Par Baltijas valstu sadarbību reģionālajā attīstībā

Vakar, 23.oktobrī, tikās Baltijas valstu pārstāvji reģionālās attīstības un pašvaldību lietās

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar preses konferencē: Igaunijas reģionālo lietu ministrs Jāns Enapū, Latvijas reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters un Lietuvas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Ēvalds Gusts

Lai iepazītos ar kaimiņvalstu pieredzi, vienotos par turpmāko Baltijas valstu sadarbību reģionālajā attīstībā, diskutētu par vienotas attieksmes veidošanu Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda politikā, vakar, 23.oktobrī, Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas atbildīgi pārstāvji reģionālās attīstības un pašvaldību lietās. Latviju pārstāvēja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters, Igauniju – reģionālo lietu ministrs Jāns Enapū, Lietuvu – Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Evalds Gusts. Šī bija pirmā tikšanās, un tā notika pēc I. Gatera ierosmes.

Preses konferencē, kas notika ministru un ministriju pārstāvju tikšanās starplaikā, I. Gaters pastāstīja, ka iecere tikties ar Baltijas valstu kolēģiem ir bijusi jau sen. Tās mērķis – nostiprināt sadarbību, kas būs būtiski nozīmīga visām Baltijas valstīm reģionālās politikas jomā, esot ES. “ES katru mūsu valsti uzskata par atsevišķu reģionu, tomēr mums pašiem ir būtiski vienoties par kopēju viedokli. Tas būs mūsu ieguvums, cenšoties ietekmēt sev labvēlīgu politiku reģionālās attīstības jomā. Saskaņojot viedokļus, mēs kļūsim par daudz spēcīgākiem spēlētājiem jaunajā Eiropā,” teica I.Gaters. Igaunijas reģionālo lietu ministrs Jāns Enapū, atbalstot I. Gatera teikto, uzsvēra, ka sadarbība ne vien sekmēs kopējo Baltijas valstu administratīvās kapacitātes paaugstināšanos, bet stiprinās katras valsts nacionālās iespējas ES reģionālās politikas īstenošanai. “Mēs visi zinām, ka par atslēgas vārdu ES ir kļuvusi kohēzija jeb izlīdzināšana. Pārzinot kaimiņvalstu politiku reģionālo jautājumu kontekstā, mēs spēsim vienoties par kopējiem projektiem, kas mūsu valstīs tiks sākti jau 2004.gadā,” atzina J.Enapū.

Savukārt Lietuvas puses pārstāvis norādīja, ka šī tikšanās apliecina labas sadarbības sākumu, jo kaimiņvalstu situācija reģionālās attīstības un pašvaldību jomā ir līdzīga un nākas risināt līdzīgas problēmas. Par to, ka sadarbība arī turpmāk solās būt veiksmīga, liecina jau uzsāktie kopējie projekti Eiropas Komisijas atbalstītajā starpreģionu sadarbības programmā “Interreg”.

Tikšanās laikā pārrunāti arī pašvaldību jautājumi. Gan Lietuvas, gan Igaunijas pārstāvji pastāstīja par pašvaldību iedalījumu, skaitu un svarīgākajām problēmām savā valstī. Tā, piemēram, Igaunijā joprojām ir daudz – 241 vietējā pašvaldība, ko apvieno 15 valsts pārvaldīti reģioni. Igaunijā reģionālās attīstības un pašvaldību lietas ir nodotas Iekšlietu ministrijas pārziņā, taču šobrīd valdības līmenī tiek runāts par atsevišķas ministrijas izveidi. Ierosmi tam igauņu kolēģi guvuši no Latvijas. Bez tam Igaunijā patlaban tiek izstrādāts projekts pašvaldību apvienošanai un notiek sarunas par iespējamiem valsts atbalsta pasākumiem šajā procesā.

Lietuviešu pārstāvis pastāstīja par pašvaldību sistēmu Lietuvā, norādot, ka tur pašvaldību reforma īstenota jau 1996.gadā. Ir izveidotas 56 vietējās pašvaldības, kas apvienotas 10 reģionos. Lietuvas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Evalds Gusts atzina, ka šāda pašvaldību sistēma ir uzskatāma par optimālu. Kā viens no pašvaldību pārvaldes nozīmīgākajiem jautājumiem, kas patlaban nodarbina lietuviešu prātus, tika nosaukts šogad Lietuvas valdībā apstiprinātais dokuments par pašvaldību dekoncentrāciju un decentralizāciju. Šis dokuments paredz iespēju iedzīvotājiem izteikt ierosinājumus veidot jaunas pašvaldības, bet nenozīmē pašvaldību apvienošanu vai teritoriju pārdali kopumā. Tomēr šādu praksi – jaunu pašvaldību izveidi – lietuvieši neuzskata par īpaši atbalstāmu. Pēc 2007.gada Lietuvā varētu mainīties pašvaldību struktūra, kad tiktu mainīta reģionālo pašvaldību vadītāju apstiprināšanas kārtība.

Ministrs Ivars Gaters, runājot par pašvaldību apvienošanu Latvijā, norādīja – visas Baltijas valstis ir nonākušas pie atzinuma, ka maza pašvaldība nespēj nodrošināt pakalpojumu kvalitāti un veicināt teritorijas attīstību. Tādēļ nav svarīgi, kura valsts pirmā un kura pēdējā īstenos administratīvi teritoriālo reformu, bet gan tas, kādi būs tās rezultāti. Līdz valdības lēmuma pieņemšanai ir svarīgi veicināt sabiedrībā diskusiju, tā sekmēs viedokļu apmaiņu un palīdzēs pieņemt pareizāko lēmumu pašvaldību sistēmas izveidē.

Zaida Kalniņa, “LV” Saeimas  un pašvaldību lietu redaktore