• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Tavam bērnības svilpauniekam šodien bezgala skumīga šķinda. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 31.10.2003., Nr. 153 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80551

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdiena, 04.11.2003.

Laidiena Nr. 154, OP 2003/154

Vēl šajā numurā

31.10.2003., Nr. 153

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Tavam bērnības svilpauniekam šodien bezgala skumīga šķinda

Pa mūžības taku aizgājis Pēteris Ušpelis (02.05.1950. — 28.10.2003.)

USPELIS.JPG (19975 bytes)
Foto: A.F.I.

Viņš bija spēka zars no dižā Silajāņu keramiķu ciltskoka, stiprs ar paaudzēs krāto gudrību, ticību un darba mīlestību. Ar lepnumu un pašvērtības apziņu viņš nesa Triju Zvaigžņu ordeni un Latgales keramiķu ciltstēva Andreja Paulāna medaļu.

Trīs saujas smilšu Meistaram arī no “Latvijas Vēstneša” cilvēkiem, kam uz mūžu palikusi atmiņā ciemošanās Māldedžos, kad tumšajās nakts debesīs virs cepļa pacēlās dzirksteļu spieti un rīta stundā no tā klēpja tika ņemti ārā podi, bļodas, krūzes un vāzes. Tu toreiz sacīji: “Laba amatniecība ir skaista vienveidība, atbilstība etalonam. Māksla ir dažādība, uguns nejaušības un Dieva dzirksts.”

 

Pēdējā cepļa dūmi

Agrie un smagie sniegi

Uz bērzu un ceriņu lapām

Senlaiku zīmes rāda:

Šoziem daudziem

Jāaiziet kapā...

 

Bet kāpēc,

Bet kāpēc Tevi

Šis ticējums izrauj pirmo

No mājām,

Kur pāri malkas grēdām

Un ceplim

Sirms, negaidīts putenis virmo?

 

Tu visu Ušpeļu saimi

Un citus māla meistarus prati

Pacelt līdz Eifeļa tornim,

Kur Triumfa arkai veras

Latvijas Jāņu nakts skati.

Kur Parīzes Dievmātes katedrāle

Ieklausās Māldedžu rūtošanā...

 

Bet šodien,

Bet šodien Tev ardievas

Jau Rēzeknes zvani zvana.

Un vāraunieki un podi,

Un krūzes sastājas

Bēru gājiena rindā.

Un pat bērnības svilpauniekam

Tāda bezgala skumīga šķinda.

 

Lapas un cerības noliec

Kapsētā ceriņu krūmi.

Un mākoņi bērzu galos –

Vai tie nav izkāpuši

No Tava pēdējā cepļa –

Liesmās apsviluši un drūmi?

 

Cik daudzas naktis vēl būtu

To kūris,

Ja ne šo pāragro sniegu...

Ai, kāpēc šie saldie dūmi

Mums acīs kožas tik sūri?

 

VEJANS COPY.GIF (3013 bytes)Andris Vējāns

Rīgā

2003. gada 29. oktobrī

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!