• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par sociālā dialoga attīstību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.10.2003., Nr. 149 https://www.vestnesis.lv/ta/id/80303

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ar vizīti Latvijā pirms Eiropas kontrolējošo institūciju sanāksmes Rīgā

Vēl šajā numurā

24.10.2003., Nr. 149

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par sociālā dialoga attīstību

Latvijā Eiropas Savienības PHARE programmas ietvaros ir sākusies sabiedrības informēšanas kampaņa par divpusējo sociālo dialogu starp darba ņēmējiem un darba devējiem. Kampaņa iesākās vakar, 23. oktobrī, ar preses konferenci, kurā piedalījās Labklājības ministrijas valsts sekretāres vietniece Agrita Groza, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egīls Baldzēns un PHARE partneru projekta “Divpusējā sociālā dialoga veicināšana” pirmsiestāšanās padomnieks Rolfs Jēgers.

 

Sociālā dialoga rezultāts ir koplīgums

A. Groza norādīja, ka sociālais dialogs ir neatņemama demokrātiskas valsts sastāvdaļa, tas ir sadarbības veids starp darba devēju organizācijām, arodbiedrībām un valsts institūcijām ar mērķi saskaņot dažādo sabiedrības slāņu intereses sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, garantējot sociālo stabilitāti valstī. Latvijā sociālais dialogs rit jau kopš neatkarības atjaunošanas, un pašlaik vissvarīgākais ir to attīstīt — paplašināt darba devēju un darba ņēmēju zināšanas par kolektīvo darba līgumu slēgšanu, darba strīdu mierīgu noregulēšanu, veicināt iesaistīto pušu pārrunu procedūru. Par divpusējā sociālā dialoga galarezultātu ir uzskatāmi darba koplīgumi, jo tie liecina, ka darbinieku un darba devēju intereses ir saskaņotas, tādējādi novēršot darbinieku sociālo neaizsargātību un beztiesiskumu.

V. Gavrilovs atzina, ka, pateicoties tieši sociālajam dialogam, ir sakārtota darba tiesisko attiecību normatīvā bāze, kā arī ir radies likums par darba devēju apvienību, kurai ir stiprs juridiskais statuss. V. Gavrilovs uzsvēra, ka darba devēju izpratne par labvēlīgas darba vides un sociālās stabilitātes nozīmi ar katru gadu pieaug. Turklāt Latvijā nav jāizgudro velosipēds no jauna, jo ir iespējams pārņemt Eiropas Savienības standartus, piemēram, par darba drošību un arodveselību, par to, lai uzņēmuma darbība neradītu ekoloģiskus draudus videi. Latvijas Darba devēju konfederācija uzskata, ka minētā PHARE projekta galvenā nozīme ir uzņēmēju un uzņēmējdarbības kultūras veicināšana, kas ir pamats visam.

E. Baldzēns atzina, ka arodbiedrību galvenā vēlme ir, lai sociālā dialoga rezultātā uzlabotos cilvēku dzīve, lai Latvija nebūtu pēdējā vietā starp Baltijas valstīm minimālās algas, vidējās bruto darba samaksas un neapliekamā minimuma ziņā.

 

Par Latvijas sociālā dialoga novērtējumu

Sniedzot sociālā dialoga Latvijā novērtējumu, PHARE pārstāvis R. Jēgers atzina, ka veiksmīgam sociālajam dialogam ir pietiekama juridiskā un administratīvā bāze, svarīgākais — sociālajiem partneriem ir jāizrāda iniciatīva. Dialogs uzņēmumu līmenī sasniedzis diezgan augstus standartus un uzrāda labas pieredzes piemērus. Savukārt vāji attīstīts ir reģionālais dialogs nevienmērīgas reģionālās attīstības dēļ. Tādēļ ir paredzētas PHARE ekspertu vizītes Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Rēzeknē, Daugavpilī un Kuldīgā. Pēc pilsētās iegūto interviju rezultātiem tiks izvēlēti divi reģioni pilotprojektiem sociālā dialoga attīstīšanai. Veicināms būtu dialogs nozaru līmenī, kas īpaši skar mazos un vidējos uzņēmumus, kuri nav pārstāvēti Darba devēju konfederācijā, bet kuru darbinieki ir nozaru arodbiedrību biedri. Svarīgākais būtu veicināt noslēgto koplīgumu skaitu pieaugumu. Pēc arodbiedrību datiem, no 187,6 tūkstošiem arodbiedrības biedru koplīgumi uzņēmumos bija 2035. PHARE projekta ietvaros sociālā dialoga veicināšanai ir izvēlētas divas nozares — būvniecība un civilā aviācija.

Kā uzsvēra R. Jēgers, sociālais dialogs ir jāattīsta nemitīgi, jo stāvēšana uz vietas mūsdienu dinamiskajā pasaulē patiesībā nozīmē atpalikšanu.

Rūta Kesnere, “LV” informācijas redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!