Lai pasaulē ejam ar labu literatūru

7.novembrī Reiterna namā notika starptautiska konference “Identitāte un atpazīstamība, valoda un tulkojums”

Konferenci rīkoja Valsts prezidentes izveidotā Valsts valodas komisija, un tajā piedalījās valodniecības, literatūrzinātnes un filozofijas autoritātes no Latvijas un vairāku ārvalstu augstskolām un zinātniskajām iestādēm. Sarunu ievadīja Valsts prezidente akadēmiķe Vaira Vīķe-Freiberga . Par dažādajiem identitātes aspektiem un tulkošanai izvēlamo darbu kritērijiem referēja LU profesors Andrejs Veisbergs. Diskusiju par identitātes veidošanu kā ļoti sarežģītu un nekad nebeidzamu procesu un valodu kā kultūras identitātes pamatu rosināja trimdas latvieši Ingrīda un Ivars Alkšņi no Ženēvas universitātes, LU profesore Sigma Ankrava, somu literatūrzinātniece Sirku Āltonena un dzejnieks Juris Kronbergs. Par latviešu literatūras tulkojumiem angļu valodā runāja LU profesore Ieva Zauberga. Tulkošanas teorētiskos un praktiskos aspektus analizēja zinātnieks Endrū Čestermans, kas jau kopš deviņdesmito gadu sākuma sadarbojas ar kolēģiem Latvijā un ir veicinājis latviešu literatūras antoloģijas izdošanu angļu valodā. 1997. gadā tā iznāca Helsinkos un ir kļuvusi par labu palīgu universitātes studentiem. Ar Valsts valodas komisijas atbalstu tā tagad izdota Latvijā, un to saņēma arī visi konferences dalībnieki. Ieskatu latviešu literatūras gaitā un latviešu tautasdziesmu poētikā sniegusi profesore Ieva Zauberga. Viņa lasītājus iepazīstina arī ar Kārļa Skalbes daiļradi. Laimas Krieviņas, Tamāras Zālītes un citu vārda meistaru tulkojumā publicēti fragmenti no Andreja Pumpura tautas eposa “Lāčplēsis”, Raiņa lugām un Rūdolfa Blaumaņa novelēm, kā arī no Jāņa Jaunsudrabiņa, Edvarta Virzas, Andreja Upīša un Zentas Mauriņas darbiem.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts valodas komisijas sekretāre Daiga Joma; LU prof. Andrejs Veisbergs

Konferences dalībnieki bija vienisprātis, ka diskusijā tikuši skarti tiešām aktuāli jautājumi un saruna būtu jāturpina. Valsts valodas komisija jau 19. novembrī rīko konferenci par zinātnes valodu, kam pieteikti referāti par tādiem tematiem kā “Zinātniska raksta struktūrelementi”, “Bibliogrāfiskās atsauces un norādes”, “Zinātnisko publikāciju kvalitāte”, “Valoda novadu laikrakstos” un “Valodas lietojums varas attiecību diskursā”. Kā atzīmē Valsts valodas komisijas sekretāre filoloģijas doktore Daiga Joma, komisija rosīgi sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju un citām valsts institūcijām, ar Latvijas Literatūras centru, Rakstnieku savienību un Žurnālistu savienību. Jo rūpe par valodu mums visiem kopēja.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore