektiem. Aptiekās strādājošiem farmaceitiem un farmaceitu asistentiem obligāti jāreģistrējas Latvijas Farmaceitu biedrībā.

Projekta izstrādes laikā notika saskaņošana ar Latvijas Farmaceitu biedrību. Daudzas iebildes un priekšlikumi ir ņemti vērā (piemēram, noteikt atsevišķas reģistrācijas kartes sākotnējai reģistrācijai un izmaiņu sniegšanai reģistra datos, reģistra ikgadējā uzturēšanas maksa u.c.).

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

 

Zemkopības ministrija

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Meža zemes transformācijas nosacījumi, pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas, atļaujas saņemšanas, zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Meža likumu, Gaujas nacionālā parka likumu un Aizsargjoslu likumu.

Pašlaik meža zemes transformācijas nosacījumus un transformācijas atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī transformācijas dēļ valstij nodarīto zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību par dabiskās meža vides iznīcināšanu jebkurā tās attīstības stadijā nosaka Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi Nr.94 “Meža zemes transformācijas kārtība”. Spēkā esošajos noteikumos nav noteikta kārtība, kā rīkoties gadījumos, kad meža zemes transformācijai ir nepieciešams Ministru kabineta rīkojums.

Noteikumu projektam par pamatu ņemts spēkā esošo noteikumu teksts, kurš precizēts redakcionāli, kā arī papildināts ar transformācijas pieteikuma iesniegšanas un izskatīšanas kārtību gadījumos, kad transformācija atļauta tikai ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu un transformācijas nosacījumiem — koku ciršanas apjoma noteikšanas kārtību gadījumos, kad transformāciju paredzēts veikt Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, apdzīvotās vietās un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumos Nr.3 “Noteikumi par rūpniecisko zveju iekšējos ūdeņos””.

Ievērojot Zvejniecības likumu, noteikumu projekts ir papildināts ar 3.pielikumu, kurā uzskaitīti publiskie ezeri, kur atļauta rūpnieciskā zveja sestdienās, svētdienās un svētku dienās, un noteikumos paredzēta kārtība rūpnieciskajai zvejai šajās ūdenstilpēs. Saskaņā ar Zvejniecības likumu noteikumu projektā precizēti un papildināti nosacījumi rūpnieciskajai zvejai Buļļupē un Daugavas atsevišķos posmos.

Lai labāk saglabātu zivju resursus Latvijas ūdeņos un nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu, noteikumu projektā ir iestrādāti vairāki zvejas regulēšanas pasākumi: palielināts minimālais linuma acu izmērs tīklos un murdos (no 20 mm uz 30 mm), definēti atsevišķi zvejas rīku konstrukcijas elementi (spārni, sētas), precizēti zvejas rīku izmantošanas nosacījumi un samazināta ar zvejas rīkiem aizsprostojamā upes vai ezera (ezera līča) daļa no 2/3 uz 1/2; mainīti zvejas lieguma termiņi un atļauta lašu un taimiņu nozveja Buļļupē un atsevišķos posmos Daugavā, kas ir pamatota ar šo zivju nārsta vietu zudumu un mākslīgās atražošanas kompensācijas pasākumiem.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Eiropas integrācijas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;

— pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Eiropas Kopienas Komisijas Baltās grāmatas 5.nodaļas 3.apakšnodaļā minētajām nostādnēm dzīvnieku barības jomā. Noteikumi ieviesīs 13 Eiropas Savienības dzīvnieku barības likumdošanas normatīvo dokumentu (direktīvu) prasības dzīvnieku barības marķēšanai.

Pašreiz Latvijā nav detalizētu prasību dzīvnieku barības marķēšanai. Ministru kabineta noteikumu projekts par dzīvnieku barības marķēšanas kārtību skaidri definē prasības visu veidu dzīvnieku barības un tās sastāvdaļu marķēšanai.

Ministru kabineta noteikumu projektam ir astoņi pielikumi. Pirmajā pielikumā noteikts dzīvnieku barības sastāvdaļu saraksts. Otrajā pielikumā noteiktas prasības pirmā pielikuma sarakstā neminētām barības sastāvdaļām. Barības ražošanas tehnoloģiju nosaukumi un to apraksti apkopoti trešajā pielikumā. Ceturtajā un sestajā pielikumā apkopotas attiecīgi barības sastāvdaļu un barības maisījumu deklarētā daudzuma pieļaujamās novirzes. Dzīvnieku barības maisījumā deklarējamo sastāvdaļu saraksts noteikts piektajā pielikumā. Barības maisījumu enerģētiskās vērtības aprēķināšanas kārtība noteikta septītajā pielikumā. Astotajā pielikumā norādītas barības vielu kategorijas, kuras var norādīt atsevišķu barības sastāvdaļu vietā.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Eiropas integrācijas birojā.

Aivis Freidenfelds, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietnieks