Par bezdarba līmeni

2003.gada 1.oktobrī valstī reģistrēti 89,8 tūkstoši bezdarbnieku jeb 8,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (2003.gada 1.septembrī — attiecīgi 90,2 tūkstoši un 8,5%).

2002.gada 1.oktobrī valstī bija reģistrēts 92,1 tūkstotis bezdarbnieku jeb 8,7% (dati pārrēķināti) no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.

2003.gada janvārī bezdarbnieka statuss tika piešķirts 11,2 tūkstošiem cilvēku, februārī — 9,3 tūkstošiem, martā — 9,4 tūkstošiem, aprīlī — 8,5 tūkstošiem, maijā — 8,3 tūkstošiem, jūnijā — 8,1 tūkstotim, jūlijā — 8,8 tūkstošiem, augustā — 8,2 tūkstošiem, septembrī — 9,8 tūkstošiem.

Bezdarbnieka statusu septembrī zaudējuši 10,2 tūkstoši cilvēku, no tiem 38% atraduši darbu, 58% nepildīja likumdošanā paredzētos bezdarbnieka pienākumus, bet 4% to zaudējuši citu iemeslu dēļ (sasnieguši pensijas vecumu, izbraukuši no valsts u.c.).

Vairāk nekā puse no bezdarbnieku kopējā skaita (59%) ir sievietes. Ilgāk nekā gadu darbu nevar atrast 24 tūkstoši cilvēku (2002.gada 1. oktobrī — 23,9 tūkstoši).

Visaugstākais bezdarba līmenis 2003.gada 1.oktobrī bija šādos valsts rajonos: Rēzeknes rajonā — 28,1%, Ludzas — 26,9%, Balvu - 25,3%, Daugavpils — 22,0%, Preiļu — 21,6%, Krāslavas — 19,2%.

2003.gada septembra beigās 51% bezdarbnieku bija vecumā no 30 līdz 49 gadiem. Gada laikā pieaudzis pirmspensijas vecuma (55 gadi un vairāk) sieviešu bezdarbnieču skaits — 2003.gada septembra beigās tas bija 3,7 tūkstoši jeb 4,1% (2002.gada septembra beigās — 2,8 tūkstoši un 3,1%). Vīriešu vidū pieaugums vērojams 50 — 59 gadu vecuma grupā — par 0,3 procenta punktiem. Šā gada septembra beigās to skaits bija 9,5 tūkstoši jeb 10,6% no visiem bezdarbniekiem (2002.gada septembra beigās — 9,5 tūkstoši un 10,3%). Joprojām katrs septītais bezdarbnieks ir jaunietis līdz 25 gadu vecumam.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2003.gada septembra beigās vairāk ir reģistrējušies bezdarbnieki bez darba pieredzes — 9,2 tūkstoši jeb 10,2% no visiem bezdarbniekiem (2002.gada septembra beigās — 8,5 tūkstoši un 9,2%).

Lielākā daļa no visiem bezdarbniekiem ir vienkāršo profesiju pārstāvji, kuri var veikt nekvalificētus darbus karjeros, lauksaimniecībā, mežsaimniecībā, rūpniecībā un citur. Gada laikā to skaits un īpatsvars ir pieaudzis: 2003.gada septembra beigās — 24,8 tūkstoši cilvēku jeb 27,6% (2002.gada septembra beigās — 24,4 tūkstoši un 26,5%). Savukārt pārējo profesiju grupu pārstāvju skaits un īpatsvars šā gada septembra beigās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies. Par 0,6 procenta punktiem mazāk reģistrējušies dažādu nozaru speciālisti — 2003.gada septembra beigās to skaits bija 5,3 tūkstoši cilvēku jeb 5,9% no visiem bezdarbniekiem (2002.gada septembra beigās — 5,9 tūkstoši un 6,5%). Pakalpojumu un tirdzniecības darbinieku īpatsvars samazinājies par 0,5 procenta punktiem, kvalificētu strādnieku un amatnieku, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un montieru — par 0,4 procenta punktiem.

2003.gada septembra beigās no visiem Nodarbinātības valsts dienestā reģistrētajiem bezdarbniekiem vislielākais bezdarbnieku skaits bija ar vidējo un pamata profesionālo izglītību — 36,2 tūkstoši jeb 40,2%. Vidējo vispārējo izglītību ieguvušo bezdarbnieku skaits bija 23,2 tūkstoši jeb 25,8% no visiem bezdarbniekiem, bet ar pamata un nepabeigtu pamata izglītību reģistrējušies 18,9 tūkstoši jeb 21,0%.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras informācija liecina, ka 2003.gada septembrī tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu bija 38,1 tūkstotim jeb 42% no bezdarbnieku kopskaita. 2003.gada septembrī bezdarbniekiem piešķirti izmaksai pabalsti kopumā par 2,046 miljoniem latu jeb vidēji vienam bezdarbniekam — 53,69 Ls.

Centrālās statistikas pārvaldes Darba statistikas daļa