Par ticības vīru, kas izmainīja pasauli

16.oktobrī krāšņi tiks atzīmēta 25.gadadiena, kopš poļu kardināls Karols Jozefs Vojtila tika ievēlēts pāvesta amatā. Taču šos svētkus aizēno pāvesta sliktā veselība. Runas par tās pasliktināšanos paklīda jau deviņdesmito gadu otrajā pusē, kad kļuva manāmas pirmās Jāni Pāvilu II piemeklējušās Parkinsona slimības pazīmes. Taču šoruden šīs runas pastiprinājās. Līdz šim Vatikāns atturējās komentēt katoļu baznīcas galvas veselību, taču pēdējo nedēļu laikā pat augsti garīdznieki atteikušies no šī nerakstītā tabu.

«Viņam ir grūti pārvietoties un izrunāt vārdus. Taču viņš ir ļoti stiprs cilvēks un vispirmām kārtām ļoti gaišs prāts,» presei stāstīja kardināls Džovanni Batista, kurš pirms nedēļas pusdienojis ar Jāni Pāvilu II. Daudz skarbāks uz preses uzstājīgajiem jautājumiem par baznīcas galvas veselību bija viņa ilggadējais sekretārs arhibīskaps Staņislavs Dzivišs: «Daudzi žurnālisti, kuri pagātnē interesējās par pāvesta veselību, jau atrodas debesīs.»

Tikmēr runas par pāvesta veselības pasliktināšanos turpinās. Pa milzīgajiem Vatikāna gaiteņiem viņš pārvietojoties tronim līdzīgā krēslā uz ritentiņiem. Iekļūšanai lidmašīnās un helikopteros pāvestam izveidoti nelieli pacēlāji, jo pa trepēm viņam grūti kāpt. Baznīcas pārstāvji stingri noliedz pāvesta atkāpšanās iespēju. Jānis Pāvils II uzskata, ka šo darbu viņam uzticējis Dievs un viņš arī lemšot, kad šī misija beigusies.

Mazpazīstamā Krakovas arhibīskapa iecelšana par pāvestu 1978.gada 16.oktobrī katoļiem visā pasaulē bija pārsteigums. Taču K.J.Vojtila, pirmās paaudzes inteliģents, kas jaunībā bija aizrāvies ar sportošanu, avangarda teātri un dzeju, jau drīz vien parādīja, ka ir spilgta un erudīta personība. Pāvests zina astoņas valodas, ir vairāku grāmatu un publikāciju autors, divu doktora grādu ieguvējs. Viņš ir iecēlis vairāk svēto nekā visi priekšteči kopā un apceļojis teju visu pasauli

Pat pāvesta kritiķiem nākas atzīt, ka viņš ir viena no nozīmīgākajām pēdējo desmitgažu figūrām uz pasaules politiskās skatuves. Kā īpašs pāvesta nopelns tiek minēta viņa loma komunisma sabrukšanā. Tiek uzsvērta arī pāvesta cīņa par mieru un vēršanās pret autoritāriem režīmiem visā pasaulē.

Ne mazāk nozīmīgs esot Jāņa Pāvila II atbalsts par cilvēktiesībām, brīvas sabiedrības veidošanai. «Mēs nevaram atļauties visatļautības formas, kas mūs tieši novestu pie cilvēktiesību neievērošanas, un arī pilnīgu to vērtību iznīcināšanu, kas ir ne tikai indivīdu un ģimeņu, bet visas sabiedrības pamats,» pāvests raksta savā grāmatā “Crossing the Treshold of Hope”. Viņš stiprinājis ekumenismu starp kristīgajām konfesijām un mazinājis plaisu ar citām monoteiskajām reliģijām.

Pāvests atzīstot, ka ne viss iecerētais ir īstenots. Piemēram, stingra pareizticīgo baznīcas pretestība viņam liegusi iespēju apmeklēt Krieviju un mazināt nesaskaņas ar šo konfesiju. Pāvestam vilšanos radījuši arī viņa miera centieni. Šonedēļ Pompejā Jānis Pāvils II sacīja, ka jauno gadu tūkstoti jau paspējuši «plosīt kara vēji un asinīm aptraipīti tik daudzi pasaules reģioni». Runas par Rietumu un musulmaņu civilizāciju sadursmi traucē pāvesta sapnim mazināt plaisu starp kristiešiem, musulmaņiem un ebrejiem. Pašlaik Jānis Pāvils II mēģina pārliecināt Eiropas Savienību, ka tās jaunajā konstitūcijā jāatzīst kristietības ieguldījums kontinenta kultūrā.

Pāvests ir uzdrošinājies kritizēt rietumvalstis ne vien par kariem. Viņš uzskata, ka Rietumu aizraušanās ar materiālismu un patēriņa kultūru grauj sabiedrības morālās vērtības. Pāvests ir stingrs kontracepcijas, abortu, eitanāzijas un klonēšanas pretinieks. Savulaik viņš pat vainoja Rietumus «nāves kultūras» veicināšanā. Jāņa Pāvila II kritiķi gan steidz norādīt uz viņa nostājas pretrunīgumu. No vienas puses, pāvests ir stingrs cilvēktiesību, brīvas sabiedrības atbalstītājs, taču tajā pašā laikā vēloties ierobežot cilvēka izvēles brīvību. Liberāļi vaino katoļu baznīcas galvu saiknes zaudēšanā ar pārmaiņu procesā esošo pasauli un brīdina par baznīcēnu skaita sarukšanas draudiem, ja Vatikāns nemīkstinās noliedzošo attieksmi abortu, kontracepcijas, sieviešu ordinēšanas un citās jomās.

Katoļu vēsturnieks grāmatas “Inside the Vatican” autors tēvs Tomass Rīss bilst, ka gan pāvesta atbalstītājiem, gan kritiķiem jāatceras viena lieta — Jānis Pāvils II ir tikai cilvēks, kurš centies, cik vien labi iespējams, darīt savu darbu. «Viņam ir bijusi liela loma pārmaiņās XX gadsimtā… Mēs uzaugām (..), domājot, ka pasaule var beigties ar kodolkatastrofu. Šis vīrs palīdzēja to mainīt (..). Viņš, protams, to neizdarīja viens, bet viņam bija būtiska loma šajā procesā.» Pēc T.Rīsa domām, nosodīt vai slavināt pāvestu nozīmētu ignorēt viņa un visas pasaules sarežģīto dabu.

“DIENA”; pēc G. Slogas raksta “Ceturtdaļgadsimts Vatikānā”