Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par staļinisko noziegumu dubulto grāmatvedību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.06.2000., Nr. 223/225 (2134/2136) https://www.vestnesis.lv/ta/id/8016

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Viņi raugās uz gadsimtu

Vēl šajā numurā

14.06.2000., Nr. 223/225 (2134/2136)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par staļinisko noziegumu dubulto grāmatvedību

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Trīsdesmitajos gados Padomju savienībā tika izveidota pasaulē vēl nepieredzēta represiju sistēma. Kā milzīgs astoņkājis ar saviem taustiņiem valsti aptvēra visu varenais Iekšlietu tautas komisariāts ar savām daudzajām represīvajām struktūrām — Valsts drošības pārvaldi, Sevišķo apspriedi un tās "trijniekiem" un "divniekiem". Tika izveidots Gulags — nometņu galvenā pārvalde, daudzi speciālie un vispārēja tipa cietumi. "Tautas ienaidniekus" sodīja arī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija un citas institūcijas. "Nevēlamo elementu" nošaušanu pēc sarakstiem sankcionēja arī PSRS augstākie vadītāji — J.Staļins, N.Molotovs, L.Berija un citi. No PSRS valsts terora nevarēja paglābties neviens — ne maršals, tautas komisārs, ne ierindas strādnieks, kolhoznieks, zinātnieks un skolotājs. 1937./1938.gada "lielais terors" iznīcināja arī daudzus Padomju savienībā dzīvojošos latviešus.

Pēc Latvijas okupācijas 1940.gada jūnijā tādas pašas briesmīgas represijas tika vērstas arī pret tās pilsoņiem. Jau 1940.gadā daudzi no viņiem tika apcietināti, "tiesāti" un vēlākajos mēnešos nošauti vai izsūtīti uz dažādiem PSRS cietumiem un soda nometnēm.

Taču visbriesmīgāko triecienu Latvijas iedzīvotāji piedzīvoja 1941.gada 14.jūnijā, kad vienā dienā tika aizturēti un uz Sibīriju aizdzīti vairāk nekā 14 tūkstoši cilvēku, sievietes, bērnus un vecīšus ieskaitot. Ģimenes galvas, galvenokārt vīrieši, tika aizsūtīti uz Vjatkas, Noriļskas, kā arī citām labošanas darbu nometnēm, kur 1941.gada rudenī vai arī vēlākajos mēnešos viņiem sprieda bargu tiesu — daudzus nošāva, bet citiem piesprieda ilgus gadus soda nometnēs. Šajās nometnēs nokļuva arī daudzas sievietes.

Arestēto ģimenes aizsūtīja "mūža nometinājumā" uz Krasnojarskas, Novosibirskas un citiem attāliem PSRS apgabaliem. Par saviem arestētajiem tēviem, vīriem un brāļiem tās ilgu laiku nekādas ziņas nesaņēma. Kaut arī PSRS Iekšlietu tautas komisariāts un PSRS Valsts drošības tautas komisariāts bija izveidojis sīki detalizētu represēto uzskaites sistēmu, izmisušie tuvinieki uz saviem iesniegumiem atbildi nesaņēma vispār vai arī saņēma falsificētas izziņas. It īpaši plaši nāves ziņu dubultā grāmatvedība tika izvērsta pēc J.Staļina nāves, kad ilgus gadus pastāvējusī milzīgā represiju sistēma pamazām tika likvidēta un miljoniem cilvēku vēlējās uzzināt — kur palikuši viņu tuvinieki, kas ar viņiem īsti noticis. Lūk, tieši tad arī tika izdomāta un PSRS valdības līmenī sankcionēta noziegumu un nāves ziņu falsifikācija. Nošautā tuvinieks saņēma viltus izziņu, ka viņš "notiesāts uz 10 gadiem bez sarakstīšanās tiesībām" un miris no "sirds vājuma" vai citas izdomātas slimības.

Te publicētie dokumenti šo nelietīgo rīcību jo skaidri apliecina.

Solomona Lindes apsūdzības slēdziens

"Apstiprinu"

Latvijas PSR iekšlietu tautas komisārs (Noviks)

1940.gada ... decembrī

Apsūdzības slēdziens

izmeklēšanas lietā Nr.964 par Solomona Lindes apsūdzību

pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.–13., 56.–6. panta

LPSR Iekšlietu tautas komisariāta Daugavpils pilsētas daļā ienāca materiāli, ka Solomonam Lindem, kurš dzīvo Balvos, Lāčplēša ielā Nr.28, atrodoties bijušās Latvijas robežapsardzības dienestā, bija sakaros aģentūra, viņš arī vervēja un pārsūtīja pāri robežai uz PSRS teritoriju aģentus spiegošanas darbībai.

Vadoties no augstāk teiktā, 1940.gada 25.oktobrī Solomons Linde ir arestēts.

Izmeklējot lietu, ir noskaidrots, ka Solomons Linde no 1922.gada līdz 1932.gadam dienēja bijušās Latvijas robežapsardzē kā Dagdas rajona priekšnieks, personīgi vervēja aizkordona aģentūru, nodarbojās ar vervēšanas vadību, palīdzēja Latvijas armijas Ģenerālštāba informācijas daļai pārsviest spiegus uz PSRS teritoriju (..). 1936.gadā iestājās kontrrevolucionārajā militāri fašistiskajā aizsargu organizācijā un bija viens no tās redzamajiem darbiniekiem, ieņēma rotas komandiera amatu un piedalījās tajā līdz tās atlaišanai 1940.gadā. (..)

Pamatojoties uz teikto,

tiek apsūdzēts: Solomons Linde, dzimis 1895.gadā, Rēzeknes apriņķa Atašienes pagasta Kristopuru sādžā, latvietis, PSRS pilsonis, valsts ierēdnis, cēlies no zemniekiem, izglītots, bezpartijisks, precējies, līdz arestam strādāja par Abrenes apriņķa milicijas 2. iecirkņa pilnvaroto, dzīvo Balvos, Lāčplēša ielā 28,

par to, ka, atrodoties dienestā, bijušās Latvijas robežapsardzības dienestā par Dagdas rajona priekšnieku, vadīja izlūkošanas dienestu, vervēja un sūtīja uz PSRS teritoriju aģentus spiegošanas darbībai par labu Latvijas robežapsardzības korpusam. Bez tam viņš palīdzēja Latvijas armijas informācijas daļai pārsviest aģentus uz Padomju Savienību.(..) No 1936.gada līdz 1940.gada jūnijam viņš bija kontrrevoliucionārās militāri fašistiskās aizsargu organizācijas loceklis, kurā iestājās brīvprātīgi un bija tās redzams darbinieks, vadīja rotu (..).

Vadoties no KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 208. panta,

nolēma:

Šo izmeklēšanas lietu Nr.964 Solomona Lindes apsūdzībā pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.–6., 58.–13.panta nosūtīt izskatīšanai Baltijas sevišķā kara apgabala Kara tribunālā.

IeTK Daugavpils pilsētas daļas izmeklēšanas daļas priekšnieks,

valsts drošības jaunākais leitnants (Kaplans)

Piekrītu: PSR IeTK Daugavpils pilsētas daļas priekšnieks (Baskovskis)

LPSR IeTK izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks,

valsts drošības vecākais leitnants (Karpenko)

Apsūdzības slēdziens sastādīts 1941. gada 7. janvārī.

Izziņa: 1. Solomons Linde arestēts 1940. gada 25. oktobrī un atrodas Daugavpils cietumā.

2. Lietisko pierādījumu lietā nav.

Vecākais izmeklētājs (Ozerovs)

LVA 1896.f.,1.apr.,7602. l., 6., 7., 8.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Izvilkums no Baltijas sevišķā kara apgabala

8. armijas tribunāla sprieduma apsūdzētā S. Lindes lietā

Pilnīgi slepeni

Lieta N...

Kara tribunāla priekšsēdētājs Voločkovskis

Spriedums

Padomju Socialistisko Republiku Savienības vārdā Baltijas sevišķā kara 8.armijas kara tribunāls šādā satāvā: priekšsēdētājs — 2.ranga kara jurists Voločkovskis; locekļi — 3. ranga kara jurists Savickis un leitnants Švarcmans un sekretārs Golovs

1941. gada 11. februārī slēgtā tiesas sēdē izskatīja pilsoņa Solomona Lindes apsūdzības lietu (..)

Nosprieda

Solomonam Lindem (..) piespriest augstāko soda mēru — nošaušanu (..)

Priekšsēdētājs: Voločkovskis

Locekļi: Savickis, Švarcmans

LVA, 1986.f., 1.par.,7602.l.10.,11. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

8. armijas kara tribunāla priekšsēdētāja brigādes kara jurista Šurigina prasība izpildīt S.Lindem piespriesto soda mēru

Pilnīgi slepeni

Latvijas PSR IeTK tautas komisāram PSRS 8.armijas kara tribunāls

Kopija: Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokuroram 1941.gada 2.aprīlī

Rīgā LPSR Mitava (Jelgava — J.R. )

Lūdzu nekavējoties izpildīt 8. armijas Rīgas kara tribunāla 1941. gada 11.februārī spriedumu — nošaušanu attiecībā pret Solomonu Lindi. Apsūdzētais Linde atrodas zem apsardzes cietumā.

Pamats: PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijas priekšsēdētāja armijas kara jurista G. Ulrina 1941.gada 31.marta telegrāfiskais rīkojums Nr.207/Š.

Aktu par sprieduma izpildīšanu lūdzu steidzami nosūtīt 8.armijas kara tribunālam Mitavā. (..)

8.armijas kara tribunāla priekšsēdētājs brigādes jurists (Šurigins)

8. armijas kara tribunāla vecākais sekretārs (Golovs)

LVA, 1986. f., 1.apr., 7602.l.,16.lp.Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Solomona Lindes nošaušanas akts

Pilnīgi slepeni

1941. gada 7. aprīlī

Es, Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta komandants — valsts drošības jaunākais leitnants Jermolajevs, pamatojoties uz Latvijas PSR valsts drošības tautas komisāra — valsts drošības kapteiņa b. Šustina rīkojumu, att. Nr.3174/2 no 1941 g.7. aprīļa un 8.armijas kara tribunāla att. Nr.0046/41, piedaloties Baltijas sevišķā kara apgabala kara prokurora palīgam, 2. ranga kara juristam b.Skokovam un Latvijas PSR Valsts drošības tautas komisariāta Otrās daļas priekšniekam valsts drošības jaunākajam leitnantam b.Krivickim.

1941.gada 7.puksten 22 izpildījām 8.armijas kara tribunāla 1941.gada 11.februāra spriedumu 8. armijas kara tribunāla apsūdzētajam, 1895.gadā dzimušajam Solomonam Lindem, latvietim, PSRS pilsonim, no Rēzeknes apriņķa Atašienes pagasta, bezpartejisks.

Solomons Linde —nošauts.

Latvijas PSR VDTK komendants v/drošības jaun. leitnants Jermolajevs

BSKA kara prokurora palīgs, 2.ranga kara jurists Skokovs

LPSR VDTK 2. daļas priekšnieka vietnieks

Valsts drošības jaun. leitnants Krivickis

LVA,1986.f.,1.apr.,7602.l.,20.lp.

Atzīmes dokumentā:

Akts sastādīts divos eksemplāros: 1. — lietā; 2. — kara tibunālam

 

 

8.armijas kara tribunāla priekšsēdētāja Šurigina ziņojums par S.Lindes un J.Makņas nošaušanu

Pilnīgi slepeni

PSRS Augstākās tiesas kara kolēģijas priekšsēdētājam Nr.0088

armijas kara juristam biedram Ulrinam

Maskavā LPSR Mitavā 1941.gada 10.aprīlī

Atbildot uz 1941.g. 31.3. telegrammu Nr.207/š, ziņoju, ka 8.armijas kara tribunāla 1941.gada 11.februāra spriedumi attiecībā pret notiesātajiem ar nošaušanu — Josifu Makņu un Solomonu Lindi š.g. 7.aprīlī ir izpildīti.

Pamats: 1941.g. 7.4. akts

8.armijas kara tribunāla priekšsēdētājs brigādes jurists (Šurigins)

8.armijas kara tribunāla vecākais sekretārs kara jurists (Golovs)

LVA, 1986.f., 1.apr., 7602.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Iekšlietu ministrijas Krasnojarskas novada pārvaldes prasība pārbaudīt S.Lindes nošaušanas faktu

Pilnīgi slepeni

1.specdaļa Nr.4985

Latvijas PSR iekšlietu ministram PSRS

ģenerālmajoram biedram Eglītim Rīgā Iekšlietu ministrija

Latvijas PSR valsts drošības ministram IeM Krasnojarskas novada pārvalde

ģenerālmajoram biedram Novikam Rīgā

Kopija: PSRS IeM 1.specdaļas priekšniekam

pulkvedim biedram Kuzņecovam Maskavā 1947.gada 25.oktobrī

Krasnojarskas novadā izcieš izsūtīšanas termiņu trimdā nometinātās, 1941.gadā no Latvijas PSR izsutītās 1888.gadā dzimusī Juzefa Linde un 1921.gadā dzimusī Irina Linde, kuru ģimenes galvu, 1895.gadā dzimušo Solomonu Lindi, Baltijas kara apgabala 8.armijas kara tribunāls 1941.gada 11.februārī notiesāja ar augstāko soda mēru.

Pēc Latvijas PSR IeM 1.specdaļas ziņām, minēto tribunāla spriedumu PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941.gada 26.februārī ir apstiprinājusi un tas izpildīts 1941.gada 7.aprīlī (1947.gada 19.2. ziņojums Nr.5/4-486).

Tajā pašā laikā Lindes ģimene vairākkārt griežas IeM Krasnojarskas novada pārvaldē ar lūgumu, lai viņas noņem no trimdā nometināto uzskaites, atsaucoties uz to, ka ģimenes galva Linde, kura dēļ tā ir izsūtīta, ir miris.

Sākumā Lindes iesniedza S.Lindes miršanas apliecību, kuru ar Nr.149 1942.gada 30.4. bija izdevis Atašienes civilstāvokļa aktu birojs, kurā norādīts, ka viņš miris 1942.gada 27.aprīlī.

Pēc tam tika saņemta un nodota mums otra S.Lindes miršanas apliecība ar Nr.43, kuru 1947.gada 2.janvārī izdevusi Rīgas civilstāvokļa aktu daļa, kurā norādīts pilnīgi cits miršanas datums "1941.gada maijs vai jūnijs". Šajā apliecībā uzrādīta arī nāves vieta — Rīgas apriņķa Dreiliņu pagasts, bet nāves cēlonis — sirds vājums.

Pēc būtības mēs 1947.gada 15.martā LPSR IeM 1.specdaļai nosūtījām vēstuli Nr.4-775, uz kuru tika saņemta atbilde, ka Atašienes civilstāvokļa aktu birojā noskaidrot, uz kādu ziņu pamata ir reģistrēta Lindes nāve, nav bijis iespējams, jo sakarā ar karu visi arhīvu dokumenti ir iznīcināti.

Neapmierinoties ar tādu atbildi, 1947.gada 10.jūnijā LPSR IeM 1.specdaļai tika nosūtīta otra vēstule ar pievienoto saraksti, t.sk. arī Rīgas iedzīvotājas A.Brokas iztaujas protokols, no kura redzams, ka S.Linde it kā esot nošauts un viņa līķis atrasts netālu no Rīgas.

Uz otro vēstuli atbilde no LPSR IeM 1.specdaļas nav saņemta līdz šim laikam.

Ņemot vērā tādu nenoteiktību par S.Lindes tiesājamību un to, ka iesniedzēji — viņa sieva J.Linde un meita I.Linde turpina iesniegt lūgumus izskatīt jautājumu par viņu atbrīvošanu no trimdas — lūdzu uzdot vispusīgi pārbaudīt ziņas par soda izpildīšanu S.Lindem, kā arī ziņas par viņa nāves reģistrēšanu divas reizes (ar diviem dažādiem datumiem) un par rezultātiem paziņot. (..)

IeM Krasnojarskas novada pārvaldes priekšnieks pulkvedis (Kozlovs)

S.Šustins*

LVA, 1986.f., 1.apr., 7602.l., 45., 46.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

* Ir pilnīgs pamats domāt, ka tas ir tas pats S.Šustins, kurš 1941.gadā bija LPSR valsts drošības tautas komisārs

 

 

Izvilkums no 1941. gada 14. jūnijā arestētā

Jēkabpils apriņķa Krustpils pagasta iedzīvotāja

Jāņa Ādolfa Kalniņa kasācijas sūdzības

KPFSR Augstākās tiesas krimināllietu tiesu kolēģijai 31.X.41.

Notiesātā Jāņa Ādolfa Kalniņa kasācijas sūdzība

Ar Kirovas apgabala tiesas krimināllietu tiesu kolēģijas 1941.gada 23.oktobra spriedumu pēc KPFSR Kriminālkodeksa 58.—4. panta esmu notiesāts ar augstāko soda mēru — nošaušanu.

No savas puses uzskatu, ka tiesas spriedums ir ļoti bargs un tas ir jāmīkstina šādu iemeslu dēļ (..).

Par ko arī noteikti lūdzu J.Kalniņš

LVA, 1987.f., 1.apr., 14055.l., 25., 26.lp. Oriģināls.Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Valsts drošības ministrijas Kirovas apgabala pārvaldes norādījums par J.A.Kalniņa soda mēra paskaidrošanu

Valsts drošības ministrijas Krasnojarskas novada Nr.9/1–3–8993

Berjozovskas rajona daļas priekšniekam PSRS Valsts drošības ministrija

vecākajam leitnantam biedram Golobačevam VDM Kirovas apgabala pārvalde

Berjozovas ciemā 1951.gada 25.jūnijā

Lūgums paziņot trimdā nometinātajai Zelmai Kalniņai, ka viņas vīrs Jānis Ādolfs Kalniņš ir notiesāts uz 10 gadiem labošanas darbu nometnē bez sarakstīšanās tiesībām un nosūtīts uz attālām nometnēm. Viņa atrašanās vieta nav zināma.

VDM pārvaldes daļas priekšnieks pulkvedis (Tihonovs)

VDM pārvaldes 1.daļas "A" nodaļas priekšnieks majors Okulovs

LVA, 1987.f., 1.apr., 14055.l., 101.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

 

 

PSRS Ministru padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja I.Serova norādījums par falsificētu nāves ziņu izsniegšanu

Pilnīgi slepeni

Savienoto un autonomo republiku ministru padomju Nr.108–ps

Valsts drošības komiteju priekšsēdētājiem

PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas Maskavā

novadu un apgabalu pārvalžu priekšniekiem 1955.gada 24.augustā

Tiek noteikta šāda kārtība, izskatot pilsoņu iesniegumus ar pieprasījumiem par to personu likteni, kuras ar augstāko soda mēru notiesājusi bijusī Apvienotās Valsts politiskās pārvaldes Kolēģija. AVPP pilnvaroto pārstāvju un Iekšlietu tautas komisariāta — Iekšlietu tautas komisariāta pārvalžu trijnieki, PSRS Iekšlietu tautas komisariāta Sevišķā apspriede, kā arī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija — tajās lietās, kuru izmeklēšanu veic valsts drošības orgāni.

1. Uz pilsoņu pieprasījumiem par bijušās AVPP Kolēģijas, AVPP pilnvaroto pārstāvju un IeTK–IeTK pārvalžu trijnieku un PSRS IeTK Sevišķās apspriedes par kontrevolucionāru darbību ar augstāko soda mēru notiesāto likteņiem Valsts drošības komitejas orgāni paziņo mutiski, ka notiesātajiem bija piespriesti 10 gadi labošanas darbu nometnēs un ka viņi nomira ieslodzījuma vietās (Izcēlums mans J.R.)

Tādas atbildes, kā likums, tiek dotas tikai notiesātā vecākiem, sievai—vīram, bērniem, brāļiem—māsām. Pilsoņiem, kuri dzīvo ārpus apgabalu, novadu un republiku centriem, mutiskas atbildes sniedz VDK rajonu aparāti, bet tur, kur tādu nav — milicijas rajonu aparāti, katrā atsevišķā gadījumā paziņojot VDK orgānam.

2. Nepieciešamības gadījumos, notiesātā radiniekiem kārtojot īpašuma un tiesiskos jautājumus pēc radinieku pieprasījuma ar augstāko soda mēru notiesātā nāvi reģistrē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas daļās pēc dzīves vietas līdz arestam, pēc tam radiniekiem tiek izsniegta noteikta parauga apliecība par notiesātā nāvi.

Tādā pašā kārtībā tiek reģistrēta ar augstāko soda mēru notiesātā nāve, ja vēlāk viņš ir reabilitēts.

3. Lēmums par notiesātā nāves reģistrāciju tajās lietās, kuru izmeklēšana notika pa valsts drošības orgāni līniju, pieņem savienoto un autonomo republiku valsts drošības komiteju priekšsēdētāji (..).

4. Civilstāvokļa aktu reģistrācijas daļām norādījumus par notiesāto nāvi dod VDK orgāni ar milicijas pārvaldes palīdzību. Tajos tiek paziņots ar nāvi notiesātā uzvārds, vārds, tēva vārds, dzimšanas gads un nāves datums (tiek noteikts 10 gadu robežās no aresta dienas), nāves cēlonis (aptuvenais) un notiesātā dzīves vieta līdz arestam.

5. To nāves reģistrācija Civilstāvokļa aktu reģistrācijas daļās, kurus notiesāja PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija, notiek pēc PSRS Kara kolēģijas norādījumiem.

6. Par iesniedzējiem dotajām atbildēm par notiesāto nāvi VDK — VDK pārvaldes nosūta rakstiskus paziņojumus Iekšlietu ministrijas — IeM pārvalžu 1.speciālajām daļām pēc izmeklēšanas veikšanas vietas, lai operatīvajās — izziņas kartotēkās izdarītu atzīmes ar obligātu norādi par to, kāds nāves datums un cēlonis ir paziņots iesniedzējam. Ja nāve ir piereģistrēta civilstāvokļa akta reģistrācijas daļā, tad IeM–IeM pārvalžu operatīvās uzskaites kartotēkas kartiņās tiek izdarīts ieraksts: "Nāve reģistrēta Civilstāvokļa aktu reģistrācijas daļā." Vienlaicīgi VDK–VDK pārvalžu uzskaites arhīvu daļas nosūta attiecīgos paziņojumus PSRS IeM specdaļai, lai izdarītu tādas pašas atzīmes Centrālajā operatīvajā izziņu kartotēkā. (Izcēlums mans — J.R.)

Ja apsūdzētie lietas pārskatīšanas rezultātā ir reabilitēti un noņemti no operatīvās uzskaites, atzīmes par iesniedzējiem dotajām atbildēm tiek ierakstītas uzskaites kartītēs par lietu pārtraukšanu.

7. Sarakste par pilsoņu iesniegumiem par ar augstāko soda mēru notiesāto likteni tiek pievienota notiesāto arhīva—uzskaites lietai.

PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs

armijas ģenerālis I.Serovs

Vtvjhbfk–fcgtrn. 1994, Nŗ.10–11, c.12. Tulkojums no krievu valodas

 

Jau agrāk pastāvējusi, bet 1955.gadā oficiāli noteiktā nāves ziņu falsifikācija pastāvēja gandrīz 8 gadus, t.i. — līdz 1963.gada februārim. Materiāla autoram diemžēl nav zināms, tā kā 1937./1938.gadā, kā arī vēlākajos gados nošautajiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem tika izsniegtas šādas viltus izziņas un cik un kā vēlākajos gados tika izlabotas.

Taču to, ka šāda falsifikācija patiešām notikusi, apliecina daudzi dokumenti.

 

 

Kārļa Cilīša apsūdzības slēdziens

"Apstiprinu" Apsūdzības slēdzienu apstiprinu

IeTK Sverdlovskas apgabala Iesaku soda mēru Cilītim noteikt — nošaušanu

pārvaldes priekšnieks Apgabala porokurora vietnieks

valsts drošības vecākais majors (Borščevs) (paraksts nesalasāms — J.R. )

1942.gada 21.martā 3IV42.

Apsūdzības slēdziens

izmeklēšanas lietā Nr.06906 Kārļa Cilīša apsūdzībā noziegumos,

kuri paredzēti KPFSR Kriminālkodeksa 1.d. 58.–4. un 58.–10. pantā

1941.gada 14.jūnijā LPSR IeTK Rīgas apriņķa daļa par kontrrevolucionāru darbību arestēja Kārli Cilīti.

Lietā veiktā izmeklēšana konstatēja, ka Kārlis Cilītis no 1929. līdz 1930.gadam sastāvēja militāri fašistiskajā organizācijā "Aizsargi". No 1931. līdz 1940.gadam viņš bija pagasta valdes loceklis. No 1925.gada līdz padomju varas nodibināšanai Latvijā sastāvēja nacionālistiskajā organizācijā "Vanagi". Par aktīvu darbību šajā organizācijā tika apbalvots: pirmo reizi 1932.gadā ar medaļu un otrreiz 1936.gadā ar Triju Zvaigžņu ordeni. Viņam piederēja kulaku saimniecība ar 49 ha zemes, 9 zirgiem, 12 govīm, ekspluatēja algotu darba spēku (..)

Pēc Sarkanās armijas ienākšanas Latvijā apmeloja partiju un padomju varu, aģitēja iedzīvotājus nepiedalīties Tautas saeimas vēlēšanu balsošanā, baidīja iedzīvotājus ar vāciešu ienākšanu.

Apsūdzētais Cilītis viņam izvirzītajā apsūdzībā sevi par vainīgu neatzina. (..)

Pamatojoties uz teikto, tiek apsūdzēts:

Kārlis Cilītis, dzimis 1907.gadā LPSR Rīgas apriņķa Siguldas pagasta "Vecdreļos", latvietis, PSRS pilsonis, bezpartijisks, vidējā izglītība, precējies, ir 2 bērni, līdz arestam strādāja savā saimniecībā, dzīvoja "Vecdreļu" mājās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā,

par to, ka no 1929. līdz 1930. gadam sastāvēja militāri fašistiskajā organizācijā "Aizsargi". No 1931. līdz 1940. gadam bija pagasta valdes loceklis. No 1926. līdz 1940.gadam sastāvēja nacionālistiskajā organizācijā "Vanagi". Par aktīvu darbību šajā organizācijā divas reizes apbalvots. Pēc Sarkanās armijas daļu ienākšanas Latvijā apmeloja padomju varas politiku par zemes nacionalizāciju, 1940.gada jūlijā aģitēja pret Tautas saeimas vēlēšanām, t.i., noziegumos, kas paredzēti KPFSR KK1. d. 58.–10., 58.–4. pantā.

Vadoties no KPFSR Kriminālprocesuālā kodeksa 208.panta, izmeklēšanas lietu Nr.06906 Kārļa Cilīša apsūdzībā nosūtīt izskatīšanai PSRS IeTK Sevišķajā apspriedē un iesaku — apsūdzēto Kārli Cilīti notiesāt ar augstāko soda mēru — nošaušanu.

IeTK Sverdlovskas apgabala pārvaldes

izmeklēšanas grupas izmeklētājs Proskurjokovs

Piekrītu: LPSR IeTK izmeklēšanas daļas priekšnieka vietnieks

valsts drošības leitnants Suhovs

Sastādīts:

Sverdlovskā 1942.g. 12.martā

Izziņa: 1. Apsūdzētais K.Cilītis arestēts 1941.gada 14.jūnijā un atrodas ieslodzījumā Sverdlovskas apgabala IeTK Ziemeļu Urālu nometnē.

2. Lietā būtisko pierādījumu nav.

IeTK Sverdlovskas apgabala pārvaldes

izmeklēšanas grupas izmeklētājs Proskurjokovs

LVA, 1986.f., 1.apr., 5822.l., 21.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā

uz Sevišķo apspriedi

15.V 42. paraksts — nesalasāms

 

 

PSRS IeTK Sevišķās apspriedes lēmums K.Cilīša lietā

Slepeni

1942.gada 20.jūnijā

Izraksts no PSRS iekšlietu tautas komisariāta

Sevišķās apspriedes protokols Nr.49–m

Klausījās: 321. IeTK Sverdlovskas apgabala pārvaldes (Latv. PSR IeTK) lietu Nr.06906 par Kārļa Cilīša, dz. 1907.g., LPSR Rīgas apriņķa Siguldas pagastā, latvietis, PSRS pilsonis.

Nolēma: Kārli Cilīti par piedalīšanos kontrrevolucionārā organizācijā nošaut. Viņam personīgi piederošās mantas konfiscēt.

PSRS IeTK Sevišķās apspriedes sekretariāta priekšnieks

( paraksts nesalasāms — J.R.)

Spriedums izpildīts 4/8–42.

Akts glabājās sevišķajā arhīvā, 86.sēj., 388.lpp.

(paraksts nesalasāms — J.R. )

LVA, 1986.f., 1.apr., 5822.l., 22.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

 

 

Kārļa Cilīša meitas Irēnas Cilītes lūgums

sniegt ziņas par tēvu

LPSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam

biedram Ozoliņam no Irēnas Cilītes Kārļa m. (..)

iesniegums.

Lūdzu sniegt man kādas ziņas par tēvu Kārli Cilīti Kārļa d., dzim. 1907.gada 12.martā Siguldas pagastā, kurš izsūtīts no Siguldas pagasta "Vecdreļļu" mājām 1941.gada 14.jūnijā. Kopš tā laika par viņu nav nekādu ziņu. Vienīgi 1947.gadā LPSR Iekšlietu ministrija paziņoja, ka viņš notiesāts 1942.gadā uz 20 gadiem bez tiesībām sarakstīties. Viņa miršanas apliecības Latvijā nebija vēl šā gada 30.VII.

Ja tēvs mans dzīvs, tad, ja tas iespējams, lūdzu paziņot man viņa atrašanās vietu un atļaut sarakstīties.

1956.g. 7.IX Rīgā I.Cilīte

LVA, 1986.f., 1.apr., 5822.l., 25.lp. Oriģināls

 

 

LPSR IeM 1.specdaļas lūgums

LPSR MP Valsts drošības komitejai izskatīt I.Cilītes iesniegumu

Pilnīgi slepeni

Nr.3/15551

LPSR MP Valsts drošības komitejas Latvijas PSR

uzskaites–arhīva daļas priekšniekam Iekšlietu ministrija

pulkvedim Nazarovam Rīgā 1956.gada 27.oktobrī

Nosūtu pēc piederības pilsones Irēnas Cilītes iesniegumu par tēva K.Cilīša meklēšanu.

Zināšanai paziņoju, ka Kārli Cilīti, dzim. 1907.g., PSRS IeTK Sevišķā apspriede 1942.g. 20.VI notiesāja ar augstāko soda mēru — nošaušanu. Ziņu par sprieduma izpildīšanu nav. Ziņu par ziņu sniegšanu radiniekiem par K.Cilīša nāvi nav. Arhīva izmeklēšanas lieta Nr.34675 glabājas Jums uzticētajā daļā.

Par izskatīšanas rezultātiem lūdzu paziņot iesniedzējai.

Pielikumā: iesniegums uz 1 lapas.

LPSR IeM 1.specdaļas priekšnieka vietnieks apakšpulkvedis Zujevs

LVA, 1986.f., 1.apr., 5822.l., 24.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Atzīmes dokumentā

b.Poļakov,

Paziņojiet, ka miris 20. IV 45.g. no kuņģa čūlas. 30.X

(paraksts nesalasāms — J.R. )

Atzīmē arī norādīts — 4.8.42. (Tas ir K.Cilīša nošaušanas datums — J.R. )

 

 

LPSR MP Valsts drošības komitejas uzskaites

arhīva daļas priekšnieka vietnieka paziņojums

PSRS IeM 1.specdaļai par viltus izziņas izsniegšanu

sakarā ar K.Cilīša nāvi

Slepeni

PSRS IeM 1.specdaļas priekšniekam Nr.6(636)

pulkvedim biedram Sirotinam Maskavā

Latvijas PSR IeM 1.specdaļas priekšniekam

apakšpulkvedim biedram Karpačam Rīgā 1956.gada 26.novembrī

Saskaņā ar PSRS MP VDK 1955.gada 24.augusta norādījumu Nr.108, lūdzu izdarīt atzīmi Kārļa Cilīša, dzim. 1907.gadā Latvijas PSR Siguldas rajonā,* par to, ka viņš, izciešot sodu, miris 1945.gada 20.aprīlī no kuņģa čūlas, par ko 1956.gada 13.novembrī ir paziņots viņa sievai (tā tekstā, pareizi — meitai — J.R.).

Latvijas PSR MP VDK uzskaites–arhīva daļas priekšnieka vietnieks —

apakšpulkvedis (Verbovskis)

LVA, 1986.f., 1.apr. 5822.l., 23.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

* 1949.gadā pēc Latvijas rajonēšanas bija izveidots arī Siguldas rajons

 

 

PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta direktora A.Sidorova ieteikums svītrot no vēstures dokumentiem

"tautas ienaidnieku" vārdus

PSKP CK sekretāram Nr.303–6

D.M.Šepilovam 1956.gada 18.janvārī

Sakarā ar to, ka PSRS ZA Vēstures institūts, PSRS IeM Galvenā arhīvu pārvalde un PSKP CK Marksa–Engelsa–Ļeņina–Staļina institūts gatavo dokumentu krājumu sēriju, veltītu Lielās oktobra sociālistiskās revolūcijas četrdesmitajai gadadienai, kā arī padomju perioda dokumentu krājumus, rodas principiāli jautājumi, kuri saistīti ar to dokumentu izmantošanu un publicēšanu atklātā presē, kuri izveidojušies partijas un valsts orgānu kolektīvās vadības rezultātā, bet kurus parakstījušas personas, kuras vēlāk sevi politiski sakompromitējušas.

Šie jautājumi ir izvirzīti vairākkārt, taču atrisināti nav. 1955.gada aprīlī sakarā ar PSKP CK lēmuma projektu par pasākumiem PSRS arhīvu darbu uzlabošanā PSRS ZA Vēstures institūts un Galvenā arhīvu pārvalde iesniedza priekšlikumu par šādu dokumentu publicēšanas kārtību.

Taču līdz šim laikam lēmums par šiem jautājumiem nav pieņemts, kas nopietni bremzē darbu, lai sagatavotu dokumentālo materiālu krājumus, kuri veltīti padomju periodam.

PSRS ZA Vēstures institūts lūdz jūs palīdzēt atrisināt šo vēstures zinātnes attīstībai tik svarīgo jautājumu. Pēc mūsu domām, ir nepieciešams pieņemt PSKP CK lēmumu par pasākumiem arhīvu dokumentālo materiālu izmantošanas uzlabošanai un noteikt padomju sabiedrības vēstures dokumentālo materiālu publikācijas kārtību, kuri izveidojušies koleģiālās vadības rezultātā, bet kurus parakstījušas personas, kuras vēlāk sevi ir politiski sakompromitējušas.

Pēc mūsu domām, risinot šo jautājumu, ir jāvadās no sekojošā:

1. Galvenais to dokumentu, kuri izveidojušies koleģiālās vadības rezultātā, izmantošanas un publicēšanas iespējas nosacījums ir individuāla pieeja konkrētajam vēsturiskajam dokumentam un tā saturam ar nolūku, lai tas pareizi atspoguļotu partijas un valdības politiku, padomju sabiedrības attīstības vēsturi.

2. Vadoša rakstura dokumenti, kuros bez V.Ļeņina, J.Staļina un citu izcilu Komunistiskās partijas un padomju valdības darbinieku parakstiem ir vēlāk atmaskoto tautas ienaidnieku paraksti, var tikt izmantoti un publicēti, izslēdzot tautas ienaidnieku parakstus, viņu uzvārdus nomainot ar amata norādīšanu.

3. Tie dokumenti, kuros pirmais ir to personu paraksts, kuras vēlāk atmaskotas kā tautas ienaidnieki, bet reizē ar to tajos ir Komunistiskās partijas un padomju valdības vadītāju paraksti, var tikt izmantoti un publicēti bez parakstiem, norādot iestādi un organizāciju, kura tos ir sagatavojusi.

4. Tie dokumenti, kurus ir sagatavojuši partijas un valsts orgāni, kā centrālie, tā vietējie un kurus ir parakstījušas tikai tās personas, kuras vēlāk atmaskotas kā tautas ienaidnieki, pēc rūpīga to satura politiska novērtējuma var tikt izmantoti un publicēti bez parakstiem.

5. Tie dokumenti, kurus parakstījušas personas, kuru politiskā biogrāfija nav zināma un to noskaidrot nav iespējams, var tikt izmantoti un publicēti bez parakstiem.

6. Tie dokumenti, kuros tiek minēti personu uzvārdi, kuras vēlāk atmaskotas kā tautas ienaidnieki, var tikt izmantoti un publicēti pēc to satura rūpīga politiska novērtējuma. To personu uzvārdi, kuras vēlāk atmaskotas kā tautas ienaidnieki, ir jāizņem un jānomaina ar amatu vai iestādi, kuras pārstāvis bija tā vai cita persona, kuras uzvārds nevar tikt publicēts.

7. Ienaidnieka nometnes dokumenti var tikt izmantoti un publicēti, lai atmaskotu padomju varas ienaidnieku kontrrevolucionāro darbību, pēc to rūpīgas atlases.

Jautājuma pozitīva izlemšana par šādu dokumentu publicēšanas kārtību ir neatliekama, jo apgrūtina tādu svarīgu padomju sabiedrības vēstures dokumentu krājumu sagatavošanu kā "Lielā oktobra sociālistiskā revolūcija", "PSRS lauksaimniecības kolektivizācija", "Rūpniecības industrializācija" un daudzus citus.*

PSRS Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta direktors A.Sidorovs

Bcnjxybr, 1997, Nŗ. 5, c. 98,99. Tulkojums no krievu valodas

* Ir rokraksta atzīme: "PSKP CK. PSKP CK sekretariāts ir pieņēmis lēmumu "Par pasākumiem, lai sakārtotu ministriju un resoru arhīvu materiālu glabāšanas režīmu un labāku izmantošanu," kurā noteikta vēsturisku dokumentu publicēšanas kārtība, par kuru jautājumu ir izvirzījis b. A.Sidorovs. A.Sidorovam par to ir paziņots 27.01.56.g."

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!