• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Vakar, 14. oktobrī, Ministru kabineta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2003., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79905

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijā jauni ārvalstu vēstnieki

Vēl šajā numurā

15.10.2003., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Vakar, 14. oktobrī, Ministru kabineta sēdē:

Akceptēts rīkojums “Par S.Jēgeri”, saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu ekonomikas doktore Sarmīte Jēgere apstiprināta par Sociālo tehnoloģiju augstskolas rektori.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Universitātes rektora apstiprināšanu”, saskaņā ar Augstskolu likuma 17.panta piekto daļu fizikas habilitētais doktors Ivars Lācis apstiprināts par Latvijas Universitātes rektoru.

 

Akceptēts rīkojums “Par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu”, pieņemts Ministru kabineta Apbalvošanas padomes priekšlikums un piešķirts Ministru kabineta Atzinības raksts: Latvijas Nacionāla teātra aktrisei V.Līnei par radošu un spilgtu ieguldījumu Latvijas teātra mākslas attīstībā; Latvijas Mākslas akadēmijas rektoram profesoram J.A.Osim par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā un augstākās izglītības attīstības veicināšanā; J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoram L.Kārkliņam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mūzikas zinātnē; Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekspertīžu pārvaldes priekšniekam A.Lapiņam par nozīmīgu ieguldījumu iekšlietu jomā — jaunu tehnoloģiju un datorizētu sistēmu ieviešanā, lai nodrošinātu DNS datu bāzes izveidi un sekmētu noziegumu atklāšanu.

Noteikts, ka Ministru kabineta Atzinības rakstu V.Līnei, J.A.Osim un L.Kārkliņam pasniedz kultūras ministre Inguna Rībena, bet A.Lapiņam — iekšlietu ministrs Māris Gulbis.

 

Akceptēts rīkojums “Par institūciju pilnvarošanu alkoholisko dzērienu atbilstības novērtēšanai”.

Saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Latvijas sertifikācijas centrs” un Daugavpils pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību sertifikācijas centrs “BALTSERT” pilnvaroti novērtēt pārtikas produktu atbilstību Ministru kabineta 2001.gada 6.marta noteikumos Nr.101 “Obligātās nekaitīguma prasības spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem un prasības alkoholisko dzērienu marķējumam” noteiktajām prasībām.

 

Akceptēts rīkojums “Par institūciju pilnvarošanu rotaļlietu atbilstības novērtēšanai”.

Saskaņā ar likumu “Par atbilstības novērtēšanu” bezpeļņas organizācija valsts uzņēmums “Latvijas sertifikācijas centrs” un Daugavpils pilsētas sabiedrība ar ierobežotu atbildību sertifikācijas centrs “BALTSERT” pilnvaroti novērtēt rotaļlietu atbilstību Ministru kabineta 2000.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.128 “Rotaļlietu drošuma noteikumi” noteiktajām prasībām.

 

Akceptēti noteikumi “Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi”.

Noteikumi nosaka prasības dārzeņu sēklu audzēšanai. Papildus spēkā esošajiem Dārzeņu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumiem tiek noteiktas prasības dārzeņu sēklu audzēšanai siltumnīcās; sēklaudzēšanas lauku apskates veikšanas kārtība; sēklu kvalitātes novērtēšanas kārtība; prasības sēklu saiņošanai un etiķetēšanai. Ja šķirne ir ģenētiski modificēta, tas jānorāda etiķetē; nosacījumi sēklu tirdzniecībā. Ja tirdzniecībā ir neliels daudzums sēklu un noteikta lieluma paraugu dīgtspējas noteikšanai noņemt nav iespējams, tirdzniecības vietā sēklas novieto atsevišķi ar norādi par iespējamo pazemināto dīgtspēju. Dārzeņu sēklu tirdzniecības vietā sēklu sertifikāta vai sēklu kvalitātes novērtēšanas rezultātu kopijas var aizstāt ar sēklu vairumtirgotāja izsniegtu sarakstu ar informāciju par sēklu daudzumu, šķirni un tās kvalitatīvajiem rādītājiem.

Noteikumi nosaka sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācijas kārtību, ar sēklaudzēšanu un sēklu tirdzniecību saistītos nepieciešamos dokumentus. Noteikumos tiek norādīts ar dārzeņu sēklu sertifikāciju, sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrāciju saistīto dokumentu saturs, kā arī sēklas sertifikāta un pārskata “Sēklu novērtēšanas rezultāti” saturs.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam””.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”” atbilstoši ministriju un citu centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem paredzēti šādi grozījumi:

• ņemot vērā budžeta ieņēmumu izpildi šā gada deviņos mēnešos, precizētas valsts budžeta ieņēmumu prognozes;

• veikta līdzekļu pārdale starp vienas ministrijas programmām (apakšprogrammām), kā arī līdzekļu pārdale starp atsevišķiem izdevumu ekonomiskās klasifikācijas kodiem aktuālāku pasākumu finansēšanai, kā arī jaunu pasākumu uzsākšanai;

• veikta līdzekļu pārdale starp atsevišķu ministriju programmām (apakšprogrammām) sakarā ar funkciju pārdali;

• precizēti ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi atbilstoši projektu ieviešanai;

• atbilstoši sagaidāmajām prognozēm precizēti ieņēmumi par sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem un tiem atbilstoši izdevumi.

Balstoties uz 2003.gada pirmās puses faktiskajiem ekonomikas pieauguma rezultātiem, ir palielināta 2003. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze. Tiek prognozēts, ka 2003. gadā IKP salīdzināmajās cenās pieaugs par 6,5 procentiem. Neraugoties uz eirozonas valstu zemo ekonomisko attīstību, Latvijas eksports uz šīm valstīm ir būtiski pieaudzis (par 30,3% 2003.gada pirmajā pusē, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu), ko daļēji var izskaidrot arī ar eiro kursa kāpumu.

Likumprojektā nodokļu ieņēmumi valsts budžetā kopumā tiek prognozēti par 8,1 miljonu latu lielāki nekā apstiprinātajā budžetā. Lielāki nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti pievienotās vērtības, muitas, akcīzes nodoklim un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām, bet uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi tiek prognozēti zemāki nekā apstiprinātajā budžetā. Nodokļu ieņēmumu palielinājumu nosaka ekonomiskās aktivitātes pieaugums, kā arī sekmīgā nodokļu iekasēšana šā gada deviņos mēnešos. Uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazinājums ir saistīts ar atsevišķu lielo uzņēmumu finanšu darbības rezultātu pasliktināšanos 2002. gadā.

Plānots, ka kopējie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi līdz ar grozījumiem palielināsies par 9 miljoniem latu — šo summu veido nodokļu ieņēmumu palielinājums, kā arī nenodokļu ieņēmumu, maksas pakalpojumu un citu pašu ieņēmumu un ārvalstu finanšu palīdzības apjomu izmaiņas.

Likumprojekts nosūtīts apstiprināšanai Saeimā.

 

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā atlīdzināmi fizisko un juridisko personu izdevumi un zaudējumi, kas radušies, iesaistot ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos šo personu resursus”.

Noteikumi nosaka kārtību, kādā atlīdzināmi fizisko un juridisko personu izdevumi un zaudējumi, kas radušies, ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos ir iesaistījis šo personu resursus, kā arī izdevumu atlīdzības apmēru.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos var iesaistīt šādus fizisko un juridisko personu resursus: transportlīdzekļus (arī traktortehniku); energoresursus (piemēram, degvielu, elektroenerģiju); sakaru līdzekļus; ugunsdzēšanas līdzekļus; glābšanas līdzekļus; speciālas vielas un iekārtas avāriju ierobežošanai un to seku likvidēšanai.

Lēmumu par resursu iesaistīšanu ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos pieņem ugunsgrēka dzēšanas un glābšanas darbu vadītājs un nekavējoties informē par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieku.

Darbu vadītājs un resursu īpašnieks (valdītājs) vai viņa pilnvarota persona noslēdz rakstisku vienošanos vai mutiski vienojas par resursu iesaistīšanu ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests un fiziskā vai juridiskā persona ir noslēgusi sadarbības līgumu, starpresoru vienošanos vai līgumu, kurā paredzēta resursu iesaistīšana ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos, šo noteikumu 4.punktā minēto vienošanos neslēdz.

Fiziskajai vai juridiskajai personai atlīdzina visus faktiskos izdevumus, kas radušies, iesaistot resursus ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos, bet neatlīdzina ienākumus, kas nav gūti tādēļ, ka attiecīgās personas resursi ir bijuši iesaistīti ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos.

Lai saņemtu atlīdzību, atlīdzības pieprasītājs mēneša laikā pēc tā īpašumā (valdījumā) esošo resursu iesaistīšanas ugunsgrēka dzēšanā vai glābšanas darbos iesniedz attiecīgajā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālajā struktūrvienībā rakstisku iesniegumu izdevumu kompensācijai. Iesniegumam pievieno dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu), kas apliecina atlīdzības pieprasītāja resursu īpašuma vai valdījuma tiesības, kā arī dokumentus (kopijas), kas apliecina nodarīto zaudējumu apmēru.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta teritoriālā struktūrvienība, kurā iesniegti minētie dokumenti, pārbauda tos, desmit darbdienu laikā pēc dokumentu iesniegšanas sagatavo atzinumu par pieprasītās atlīdzības atbilstību faktiskajiem izdevumiem un kopā ar minētajiem dokumentiem iesniedz to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšniekam.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks atzinumu un minētos dokumentus izskata desmit darbdienu laikā pēc to saņemšanas un pieņem lēmumu par faktisko izdevumu atlīdzināšanu. Ja nepieciešama papildu informācija vai papildus jāpārbauda resursu iesaistīšanas apstākļi vai izdevumu faktiskais apmērs, lēmumu pieņem mēneša laikā pēc atzinuma un dokumentu saņemšanas. Par papildu informācijas vai pārbaudes nepieciešamību Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē atlīdzības pieprasītāju.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas informē atlīdzības pieprasītāju, izsniedzot vai nosūtot viņam attiecīgo lēmumu. Lēmumu var apstrīdēt Iekšlietu ministrijā mēneša laikā pēc tā saņemšanas.Iekšlietu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc tā saņemšanas.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumos Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi””.

Ministru kabineta 1997.gada 8.jūlija noteikumos Nr.239 “Zemes dzīļu izmantošanas noteikumi” ir noteikta kārtība, kādā izsniedz zemes dzīļu izmatošanas atļauju (licenci), kā arī maksas apmērs par atļaujas (licences) izsniegšanu, tomēr nav noteikta kārtība, kādā var saņemt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci), ja tiks izmantotas zemes dzīļu īpašības (iežu kolektorīpašības, izolētspēja, zemes siltums, akustiskās īpašības u.c.). Šo noteikumu 9.pielikumā ir noteikti atļauju (licenču) maksas apmēri visiem zemes dzīļu izmantošanas mērķiem, tai skaitā arī par zemes dzīļu kolektorīpašību izmantošanu.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka Valsts ģeoloģijas dienesta Licencēšanas nodaļa izsniedz licences uz pieprasījuma pamata šādā gadījumā: likuma “Par zemes dzīlēm” 8.pantā noteiktajiem zemes dzīļu izmantotājiem (izņemot valsti un pašvaldības) derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī zemes dzīļu īpašību izmantošanai (izņemot licenci valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguvei).

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 5.decembra noteikumos Nr.462 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu””.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka pamatizglītības programmu saturu īsteno šādos mācību priekšmetos: latviešu valoda; mazākumtautību valoda (ja īsteno mazākumtautību izglītības programmas); svešvaloda; literatūra; matemātika (algebra un ģeometrija); dabaszinības; fizika; ķīmija; bioloģija; ģeogrāfija; informātika; mūzika; vizuālā māksla; vēsture; sociālās zinības (civilzinības, ievads ekonomikā, veselības mācība); ētika vai kristīgā mācība; mājturība (rokdarbi); sports.

Papildināti noteikumi, nosakot, ka latviešu valodas lietojumu mazākumtautību pamatizglītības programmās nosaka Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātie vispārējās pamatizglītības mazākumtautību programmu paraugi un izglītības iestāžu licencētās izglītības programmas. Tajās iekļauj mācību priekšmetu, kurā apvienoti šo noteikumu 6.1. un 6.4.apakšpunktā minētie mācību priekšmeti.

Noteikts, ka izglītojamā mācību sasniegumus 1. klasē vērtē aprakstoši — īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, mācīšanās stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanā no 2. līdz 4. klasei īsteno pakāpenisku pāreju no aprakstošā vērtējuma uz vērtējumu 10 ballu skalā Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

Izglītojamā mācību sasniegumus no 5. līdz 9. klasei sociālajās zinībās (veselības mācībā un civilzinībās) un ētikā vai kristīgajā mācībā vērtē ar “ieskaitīts” vai “neieskaitīts”, pārējos mācību priekšmetos — 10 ballu skalā.

Noteikts, ka valsts pārbaudes darbi 6. klases beigās ir: ieskaite latviešu valodā; ieskaite matemātikā; ieskaite mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

Valsts pārbaudes darbi 9. klases beigās ir: eksāmens latviešu valodā un literatūrā; eksāmens matemātikā; eksāmens vēsturē; eksāmens mazākumtautību valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas); ne vairāk kā trīs ieskaites šo noteikumu 6.punktā noteiktajos mācību priekšmetos.

Izglītības un zinātnes ministrija līdz katra mācību gada sākumam nosaka mācību sasniegumu vērtēšanas laiku un norises kārtību.

 

Akceptēti “Noteikumi par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), to filiāļu un pārstāvniecību, masu informācijas līdzekļu, sabiedrisko organizāciju, to apvienību un arodbiedrību reģistrēšanas pieteikumiem un reģistrācijas apliecībām”.

Pieteikumu veidlapas ierakstiem komercreģistrā saskaņā ar Komerclikumu ir apstiprinātas ar Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumiem Nr.567 “Noteikumi par pieteikumu veidlapām ierakstiem komercreģistrā”, savukārt ārvalstu komersantu un organizāciju pārstāvniecību un pārstāvju reģistrācijas kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2002.gada 3.septembra noteikumos Nr.401.

Noteikumus ir paredzēts izdot saskaņā ar likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 7.1 pantu. Noteikumi apstiprina pieteikumu veidlapas bezpeļņas organizāciju akciju sabiedrību, bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību, kooperatīvo sabiedrību reģistrācijai uzņēmumu reģistrā, jo pārējo uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) kā jaunu subjektu reģistrācija uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.panta pirmo un otro daļu nav atļauta. Uzņēmumu reģistrā saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma 3.panta ceturto daļu atļauts reģistrēt bezpeļņas organizāciju akciju sabiedrību, bezpeļņas organizāciju sabiedrību ar ierobežotu atbildību, individuālo uzņēmumu, zemnieku un zvejnieku saimniecību reorganizāciju un izmaiņas visu reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) reģistrējamā informācijā.

 

Akceptēti noteikumi “Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtība”, kuri nosaka kārtību, kādā veicama licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas, arī licencēto zemūdens medību un licencētās vēžošanas — ieviešana un kontrole, kā arī izstrādājams konkrētās ūdenstilpes licencētās makšķerēšanas nolikums.

Noteikumi attiecināmi uz visām Latvijas Republikas iekšējām ūdenstilpēm, arī iznomātām un privātām, kā arī jūras piekrastes ūdeņiem, izņemot ūdeņus, kas tiek izmantoti specializētai zivkopībai un mākslīgai zivju pavairošanai.

Licencētā makšķerēšana atsevišķās ūdenstilpēs tiek ieviesta, lai racionāli izmantotu vērtīgo zivju krājumus ūdeņos, kuros zivju ieguve ir pieļaujama ierobežotā daudzumā, un tā sniedz papildu līdzekļus zivju krājumu pavairošanai, aizsardzībai un licencētās makšķerēšanas attīstībai.

Licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība (pašvaldības), kuras teritorijā atrodas attiecīgā ūdenstilpe, Valsts zivsaimniecības pārvalde, vai pašvaldības (pašvaldību), Valsts zivsaimniecības pārvaldes pilnvarota juridiska persona vai tās (to) pilnvarots ūdenstilpes nomnieks vai īpašnieks, kas ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar ūdenstilpes zivju resursu pārzinātāju — pašvaldību vai Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi. Ja licencēto makšķerēšanu organizē pašvaldība (pašvaldības), kura ar Zivsaimniecības pārvaldi nav noslēgusi vienošanās protokolu par zivju resursu pārzināšanu, tā ar Zivsaimniecības pārvaldi noslēdz līgumu par licencētās makšķerēšanas organizēšanu konkrētajā ūdenstilpē.

Noteikts, ja ūdenstilpē ir ieviesta licencētā makšķerēšana, makšķerniekam ir nepieciešama licencētās makšķerēšanas organizētāja izsniegta īpaša maksas atļauja — licence, bet personām vecumā no 16 līdz 65 gadiem, izņemot invalīdus, papildus licencei nepieciešama arī makšķerēšanas karte.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998. gada 15.septembra noteikumi Nr.349 “Licencētās amatierzvejas — makšķerēšanas — kārtība Latvijas Republikas ūdeņos”. Noteikts, ka ūdenstilpju licencētās makšķerēšanas nolikumi, kas apstiprināti līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, ir spēkā līdz to darbības termiņa beigām.

Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.janvāri.

 

Akceptēti “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu noteiktos termiņos no Uzņēmumu reģistra reģistriem”.

Noteikumi izstrādāti, lai noteiktu adekvātas valsts nodevas likmes par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem noteiktos termiņus, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību un atvieglojumus.

Svarīgākās atšķirības no spēkā esošajiem Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumiem Nr.557 “Noteikumi par valsts nodevu par informācijas sniegšanu no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra reģistriem” ir šādas:

1) noteikumi paredz noteikt šādas adekvātas valsts nodevas likmes par izdruku sagatavošanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla un komercreģistra:

a) par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem aktuālajā redakcijā — 3 lati (esošajos noteikumos tie ir 4 lati);

b) par informācijas sniegšanu no Uzņēmumu reģistra žurnāla, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem aktuālajā redakcijā un vēsturi — 7 lati (esošajos noteikumos tie ir 8 lati);

c) par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā un vēsturi no komercreģistra par komersantu, kurš dibināts saskaņā ar Komerclikumu, un ar šo komersantu saistītu izšķirošo ietekmi, kā arī saskaņā ar Komerclikumu dibinātas komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem — 2 lati (esošajos noteikumos tie 4 lati par informāciju aktuālajā redakcijā un 8 lati par informāciju aktuālajā redakcijā un vēsturi);

d) par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā no komercreģistra par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas no uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komersants, un ar šo komersantu saistītu izšķirošo ietekmi, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas no uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komercsabiedrība, dalībniekiem, — 2 lati (esošajos noteikumos tie ir 4 lati);

f) par informācijas sniegšanu aktuālajā redakcijā un vēsturi no komercreģistra un Uzņēmumu reģistra žurnāla par uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), kas no uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komersants, un ar šo komersantu saistīto izšķirošo ietekmi, kā arī par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), kas no uzņēmumu reģistra ierakstīts komercreģistrā kā komercsabiedrība, dibinātājiem, dalībniekiem un īpašniekiem — 6 lati (esošajos noteikumos tie ir 8 lati);

2) atbilstoši noteikumos tiek palielināta valsts nodevas likme, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram tiks prasīts izgatavot uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un komersantu sarakstu pēc pieprasījuma iesniedzēja norādītajiem kritērijiem. Turpmāk šādā gadījumā būs jāmaksā 4 lati par vienu subjektu (esošajos noteikumos tie ir 4 lati par vienu lappusi).

Attiecībā uz valsts nodevas maksāšanas kārtību noteikumi paredz, ka valsts nodeva ir jāmaksā pirms informācijas pieprasījuma iesniegšanas un informācijas saņemšanai ir jāiesniedz kvīts par valsts nodevas samaksu oriģināls vai dublikāts.

Attiecībā uz informācijas (izziņu un izrakstu) izsniegšanas kārtību no laulāto mantisko attiecību reģistra noteikumu projekts paredz, ka informācijas saņemšanai ir jāiesniedz kvīts par valsts nodevas samaksu oriģināls vai dublikāts, kā arī jānorāda termiņš, kādā informācija izsniedzama.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!