• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārkārtas sēdes stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.10.2003., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79881

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Dienu ritumā

Vēl šajā numurā

15.10.2003., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārkārtas sēdes stenogramma:

2003. gada 9. oktobrī

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Sākam šā gada 9. oktobra ārkārtas sēdi. Sākam izskatīt darba kārtību.

Darba kārtības 1. jautājums ir balsojums — par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi “Likumā par ostām””. Lūdzu deputātus balsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 32, neviens neatturas. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Vai deputāts Jānis Jurkāns vēlas ko runāt? Par procedūru? Nē. Paldies. (Zālē troksnis.)

Nākamais darba kārtības jautājums — balsojums par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Lūdzu deputātus... Jā, ir! Darba kārtībā šis jautājums ir paredzēts, un mēs sākam balsot par steidzamības piešķiršanu Budžeta likumprojektu paketei.

Tātad lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam — “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 1, neviens neatturas. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret un atturas — nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu deputātus balsot par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret un atturas — nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par akcīzes nodokli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 33, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 34, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Dzelzceļa likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 48, pret — 37, atturas — 1. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 2, neviens neatturas. Steidzamība likumprojektam piešķirta.

Lūdzu balsosim par steidzamības piešķiršanu likumprojektam “Par valsts budžetu 2004. gadam” Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret un atturas — nav. Likumprojektam steidzamība piešķirta.

Cienījamie kolēģi! Atklājam debates par 2004.gada budžeta likumprojektu paketi.

Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents). Godātā Saeima! Godātie Saeimas deputāti! Apsveicu jūs ar to, ka esat raduši sevī spēkus darba dienas vidū ierasties uz šo Latvijas valstij būtisko Saeimas sēdi, un lai jūs šodien kā Saeima būtu lemtspējīgi.

Apsveicu jūs ar to, ka esat sanākuši šodien, lai būtībā darītu to, par ko jums maksā algu — spriest par valstiski svarīgiem jautājumiem. Bet tas, ka šobrīd, pēc zināmām pūlēm un pēc dažu cilvēku atsaukšanas no ārzemju komandējumiem un citām vietām, ir izdevies nodrošināt kvorumu, tas tik un tā neatbild uz jautājumu — kā strādāsim tālāk? Kā strādāsim tālāk?

Godātā pozīcija un arī godātā opozīcija! Jūs tiešām domājat, ka, piemēram, Tautas partija ar savu atklāti ņirdzīgo attieksmi pret sevi, pret saviem kolēģiem, pret saviem vēlētājiem, ka jūs vairojat tautas labklājību un stabilitāti, ka jūs vairojat valsts attīstību vai parlamentārās darba normas? Jūs tiešām domājat, ka, šādi ņirgdami saviem vēlētājiem tieši sejā, jūs vairojat viņu simpātijas un viņi par jums nākamreiz balsos? (Starpsaucieni no zāles: “Nekā!”). Ķeroties pie…(Starpsauciens: “Kā Griša lems, tā būs!”) Stāviet klusu! (Starpsaucieni zālē: “Tas ir Saeimas apvainojums!) Ar šādām metodēm, ķeroties pie katras, tai skaitā tehniskas detaļas, kā es dzirdēju tikko kā no godājamiem priekšējās rindās sēdošajiem Tautas partijas deputātiem, skatoties, vai gadījumā darba kārtību nevar atgriezt sākuma punktā. Nu neizdevās, labi, mēģināsim nākamo sīkumu. Vai tiešām jūs domājat, ka tādā veidā jūs vairojat par sevi pārliecību kā politisku spēku, ar kuru var rēķināties? Ar kuru var rēķināties kaut vai nākamās valdības krīzes gadījumā, kad būs jautājums par to, vai ar jums var sadarboties kā ar nopietnu politisku spēku, kas pārstāv kaut vai savas vēlētāju daļas intereses. Padomājiet, lūdzu, par to!

Godātā Tautas saskaņas partija! Es saprotu, ka jūs vēlaties, lai mēs aizmirstam un abstrahējamies no zināmiem pagātnes jautājumiem, no saistības ar Interfronti un tās piekritējiem, ka jūs gribat arvien vairāk, lai ar jums rēķinās kā ar konstruktīvu, par Latvijas valsts interesēm domājošu politisku spēku, un jāatzīst, ka zināmā mērā jūs jau daudz bijāt šajā ceļā sasnieguši, bet tad atkal un atkal, kad jums ir iespēja parādīt sevi kā konstruktīvu, balsojošu politisku spēku, nu, vai tādi paņēmieni kā kvoruma noraušana, jūtot, ka koalīcijai nav īsti visi deputāti uz vietas un zālē, vai tas tomēr vairo pārliecību par jums kā par konstruktīvi domājošu politisku spēku, kurš vēlētos nākotnē strādāt atbilstoši savam dotajam zvērestam? Tāpat arī ir bijuši citi balsojumi, kur, jā, mēs esam vērojuši, mēs esam vērojuši, kā jūs balsosiet, kurā barikāžu pusē jūs nostāsities. Un jāsaka, ka ne vienmēr balsojumi ir bijuši pietiekami motivēti.

Godātā Saeima! Godātā koalīcija! Kā mēs strādāsim šajos apstākļos līdz nākošajām vēlēšanām? Es jau pirms vēlēšanām brīdināju tautu no tā, ka, ja mēs balsosim par saskaldītu Saeimu, tad mēs īstenībā nobalsosim par saskaldītu valdību un dažādu sīkpartiju sašķeltu valsti. Es brīdināju tautu pirms vēlēšanām no tā, un es turpināšu atgādināt to katrā reizē, lai mēs šo kļūdu nepieļautu nākamreiz.

Nākamajās vēlēšanās lai mēs balsotu par lielu, stipru un vienotu Saeimu. Lai mēs atdotu savas balsis vienai vai otrai, bet tādai partijai, kas spētu uzņemties atbildību par valdības pastāvēšanu četrus gadus un par to arī savu vēlētāju priekšā varētu nest pilnu atbildību. Un ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad nākamās vēlēšanas patiešām var pienākt ātrāk, nekā tas ir likumā paredzēts.

Tātad — kā strādāsim? Tauta gaida valdību, kas beidzot darīs. Darīs un izdarīs! Kas beidzot sakārtos valsti. Kas beidzot ieviesīs kārtību. Arī tajā skaitā valsts pārvaldes sistēmā. Kas beidzot novērsīs valsts izzagšanu, kas novērsīs korupciju, no kuras jau visiem metas nelabi, izņemot, šķiet, ka tikai dažiem Saeimā sēdošajiem deputātiem pašapmierinājumā šķiet situācija attaisnojama.

Šobrīd tauta gaida stingru un lemtspējīgu valdību. Tauta gaida, kad beidzot kāds padomās un parūpēsies arī par tādām kategorijām kā valsts attīstība, kā maznodrošināto pilsoņu dzīve, kā labklājība visiem. Gaida un nesagaida. (Starpsauciens: “Runā par tēmu! Par lietu runā. Par budžetu!”)

Sēdes vadītāja. Cienījamais Ministru prezidenta kungs! Man diemžēl ir jāatgādina jums, ka Saeimas Kārtības rullis nosaka, ka runātājs nedrīkst novirzīties no apspriežamā temata un mūsu temats ir 2004.gada budžets un pavadošo likumprojektu pakete. Paldies. (Starpsauciens: “Lai runā!”)

E.Repše. Paldies. Es centīšos iespējami ātri nonākt līdz lietas būtībai, un es runāju šobrīd par tematu, jo saskaņā ar likumu lēmums par valsts budžetu ir reizē arī lēmums par uzticību valdībai. Tātad šodien, un es pateicos vēlreiz Saeimai, ka tā ir radusi sevī spējas vispār sanākt un par šo jautājumu lemt, bet saskaņā ar likumu, un tas ir Saeimas Kārtības ruļļa 30.pants: ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam. Tātad šodien mēs pēc būtības lemjam par uzticību vai neuzticību Ministru kabinetam. Es to tā arī uztveru, es to tā arī nostādu, un to saka likums. Un līdz ar to, runājot par valdības darbu, es runāju gan par tautai būtiskiem jautājumiem, gan par šodien dienas kārtībā esošajiem jautājumiem. (Starpsauciens: “Runā par lietu!”) Es runāju par lietu.

Un tātad. Sliktākais ir tas, ka mēs esam pie šīs valdības krīzes nonākuši brīdī, kad valdība jau bija diezgan daudz sasniegusi šo mērķu sasniegšanā. Patiešām situācija valsts pārvaldē sāka iet uz labo pusi. Ierēdņi, kas līdz šim ir bijuši dažādu politikāņu un politisko virsvadītāju apspiesti, ir sākuši strādāt brīvi, profesionāli un talantīgi. Un man daudzi spējīgi cilvēki ir teikuši, ka beidzot viņi jūt, ka viņu darbam un viņu zināšanām ir kāds pielietojums un ka beidzot viņi var strādāt brīvi un pēc būtības. Sāk atraisīties. Sāk nostiprināties kārtība tiesību sargājošajās struktūrās. Un patiešām beidzot valsts izzagšanai un cita veida noziedzībai, šķiet, ka tiktu pielikts punkts. Un diemžēl tas arī ir īstais iemesls acīmredzot, kāpēc visi spēki tiek vērsti šodien uz šīs valdības darbības graušanu, uz valdības gāšanu, kaut gan to īsti atklāti neviens tā arī nepasaka.

Nu tad teiksim atklāti! Ja reiz kāds grib gāzt šo valdību, nu tad gāzīsim! Būsim vīri! Būsim stingri savā pārliecībā!

Nogāzīsim un tad veidosim jaunu valdību, ja tas būs iespējams, vai iesim uz jaunām vēlēšanām, ja jaunu valdību izveidot nebūs iespējams. Bet darīsim! Taču neslēpsimies ne aiz aizklātiem balsojumiem, kur deputātiem nav jāatskaitās saviem vēlētājiem par to, kā viņi ir balsojuši par noteiktu kandidātu! Neslēpsimies aiz komandējumiem un citiem it kā attaisnojošiem iemesliem, kas neļauj mums vispār sanākt uz sēdi, lai strādātu! Tad lemsim skaidri un atklāti! Ja nu strādāsim — tad strādāsim. Ja gāzīsim šo valdību — tad gāzīsim.

Mīļie draugi! Man tiek pārmests, ka es esmu diktators. Lūdzu, nejauciet stingru valdību ar diktatūru! Lūdzu, nejauciet demokrātiju ar anarhiju! Mēs nodrošināsim stingru un taisnīgu valdību, bet demokrātiski kontrolētu valdību. Un mēs strādāsim tikai tik ilgi, kamēr mums būs Saeimas uzticība. Bet strādāsim pēc sirdsapziņas un tā, kā līdz šim. Ja ir runa par kādiem sīkumiem vai par kādām intrigām, tad tās mēs varam atrisināt.

Mīļie draugi! Es esmu dzirdējis par dažādām intrigām un dažādām valodām, kas tiek izplatītas. Nu tad esat tik laipni un pajautājiet man tieši acīs, vai tas atbilst patiesībai. Un es jums atbildēšu. Un es jums atbildēšu tieši un neslēpjoties. Atbildēšu tā, kā ir. Bet, ja jūs paklausat kādām muļķīgām baumām, kas tiek cirkulētas (un cirkulētas mērķtiecīgi un apzināti) un neuzdrošināties paprasīt man, vai tas ir taisnība vai nav taisnība, nu tad ir ļoti skumji, tad tas ir nožēlojami. Tādā atmosfērā ir grūti strādāt, un tad mēs tiešām atgriežamies viduslaikos un galma intrigās. Tāpēc es esmu šeit, un es esmu vienmēr pieejams, lai gadījumā, ja kādi apvainojumi tiek izteikti, lai tie tiktu pajautāti un noskaidroti. Un tāpat arī es rīkojos. Ja man gadījumā pienes kādas denunciācijas vai apmelojumus, es to noskaidroju. Un bieži vien tik tiešām izrādās, ka tās nav bijušas nekas cits kā vienīgi denunciācijas un apmelojumi.

Bet, ja pašreiz tik tiešām mēs varam vienoties par to, ka mums ir rīcībspējīga valdība un rīcībspējīga koalīcija, tad strādāsim! Strādāsim visi kopā! Atbalstīsim valdību, un arī tauta to novērtēs.

Tas ir tas, ko es esmu kopš paša sākuma piedāvājis. Godātais Šlesera kungs! Godātais Straumes kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētāja Ūdres kundze! Es jums kopš paša sākuma esmu visiem piedāvājis: “Strādāsim draudzīgi kopā! Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību, un tad arī visi kopā plūksim tos tautas atzinības laurus, kas nāks mūsu sekmīgas darbības gadījumā.” Izvēlieties — vai jūs gribat tā strādāt uz priekšu vai ne! Ļoti žēl, ka šī krīze, kas patlaban acīmredzami un neslēpti ir iestājusies, nāk tieši laikā, kad mēs arī valsts budžeta lietās esam spējuši ieviest pavisam jaunus principus un jaunu pieeju, salīdzinot ar to, kāda ir bijusi iepriekš. Un, proti, nodrošinot šodien, ka valsts budžetā katrs ministrs vai centrālā valsts iestāde strādā viņam piešķirtā budžeta ietvaros, ka viņš ir kā saimnieks, kas ir spiests taupīgi un saprātīgi izmantot viņam piešķirtos līdzekļus, lai atrisinātu valstiski uzliktās problēmas. Šī ir nebijusi pieeja, kas sekmē patstāvīgu un saimniecisku rīcību no ministru un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju puses. Šī ir rīcība, kas sekmē valsts līdzekļu taupīšanu un sekmē valsts parāda pieauguma tempu bremzēšanu. Šī ir iespēja, kas ļauj mums sadalīt valsts budžeta pieaugumus tā, kā mēs to darījām sakarā ar pēdējiem 25 miljoniem. Demokrātiski visiem kopā apspriežot, kādas ir tās labākās prioritātes, kā mēs šo naudu varētu vislabākajā veidā izmantot.

Ja mēs būtu turpinājuši valsts budžeta sastādīšanu kā līdz šim, tad nekas tāds nebūtu bijis iespējams.

Es jums paskaidrošu, kā notika līdz šim. Līdz šim ministri un centrālo valsts iestāžu vadītāji vienmēr nāca ar tā saucamo vēlmju sarakstu. Tikai dodiet, dodiet, dotiet klāt! Un šis vēlmju saraksts vienmēr daudzkārt pārsniedza jebkuras finanšu iespējas, kas bija valsts budžetā. Un tā tas ir arī ļoti saprotams. Ja kāds kādreiz ir rūpējies par savas ģimenes budžeta sabalansēšanu, tad ir ļoti labi zināms, ka, ja mēs sākam no vēlmju saraksta puses, tad nekādi ienākumi ģimenē nevar šādu budžetu nosegt. Turpretim, ja mēs sākam, izejot no tā, cik mums ir naudiņas, un tad sadalām to pa stratēģiski svarīgām pozīcijām: cik pārtikai, cik apkurei, cik skolai, bērniem, tad mēs varam nonākt pie tīri saprātīgas saimniekošanas, izmantot mums pieejamos līdzekļus un pat ietaupīt. Lūk, tātad mēs esam pirmo reizi īstenojuši to, pirmo reizi pēckara Latvijas valsts vēsturē. Un automātiski tas noved pie visām tālāk sekojošajām idejām par nulles budžetu jeb par izdevumu posteņu pārvērtēšanu, kuros tagad paši ministri ir katrs atsevišķi un individuāli ieinteresēti, jo viņiem ir jāizdzīvo sava budžeta ietvaros, viņiem ir jāatrisina valstiski uzliktās problēmas tās naudiņas ietvaros. Tātad viņi ir ieinteresēti nevis prasīt tikai klāt, bet izvērtēt, vai visas viņu budžetā esošās programmas tik tiešām ir prioritāras un vajadzīgas, un vai tur gadījumā nav kādi nelietderīgi tēriņi un kādi pavisam nevajadzīgi maksājumi. Un tas notiek. Tas ir sācies.

Piedevām. Tātad vēlmju saraksts, kā to darīja līdz šim, ir novedis pie tā, ka, kad vien ir parādījušies jauni ieņēmumi, tie visi jau ir bijuši iepriekš sadalīti. Iepriekš valdības bija pieņēmušas desmitiem lēmumu par to — iekļaut tādu un tādu finansējumu valsts budžetā bez jebkāda seguma. Un tad, kad beidzot nodokļu ieņēmumi ļāva to segumu nodrošināt, tad izrādījās, ka tā iekasētā naudiņa jau sen ir sadalīta. Un vieglprātīgi sadalīta. Un jaunām prioritātēm palika apaļa nulle. Lūk, mēs to arī esam pārstājuši. Un pirmais pozitīvais rezultāts jau bija. Mēs šeit, Saeimā, apspriežoties visām koalīcijas frakcijām, sadalījām 25 miljonus no nodokļu pieauguma.

Un es vēlāk pieskaršos tam, kā mēs tos sadalījām. Ļoti, es domāju, pārdomāti un pareizi.

Un tāpat arī turpmāk, kad tautsaimniecības pieauguma apstākļos un nodokļu ieņēmumu pieauguma apstākļos mums būs jauni ieņēmumi valsts budžetā, arī tad mēs tos varēsim līdzīgā veidā, pēc līdzīgiem principiem sadalīt vispārīgi vajadzīgām lietām. Un to ir nodrošinājusi šī jaunā pieeja valsts budžeta sastādīšanas procesā. Un šodien neviens lēmums valdībā netiek pieņemts, kas apdraud nākotnē paredzamo ienākumu sadalīšanu, pirms tie vēl nav ieņemti un pirms vēl Saeima nav pateikusi savu vārdu par to, kā tie būtu sadalāmi pa prioritātēm.

Vēl viena lieta, ko līdzšinējās valdības tā arī nekad nav spējušas izdarīt, lai gan vairākkārt tas ir ticis izvirzīts kā visumā saprātīga lieta, tā ir speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā. Nevis likvidēšana, jo likvidēšana saistās ar to, ka šī nauda un tēriņi vispār tiek novirzīti kam citam, bet speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā — tas ir tas pareizais vārds. Un tas ir bijis nepieciešams, lai nodrošinātu pareizāku budžetēšanas procesu, lai nodrošinātu pareizāku kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu, un daudzu citu iemeslu dēļ.

Un beidzot mūsu valdībai tas ir izdevies. Izdevies, ievērojot visu, arī Dabas aizsardzības fonda, Vides aizsardzības fonda, Kultūrkapitāla fonda, Autoceļu fonda un citas intereses, kur šo fondu darbība netiks traucēta arī turpmāk pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros. (Aplausi.)

Es gribu uzsvērt, ka šajos apstākļos tautsaimniecības pieaugums, kas ir plānots pietiekami straujš nākamajā gadā, ļauj mums nākamā gada budžeta izdevumus plānot vairāk nekā 2 miljardu latu apmērā.

Godātie klātesošie! Budžeta izdevumi nākamgad būs vairāk nekā par 220 miljoniem latu lielāki nekā šogad. Nākamgad budžetā ir būtisks pieaugums. Mēs tērēsim par 220 miljoniem latu vairāk nekā šogad un tērēsim valstiski svarīgām jomām.

2004. gada valsts budžeta likumprojektā ir paredzēts sociālajai nodrošināšanai tērēt gandrīz 700 miljonu latu — 688, kas ir trešā daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Un tas ir paredzēts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bērnu pabalstu un invalīdu pabalstu palielināšanai. Pensiju nodrošināšanai. Mums ir paredzēts, bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai izveidots uzturlīdzekļu fonds 2,5 miljonu latu apmērā, kā arī daudzi citi finansējumi adopcijas un audžuģimeņu atbalstam. Mēs esam veselības aprūpei nākamajā gadā paredzējuši 233 miljonus latu, kas par 31 miljonu pārsniedz šīs jomas finansēšanu šogad. Mēs nākamgad veselības aprūpes finansēšanai tērēsim 31 miljonu latu vairāk, kas ir 14% pieaugums viena gada laikā. Protams, tas nav pietiekami! Veselības aprūpei vajadzēs naudiņu vēl, bet tas tomēr ir ļoti ievērojams pieaugums. Un rāda ļoti pozitīvu tendenci, vismaz šajās jomās, un arī valdības nopietno attieksmi pret veselības aprūpes finansēšanu. Mēs esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus minimālās algas palielināšanai no 70 uz 80 latiem mēnesī, kā arī algu palielināšanai mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem tiesību sargājošo iestāžu darbiniekiem. Izglītībai paredzēts finansējums 124 miljonu latu apmērā, sabiedriskai kārtībai, drošībai un tiesību aizsardzībai — 154 miljonu latu apmērā, un tā tālāk.

Nākamā gada budžets, ko mēs esam iesnieguši, ir vērsts uz budžeta līdzekļu taupīgu, ekonomisku un racionālu izmantošanu. Un valsts iestādes jau ir veikušas savu līdzšinējo izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju, un tas process turpināsies. Budžeta ieņēmumu daļas palielinājums, kas atkal ir ļoti svarīgi, netiek nodrošināts uz kopējā nodokļu sloga palielināšanas rēķina, bet gan pateicoties nodokļu likmju samazināšanai un savukārt nodokļu labākai iekasēšanai, uzlabošanai, kā arī nesaudzīgai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un arī tā saucamajām aplokšņu algām. Un tas viss ir devis rezultātu. Un arī turpmāk es saskatu, ka mēs varam strādāt rezultatīvi un produktīvi, un es uz to aicinu. Valdība strādā labi un saskaņoti, un ja kāds ir šobrīd nobažījies, ka es esmu uz viņiem apvainojies par tiem dažiem skarbajiem vārdiem, kas ir manā adresē veltīti, un par tiem dažiem balsojumiem, kuros mūsu koalīcijas atsevišķi deputāti ir balsojuši pret savu vārdu, pret savu publiski pausto pārliecību, pret to, kā bija apņēmušies, tad nē, aizvainojums šeit nav vietā un es neturu ļaunu prātu ne uz vienu. Mums ir jāstāv pāri šādām emocijām, mums ir visiem kopīgi jādomā par to, kā strādāt valsts labā, un es esmu gatavs strādāt vēl labāk nekā līdz šim, un, protams, es esmu gatavs arī maksimāli pielikt pūles, lai novērstu dažādus pārpratumus un nesaprašanos, kas ir mūsu koalīcijas vidū radusies, ja vien tas, protams, kādu interesē un ja jūs pēc būtības vēlaties dot šai valdībai arī turpmāk mandātu un uzticību.

Tad nu lūdzu, godātie deputāti, izlemiet!

Paldies! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā — finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie deputāti un Ministru kabineta locekļi!

Nākamā gada budžeta projektā ir ļoti precīzi atspoguļotas valsts darbības prioritātes, tā ir Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā un NATO, kā arī sociāli atbildīgas politikas īstenošana, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos.

Latvijas sekmīgā ekonomiskā attīstība un nodokļu iekasēšanas uzlabojums šogad ļauj prognozēt kopējos budžeta ieņēmumus 1,92 miljardu latu apjomā, un budžeta izdevumu daļa ir noteikta 2,07 miljardu latu apjomā.

Līdzšinējā augstā ekonomiskā aktivitāte ļauj prognozēt, ka IKP pieaugums 2004. gadā būs 6,1%.

2004. gadā valsts budžeta deficīts ir noteikts 2% no iekšzemes kopprodukta līmeņa. Tas ļauj turpināt konsekventu virzību uz noteikto mērķi sabalansēta budžeta vidēja termiņa perspektīvā. Atklāta un stabila fiskālā politika ir būtisks instruments ekonomikas attīstības veicināšanai.

2004. gadā paredzēts turpināt nodokļu sloga samazināšanas politiku, kas ir vērsta uz valsts ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi. Tā uzņēmuma ienākumu nodoklis tiks samazināts no līdzšinējiem 19% uz 15%.

Neskatoties uz īstenoto nodokļu sloga samazināšanas politiku, nākošgad budžeta ieņēmumi… nodokļu ieņēmumi pieaugs par 9,5%. To nodrošinās arī nodokļu iekasēšanas uzlabošana, un turpināsies aktīva cīņa pret kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un aplokšņu algu izmaksām.

Vēlos uzsvērt, ka 2004. gada budžeta sastādīšanā vairākos aspektos ir izmantota jauna pieeja.

Pirmkārt, budžeta projekts ir īpašs ar to, ka tas sastādīts, nevis balstoties uz ministriju iesniegtajiem vēlmju sarakstiem, bet gan uz reāli pieejamiem līdzekļiem. Šāda pieeja nodrošina iekļaušanos plānotajā budžeta deficīta līmenī.

Otrkārt. Gandrīz visi speciālie budžeti ir reorganizēti un iekļauti valsts pamatbudžetā, izņemot valsts sociālās apdrošināšanas budžetu.

Lielākais ieguvums no speciālo budžetu iekļaušanas pamatbudžetā ir iespēja plānot izdevumus saskaņā ar valdības noteiktajiem prioritārajiem uzdevumiem un nodrošināt iespēju sekot līdzi līdzekļu tēriņu lietderībai. Jāatzīst, ka līdz šim izdevumu efektivitātei labāk bija iespējams izsekot valsts pamatbudžetā, jo speciālie budžeti atskaitījās tikai par vispārējām pozīcijām. Šāda pieeja liedza iespēju detalizēti atskaitīties par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu.

Runājot par nākamā budžeta prioritātēm, vispirms ir jāuzsver Latvijas pilnvērtīga integrācija Eiropas Savienībā. Pirmo reizi valsts budžetā ir rezervēti līdzekļi Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvei. Latvijai kā Eiropas Savienības potenciālai dalībvalstij šī budžeta pozīcija ir sevišķi nozīmīga. Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam un tā piesaistei nepieciešamās administratīvās sistēmas nodrošināšanai 2004.gadā ir paredzēti 50 miljoni latu.

Otrai prioritātei — integrācijai NATO — 2004.gadā plānots atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta.

Līdz ar to programma “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” 2004.gadā saņems 121,9 miljonus latu.

Treškārt, par prioritāti atzīstot Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanu, šim mērķim 2004. gada budžetā paredzēts ievērojams līdzekļu pieaugums. Trešā daļa nākamā gada budžeta izdevumu paredzēti sociālajai nodrošināšanai. Vairāk nekā 5 miljonus latu ir paredzēts novirzīt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un minimālo pensiju palielināšanai. Līdz ar to valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts pieaugs no 30 līdz 35 latiem un minimālās pensijas pieaugs vidēji par 6,5 latiem.

Gandrīz 6 miljoni latu ir atvēlēti minimālās algas paaugstināšanai no līdzšinējiem 70 uz 80 latiem ar 2004. gada 1. janvāri. Ievērojami līdzekļi — 2,5 miljoni latu — ir paredzēti Uzturlīdzekļu fondam, kas paredzēts bērnu tiesību aizsardzībai un nodrošināšanai. Nākamā gada budžetā papildus paredzēti līdzekļi jau 2003. gadā veiktajai algu palielināšanas nodrošināšanai. Tātad mediķu algu palielinājums ir plānots jau ar šā gada novembri vidēji līdz 190 latiem, un papildus šim mērķim no nākošā gada ir atvēlēti 25,5 miljoni latu. 14,7 miljoni latu ir paredzēti pedagogu algu palielinājuma nodrošināšanai, kas jau notika ar 1.septembri. 7,9 miljoni latu ir atvēlēti, lai nodrošinātu jau uzsākto policistu algu palielināšanu. 2,3 miljoni latu ir novirzīti prokuroru, tiesnešu un tiesu darbinieku algu palielinājuma nodrošināšanai, un 2,3 miljoni atvēlēti bērnu invalīdu pabalstu palielinājuma nodrošināšanai, kas tika palielināts jau ar šā gada 1.oktobri.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka līdz ar 2004.gada budžetu valdība ir skaidri definējusi savu fiskālo politiku. Un tā ir: nodokļu iekasēšanas uzlabošana, budžeta izdevumu caurskatāmības palielināšana, līdzekļu paredzēšana Eiropas Savienības fondu piesaistei un ievērojamu papildu līdzekļu piešķiršana sociālajai jomai. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Tautas partijas frakcijas viedokli izteiks deputāts Atis Slakteris.

A.Slakteris (TP). Priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Tajā ievaddaļā, ko Ministru prezidents teica par budžetu, bija vairākas iedomas, meli un dubulta morāle.

Šī valdība nav vienu dienu — jau valda gandrīz veselu gadu. Un tā patiesība ir tāda ļoti konkrēta, ka šodien Latvijā, 2003.gadā, ir situācija, ka amatā tiek nomainīts cilvēks, kam ir trīs augstākās izglītības. Blakus tiek nolikts cilvēks, kuram vienīgais izglītības dokuments, viņa vietā tiek nolikts, kuram ir “Jaunā laika” biedra karte. Cilvēkam, kuram ir ekonomikas zinātņu doktora grāds, par padomnieku tiek pieņemts “Jaunā laika” biedrs, kuram nav neviena izglītību apliecinoša dokumenta — vismaz augstākās — tikai tāpēc, lai politiski neterorizētu un neatlaistu no darba un lai varētu turpināt normālu darbu.

Politiskās korupcijas līmenis nekad tāds nav bijis kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Tas tādam sīkam ievadam. Plus vēl premjera lobēts viņa “Jaunā laika” cilvēku bizness pāri pār citu ministru galvām. Tie ir reālie fakti. Es pat spētu noticēt, ka Repšes kungs tic, ka viņš cīnās pret korupciju, bet darbi liecina pilnīgi kaut ko citu. Un šīs lietas visas ir ļoti konkrētas.

Bet es tomēr runāšu par lietu, tā ka jūs labprāt gribētu dzirdēt par budžetu, cienītie kolēģi. Par budžetu. Analizējot jebkura gada budžetu, ir jāatbild vismaz uz diviem vienkāršiem jautājumiem: kam ir pielikts un kam ir atņemts? Un, pirmkārt, cik naudas ir pielikts un kam ir pielikts.

Nu, kopprodukta pieaugums ir ļāvis “aizlāpīt” atsevišķas bedrītes “Jaunā laika” plašajos solījumos. Nav pārtraukts finansējums vairākiem iepriekšējās valdības projektiem un programmām. Par to paldies! Bet kam tad ir īsti vislielākais, visbūtiskākais pieaugums? Kas ir šīs valdības prioritāte numur viens? Jūs zināt? Jau otro gadu pēc kārtas vislielākais pieaugums ir valdības vispārējiem dienestiem jeb, citiem vārdiem sakot, birokrātijai. Pieaugums ir 30 miljoni. Trīsdesmit! “Jaunais laiks” pirms vēlēšanām solīja efektīvu valsts pārvaldi. Diemžēl valsts pārvalde tiek pašlaik virzīta pavisam citā gultnē — paaugstinās nevis ierēdņu kvalifikācija, bet gan palielinās to skaits. Kvantitāte uz kvalitātes rēķina. Ierēdņu skaita pieaugums vien ir mērāms tūkstošos. Bet sabiedrība skarbi sūdzas par ierēdņu armiju, papīru kalniem, cilvēku sūtīšanu no viena kabineta uz otru. Kur ir tik ļoti gaidītā nauda elektroniskiem dokumentiem, iestādēm, reģionos, ierēdņu apmācībai? Nopietnu projektu šajās jomās nav. Piepildās sena patiesība: jo valstī ir vājāka politiskā vara, jo spēcīgāka kļūst birokrātija. Tā pati birokrātija, pret kuras sliktajām īpašībām sparīgi it kā cīnās valdības vadītājs. Diemžēl šī cīņa tā arī ir palikusi tikai vārdiskā līmenī. (Starpsauciens: “Konkrēti!”)

Otrs jautājums ir, cik naudas un kam ir atņemts? Mazāk naudas būs kultūrai un sportam. Samazinājums ir 6,8 miljoni latu. Samazinājums! Būtībā ir jārunā par Repšes valdības bēdīgo tradīciju: kā naudas pietrūkst, tā uzreiz ir jāatņem kultūrai. Atcerēsimies kaut vai bēdīgi slaveno ideju iznīcināt latviešu kino!

Īpašu ievērību, diemžēl negatīvu, pelna jaunais Kultūrkapitāla fonda likums. Šī valdība jau ir paspējusi sagraut stabilu Kultūrkapitāla fonda līdzekļu avotu — iezīmēto akcīzes nodokli, kas nodrošināja šā fonda finansējumu neatkarīgi no politiskajām svārstībām. Jaunajā likumā paredzēts, ka kultūras ministrs turpmāk kontrolēs naudas izlietošanas pareizību. Pareizību, kuru drīkstēs ministrs definēt pats. Praksē tas nozīmē politisku cenzūru pār radošiem ļaudīm.

Eiropas valstīs, kurām mēs gribam līdzināties, mākslas brīvība, tāpat kā preses brīvība, ir tabu. Latvijas valdība tagad to vēlas pārkāpt. Un šo kaunu Eiropas acīs diez vai mazinās kultūras atašejs Briselē, kuram paredzēts maksāt 46 tūkstošus latu gadā. Līdzekļu samazinājums ir skāris arī izglītību un zinātni. Šogad tai atvēlēti 2,2% no iekšzemes kopprodukta, bet nākamā gada budžeta projektā ir paredzēti vairs tikai 2%. Tieši tagad, kad esam kļuvuši par Eiropas dalībvalsti, Latvijai ir nepieciešams ieguldīt cilvēku izglītībā. Latvijas konkurētspēju zināšanu ekonomikas apstākļos noteiks mūsu cilvēku izglītotība, intelekts un prasmes. Latvijas valdības attieksme ir acīmredzama. Piemēram, izglītības sistēmas informatizācijas projekta finansējums uz nākamo gadu ir samazināts par 60%. 60% samazinājums! Nav runa par to, pat kas bija iepriekš.

Savukārt finansējums zinātnei ir sarucis par 425 tūkstošiem latu. Valdībā trūkst ar plašu redzesloku apveltītu valsts vadītāju. Izglītības un zināšanu atstāšana pabērna lomā ir apliecinājums tam, ka valdībai nav redzējuma par valsts nākotni tuvākajās desmitgadēs.

Visbeidzot. 100 000 latu ir atņemts Valsts prezidentes kancelejai. Tā vietā, lai rastu iespēju piešķirt papildu līdzekļus Valsts prezidentes vizītēm ārvalstīs, par kuru lietderību neviens nešaubās un neapšauba, mēs redzam prastu politiskās greizsirdības izpausmi no premjera puses.

Vaira Vīķe–Freiberga, būdama spilgts līderis, protams, ir šķērslis Repšes ceļā uz vienvaldību. Valsts prezidentei līdzekļi ir atņemti. Toties nauda ir atradusies tā sauktajai demokrātiskajai kvotai, ko pirms neilga laika “jaunlaicēni” sparīgi kritizēja. 500 000 latu budžetā ir paredzēti sadalīšanai pozīcijas deputātiem.

Vai jūs, kolēģi, esat apskatījušies, kāds nosaukums ir šai sadaļai? Vai kāds no koalīcijas deputātiem ir paskatījies? Atšķiriet un paskatieties! “Ar Saeimas lēmumu sadalāmais finansējums.” Acīmredzot, Repšesprāt, Saeima ir tiesīga sadalīt tikai šo naudiņu. Bet vai tad visu budžetu kopumā valstī nepieņem Saeima? Satversmes darbība Latvijā taču it kā nav apturēta. Šādas ailes parādīšanās budžeta projektā apliecina, ko patiesībā premjers domā par parlamentu. Un, ja jūs paskatītos šeit mazliet pa labi, budžets ir gada galvenais likums valdībai. Knapi trešā daļa valdības ir atnākusi. Viņiem īsti neinteresē jūsu viedoklis. Tāpat kā līdz šim. Un īstenībā tas viss norāda, ka īstais lēmums par budžetu ir pieņemts krietni agrāk mazākā telpā nekā plenārsēžu zāle.

Šis budžets ir nozīmīgs arī ar to, ka varam uzdot arī trešo jautājumu, nevis to — cik ir pielikts vai atņemts, bet — kam nav iedots vispār? Jums ir priekšstats, kam nav iedots vispār? Nav paredzēta nauda Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurām jānotiek jūnijā. Valdības šaubas par savu pastāvēšanu līdz jūnijam nevar būt attaisnojums. Eiropas Parlamenta vēlēšanu “aizmiršana” ir simptomātiska, tā raksturo šīs valdības attieksmi pret Eiropu. Politiķi un eksperti ir daudz runājuši par to, kādas iespējas Latvijai pavērsies pēc iestāšanās. To izmantošanai valdībai vajadzēja būt absolūtai prioritātei. Tā ir vēsturiska iespēja, kas Latvijai jāizmanto. Diemžēl šajā budžetā nav redzams, kādā veidā Latvija plāno izmantot Eiropas naudu. Eiropas piesaukšana noder tikai tad, kad jāpamato jaunus ierēdņu štatus vai komandējumus uz Briseli. Piemēram, Ekonomikas ministrija nākamgad ir paredzējusi papildus 300 šādus komandējumus. Taču tad, kad prasām reālus darba rezultātus, tad atbildes nav. Attīstības plāns ir nožēlojams, un tas nav saskaņots. Tas nozīmē, ka Eiropas nauda mums var paiet garām vai labākajā gadījumā ievērojami aizkavēties.

Nākamā gada budžetā vajadzētu būt 100 miljonu latu Eiropas projektiem. Visiem ir skaidrs, ka Eiropas naudu var saņemt tikai pēc projekta īstenošanas, tādēļ valdības pienākums ir piedāvāt pirmsfinansējumu. Diemžēl budžetā ir ierēķināti tikai 30 miljoni latu, no kuriem daļa ir zemnieku nauda, kam ar Eiropas projektiem nav īsti nekāda sakara.

Šis budžets parāda, ka mēs varam būt droši tikai par to, ka Latvija iemaksās 50 miljonus latu dalības maksu Eiropas Savienības kopbudžetā. Kur ir mūsu reālie plāni un projekti? Vai būs atdeve vismaz šai naudai? Mēs un īstenībā arī Brisele gaida daudzmaz sakarīgu atbildi.

Godātie deputāti! Par šo budžetu var būt gandarīti tikai birokrāti un tumsoņi. Valdība ir dāsni pielikusi naudu ierēdņiem uz izglītības un kultūras rēķina. Šim budžetam nav reālu prioritāšu. Ministros atmodinātie zvēri ir saplosījuši visas prioritātes. Birokrātijas audzēšanu nevar uzskatīt par prioritāti. To var saukt par skandālu, liktenīgu nejaušību, profesionalitātes trūkumu. Tā vietā, lai izmantotu Eiropas iespējas, šis budžets ir stagnācijas un pelēcības iemiesojums. Turklāt nevar nepievērst uzmanību paša dokumenta ārkārtīgi zemajai kvalitātei. Tas ir pilns ar paviršības kļūdām, drukas un loģiskām. Budžeta dokumentu var pasvītrot ar sarkanu tinti kā nesekmīga skolēna mājasdarbu. Nav brīnums, ka Repšes darba rezultāts ir tik vājš. Visi pūliņi ir ieguldīti kašķos, savstarpējās intrigās un publiskos paziņojumos. Darbs ir palicis otrajā plānā.

Šis budžets ir kārtējais pierādījums tam, ka Eiropas Savienības dalībvalstij — Latvijai — ir un būs vajadzīga cita valdība — profesionāla un stabila valdība, kas dara savu darbu. Katra diena, kas pavadīta ķīviņos un intrigās, nes zaudējumus valstij. Šī budžeta noraidīšana izbeigtu arī dažas bezjēdzīgas ziepju operas, kuras sabiedrības priekšā uzved Einars Repše.

Latvijas valstij ir vajadzīgs labs budžets, profesionāls premjers un stabila valdība. Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Gundars Bērziņš.

G.Bērziņš (TP). Godātā Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Nenodarbošos ar liriku. Runāšu par budžetu. Kā jūs domājat, kas tas tāds ir? Repšes kungs, kas tas ir? Tas ir jūsu iesniegtais budžets. Kas ir šīs sarkanās ielīmītes? Ne savu runu visu, atsauces minēšu — konkrētu lappusi, konkrētu dokumentu. Tās visas ir rupjas kļūdas. Cik tādu kļūdu šinī dokumentā es esmu šobrīd atradis? Es nevaru pateikt, ka visas — 198. Nacionālajā attīstības plānā “Eiropā” atradu 243 kļūdas. Jūs, protams, varat būt gandarīts, jo šobrīd ir 198.

Šadurska kungs, kas ir speciālists vērtēšanā, cik jūs ieliktu par tādu darbu? Cik jūs ieliktu par šādu darbu, un kāpēc jūs ņirgājaties par Saeimu, atnesot šādu dokumentu izskatīšanai šeit un lēmumu pieņemšanai?

Un tā vietā, lai runātu par budžeta kaut kādām lietām, stāstiet kaut kādas savas sentimentālās izjūtas, kuras varbūt ir saprotamas vien jums.

Par dažām lietām. Par jauno pieeju budžeta plānošanā. Jaunā pieeja un korupcija. Cilvēki mīļie, korupciju var apkarot, izskaužot un aizturot atsevišķus negodīgus ierēdņus, bet principā nedrīkst radīt tam labvēlīgu augsni. Kā rodas augsne koruptīvu lēmumu pieņemšanai? Tad, kad lēmumi netiek pieņemti pēc saprotamiem kritērijiem publiski un saprotami. Repšes kungs apliecināja. Šobrīd lielākā daļa naudas, ko mēs labi redzam budžetā, ir pārvērsta par ministru kabatas naudām, kur ministri pieņems lēmumus, jo apropriācija, precīzs iezīmējums katrām programmām ir būtiski samazināts. Šāda summa pārsniedz pusi no budžeta, labi, ka atsevišķas normas regulē likumi, kā sociālajā budžetā un tā tālāk. Bet vienalga, ministru kabatas naudas, kur pieņems lēmumus viens Repšes kungs ar saviem padomniekiem, viens ministrs vai kas… pārsniedz 400 miljonus. Repšes kungs, tas tiešām mazinās korupciju, jūsuprāt? Tik auglīga augsne šai parādībai Latvijā nav bijusi pēdējo 10 gadu laikā! Un šī jaunā pieeja, piemēram, citēšu precīzi, atsaucoties uz konkrētiem tātad dokumentiem. Tā kā visi vadoņi un visi tādi klasiķi ir jācitē no pirmavotiem, kā mēs zinām un kā mums mācīja zinātniskajā komunismā gan Markss, gan Ļeņins, tad es atsaukšos uz pirmavotiem un citēšu lappuses un konkrētus faktus.

Tātad paskaidrojuma raksts. Lappuse nr.211, kur trīs jaunu darba vietu radīšanai, kas ir radītas šogad, tiek tērēts 1 miljons 139 tūkstoši latu. Nu šausmīgi lepni! Tātad 211. lappuse budžeta paskaidrojuma rakstā.

2003. gada ietvaros Valsts ieņēmumu dienesta informātikas sistēmas, integrācijas Eiropas Savienībā izdevumi… jaunizveidoto trīs štata vietu darbības nodrošināšanai gadā. Tātad trīs darba vietām — 1 139 000.

Nākošais ieraksts tajā pašā paskaidrojuma rakstā 211.lappusē. Datorprogrammu un infrastruktūras uzturēšanai — 2 322 000 latu. Un šis saucas ļoti efektīvs budžeta izlietojums.

Nerunāsim par varbūt gramatiskām kļūdām, kad Ministru kabinets ir lietots ar mazo burtu, jo mani kolēģi, kas labāk pārzina pareizrakstību, saka, ka tā ir būtiska kļūda. Es saku, ka varbūt nav, varbūt Repšes kungs vienkārši ir sevi tā novērtējis. Necili vēl.. necilais veikums, un rakstījis Ministru kabinetu ar mazo burtu.

Vai, teiksim, paskaidrojuma raksta 12. lappusē gaišredzība ir būtiski, nu, tāda acīmredzama, jo ir minēts 2004. gada 9. aprīļa lēmums.

Nerunāsim varbūt par to, ka budžeta likuma 53.lappusē… budžeta pamatprogrammā Izglītības un zinātnes ministrijai paliek nesegta fiskālā bilance par 2 miljoniem 154 tūkstošiem 401 latu, kas nav pieļaujams, kas principā nozīmē šīs ministrijas bankrotu, Šadurska kungs! Kāpēc Repšes kungs ir tik ļauns pret jums? Lūdzu paskatieties 53. Budžeta likuma lappusīti. Jūsu ministriju ir paredzēts likvidēt, bankrotējot… Jo jūsu fiskālais deficīts pamatprogrammai nav nosegts.

Par izglītību runājot. 135., 136. lappuse — 6.—11. pielikums. Mērķdotācijas pedagogu algām — vispār nav sadalītas.

Par speciālajiem budžetiem. Speciālie budžeti… speciāliem budžetiem ir vairāki mīnusi un arī dažas priekšrocības.

Mīnuss ir tas, ka šo resursu izlietošanas caurskatāmība nav pietiekama un lēmumu pieņemšana nav publiska un atklāta.

Bet priekšrocība ir tā, ka gada beigās veidojošās summas paliek kā atlikums un gada beigās nestimulē tērēt to tādām nevajadzīgām lietām.

Tad šobrīd, likvidējot speciālos budžetus, šīs negatīvās parādības jau pašas par sevi nav likvidētas. Jautājums — kāpēc ir jālikvidē speciālie budžeti, ja šīs negatīvās lietas vēl plašāk tiek ieviestas uz pamatbudžeta programmām? Bet iemesli ir ļoti vienkārši, jo ir “jāsalāpa” neveiksmīgās, teiksim, darbības rezultāts un jāsedz fiskālā bilance.

Pensijām, Staķes kundze, atlikums būs 25 miljoni. Šie 25 miljoni nosegs citu valdības dienestu neveiksmes. Neizmaksājot pensionāriem pensijas, ko varētu izmaksāt, tiks finansēti ierēdņi.

Lauku... ceļu fondam apmēram 16 miljoni, jo paliek iepriekšējā gada līmenī, bet pieaugums ir plānots 14,6, pie kam ar 1.janvāri mainās nodokļu likmes.

Nerunāsim par Kultūrkapitāla fondu un citiem! Tas kopumā dod 46 miljonus. Tātad speciālo budžetu likvidēšana, ir jāpasaka godīgi un atklāti, valdībai ir vajadzīga, lai noslēptu savas neveiksmes un citas lietas.

Par ļoti būtiskām... Man tiešām varbūt nav laika apskatīt visas šīs te lielās lietas, kas te ir kļūdainas, un citas lietas... Par lietām, kas uztrauc un ko valdība pati ar savu parakstu apliecina, jo jautājums ir: kam iedeva vairāk, kam noņēmām? Bet jautājums ir: kā dzīvosim? Un, protams, ekonomiskās dzīves pamats ir makroekonomiskie rādītāji un lietas, kas nosaka varbūt to, kas notiks nākotnē. Tāpēc citēšu budžeta paskaidrojuma raksta 19.lappusi, kur īstenībā ir varbūt ļoti glaimojošs vērtējums iepriekšējai valdībai, bet norādītas būtiskas problēmas, kas šobrīd iezīmējas pirmajā pusgadā. Tātad: “Ņemot vērā Eiropas ekonomisko stagnāciju, Krievijas tranzīta plūsmas samazinājumu caur Ventspils ostu, par īpaši veiksmīgu uzskatāmi stabili eksporta pieauguma tempi. 2002.gadā eksports pieauga straujāk nekā imports, un maksājumu bilances tekošā konta deficīts procentos no iekšzemes kopprodukta samazinājās. Tomēr šā gada sākumā vērojama pretēja tendence, un preču pakalpojumu imports uzrāda augstākus pieauguma tempus.”

Atgriežamies budžeta paskaidrojumu 14.lappusē, kur šogad ir norādīts: “Šā gada pirmajā pusgadā tekošā konta deficīts ir palielinājies par 75,4 miljoniem.” Un tekošā konta deficīta palielinājums, kas ir plānots šogad un nākamgad, ir dramatisks un īstenībā rada nopietnas sekas.

Tālāk es gribētu runāt par vienu no būtiskākajām lietām šajā budžetā, šobrīd varbūt ir ļoti maz cilvēku, kas to ir ievērojuši, un es nezinu, kā to maigāk saukt, kādus vārdus lietot tādai pieejai. Es arī tikai atsaukšos uz dokumentiem, kur jūs par katru skaitli varēsiet pārliecināties.

Tātad pirmais, Budžeta likuma 5.lappuse, tabula, kur ir uzskaitīti visi ieņēmumi, paskaidrojuma raksta 104.lappuse, kur ir atspoguļota izdevumu daļa, un atsevišķi, teiksim, atsevišķas programmas, kas ir, piemēram, Budžeta likuma 70.lappusē un citās.

Tātad kas notiek? Mums teica: tērēsim vairāk! Tātad šogad budžetā ieņēmumu daļā ārvalstu finanšu palīdzība ir ieskaitīta 194 miljonu 696 tūkstošu 351 lata apmērā. Tātad 194 miljoni latu, Repšes kungs. Cik jūs budžetā esat plānojuši šo naudu apgūt? Tā atbilde ir Budžeta likuma 104.lappusē, kur var redzēt arī katrā programmā. Jūs esat plānojuši apgūt 113 miljonus 557 tūkstošus 790 latus. Kāda tad ir starpība? Starpība ir dramatiski liela — 81 miljons 138 tūkstoši 561 lats. Tātad ārvalstu finanšu palīdzība par 81 miljonu, kas ir 1,35 procenti no iekšzemes kopprodukta, nosegs fiskālo deficītu. Es nezinu, Repšes kungs, kā to saukt: par neveiksmi, nemākulību. Es lietotu vārdu “noziegums”. Noziegums! Jo principā naudu, ko Eiropā cilvēki šobrīd referendumā ir nobalsojuši, kur ir pateikts, ka iestājoties būs šie fondi, tie tiks izmantoti apzinātiem mērķiem, šogad 81 miljons tiks izmantots valdības neveiksmju segšanai. Es domāju, ka šī lieta ir ļoti nopietna, un, protams, ja skatās nopietni, šis avots nevar tikt uzskatīts par deficīta segšanu. Vēl budžeta paskaidrojumu rakstā no privatizācijas ieņēmumiem tiek finansēta Nacionālā bibliotēka, kas arī nav ierēķināta fiskālajā deficītā. Un fiskālais deficīts, minimāli saskaitot šos visiem atrodamos skaitļus, sastāda 3,67%, kas īstenībā ir dramatiski.

Tāpēc es aicinu ļoti rūpīgi šīs lietas izvērtēt, un man tiešām ir grūti saprotams, kāds ir šis mērķis un kāpēc šīs lietas tādā veidā tiek risinātas. Ja šis ir paredzēts tam, ka, protams, naudas plūsma, teiksim... un naudas plūsma ir apmēram sekojoša. Apmēram jūnijā mēs saņēmām no 100 līdz 110 miljoniem avansu. Un, ja ir domāts, ka šī nauda plānota, lai šos līdzekļus iegūtu, tad šie resursi vai atbilstoša summa ir jāieliek pretī projektu sagatavošanā, sagatavošanai paņemt šo naudu, jo tad mēs to paņemsim.

Ko es nesaprotu, kādā veidā zemniekiem izdosies nobalsot par budžetu? Jūs izlasiet rūpīgi budžetu, to, kas ir teikts, ka būs tiešie maksājumi lauksaimniekiem! Budžeta likumā nav iespējas to izmaksāt. Bez tā, ka lauksaimniekiem subsīdiju apjoms neatbilst likumam “Par lauksaimniecību”, tiešo maksājumu veikšana, kuru procedūra ir saistīta tādā veidā, ka tiešie maksājumi tiek veikti no budžeta un tad atgriezti no Eiropas Savienības. Likuma pantā ir fiksēts, ka finanšu ministrs no 30 paredzētiem miljoniem var atļaut finansēt tikai projektus. Tiešie maksājumi nav projekti. Tātad likums pilnībā izslēdz maksājumu iespējas no Eiropas strukturālajiem fondiem tiešos maksājumos.

Ko darīsim vienotās lauksaimniecības politikas ietvaros, kas nozīmē, ka, ja no mūsu teritorijas tiks eksportēta Eiropas Savienības valstīs ražota lauksaimniecības produkcija, mums būtu jāmaksā subsīdijas, ko Eiropas Savienība samaksās? Kur ir šie mehānismi? Es domāju, ka ārvalstu finanšu palīdzība ir vislielākā problēma.

Tāpēc es noslēgumā gribētu teikt vienu. Es domāju, budžetu varētu raksturot kā pazemojoši nekvalitatīvu, jo par katru no šīm lietām, ja kāds ar mani grib aprunāties, es varu norādīt, šeit ir katra lappuse, katra vieta, katra kļūda. Un to ir, kā es minēju, 200, es šobrīd spēju runāt varbūt par 10. Tātad Saeimā ir iesniegts pazemojoši nekvalitatīvs budžets.

Otrs. Budžets paredz reāli makroekonomiskus draudus saistībā ar deficītu, saistībā ar tekošā konta deficīta pieaugumu, budžeta fiskālo deficītu un tekošā konta deficīta pieaugumu. Turklāt investīciju apjoms šogad ir samazinājies, Repšes kungs! Kā tā? Ir lēmums par iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO. Un es nosaukšu trīs iemeslus, kāpēc budžeta investīcijas ir samazinājušās.

Pirmais. Pilnīgi neapdomīgas debates par to: valdība vai atstās vai neatstās 15% nodokli, uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi. Ekonomikā nevar spēlēties ar šādām lietām. Un jaunā Latvijas Pirmā partija bija vienīgā, kas varbūt to saprata. Šīs debates trīs mēnešu garumā — vai saglabāsim vai nesaglabāsim — Latvijai maksāja desmitiem miljonu latu neienākušas investīcijas.

Otra lieta. Pievienotās vērtības nodoklis. Repšes kungs tā kā paklāju viņš izklājis Eiropas priekšā, kad mums kaut ko prasa, kas mums ir neizdevīgs. Bet Eiropas Savienības direktīva par pievienotās vērtības nodokli paredz simetrisku sistēmu, ka priekšnodokli drīkst atskaitīt arī tad, kad rēķins ir izrakstīts. Šo sistēmu mēs ieviesām ar lielām grūtībām 2001.gada 1.janvārī, jo tagad uzņēmējam, ja viņš preces pārdod, viņš izraksta rēķinu, nodoklis viņam ir jāmaksā no pirmās dienas. Kā labs piemērs tam, kā jūs zināt, ir robežbūve. Nauda nav saņemta, bet Ieņēmumu dienests ir klāt: “Lūdzu, maksājiet!” Ar 2001.gada 1.janvāri tika ieviesta atbilstoši Eiropas Savienības Pievienotās vērtības nodokļa direktīvai simetriska norma, ka, ja ir izrakstīs rēķins par pirkšanu, arī otra puse to drīkst iekļaut pievienotās vērtības nodoklī. Šogad jūs šo normu esat atcēluši, lai salāpītu savu fiskālo deficītu un sistu pie krūtīm par labu nodokļu iekasēšanu. Tā ir 45 miljonu latu izņemšana no uzņēmēju kabatām. Un tas ir tas, kāpēc investīcijas šobrīd pie ārējiem veicinošiem apstākļiem ir mazinājušās.

Un trešā lieta. Jaunu uzņēmumu dibināšanā šobrīd ir apgrūtināta pievienotās vērtības nodokļa reģistrēšanās statusa saņemšana, par ko mēs runājam, apstiprinot pievienotās vērtības nodokļa likumu.

Tā kā es gribētu vērsties pie Saeimas priekšsēdētājas. Valstī ir trīs augstākās amatpersonas — Valsts prezidente, Ministru prezidents un Saeimas priekšsēdētāja. Es aicinātu Saeimas priekšsēdētāju neļaut pazemot Saeimu ar šādas te kvalitātes dokumentu iesniegšanu un pazemojošu balsošanu par to. Es esmu gatavs, vērtējot jūs ļoti augstu kā cilvēku un arī kā ekonomistu un finansistu, sniegt visu atbalstu, lai šo te murgu padarītu par kaut cik jēdzīgu dokumentu. Neļausim pazemot Saeimu!

Aicinu Saeimas priekšsēdētāju, jo jūs atbildat gan opozīcijas deputātu priekšā, gan tautas priekšā par to, lai kāds cilvēks, kam varbūt ir radusies kāda novirze, nepazemotu Saeimu.

Sēdes vadītāja. Jums būs visas iespējas iesniegt savus priekšlikumus starp pirmo un otro lasījumu, Bērziņa kungs! Vārds Ministru prezidentam Einaram Repšem. Lūdzu!

E.Repše (Ministru prezidents). Jā, citu starpā kultūra bija absolūti pirmā sfēra, kuru mēs vispār atbrīvojām no jebkādas līdzekļu samazināšanas vai jebkādiem taupības pasākumiem. Ja visiem citiem, tajā skaitā birokrātiskajam aparātam, bija jāsaspiež bāze un jārūpējas par to, lai iekļautos mazlietiņ taupīgākos izdevumos, tajā skaitā arī, jā, Prezidentes kancelejai, un viņa to ļoti godprātīgi un operatīvi izpildīja, tad Kultūras ministrijas bāzes izdevumus mēs uzreiz izņēmām ārpus šī samazinājuma, un kultūrai līdzekļi nav samazināti it nemaz. Līdz ar to šeit prezentētais pretējais viedoklis ir klaja demagoģija un meli.

Arī par Kultūrkapitāla fonda likumu. Šo likumu izstrādāja paši Kultūrkapitāla fonda ļaudis, un es neesmu no viņiem dzirdējis iebildumus. Taisni otrādi, ka viņi ir pilnībā apmierināti ar likuma redakciju, kura cita starpā garantē viņiem nesamazinātu ieņēmumu bāzi turpmākos gadus. Un tāpat būs arī Dabas aizsardzības fondam jeb Vides fondam, kā to pareizi sauc. Un Autoceļu fondam. Likumā tiks ierakstīts, ka finansējums nākamajā gadā nedrīkst būt zemāks kā iepriekšējā. Jā, tas drīkst pieaugt, ja gadījumā valsts budžets to atļauj, bet… un, ja tas reiz pieaugs, tad tas vairs nevarēs tikt samazināts. Lūk, skaidri principi, prognozējama ieņēmumu bāze, un arī, es domāju, ar šo fondu darbību viss būs kārtībā.

Tālāk par demokrātisko kvotu un tiem 500 tūkstošiem. Jā, ziniet, es tik tiešām pats arī kādreiz biju skeptisks pret šādu ar Saeimas lēmumu sadalāmas naudas praktizēšanu, bet redzot, kā tika sadalīti pagājušā gada budžeta 300 tūkstoši latu, un redzot, cik rūpīgi un patiešām vispusīgi deputāti šai problēmai piegāja, man radās pārliecība, ka šie 500 tūkstoši varbūt būs vieni no vislabāk sadalītajiem 500 tūkstošiem visā budžetā. Jo deputāti šeit varēs katrs parādīt zināšanas lietās, kur varbūt patiešām kādi ministriju ierēdņi mazāk orientējas. Un tas attiecas gan uz atsevišķu, individuālu kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzību, gan uz atsevišķu skolu remontu un labiekārtošanu. Un tamlīdzīgi. Katrā ziņā tā ir nauda, ko izmantot šādām jums zināmām un visu apspriestām vajadzībām. Es esmu pārliecināts, ka tas tiešām tiks izdarīts labi.

Tālāk es jums solīju pastāstīt, kā mēs sadalījām 25 miljonus latu budžeta ieņēmumu pieaugumu, ko bija iespēja izdarīt vēl pirms budžeta iesniegšanas Saeimā. Un ziniet, nebijis gadījums — 25 miljoni latu tika sadalīti faktiski bez strīdiem, ar diskusijām, bet ar konstruktīvām diskusijām, jo principi, pēc kuriem vadījās koalīcija, bija skaidri un visiem pieņemami. Un tātad nauda, šie 25 miljoni, aizgāja: 3,9 miljoni — mazo pensiju palielināšanai, 2,5 miljoni — alimentu fondam, kas, es ceru, tik tiešām dos būtisku stimulu mūsu tautas dabiskā pieauguma veicināšanai, 2,2 miljoni papildus aizgāja veselības aprūpei, un tas ir vēl bez tiem 38 miljoniem, kas jau tika piešķirti, salīdzinot ar iepriekšējā gada budžetu.

Stipendijām, transporta kompensācijām papildus aizgāja 2 miljoni. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta palielināšanai, aizgāja 1,3 miljoni. Vēstniecību uzturēšanai, tiesību sargājošo sistēmu uzlabošanai… piemēram, tieslietu sistēmai aizgāja 2 miljoni, un tā tālāk.

Svarīgais ir tas, ka šī patiešām bija paraugstunda, kā naudu sadalīt, apzinoties prioritātes un tās rūpīgi izsverot. Un rezultātā mēs varēsim palielināt pensijas nākamajā gadā ar 1. janvāri par būtiskiem 7 vai pat vairāk latiem. Ir runa par tā saucamajām mazajām pensijām. Cilvēki saņems pie savām mazajām pensijām atkarībā no stāža un atkarībā no pensiju lieluma ļoti būtiskus… tas būs būtiski — virs 5 latiem. Sākot ar nākamā gada 1. janvāri. Un saņems tieši tie, kuriem tas ir visvairāk vajadzīgs, proti, mazo pensiju saņēmēji. Paldies!

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru kabineta pārstāvim apspriežamajā lietā — finanšu ministram Valdim Dombrovskim.

V.Dombrovskis (finanšu ministrs). Jā, cienījamie deputāti! Es gribēju tikai nedaudz pakomentēt, manuprāt, to pazemojoši nekvalitatīvo spriedelēšana, ar kuru te Bērziņa kungs tikko izcēlās no Saeimas tribīnes.

Tātad viens… nu te jau parunāsim par konkrētām lietām. Bērziņa kungs runāja par to, ka nacionālajā attīstības plānā ir cik tur tās kļūdas. Bērziņa kungs! Dokumenta nosaukums ir nevis nacionālais attīstības plāns, bet attīstības plāns, un jums to vajadzēja zināt. Un nacionālo attīstības plānu izstrādāja vēl pirms gadiem diviem.

Un notiek sarunas, protams, ar Eiropas Komisiju. Tikai vakar noslēdzās sarunu otrā kārta par attīstības plāna… nevis nacionālā attīstības plāna, kā to stāstīja Bērziņš. Un, protams, mēs spēsim līdz 1.janvārim arī attīstības plānu ar Eiropas Komisiju saskaņot.

Jūs jau te, protams, runājat… tagad te zīmējaties televīzijas kameru un radio klausītāju priekšā, bet kur tad jūs, Bērziņa kungs, bijāt tad, kad budžets tika pirmo reizi prezentēts Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā? Tad jūsu vienkārši nebija. Reālo darbu jūs nedarāt. Nākat te vienkārši un taisāt kaut kādu zīmēšanos.

Nosauksim skaitli par budžetiem. Tālāk jūs bijāt izlasījis 53.lappusi budžetā un secinājāt, ka Izglītības un zinātnes ministrijā pamatbudžetā ir vairāk nekā 2 miljonu fiskālais deficīts. Tieši tā, Bērziņa kungs, bet, ja jūs būtu izlasījis arī likumprojekta 55. lapaspusi, tad jūs būtu ieraudzījis, ka tas ir programmā “Augstskolu finansējums”, un starpība veidojas uz augstskolu pašu ieņēmumiem. Tā ka nekādas kļūdas šeit nav. Vienkārši vajag lasīt dokumentu!

Tālāk. Runājot par to, ka dotācijas pedagogiem nav atšifrētas. Tad man ir jājautā: ko jūs, Bērziņa kungs, darījāt tad, kad jūs pats bijāt finanšu ministrs? Jo arī jūsu laikā uz pirmo lasījumu šo mērķdotāciju pedagogiem atšifrējums netika dots, un Izglītības un zinātnes ministrija to deva uz otro lasījumu.

Tālāk. Par vēl vairākiem aspektiem. Par pievienotās vērtības nodokli. Jā, nu diemžēl jūsu laikos tiešām pievienotās vērtības nodokļa likmē… nodokļa likumā bija ļoti daudz un dažādu robu, kas ļāva izvairīties no PVN maksāšanas. Un mēs tiešām šos robus esam lielā mērā aizvēruši. Tajā skaitā jūsu minētais punkts, kas liek pirms jauna PVN maksātāja reģistrācijas pārliecināties par to, vai PVN maksātājs ir finansiāli spējīgs veikt uzņēmējdarbību, lai netiktu veidoti fiktīvie uzņēmumi uz bomžu vārdiem.

Tālāk. Par importa pieaugumu. Jā, protams, ir importa pieaugums. Zināmā mērā tas gan veidojas arī uz kontrabandas plūsmu samazināšanas rēķina, jo, piemēram, ja par 25% pieaug akcīzes nodokļa ieņēmumi naftas produktiem, tad, protams, attiecīgi pieaug arī legālais akcīzes produktu imports un mazinās kontrabanda, ko atzīmē arī, piemēram, Degvielas tirgotāju asociācija.

Tad es gribētu nedaudz arī pakomentēt Slaktera kunga teikto, teiksim, par Kultūrkapitāla fonda finansējumu.

Tātad jūsu minētais iepriekšējais stabilais Kultūrkapitāla fonda finansējums nozīmē to, ka bija “iezīmēti” ieņēmumi no akcīzes nodokļa alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai. Un tad acīmredzot jūsu loģika bija tāda, ka, jo tauta vairāk nodzersies un nopīpēsies, jo vairāk mēs dosim naudu kultūrai.

Jā, mēs šo sistēmu esam mainījuši, un mēs esam noteikuši stabilu finansējumu no valsts pamatbudžeta un arī skaidri pateikuši, ka ar katru nākamo gadu finansējums Kultūrkapitāla fondam nedrīkst būt mazāks par iepriekšējo.

Bet kas jūsu shēmā notiktu, piemēram, ja tauta mazāk nodzertos? Finansējums kultūrai samazinātos. Un tieši tādas situācijas mēs nevēlamies pieļaut.

Tālāk, Slaktera kungs, jūsu pieminēti birokrāti. Jā, protams, tā ir negatīva iezīme. Bet tad jau runāsim konkrēti: kur tad ir vislielākais, teiksim, ierēdņu skaita pieaugums plānots nākošgad? Tas ir konkrēti Zemkopības ministrijai un Lauku attīstības dienestam, lai varētu tieši nodrošināt zemniekiem tiešo maksājumu izmaksas, jo tur tiešām tīri fiziski ir jāstrādā ar katru konkrēto zemnieku. Tad, Slaktera kungs, jūs aicināt, lai nebūtu šo darbinieku un lai mēs nevarētu izmaksāt tiešos maksājumus zemniekiem?

Tālāk par 3 procentiem no pamatbudžeta. Protams! Bet jārēķinās ar to, ka kopējais atbalsts lauksaimniecībai tikai pieaugs. Un te mēs arī šo jautājumu esam pārrunājuši ar zemkopības ministru.

Pirmkārt, tie ir šie maksājumi, kas tagad jau ir subsīdijas zemniekiem.

Otrkārt, tie nedrīkst pārklāties pēc mērķa ar tiešajiem maksājumiem, kuri nāks no Eiropas Savienības. Un šie līdzekļi mums būs pieejami tikai gada beigās vai arī tos mēs varēsim maksāt līdz 2005. gada februārim. Tā ka uz budžeta grozījumiem mēs, protams, lemsim, par šo finansējumu iekļaušanu vai nu šā gada budžetā, ja mēs to maksāsim šā gada beigās, vai nu nākošā gada budžetā, ja maksājumi tiks veikti 2005. gada janvārī, februārī. Tā ka ar šiem tiešajiem maksājumiem, protams, arī būs pilnīga skaidrība, un šeit arī viss jautājums ir pilnībā izrunāts ar Zemkopības ministriju.

Runājot par demokrātisko kvotu. Jā, protams, tāda ir bijusi, tikai nezin kāpēc jūsu laikā tā visu laiku tika kaut kur maskēta, slēpta, tur līdzekļi neparedzētiem gadījumiem... Nu, ja šāda prakse pastāv, tad mēs skaidri arī pasakām, ka šāda prakse pastāv un tur nav nekā slēpjama. Un mēs neredzam nekādu iemeslu, kāpēc, teiksim, jūsu laikā mākslīgi bija jāslēpj, kaut gan visi zinājām, ka tāda tā prakse ir.

Tā ka... Un, runājot par to, kura viedoklis kuru interesē, vai, piemēram, valdību interesē deputātu viedoklis, tad jāsaka, ka jūs rīta sesijā nebijāt spējīgs paust nekādu viedokli. Jūs vienkārši nezinājāt, kā balsot, un tāpēc nebalsojāt un “norāvāt” kvorumu. Tad kāpēc mums, Slaktera kungs, par jūsu viedokli pēc tā būtu jāinteresējas? Paldies par uzmanību! (Aplausi.)

Sēdes vadītāja. Vārds Ministru prezidenta biedram Aināram Šleseram.

A.Šlesers (Ministru prezidenta biedrs). Godājamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamais Ministru prezident! Godājamie Saeimas deputāti, kolēģi!

Es neesmu īpaši gatavojis šo runu. Bet, klausoties visās šajās debatēs, es biju spiests uzstāties, lai šodien uzrunātu, pirmkārt, koalīcijas partnerus no “Jaunā laika”, kā arī Ministru prezidentu Repšes kungu.

Es saprotu, ka pēdējā laikā ir bijušas daudzas diskusijas par to, kas notiek valdībā. Tika diskutēts gan par budžetu, gan par to, kā tas tiek veidots. Ir jāizsaka nožēla, ka šodien šī sēde notiek tik vēlu, ka kvoruma trūkuma dēļ mēs nevarējām strādāt jau no rīta, ka bija nepieciešams atsaukt Saeimas deputātu Kastēna kungu no komandējuma, lai varētu ierasties, lai šī sēde varētu notikt. Ir jāizska nožēla, ka opozīcija nestrādā varbūt pietiekoši konstruktīvi, bet tas ir viņu ziņā, kā viņi strādā, un ka šis kvorums netika nodrošināts.

Bet, runājot par budžetu, es gribētu teikt to, ka, protams, pašreiz man kā Ministru prezidenta biedram, kā valdības pārstāvim, kā koalīcijas pārstāvim ir jārunā Konstruktīvi, un es to centīšos darīt.

Es negribētu piekrist visam tam, ko teica Gundars Bērziņš, bet viņam ir šīs tiesības kā opozīcijas pārstāvim runāt un kritizēt valdību. Bet vienlaicīgi man ir jāsaka, ka ne viss diemžēl ir bijis tik labi, kā arī mēs šodien to vēlamies pasniegt.

Ir jāsaka, ka budžeta veidošana diemžēl ir bijusi varbūt savādāka nekā citās valdībās, bet ir jāsaprot, ka tomēr 67% no pašreizējās Saeimas veido jauni deputāti un ka valdībā tikai trīs ministri ir tie, kas ir strādājuši iepriekšējās valdībās. Līdz ar to daudzi cilvēki, kas strādā valdībā, viņi nezina, kā strādājušas iepriekšējās valdības, un tieši tāpēc, protams, pārmetumi no Tautas partijas var būt arī vietā, bet brīžiem arī nevietā. Bet jaunas sistēmas veidošana nekādā gadījumā nav nosodāma un kļūdas arī nav nosodāmas. Ir jārunā par būtību.

Skatoties šo budžeta veidošanu, ir jāizsaka nožēla, ka tomēr šis budžets netika veidots pietiekami konstruktīvā gaisotnē. Un, protams, neskatoties uz to, ka mums ir vislabākie mērķi, ka mums ir vislabākie nodomi, mēs diemžēl sākām ar aizvainojumiem. Mēs sākām meklēt vainīgos jau pašā sākumā. Un, protams, uzdotais uzstādījums ministriem meklēt nelietderīgos tēriņus bija pareizs, bet mēs redzējām, ka tas lielā mērā radīja problēmas arī valdībā. Mēs sapratām to, ka atklātība, par kuru mēs runājam pašreiz, ne vienmēr ir tāda, kādu mēs gribētu. Valdības sēdēs piedalās žurnālisti. Viņi var skatīties un klausīties, ko valdība dara, bet vienlaicīgi ir jāizsaka nožēla, ka ne vienmēr mēs spējam konstruktīvi diskutēt pēc būtības.

Kā jūs iedomājaties, kā, piemēram, ekonomikas ministrs vai kāds cits ministrs var atļauties pateikt, ka atņemsim līdzekļus citai ministrijai — kultūrai, izglītībai. Tas nav iespējams. Protams, visvieglāk ir runāt par izmaksām, par sociālajām problēmām, par kurām ir jārunā, bet vienlaicīgi ir jārunā arī par valsts ekonomisko attīstību. Ja mēs nedomāsim par ieņēmumu palielināšanu, nekādā gadījumā mēs nepalielināsim ne pensionāriem pensijas, ne skolotājiem algas, ne mediķiem algas. Un tāpēc es gribētu teikt, ka, protams, konstruktīvais dialogs izpalika.

Ir jāizsaka nožēla, ka visā šajā veidošanā, protams, mēs pārāk daudz runājām par dzertajām kafijām, par nelietderīgiem tēriņiem, par to, ko mūsu ierēdņi tērē, bet vienlaicīgi mums jāsaprot, ka bez ierēdņiem šī valsts nevar pastāvēt. Un mums ierēdņi pirmkārt ir jādabū savā pusē, lai viņi strādātu.

Es saprotu, ka Ministru prezidents tiešām vēlas, lai viss būtu ļoti labi, bet ne vienmēr labie nodomi sanāk tā, kā mēs tos plānojam.

Un jāizsaka nožēla, ka šie 25 miljoni, par kuriem mēs šodien runājam kā par ļoti konstruktīvi sadalītiem līdzekļiem, diemžēl bija viens “sāpju bērns”, līdz kuram mēs nonācām. Mēs runājām par to, ka ieņēmumu daļa budžetā ir pārāk zema. Vienlaicīgi tika teikts, ka mūsu ieņēmumi budžetā pašreiz nav tik lieli, lai mēs dalītu tās naudas, kuru nav. Bet mēs taču apzināmies, ka mums nav šodienas reālas naudas, kuru mēs dalīsim nākamgad. Tās ir prognozes. Ir pesimistiskās prognozes, ir optimistiskās prognozes. Un man ir liels prieks, ka Pirmās partijas iniciatīva — palielināt ieņēmumus valsts budžetā — ir vainagojusies un ka mēs šos 25 miljonus esam atraduši.

Bet vienlaicīgi man jāizsaka nožēla par to, ka mēs neesam sapratuši, ka šī ir koalīcijas valdība. Diemžēl ir dominējis tas, ka tā ir “Jaunā laika” valdība, un tas diemžēl ir fakts šodien.

Tad, kad mēs veidojām iepriekšējo budžetu, es stāvēju šajā tribīnē un es pārmetu Tautas partijai par to, lai viņi nekļūst destruktīvi, tādi, kādi iepriekš ir bijuši sociāldemokrāti. Bet šodien man ir jāsaka, ka tas optimisms, kas man bija pirms kāda laika, diemžēl ir mazinājies, tas vēl nav izklīdis, tas nav pazudis. Un tas ir saistīts tieši ar to, ka, veidojot budžetu, “Jaunais laiks” nāca ar iniciatīvu — atbalstīt kultūru, atbalstīt izglītību, atbalstīt medicīnu un policiju. Un mēs to atbalstījām. No Pirmās partijas vienbalsīgi mēs atbalstījām. Mēs veidojām divas jaunas institūcijas — integrācijas ministra posteni, kas bija domāts integrācijas jautājumu risināšanai, mēs veidojām sekretariātu ģimenes un bērnu jautājumiem. Mēs zinājām to, ka pirmajā gadā mums nebūs naudas. Mēs zinājām to, ka ir jāveido struktūra, kura varēs veiksmīgi strādāt un šīs lietas attīstīt. Bet beigās sanāca tā, ka mēs nonācām līdz nākamā gada budžetam, mums pateica, ka līdzekļu vairāk nav. No 150 miljoniem latu, par kuriem mēs šodien runājām, neatradās neviens santīms ne bērniem, ne kam citam, tām nozarēm, par kurām politisko atbildību bija uzņēmusies Pirmā partija. Pēc tam mums nācās lūgties, lai bērniem kaut kas tiek iedots. Šodien mēs dzirdējām, ka 2,5 miljoni ir iedoti Alimentu fondam. Fondam, kurš tiešām nodrošinās līdzekļus tām mātēm, kam tēvi pašreiz nemaksā alimentus viņu bērniem. Mēs to daudzkārtīgi runājām. Paldies, ka mēs esam līdz tam nonākuši, bet doma bija kāda, veidojot šo valdību? Ka ir nepieciešams pasludināt 2004.gadu par Ģimenes un bērnu gadu. Diemžēl šī nav bijusi prioritāte.

Tad, kad mēs sākām runāt par to, man ir jāizsaka nožēla, ka mans kolēģis Ainars Baštiks, kurš ir ļoti godīgs un strādātgribošs cilvēks, mācītājs, nebija spējīgs tik skaļi bļaut un teikt, ka bērniem nauda netiek dota. Kultūrai mēs… kultūru mēs noteicām kā prioritāti. Bērni nav šī prioritāte, lai gan, veidojot valdību, mēs par to bijām vienojušies.

Runājot par nodokļiem, ir jāizsaka nožēla par Finanšu ministrijas attieksmi. Pašā sākumā tika ielikts princips, ka visi jautājumi, visas problēmas sākas ar uzņēmumu ienākuma nodokli 15% apmērā. Kāpēc vajadzēja Pirmo partiju nolikt tik neērtā situācijā par šiem 15%? Mēs par to bijām vienojušies, jau veidojot valdību. Un es vēl vairāk atgādināšu. Pirmās partijas pozīcija bija — 10%, un par to mēs cīnīsimies un uzstāsim, jo mūsu filozofija ir tāda, ka, samazinot nodokļus, mēs palielināsim kopīgo ieņēmumu mūsu valsts budžetā. Nevar, cienījamais Dombrovska kungs, tikai rēķināt to, ka, samazinot šo nodokli, samazinās ieņēmumi. Mēs redzam, ka IKP ir pieaudzis līdz 7,5% šajā gadā. Un es gribētu pateikt, ka tas lielā mērā ir saistīts ar šo nodokļu politikas samazināšanu. Esmu pārliecināts, ka, ja mēs spēsim akceptēt šīs problēmas, koalīcija, ja to visu atzīs ne tikai “Jaunais laiks”, bet mēs visi kopā, ieskaitot arī Ministru prezidentu, tad mēs varam kaut kādā veidā meklēt izeju no šīs situācijas. Mums var pārmest par to, ka mēs daudzi esam politikā jauni, nepieredzējuši, bet vienlaicīgi nu jau 11mēneši ir pagājuši un kaut kādā veidā mums jānonāk līdz šiem rezultātiem.

Es domāju, ka nekādā gadījumā nedrīkst apsaukāties, kā tas ir bijis, nevar uzskatīt Saeimu par korumpēto eliti. Es domāju, ka šinī gadījumā vārds pa vārdam mēs esam nonākuši līdz šīm problēmām. Pirms 20.datuma te izskanēja, ka Saeimai ir iedoti 15 miljoni, lai mēs gāztu šo valdību, lai Saeima gāztu. Es domāju, ka mēs nedrīkstam mētāties ar šādiem vārdiem. Es domāju, ka Saeimā daudzi cilvēki vienkārši nesaprot, kādā veidā nāk šie cipari. Bet trakākais, ka to visu ļoti nopietni uztver gan vietējie masu mediji, gan ārvalstu masu mediji. Un mēs redzam, kādā veidā kopš šī 18., 19.datuma situācija ir attīstījusies. Pašreiz ir jārunā par budžetu. Un visu laiku mēs redzam to, ka ir sliktie, ir nodevēji, ir uzpērkamie deputāti un ir godīgie. Es gribētu teikt, ka pirmkārt ir jāpasaka, ka šī ir četru partiju koalīcija. Un, ja mēs gribam izmantot šo pēdējo iespēju, lai to vēl saglabātu, ja mums ir tāda vēlme, tad mums beidzot ir jāsaprot, ka mums jāstrādā kā vienādiem partneriem. Pirmā partija, ir jāatceras, pašā sākumā pirmajā pusgadā ir bijusi vislojālākais partneris “Jaunajam laikam”, kurš varēja vienmēr rēķināties ar mūsu desmit balsīm. Desmit balsis nav daudz, no vienas puses, bet tie ir apmēram 100 tūkstoši cilvēku, kas ir balsojuši par mums, kas ir uzticējušies mums.

Mēs esam pārliecināti, ka ne visi tilti ir nodedzināti. Bet lai mums nepārmestu par to, ka mēs esam destruktīvi, šodien mums ir jāpieņem šis budžets pirmajā lasījumā, mums jānodod komisijām, un jāsāk šis dialogs. Vai mēs to spēsim vai nespēsim, man ir grūti pateikt. Pirmā partija ir nākusi ar iniciatīvu veidot šo koalīcijas līgumu.

Ja Ministru prezidents uzskata, ka koalīcijas līgums kā tāds nav pieņemams, nosauksim to par sadraudzības memorandu, bet disciplīna, es domāju, ir vajadzīga. Mēs dodam priekšlikumu, kas no mūsu puses ir pieņemams mums. Mēs esam gatavi pakļauties disciplīnai, bet mēs vēlamies, lai šī disciplīna nāktu no visām pusēm. Un vienlaicīgi ir jāpasaka: mums visiem ir savas tiesības, bet vienlaicīgi mums arī ir pienākumi.

Ja mēs atradīsim šo līdzsvaru un sapratīsim, ka mēs spējam kopīgi strādāt, varbūt kaut kas izdosies. Un es gribētu varbūt izmantot šo izdevību, jo ne pārāk bieži sanāk šeit uzstāties, un ir jāpasaka, ka mums ir jāizbeidz šis haoss, kas pašreiz ir. Mums jāsāk konstruktīvi strādāt.

Pirmā partija ir gatava šim konstruktīvajam darbam, bet tas lielā mērā būs atkarīgs pašreiz no šīs koalīcijas vadošās partijas “Jaunā laika” un Ministru prezidenta Repšes kunga. Es ceru, ka tiešām mēs izmantosim šo pēdējo iespēju. Es esmu pārliecināts, ka mēs nodrošināsim, lai nākamgad budžeta ieņēmumi būtu vēl lielāki.

Bet viena lieta, ko es gribētu pateikt… par ko iestāsies Pirmā partija, ir tas, ka nākamais gads tomēr ir jāatzīst par ģimenes un bērna gadu. Ir jāpanāk, lai tiešām bērni būtu prioritāte, jo mēs saprotam, ka desmit gadus atpakaļ Latvijā dzima 40 000 bērnu, pašreiz tikai 20 000 bērnu. Tas nozīmē to, ka, ja mēs neuzskatīsim to par lielāko problēmu, tad beigu beigās būs tā, ka pēc 15 gadiem mums būs jāuzņemas atbildība, ka mums būs jāimportē viesstrādnieki, lai nodrošinātu pensionāriem pienācīgus dzīves apstākļus.

Tā ka es ceru uz saprātu, es ceru uz konstruktīvu sadarbību, bet vienlaicīgi tā nav garantija, ka viss izdosies. Tā ka strādāsim, un es esmu pārliecināts, ka pēdējo iespēju mums jācenšas izmantot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Paldies! Debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 17.00.

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm. Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Labucka, Silva Bendrāte, Vilnis Edvīns Bresis, Boriss Cilevičs, Roberts Jurķis, Sergejs Fjodorovs, Edgars Jaunups, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Artis Kampars, Andis Kāposts, Alberts Krūmiņš, Sarmīte Ķikuste, Ainars Latkovskis, Liene Liepiņa, Pēteris Ontužāns, Aigars Pētersons, Ēriks Škapars, Ivans Ribakovs, Atis Slakteris, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis, Viesturs Šiliņš, Staņislavs Šķesters un Pēteris Simsons. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja. Lūdzu, ieņemiet vietas! Turpināsim Saeimas ārkārtas sēdi.

Turpinām debates. Debatēs nākošais pieteicies deputāts Jānis Jurkāns. Lūdzu!

Jurkāna kungs, lūdzu, jums vārds!

J.Jurkāns (TSP). Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātā Saeima! Es rūpīgi klausījos, ko runāja iepriekšējie runātāji.

Un pirmais, ko es gribu teikt, ka pirmais secinājums, ka tomēr Saeima nav arodskola uz četriem gadiem, kurā mēs esam ievēlēti, vai valdības pārstāvji mācīsies arodu. Tāpat kā visas tautas labklājība un likteņi nav viens eksperiments vienā arodskolas laboratorijā.

Otrs. Šis ir desmitais gads, kopš es strādāju Saeimā. Un pozīcija nevar sagaidīt, ka opozīcija aplaudēs pozīcijas iesniegtam budžetam. Tā nekad nav bijis un nekad nebūs! Un droši vien, paldies Dievam, ka nebūs, jo es pieņemu, ka opozīcija ļoti lielā mērā disciplinē pozīciju, un es pieņemu, ka, atmetot apsaukāšanos, pozīcija kaut ko arī konstruktīvu izlobīs no tā, kas izskanēja no šīs tribīnes.

Nākamais, kas attiecas uz Tautas saskaņas partijas konstruktīvismu. Repšes kungs, mēs patiesi gribam jūs atbalstīt jūsu centienos ievest valstī kārtību un gribētu būt konstruktīvi. Bet, lai tādi būtu, mēs gribētu redzēt jūsu konstrukciju, un mēs to neredzam. Un mēs neredzam šo konstrukciju tādēļ, ka mums nav dialoga. Un jūs nevarat sagaidīt no mums kaut kādu atbalstu atsevišķos balsojumos situācijā, kad mēs nezinām, kas sekos pēc tam, jo tas izskatās pēc korupcijas. Jo mēs varam piedalīties procesā, kuru mēs zinām, kādi būs nākamie soļi, kāda būs šī procesa attīstība. Jūs nevarat būt aizvainots par to, ka šodien mēs “norāvām” kvorumu, jo būtībā, no otras puses, jums bija jāpasaka mums paldies, jo tas jūs tikai disciplinē. Nu nevar apspriest tik svarīgu valsts dokumentu, kad pozīcija nav pozīcijā, ka viņa ir kaut kur, nezin, lidostā, lidmašīnā vai man vienalga, kur viņa ir. Vai ne? Tas taču nav normāli! Tāpēc, ja mēs gribam runāt par konstruktīvu sadarbību, būsim konstruktīvi, bet sāksim dialogu! Runāsim! Jo citādi tas viss izskatās ļoti nesmuki! Paldies!

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis... Nav.

Deputāte Silva Bendrāte. Lūdzu!

S.Bendrāte (JL). Cienījamie kolēģi! Cienījamie radioklausītāji! Deputāti ir dziļi ievilkuši krūtīs elpu, padzēruši tēju, lai prātus nomierinātu. Un, kā jau dzirdējāt to pozitīvo ziņu, tad visi tilti jau nav nodedzināti. Tas ir darba process.

Šodien pirmajā lasījumā izskatām mūsu valsts budžetu 2004.gadam. Tas nupat saņēma pirmās karstās debates, kas patiesībā nemaz nav slikti, ja vien notiek konstruktīvi.

Tātad atgādināšu, ka šā gada budžeta veidošanā izmantots budžeta bāzes lietderīgāka, racionālāka un taupīgāka izlietojuma princips, kurš sabiedrībā tika aktīvi apsriests un analizēts un arī ministriem lika saspringt un nopietnāk pārskatīt savā nozarē naudas tēriņu prioritātes un budžeta izdevumu pozīcijas. Mēs mācāmies dzīvot saskaņā ar mūsu valsts reālajiem ieņēmumiem. Šobrīd nākamā gada tēriņam varam reāli plānot nedaudz vairāk par 2 miljardiem latu. Un tas būs par 220,5 miljoniem latu vairāk nekā šajā, mūsu Saeimas un valdības pirmajā darba gadā.

Par ko liecina 2004.gada budžeta projekts? Tas liecina, ka tajā turpināts īstenot sociāli atbildīgu politiku, kas objektīvi ir visjutīgākā sfēra. Tās nodrošināšanai nepieciešami vislielākie līdzekļi. Tikai sociālai sfērai vien tie ir pavisam 688 miljoni latu jeb trešā daļa valsts budžeta izdevumu. Tas būtiski ietekmēs īpaši sociāli vismazāk aizsargāto personu grupu — pensionāru, bērnu un invalīdu labklājību.

Tātad ko sociālajā jomā paredz 2004.gada budžets? Pirmkārt, par 15%, tas ir no 30 līdz 35 latiem mēnesī, pieaugs sociālā nodrošinājuma pabalsts. Jāpiebilst, ka šis pabalsts nav palielināts kopš 1998.gada.

Otrkārt. Turpat par 10% tiks palielinātas minimālās pensijas. Pensionāriem, kuriem darba stāžs ir no 10 līdz 20 gadiem, pensija palielināsies no 33 uz 38,5 latiem. Pensionāriem, kuriem darba stāžs ir no 21 līdz 30 gadiem, pensija palielināsies no39 uz 45,5 latiem, pensionāriem, kuriem darba stāžs ir virs 30 gadiem, pensija palielināsies no 45 uz 52,5 latiem. Paaugstinātās minimālās pensijas plānots izmaksāt, jau sākot ar 2004.gada 1.janvāri.

Arī minimālās pensijas nav palielinātas kopš 1998.gada. Par pensijām runājot, jāpiebilst, ka neviena valdība līdz šim nav arī spējusi nodrošināt pensiju ikgadējo indeksāciju, salīdzinoši vislielākajā — vidēji 2,4 latu apmērā, kā tas būs vēl šogad, sākot ar 1.oktobri. Tam atvēlēti 4,4 miljoni latu. 2004.gadā valsts pensiju kopējais budžets, salīdzinot ar 2003.gadu, būs palielinājies par turpat 12% jeb 50 miljoniem latu. Sociālajā budžetā valsts pensiju sadaļa ir vislielākā.

Treškārt. Ar šā gada 1.oktobri par 50%, tas ir no 35 uz 50 latiem, palielinot pabalstu bērniem invalīdiem kopš dzimšanas, šā palielinājuma nodrošināšanai 2004.gada budžetā papildus atvēlēti 2,3 miljoni latu.

Ceturtkārt. Ar 2004.gadu valstī sāks darboties Uzturlīdzekļu fonds, kuram budžetā atvēlēti 2,5 miljoni latu. Šā fonda mērķis ir nodrošināt bērnam uzturlīdzekļus tajos gadījumos, kad kāds no vecākiem nepilda savu bērnu uzturēšanas pienākumu. Uzturlīdzekļu fonds nodrošinās uzturlīdzekļus 9 tūkstošiem bērnu.

Piektkārt. Sākot ar 2004.gada 1.janvāri, par 10 latiem, tas ir, no 70 līdz 80 latiem, tiks paaugstināta minimālā alga.

Sestkārt. 2004.gada budžetā tiek nodrošināti nepieciešamie 50,4 miljoni latu mediķu, pedagogu, policistu, prokuroru, tiesnešu un tiesu darbinieku algu šogad iesāktajam palielinājumam.

Septītkārt. Nākamajā gadā turpināsies izmaksa no šogad izveidotā darbinieku prasījumu garantijas fonda. Šajā fondā ir uzkrājums. Tas, pārcelts uz nākamo gadu, dos iespēju palielināt izmaksas lielumu maksātnespējīgo uzņēmumu atlaistajiem darbiniekiem.

Astotkārt. Ir noteikti jāpiemin 2004.gada budžetā ieplānotie 50 miljoni latu Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumam. Viens no šiem četriem fondiem, kura apgūšanai paredzēta šī nauda, ir Eiropas sociālais fonds ar 113,23 miljonu eiro piešķīrumu no 2004. līdz 2006.gadam. Šī nauda tiks tērēta valsts cilvēka resursa un nodarbinātības attīstības prioritātei, veicinot nodarbinātību, attīstot tālākizglītību un mazinot sociālo atstumtību. To mērķgrupu vidū, kuras varēs saņemt Eiropas sociālā fonda atbalstu, ir bezdarbnieki, īpaši jaunieši, sievietes, pirmspensijas vecuma strādājošie, darbinieki ar relatīvi zemu zināšanu līmeni, kuriem nepieciešams adaptēties informācijas sabiedrībā, sociāli atstumtās iedzīvotāju grupas un citi.

Cienījamie kolēģi! Tātad ļoti jutīgajā sociālajā jomā ir vismaz astoņi jauni nozīmīgi un finanšu ietilpīgi izdevumu virzieni plānotajā 2004.gada valsts budžetā. Tas, protams, nav viss sociālo vajadzību spektrs, tomēr tas ir tieši tik, cik vien to atļauj pašreizējā valsts rocība. Bet ilgtermiņā tas notiek, jo tās ir lielas saistības nākotnē.

Tāpēc es aicinu jūs šodien atbalstīt valdības izstrādāto budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā un turpināt to apspriest mierīgā un konstruktīvā gaisotnē otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Lūdzu!

K.Šadurskis (izglītības un zinātnes ministrs). Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Kolēģi! Patiesībā būtu ļoti svarīgi, ja debates par budžetu Saeimā netiktu pārvērstas par lētu teātra izrādi, bet ja būtu tā, kā Jurkāna kungs sacīja — konstruktīva kritika no opozīcijas puses, kurā pozīcijai ir vērts ieklausīties. Es patiesībā arī ļoti rūpīgi klausījos, vismaz to daļu, ko Tautas partijas štata runātāji runāja par izglītību, un, no vienas puses, protams, ir patīkami, ka Gundars Bērziņš nav aizmirsis gramatiku un meklē gramatiskās kļūdas likumprojektā, bet diemžēl, kad viņš nonāk līdz skaitļiem, tad ir jāsaka, ka vai nu iepriekšējais finanšu ministrs ir bijis galēji nekompetents un nesaprot, ka augstskolās ir pašu ieņēmumi, vai arī paļaujas uz to, ka varbūt radioklausītāji nesapratīs, jo viņi tiešām nezina budžeta veidošanas principus. Bet, ja šīs runas nāk no bijušā finanšu ministra mutes, tad ir vienkārši kauns.

Kas attiecas uz Slaktera kunga sacīto par samazinājumu izglītības budžetā, nu tad ir atkal jāatgriežas pie Jurkāna kunga teiktā. Jā, Saeima nav arodskola, bet daži Saeimas deputāti ir sākumskolas līmenī. Jo, saskaitot skaitļus izglītībai 238 miljoni, rēķinot no iekšzemes kopprodukta 6,167 miljardi, godātais Slaktera kungs, nav 2,2%, kā jūs sacījāt, bet 3,8%. Tāpēc varbūt nespēlēsim šīs smieklīgās spēles, kuras var ļoti viegli atspēkot. Ja opozīcija atrastu būtiskas nepilnības vai uzlabojuma iespējas budžetā, es esmu pārliecināts, ka pozīcija tās ļoti labprāt atbalstītu, jo ideāls jau nav neviens dokuments.

Bet atgriežoties nedaudz pie izglītības tēmas. Jā, bērnu skaits mums diemžēl gadu no gada samazinās. Tāpēc līdz ar to, loģiski, mazāk naudas vajag skolu uzturēšanai un pedagogu algām, rēķinot kopumā, bet absolūtos skaitļos 2004.gada budžetā izglītības budžets ir par 10 miljoniem lielāks nekā iepriekš. (Starpsauciens: “Konkretizējiet!”) Pedagogu algām šajā gadā uz vienu likmi ir bijis tik liels pielikums kā nekad. Mācību grāmatām nākošā gadā uz vienu bērnu ir paredzēts divreiz vairāk. Augstskolām, augstākajai izglītībai nākošajā gadā ir par 3,6% vairāk nekā iepriekš, un tie ir ārkārtīgi iepriecinoši skaitļi.

Patiesi, mērķdotāciju sadalījums šobrīd nav vēl iesniegts Saeimā. Izglītības un zinātnes ministrija šodien ir pabeigusi mērķdotāciju sadalījumu pašvaldībām, un šajā sadalījumā ir arī daži skaitļi, kurus es gribu pieminēt.

Pirmkārt, par 300 000 latiem vairāk mēs atradām iespēju veltīt internātskolām, un tā ir tā mūsu sabiedrības daļa, kam ir ārkārtīgi nepieciešami papildu līdzekļi.

Otrkārt, par 2,5 miljoniem latu vairāk mēs varam paredzēt pedagogu algu palielinājumam no 2004.gada 1.septembra. Šis algu palielinājums vēl nav definēts nekādos likumdošanas aktos. Mums ir valdības uzdevums izstrādāt koncepciju līdz 1.janvārim, un mēs izstrādāsim koncepciju, kurai mums jau tātad ir finansiāls segums četriem mēnešiem nākošajā gadā no 1.septembra, tie ir 2,5 miljoni latu apmēram, kurus mēs varēsim izmantot algu palielinājumam.

Tikai šoreiz tas vairs nebūs daži lati ikvienam, kā tas bija līdz šim, bet kvalifikācijas kategoriju sistēma un nopietns, būtisks algas palielinājums par augstāku pedagoga kvalifikāciju. Tātad mēs esam šajos desmit vai vienpadsmit valdības darba mēnešos izstrādājuši to bāzi, lai mēs varētu ķerties pie vienas no ļoti būtiskām partijas “Jaunais laiks” izglītības programmas sastāvdaļām — nopietna pedagogu algu palielinājuma par vienu likmi tiem pedagogiem, kuri būs atestēti augstākai kategorijai.

Paldies par uzmanību1

Sēdes vadītāja. Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītā Saeimas priekšsēdētāja! Godātais Ministru prezident! Kolēģi! Nedaudz par budžetu pieņemšanas gaitu Latvijas Republikā.

Esmu piedalījies daudzās budžetu pieņemšanas reizēs jau no Latvijas Republikas Augstākās padomes darbības laika, un tāpēc jau ir skaidri iezīmējušās tās norises, kuras ir redzamas budžeta pieņemšanas laikā.

Protams, praktiski es nevaru atcerēties tādu reizi, kad opozīcija būtu kaut cik labsirdīgi izturējusies pret pieņemamā budžeta projektu. Tas būtu pretdabiski. Jāatgādina, ka Augstākās padomes darbības laikā bija skaidras šīs pozīcijas vēl citu iemeslu dēļ — bija Latvijas Tautas frontes frakcija un bija “Līdztiesības”, lasiet, Interfrontes, frakcija, kuras pārstāvis Martijans Bekasovs vēl šodien atrodas pie mums.

Ir mainījušās frakcijas, ir mainījušās personas, reizēm būdamas pozīcijā, reizēm būdamas opozīcijā. Un izteicieni un skanīgi vārdi, un sulīgi apzīmējumi arī ir skanējuši visas reizes.

Savā laikā darbojās valdība, kuru vadīja Vilis Krištopans, viņš arī ir mūsu vidū šodien. Viņa iesniegto budžeta projektu tikpat sirdīgi kā šodien kritizēja Tautas partija. Krištopana kungs, tā jau nu bija! Un apmēram tie paši runātāji, un apmēram skanēja tie paši izteicieni. Un tad sociāldemokrāti gan neteica nevienu sliktu vārdu, jo viņu ministrs bija valdībā.

Tālāk. Tālāk pie valdības un valdīšanas beidzot pēc izmisīgiem pūliņiem nokļuva Tautas partija, kuru vadīja mums labi pazīstamais Andris Šķēle. Un kas tad nu notika? Mainījās budžeta projekta kritiķi, un galvenie kritiķi nu bija opozīcijā nokļuvušie sociāldemokrāti.

Tā ka nav ko brīnīties, un viss tas ir ļoti jauki. Un pavisam jauki būtu tad, ja kaut ko no tā budžeta kritikas procesa varētu arī izmantot, nostiprinot budžetu uz otro, galīgo, lasījumu. Tāpēc arī, man šķiet, būtu šad un tad lietderīgi apkopot vienā grāmatā visu pēc 1990.gada pieņemto valsts budžetu tapšanas gaitu, secīgi sarindojot visus runātājus “par” un “pret”, un kā nu kurš ko ir teicis un cik stipri tas ir skanējis.

Kāpēc tieši tagad man ienāca tas prātā? Vai tiešām mēs nesaprotam, ka šie atlikušie mēneši ir ārkārtīgi būtiski tam, lai nostiprinātos Latvijas Republikas tautsaimniecība? Mums nedraud iebrukums no ārpuses, bet mūs nesaimnieciskā rīcība var sagraut no iekšpuses. Un šinī brīdī ir jau palikuši nedaudz mazāk par 7 mēnešiem līdz tam mūsu gaidītajam galamērķim — gan līdz NATO, gan līdz Eiropas Savienībai. Un šķiet, ka tieši tagad katra diena ir būtiska, lai kaut kas notiktu valstī labvēlīgi. Un nav tas, man liekas, svarīgi, vai tas pozīcijas vai opozīcijas panākums. Un līdz ar to, ja ir vienkārši vēlme traucēt budžeta pieņemšanas gaitu, nepiedalīties balsošanā, tātad praktiski izgāzt sēdi kā tādu, kā var runāt par kaut ko, kas ir domāts valsts attīstībai, kas ir domāts Latvijai?

Un varbūt šajā brīdī ir vērts atgādināt par pēdējo dienu notikumiem Krievijā. Tieši patlaban Krievijas domē top projekts, tuvākajās dienās to arī pieņems, kārtējais draudīgais “papīra tīģeris”, bet nu jau domāts Eiropas Savienībai, kur pēdējoreiz atkal savākts kopā tas viss, ko nu par Latviju ļaunu var pateikt, ar pēdējo mēģinājumu šobrīd vēl kaut kā patraucēt Latvijas virzību uz Eiropas Savienību. Ja kāds smaida šinī brīdī tanī pusē, tad viņi arī tur ir piedalījušies. Patlaban ir kārtējā triju bērneļu vizīte Maskavā. Tur atkal ir iecerēta tikšanās ar to pašu “Ragoziņa” kungu, to lielo Latvijas aprējēju. Jā, viņš atkal labprāt pieņems bērneļus no Latvijas. Tie viņam pasūdzēsies, cik te drausmīgi viņiem klājas. Šiem bērneļiem ir paredzēta uzstāšanās Maskavas saziņas līdzekļos plašas publikas priekšā, ir paredzēta tikšanās ar Krievijas domes deputātiem. Tas notiek patlaban. Neapšaubāmi, ka tuvākajos 7 mēnešos tas turpināsies un vēlreiz turpināsies. Būs šī Latvijas apmelošana, apriešana un noriešana, un tā būs Krievijas ārpolitikas būtiska sastāvdaļa. Diemžēl šajā “kopkorī” Latvijas nomelnošanā ir iesaistījušies arī Latvijas Republikas Saeimas deputāti. Diemžēl, saņemot algu šeit, Latvijā, sēžot šeit, mūsu vidū, ķēzīties par valsti, kurā viņi gadiem ilgi dzīvo, ir vienkārši nožēlojami!

Un tāpēc es vienkārši griežos pie visiem — gan no pozīcijas, gan no opozīcijas. Jā, es piekrītu, var kritizēt un var pieņemt kritiku un var ievērot vairāk vai mazāk, bet viens taču ir jāizdara. Ir jāpieņem šis valsts budžets tagad. Ja nu vairs ne mūsu pašu iekšējās politikas dēļ, bet tas ir jāpieņem arī tāpēc, ka tāpat jau pietiekami daudz sliktu vārdu par Latviju skan ārpus mūsu valsts robežām. Un, šķiet, ar kādu pozitīvu soli šos vārdus varētu arī nedaudz izmainīt. Tā ka es aicinu ne tikai šodien pieņemt pirmajā lasījumā, (No zāles deputāts G.Bērziņš: “Arī otrajā!”), bet konstruktīvi strādāt attiecīgos laika posmus līdz nākamajam, otrajam lasījumam, un šajā te procesā aktīvi piedalīties. Piedalīties: uzsveru! Balsojiet, kā gribat, bet, ja jūs vienkārši negribat piedalīties budžeta apspriešanā, tas liecina, ka jums tas ir vienalga. Galvenais, lai nekas te nenotiek. Un tad varbūt mums kaut kas labāks sanāks. Paldies!

Sēdes vadītāja. Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu Kampara, Jaunupa, Zaķa, Pētersona, Ķikustes, Latkovska un citu deputātu iesniegumu ar lūgumu saīsināt runas laiku debatēs līdz piecām minūtēm, runājot pirmo reizi un divām minūtēm, runājot otro reizi.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu balsosim par debašu laika saīsināšanu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret —31, atturas — 1. Debašu laiks ir saīsināts. Pirmo reizi runāt atļauts 5 minūtes, otro reizi — 2 minūtes.

Nākamais debatēs pieteicies deputāts Dzintars Ābiķis. Lūdzu!

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais Ministru prezidenta kungs! Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Debates jau nebūtu jāsaīsina, ja pozīcijas pārstāvji runātu par budžetu, nevis kā Dobeļa kungs stāstīja mums īso vēstures kursu, neseno pagātni. (No zāles deputāts Dobelis: “Tu jau esi aizmirsis!”) Tieši tā, Dobeļa kungs! Un arī, ja Ministru prezidents apmēram divas trešdaļas no savas runas neveltītu koalīcijas disciplīnas problēmām un savu koalīcijas partneru nedisciplinētībai, kuri nevar atnākt uz rīta sēdi un nodrošināt valdošajai koalīcijai budžeta izskatīšanu. Bet tā tāda neliela atkāpe.

Es strādāju Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā un arī Sporta apakškomisijā, tāpēc pavisam nedaudz par šīm lietām, kā šīs lietas atspoguļojas budžetā.

Pirmkārt. Par kultūru. Pirmo reizi neatkarīgās, atjaunotās Latvijas valsts vēsturē kultūras budžets nākamajā gadā ir mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Diemžēl, bet tas ir fakts!

Šeit gan, ja nemaldos, finanšu ministrs un arī valdības vadītājs, ja nemaldos, izteicās ... valdības vadītājs, jā! Ka kultūras cilvēki ir ārkārtīgi apmierināti ar jauno risinājumu — Kultūrkapitāla fonda sakarā. Tad es gribu teikt, ka diemžēl tā nav patiesība, jo valdības piedāvājums — jaunais Kultūrkapitāla fonda finansējuma piedāvājums — ir sekojošs: saglabāt līdzšinējo finansējumu. Ja līdz šim Kultūras fonds tika finansēts no akcīzes alkoholam un tabakai, arī izlozēm un azartspēlēm un katru gadu bija pieaugums, un Kultūrkapitāla fonda ienākumi, līdz ar to arī izlietotie līdzekļi katru gadu palielinājās, tad tagad būs nevis stagnācija, bet būs regress, jo valdība ir gatava saglabāt tikai līdzšinējo finansējumu, un tas nozīmē, ka, ievērojot neizbēgamo inflāciju, reālais finansējums dažādiem kultūras projektiem, radošām aktivitātēm reāli tiks samazināts. Un kultūras sabiedrība ne tuvu nav ar to mierā.

Runājot par izglītību, diemžēl tas palielinājums ir tik neliels, tik neliels, ko faktiski “apēd” inflācija. Nu, piemēram, palielinājums augstākajai izglītībai, kā tikko teica Šadurska kungs, par 3,6%, nu tā īstenībā ir inflācija, tātad arī faktiski stagnācija augstākās izglītības finansējumā.

Otrkārt. Iepriekšējās valdības laikā, valdībai uzsākot darbu, un tad, kad mūsu Tautas partijas ministri uzņēmās atbildību par izglītības nozari, tika izstrādāts ļoti konkrēts, precīzs izglītības darbinieku algu paaugstināšanas plāns, kurš arī tika simtprocentīgi precīzi izpildīts un faktiski kurš noslēdzās vēl šīs valdības laikā, 1.septembrī, kad bija pēdējais algu paaugstinājums, par nākamo gadu es dzirdēju no ministra puses tikai nekonkrētus solījumus, ka, iespējams, mēs strādāsim pie tā, lai, iespējams, 1.septembrī varētu kādam kaut ko, nevis visiem, bet kādam kaut ko palielināt.

Runājot par sportu un par investīciju projektiem vispār. Tad, kad es vasarā izlasīju Latvijas olimpiskās komitejas un Latvijas sporta federācijas valdes aicinājumu Latvijas Republikas valdībai par dialoga uzsākšanu par sporta turpmāko attīstību Latvijā, un šajā paziņojumā bija diezgan bargi vārdi, proti, ka nenotiek varas un sabiedrības dialogs par sportu, ka valdība ignorē Nacionālās sporta padomes lēmumus un ka valsts sporta finansēšanas sistēma tiek sagrauta, es nedaudz rezervēti skatījos uz šo paziņojumu, bet diemžēl šobrīd rezultāts ir tāds, ka finansējums sportam, tiek samazināts. Visi tie likumi, kuri tagad, šobrīd tiek pieņemti, samazina sporta atbalsta iespējas ar dažādu sponsoru starpniecību, tātad sporta atbalsts tiek faktiski iznīcināts, un kā ārkārtīgi uzskatāms rādītājs ir tāds, ka sporta darbinieki bija sagatavojuši Sporta pārvaldei, Izglītības un zinātnes ministrija iesniedza valdībā pieprasījumu, lai valdība atbalstītu 30 pašvaldībās investīciju projektus saistībā ar sporta zāļu celtniecību, jo Latvijā gandrīz pusei izglītības iestāžu trūkst labu sporta zāļu vai to vispār nav, tad pirmo reizi neatkarīgās valsts vēsturē ir tāds gadījums, ka no 30 iesniegtajiem projektiem valdība ir atbalstījusi cik, kā jūs domājat? — Vienu! Vienu ne visai liela apjoma projektu Staicelē. Vienu, cienījamie kolēģi!

Es tikai gribu atgādināt vienu ciparu, ka laikā, kamēr Tautas partija pārzināja izglītības nozari, tas ir iepriekšējo divu valdību laikā, Latvijā tika uzceltas vairāk nekā 50 sporta zāles. Pamatā pie skolām.

Sēdes vadītāja. Ābiķa kungs, jūsu laiks ir beidzies!

Dz.Ābiķis. Pamatā laukos. Šobrīd pie budžeta pieauguma tikai viens investīciju projekts.

Cienījamie kolēģi! Diemžēl attieksme pret jaunatnes lietām, pret kultūru, pret izglītību, sportu šai valdībai diemžēl ir izteikti negatīva. To apliecina visi cipari, kas ir budžetā. Paldies!

Sēdes vadītāja. Gundars Bērziņš. Otro reizi.

G.Bērziņš (TP). Cienījamie kolēģi! Godātais Šadurska kungs! Lai jums būtu skaidrība par to, kā budžetā tiek noteiktas klasifikācijas, jūs te izteicāties, kas tur izglītībai ir un tā tālāk. Jūs nedomājat, ka jūs kā ministru ieskaita pie izglītības izdevumiem. Jūs esat vispārējos vadības dienestos. Un jūs paskaidrojuma rakstā, ko parakstījuši divi cilvēki, kas jums sēž pa labi, pirmais ir Einara Repšes kunga paraksts un Dombrovska kunga, ir 38.lappuse, kur budžets tiek klasificēts pēc funkcionālā sadalījuma. Tātad pirmais postenis ir vispārējie vadības dienesti, tur, kur jūs sevi jūtat, un jūtat šo milzīgo pieaugumu, tur tiešām ir 139 miljoni šogad. Nākošgad — 170 miljoni. Pieaugums — 31 miljons.

Ceturtā rindiņa ir izglītība. Tīri funkcija bez pārvaldes, bez visiem pārvaldes aparātiem un tā tālāk. Šogad ir 123 136 491 lats, kas ir 2,2% no kopprodukta. Un 2004.gadā būs 123 806 917 lati, kas ir 2%. Jūsu parakstītais dokuments… pavadošais dokuments, 38.lappusīte. Turklāt arī 39.lappusē ir konsolidēts gan valsts budžets, gan speciālais. Tātad neskaitiet, ka jūs tur labi jūtaties, jums algas lielas, ka tas ir saistīts ar izglītību. Tas ir jūsu iesniegtais dokuments.

Brīvais laiks, sports un kultūra. Funkcija… Turklāt izglītības funkcija nav tikai jūsu ministrijai, ir arī citās. Tie ir konsolidētie visu ministriju izdevumi, kas ir attiecināmi tieši uz izglītību.

Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija. Klasifikācija funkcionālā 38. un 39.lappusē. 38. — valsts pamatbudžetam, 39. — konsolidētajiem. Arī speciālajiem.

Šogad izdevumi 2003.gadā ir 41 926 052 lati, 2004.gadā valdība plāno 35 112 973 latus. Tas ir par 6 miljoniem mazāk. (Starpsauciens: “Viss būs kārtībā!”)

Jā…es ceru, ka jūs atradīsiet šo dokumentu un spēsiet izlasīt… nu vismaz neapsaukājot citus, ja jūs pats neko nesaprotat.

Sēdes vadītāja. Debates slēdzam.

Vai komisijas vārdā deputāte Baiba Brigmane vēlas ko teikt? Lūdzu!

B.Brigmane. Cienījamā priekšsēdētāja, cienījamais Ministru prezident! Ministri, kolēģi!

Paldies Ministru prezidentam un finanšu ministram par apjomīgajiem ziņojumiem un līdzdalību debatēs.

Paldies debatētājiem par izteiktajiem priekšlikumiem un izrādīto satraukumu par iespējamajām nepilnībām budžetā.

Komisijas vārdā aicinu strādāt pie konkrētiem priekšlikumiem, kurus mēs Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā rūpīgi izskatīsim un piedāvāsim Saeimai izvērtēšanai otrajā lasījumā.

Šodien lūdzu pieņemt pirmajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2004.gadam” un to pavadošo likumprojektu paketi, kura sastāv no 18 likumprojektiem.

Sēdes vadītāja. Cienījamie deputāti! Lūdzu balsojam par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izlozēm un azartspēlēm”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Vai deputātiem ir iebildumi? Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatīšana — 30.oktobrī.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 35, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatām 30.oktobra sēdē.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Sportā likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, izskatīšana otrajā lasījumā — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš un izskatīšanas laiks ir noteikts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par akcīzes nodokli naftas produktiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, otrais lasījums — 30.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, 30.oktobris — otrais lasījums .

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojektu “Valsts Kultūrkapitāla fonda likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums Zvejniecības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 36, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — neviens, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris, otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 33, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš, 30.oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums “Likumā par ostām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 33, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. Otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 36, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris. Otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 30. oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris. Otrais lasījums — 30.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par akcīzes nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 37, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 30.oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 38, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16. oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 30.oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Dzelzceļa likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 50, pret — 37, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris. Otrais lasījums — 30. oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 34, neviens neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!

B.Brigmane. 16.oktobris — priekšlikumu iesniegšanas termiņš. 30.oktobris — otrais lasījums.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies! Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par valsts budžetu 2004.gadam” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 51, pret — 37, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanu otrajā lasījumā.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 22.oktobris. Izskatīšana otrajā lasījumā — 13.novembris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš likumprojektam “Par valsts budžetu 2004.gadam” 22.oktobris. Izskatīšana — 13.novembra Saeimas sēdē. Paldies!

B.Brigmane. Cienījamie kolēģi! Komisija ir sagatavojusi ieteikumus, kā noformējami priekšlikumi 2004.gada budžeta likumprojektu paketei. Lūdzu deputātus tos ievērot, un ieteikumu vēstuli un paraugu jūs šodien saņemsiet šeit. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja Tieslietu ministrijas sagatavoto lēmuma projektu “Par Arnolda Valda Laufmaņa atbrīvošanu no Vidzemes apgabaltiesas tiesneša amata”. Tā kā tiesnesis Laufmanis ir sasniedzis likumā noteikto vecumu — 65 gadus, pēc kura ir jāatstāj tiesneša amats, tad Juridiskā komisija atbalstīja šī lēmuma projekta pieņemšanu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 70, pret — 17, atturas — 2 deputāti. Lēmums pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa pagarināšanu”.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 1.oktobra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegumu par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa Saeimā pagarināšanu. Mēs to atbalstījām un lūdzam Saeimas kārtējās sēdes darba kārtībā iekļaut un izskatīt. Lūdzu pagarināt šo termiņu līdz 2004.gada 1.martam.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta “Par likumprojekta “Civilās aizsardzības likums” iesniegšanas termiņa pagarināšanu”. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”””.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija, izskatot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” saņēma informāciju no Tieslietu ministrijas, ka ir nepieciešami vieni ļoti steidzami grozījumi šajā likumā. Un, lai šos priekšlikumus varētu iesniegt likumā noteiktajā kārtībā, komisija lēma pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””, reģistrācijas nr.114, līdz 15.oktobrim un lūdz arī Saeimu atbalstīt šādu lēmumu.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav.

Lēmums pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” pieņemts. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Ainars Latkovskis.

A.Latkovskis (JL). Kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.1015B.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija kopā saņēma 15 priekšlikumus.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijas attieksme — atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 2. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 3. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Arī atbalstīja.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums — ir atbalstīts 3. un 6.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 5. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 6. — arī finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 7. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 8. — labklājības ministres Staķes priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Pret 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 9. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 10. — labklājības ministres Staķes priekšlikums. Neatbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 11. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 12. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. Un 13. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Latkovskis. 14. — finanšu ministra Dombrovska priekšlikums iestrādāts15. — komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. Tātad visi priekšlikumi ir izskatīti.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā””.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto likumprojektu otrajā lasījumā. Priekšlikumi uz otro lasījumu netika saņemti. Aicinu jūs atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atbalstīšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījums Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 3.jūnija lēmumā “Par pievienošanos starptautiskajām konvencijām jūrniecības jomā”” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni”.

Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Godātie deputāti! Otrajam lasījumam šim likumprojektam nav saņemts neviens priekšlikums.

Komisija ir lēmusi un komisija aicina jūs, visu Saeimu, izdarīt labu darbu un nobalsot par pilsonības piešķiršanu Bertramam Zariņam, jo šis ir steidzams likumprojekts, un šis ir galīgais lasījums, ar kuru arī šī darbība tiks izdarīta.

Paldies par atbalstu!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Par Bertrama Zariņa atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemts. Paldies!

(Aplausi.)

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”.

Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Trešais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1255.

Kopā likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti 8 priekšlikumi. Likumprojektā iekļauts likumprojekts “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” ar reģistrācijas numuru 351.

1.priekšlikums ir iekļautā likumprojekta nr.351 1.pants. Tas ir identisks ar 2.priekšlikumu, ko iesniedzis aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. Abi priekšlikumi vērsti uz to, lai savstarpēji saskaņotu Obligātā militārā dienesta likumu ar Saeimas vēlēšanu likumu, kā arī ar Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu. Komisija atbalsta 1. un 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav. Deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu? Tātad deputāti lūdz balsojumu par 1.priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 49, pret — 19, atturas — 14. Priekšlikums ir atbalstīts.

Lūdzu balsojam par 2. — aizsardzības ministra Kristovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 19, atturas — 16. Priekšlikums ir atbalstīts.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedzis deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 4.priekšlikums. Iesniedza deputāts Oļegs Deņisovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 5.priekšlikums ir iekļautā likumprojekta nr.351 2.pants. Tas ir identisks ar 6.priekšlikumu, ko iesniedzis aizsardzības ministrs Ģitrs Valdis Kristovskis.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 7.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, redakcionāli sakārtojot likumprojekta pārejas noteikumus atbilstoši pieņemtajiem priekšlikumiem. Priekšlikums pieņemts komisijas redakcijā, kas savukārt izteikts 8.priekšlikumā.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti.

Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, neviens deputāts neatturas. Likums “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām grozījumus likumā “Par izņēmuma stāvokli”. Izskatāmā dokumenta numurs 1256.

Likumprojekta trešajam lasījumam priekšlikumi nav saņemti. Aicinu Saeimu to pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums likumā “Par izņēmuma stāvokli”” ir pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatāmā dokumenta numurs 1257. Likumprojekta trešajam lasījumam iesniegts tikai viens priekšlikums. To iesniedzis deputāts Martijans Bekasovs. Komisija priekšlikumu neatbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu par 1. — deputāta Bekasova priekšlikumu. Lūdzu zvanu!

Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 61, atturas — 2. Priekšlikums nav atbalstīts.

A.Laksa. Komisijas vārdā lūdzu pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 1, neviens neatturas. Likums “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu””. Trešais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatām likumprojektu ar nr.1263. Kopā likumprojekta trešajam lasījumam iesniegti 3 priekšlikumi.

1.priekšlikums — iesniedzis deputāts Golubovs. Lūdz konkrēto likumu attiecināt arī uz Satversmes aizsardzības biroju un uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Komisija priekšlikumu neatbalsta, jo saskaņā ar KNAB likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu viena no biroja funkcijām ir izziņas veikšana. Līdz ar to uz KNAB attiecināms arī konkrētais likums.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 1.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 2.priekšlikums. Iesniedzis Juridiskais birojs, aicinot izslēgt likuma 8.panta otro daļu. Komisija priekšlikumu atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. 3.priekšlikums. Iesniedza Aizsardzības un iekšlietu komisija, precizējot Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

A.Laksa. Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumprojektu pieņemt trešajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likums “Grozījumi likumā “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Trešais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamā Prezidija priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1265. Likumprojekts “Grozījums Sēklu aprites likumā”. Uz trešo lasījumu nav iesniegts neviens priekšlikums.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Likums “Grozījums Sēklu aprites likumā” pieņemts. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli”. Otrais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāte Inese Vaidere.

I.Vaidere (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ārlietu komisija izskatīja savā sēdē minēto likumprojektu un konstatēja, ka neviens priekšlikums nav saņemts. Līdz ar to tieši tāpat kā Ārlietu komisija to izdarīja, aicinu arī jūs atbalstīt šo likumu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Likums “Par Starptautisko konvenciju par kuģu kaitīgo pretapaugšanas sistēmu kontroli” pieņemts. Paldies!

I.Vaidere. Paldies!

Sēdes vadītāja. Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā”. Pirmais lasījums.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāte Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa (JL). Juridiskā komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” (likumprojekta reģistrācijas nr.301) pirms pirmā lasījuma. Pašreizējā situācijā tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības tikai tajos gadījumos, kas ir noteikti Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmajā daļā, tomēr šis uzskaitījums nav visaptverošs, jo, kā mēs zinām, tomēr par tiesnešiem ir ļoti bieži sūdzības, un tad Tiesnešu disciplinārkolēģija ir konstatējusi, ka ne visi šie minētie pārkāpumi ir uzskaitīti šajā likumprojektā. Bez tam ir problēmas arī ar termiņiem, kādos tiek izskatīti šie te tiesnešu izdarītie pārkāpumi. Tiesnešu disciplinārkolēģijai ir jāizskata ierosinātā disciplinārlieta viena mēneša laikā no dienas, kad tā saņemta disciplinārkolēģijā. Bet bieži vien rodas problēmas praksē ar šī termiņa ievērošanu, jo sevišķi tajos gadījumos, kad tiesnesim, par kuru ir ierosināta šī disciplinārlieta, ir pārejoša darba nespēja vai viņš ir atvaļinājumā, un tad arī viss šis mēneša termiņš jau ir beidzies. Piedāvātajos grozījumos ir paplašināts un precizēts to gadījumu skaits, kuriem iestājoties var saukt tiesnesi pie disciplinārās atbildības, kā arī noteikts ievēlētās Tiesnešu disciplinārkolēģijas pilnvaru termiņš un disciplinārlietu izskatīšanas termiņš.

Tātad Juridiskā komisija atbalstīja šo likumprojektu “Grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā” un lūdz arī Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

S.Āboltiņa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 23.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 23.oktobris. Paldies!

Nākošais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par bezpeļņas organizāciju””.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Dzintars Zaķis.

Dz.Zaķis (JL). Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1074. Tātad likuma “Par bezpeļņas organizāciju” 5.panta otrā daļa paredz to, ka Fondu birža no vērtspapīru tirgus dalībnieku iemaksām ir tiesīga veidot vērtspapīru apgrozības darījumu garantijas fondu. Sakarā ar to, ka 2002.gada 1.janvārī ir stājies spēkā likums “Par vērtspapīriem”, kas paredz, ka Fondu birža nav bezpeļņas organizācija, šī 5.panta otrās daļas norma faktiski pēc būtības zaudē savu jēgu. Likumprojektā ir paredzēts šo pantu svītrot no šī likuma.

Ņemot vērā to, ka šī varētu būt vienīgā izmaiņa šajā likumā, komisija lūdz šo likumu atzīt par steidzamu un izskatīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu otrajā lasījumā.

Dz.Zaķis. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 17.oktobris, un izskatīsim 23.oktobrī.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 17.oktobris, izskatīšanas laiks — 23.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Cienījamie kolēģi! Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā”. Pirmais lasījums. Izskatāmā dokumenta nr.1108 un nr.1252. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas valsts robežas likumā” paredz izslēgt tiesību normas, kas nosaka nepieciešamību gaisa kuģiem un citiem lidojošiem objektiem šķērsot valsts robežas speciāli noteiktos gaisa koridoros, kā arī nepieciešamību pēc Ministru kabineta atļaujas, lai šķērsotu valsts robežu ārpus gaisa koridoriem.

Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — 1, atturas — 2. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījums Apsardzes darbības likumā”. Pirmais lasījums. Izskatāmā dokumenta numurs 1138 un 1253.

Likumprojekts paredz grozīt Apsardzes darbības likuma 6.panta pirmo daļu, izslēdzot no prasībām, kādām jāatbilst apsardzes uzņēmumu vadītājiem, Latvijas pilsonību un valsts valodas prasmi atbilstoši Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstījusi.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 14.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Izskatāmā dokumenta numurs 1110 un 1254.

Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” ir skatāms kontekstā ar Valsts probācijas dienesta likumprojektu, kas Saeimā pirmajā lasījumā pieņemts 24.septembrī, kā arī ar likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā””.

Aizsardzības un iekšlietu komisija 24.septembra sēdē ir apspriedusi šo likumprojektu un to konceptuāli atbalstījusi.

Komisijas vārdā es aicinu Saeimu pieņemt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekti “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatām likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Izskatāmā dokumenta numurs 1109 un 1259. Pirmais lasījums.

Izskatāmais likumprojekts ir izstrādāts, lai Valsts probācijas dienests varētu veikt savas funkcijas atbilstoši Valsts probācijas dienesta likumprojektam.

Likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā” ir skatāms kontekstā ar Valsts probācijas dienesta likumu un grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”, izskatāmā dokumenta numurs 1071 un 1260. Pirmais lasījums.

Likumprojekts izstrādāts ar mērķi nodrošināt likumprojekta “Finanšu instrumentu tirgus likums” normu par tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas izmantošanas aizlieguma ieviešanu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Paldies! Citu priekšlikumu nav.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts ”Grozījumi Krimināllikumā”. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Arnolds Laksa.

A.Laksa (LPP). Godātie kolēģi! Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”. Izskatāmā dokumenta numurs 1070 un 1261, pirmajā lasījumā.

Ar šiem grozījumiem paredzēts Krimināllikuma 180.pantā noteikt, ka kriminālatbildība par zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos nelielā apmērā, izņemot 175.panta 3. un 4.daļā, iestāsies tikai tad, ja tas būs izdarīts atkārtoti gada laikā. Par šādu nodarījumu izdarīšanu pirmoreiz būs paredzēta administratīvā atbildība. Vienlaikus ir paaugstināta atbildība par minēto nodarījumu izdarīšanu. Tādējādi tie vairs nebūs krimināli pārkāpumi, un tas ļaus novērst iespējamo Krimināllikuma 15.panta 6.daļas piemērošanu par šādu nodarījumu.

Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 17, atturas — 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!

A.Laksa. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam — 20.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Pirms mēs turpinām izskatīt nākamos darba kārtības jautājumus, Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu deputātu — Kampara, Jaunupa, Zaķa, Pētersona, Ķikustes — iesniegumu ar lūgumu turpināt 9.oktobra sēdi bez pārtraukuma līdz 46.darba kārtības jautājuma izskatīšanai.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Sēdi turpinām.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Cienījamie kolēģi! Dokuments nr.1266 — likumprojekts “Finanšu instrumentu tirgus likums”. Otrais lasījums.

Komisija ir saņēmusi 63 priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 3. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 5. priekšlikums — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 6. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 8. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 7. un 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 9. priekšlikums — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 10. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 11. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 12. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 13 — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane.14. — Juridiskā biroja priekšlikums — iestrādāts 15. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumā. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 14. un 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 16. —Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 17. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 18. priekšlikums — Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 19.— Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 20. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 21. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 22. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 23. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 24. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 25. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 26. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Pret 26.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 27. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 28. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 29. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 30. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 31. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 32. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 33. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 34. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 35. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 36. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 37. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 38. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 39. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 40. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 41. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 42. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 43. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 44. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 45. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 46. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 47. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 48. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 49. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 50. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 51. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 52. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 53. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 54. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 55. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 56. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 57. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 58. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 59. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 60. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 61. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 62. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 63. — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — 4, atturas — 1. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā” komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — 4, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par biržām””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par biržām”” ir saņemti divi priekšlikumi.

1.priekšlikumu iesniedzis Juridiskais birojs. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2.priekšlikumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu deputātus balsot par 2. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu! (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 62, atturas — 3. Deputātu priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 2, atturas — 2 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Ieguldītāju aizsardz1ības likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījumi Ieguldītāju aizsardzības likumā” komisija ir saņēmusi trīs priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs. Komisija nav atbalstījusi šo priekšlikumu.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Arī 2. ir deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Tāpat 3. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu — komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 78 deputāti, pret — 2, atturas — 2 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem””. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījumi likumā “Par privātajiem pensiju fondiem”” komisija ir saņēmusi divus priekšlikumus.

1.priekšlikumu iesnieguši deputāti Solovjovs un Deņisovs, ko komisija nav atbalstījusi. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par 1. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 64, 4 deputāti atturas. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Komisija nav atbalstījusi arī 2. — Solovjova un Deņisova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”).

Sēdes vadītāja. Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsot par 2. — deputātu Solovjova un Deņisova priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 37 deputāti, pret — 44, atturas — 4 deputāti. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu komisija nav saņēmusi. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — 3, atturas — 4 deputāti. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījumi Kredītiestāžu likumā” saņemti 4 priekšlikumi.

1. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 2. — deputāta Golubova priekšlikums. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli deputātiem iebildumu nav… Deputāti lūdz balsojumu.

Lūdzu balsojam par 2. — deputāta Golubova priekšlikumu. (Starpsauciens: “Balsot!”) Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 60, atturas — 7. Priekšlikums nav atbalstīts.

B.Brigmane. 3.priekšlikumu arī iesniedzis deputāts Golubovs. Komisija nav atbalstījusi.

Sēdes vadītāja. Pret komisijas viedokli par 3.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. 4 — Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.

Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.

B.Brigmane. Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — 3, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā”. Otrais lasījums.

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL). Likumprojektam “Grozījumi Krājaizdevu sabiedrību likumā” Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšlikumus nav saņēmusi. Tāpēc lūdzu pieņemt šo likumprojektu otrajā lasījumā.

Sēdes vadītāja. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — 2, atturas — 2. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.

Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

B.Brigmane. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 16.oktobris.

Sēdes vadītāja. Citu priekšlikumu nav. Paldies!

Saskaņā ar deputātu lūgumu pašreiz darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Saeimas Prezidijs ierosina sēdes pārtraukumu ar turpinājumu šā gada 15.oktobrī pulksten 15.00.

Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Lūdzu deputātus reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus! Bija…

Tad lūdzu vēlreiz atkārtojam reģistrāciju! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!

Lūdzu Saeimas sekretāra biedram nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Dzintars Ābiķis, Valērijs Agešins, Ingrīda Labucka, Boriss Cilevičs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Ēriks Jēkabsons, Nikolajs Kabanovs, Andis Kāposts, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Radzevičs, Ivans Ribakovs, Juris Sokolovskis, Jevgenija Stalidzāne, Pēteris Simsons, Arvīds Ulme, Ausma Ziedone–Kantāne. Paldies!

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!