Par izmaiņām tranzīta sistēmā pēc Latvijas iestāšanās

Gatavojoties pārmaiņām, ko nesīs Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai (ES), Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā muita pārvalde (GMP) kopā ar Loģistikas un muitas brokeru asociāciju (LMBA) 13.oktobrī rīkoja diskusijsemināru, kurā galvenokārt tika iztirzāti ar tranzītu saistītie jautājumi.

Semināra pirmajā daļā VID GMP Tranzīta kontroles daļas priekšnieka vietnieks Guntis Štamers informēja par būtiskākajām izmaiņām, ieviešot jauno muitas likumdošanu. Ar 2004.gada 1.maiju pašreizējie normatīvie akti zaudēs spēku un spēkā stāsies Eiropas Kopienas muitas kodekss. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvija pievienosies arī Kopējā tranzīta konvencijai. Gan uzņēmēju, gan muitnieku darbā nozīmīgs palīglīdzeklis būs Kopējā tranzīta rokasgrāmata.

Kā pastāstīja G.Štamers, ar 2004.gada 1.maiju tiks pārtraukta nacionālās tranzīta muitas procedūras un Baltijas kopējā tranzīta procedūras piemērošana. Latvijā kā ES dalībvalstī sāks darboties Kopējā tranzīta konvencijas nosacījumi un tiks piemērota kopējā tranzīta procedūra. Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tranzīta procedūru kontrole ES valstīs tiek veikta elektroniski. Lai to nodrošinātu, Latvijā tiek ieviesta Elektroniskā tranzīta kontroles sistēma (NCTS). Bija iespējami divi sistēmas ieviešanas ceļi: ņemot vērā noteiktu programmas specifikāciju, vai nu izstrādāt pašiem savu programmu, vai arī izmantot Eiropas Komisijas vadībā izstrādāto tranzīta aplikāciju MCC (Minimum Common Core). Latvija izvēlējusies otro risinājuma variantu. Patlaban norit konkurss par MCC uzņēmēju moduļa izstrādi. Izmantojot šo moduli, uzņēmēji muitas iestādei varēs iesniegt deklarācijas elektroniskā ziņojuma formā. Saglabāsies iespēja uzņēmējiem iesniegt deklarācijas arī papīra formā, un šādā gadījumā datus elektroniskajā tranzīta kontroles sistēmā ievadīs muitas amatpersona. Muitas iestādes ar kopējā tranzīta kontroles nodrošināšanai nepieciešamo informāciju apmainīsies elektronisku ziņojumu formā.

Jautāts par to, kad varētu tikt sāktas uzņēmumu pārstāvju mācības MCC uzņēmēju moduļa izmantošanā, G.Štamers informēja, ka tās tiks rīkotas, sākot ar nākamā gada februāri. Uzņēmēji uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt MCC un esošās muitas deklarāciju apstrādes sistēmas ASYCUDA savietojamību, lai eksporta un importa deklarāciju datus, kurus iesniedz ASYCUD, būtu iespējams pārsūtīt arī uz MCC, nevis pildīt deklarāciju šajā sistēmā no jauna. GMP amatpersonas šo iespēju pārrunās ar konkursā par uzņēmēju moduļa izstrādi uzvarējušās firmas pārstāvjiem.

VID GMP Tranzīta kontroles daļas speciāliste Zanda Zagorska iepazīstināja ar izmaiņām galvojumu sistēmā pēc Latvijas pievienošanās Kopējā tranzīta konvencijai. Kā galvenās atšķirības galvojumu sistēmā, salīdzinot ar pašreizējo kārtību, eksperte minēja tranzīta galvojumu nodalīšanu no pārējiem galvojumiem. Līdz ar Latvijas pievienošanos ES būs jaunas galvojumu apliecības, norādīja Z. Zagorska. LMBA pārstāvji izteica priekšlikumu pārreģistrāciju veikt līdz nākamā gada 1.maijam, lai netiktu kavēta Latvijas uzņēmumu darbība.

Muitas pārstāve informēja arī par kritērijiem, kas paredzēti vispārējā galvojuma apjoma samazināšanai un atbrīvojumam no galvojuma. Plašas diskusijas izvērtās par galvojuma apjoma noteikšanu. VID GMP amatpersonas apliecināja, ka, nosakot nepieciešamo garantijas apjomu, tiks ņemta vērā uzņēmuma pieredze un darbība kopējā Baltijas tranzīta sistēmā un nacionālajā galvojumu sistēmā. Vēl nav pilnīgas skaidrības, kādi nodokļi tiks ņemti par pamatu galvojuma apjoma noteikšanai, tāpēc diskusijas dalībnieki apņēmās iespējami drīz rast atbildi uz šo jautājumu, vēršoties atbildīgajās valsts institūcijās.

Semināra nobeigumā tā dalībnieki atzina, ka šāda uzņēmēju un muitas pārstāvju diskusija ir lietderīgs pasākums gan informācijas un ierosinājumu apmaiņas, gan kopīgo problēmjautājumu identificēšanas ziņā. Plānots, ka kopīgi semināri par aktuāliem jautājumiem tiks rīkoti arī turpmāk.

Marika Līdaka, VID Galvenās muitas pārvaldes  sabiedrisko attiecību speciāliste