Latviešu karavīri Irākā dara svētīgu darbu

10.oktobrī ārlietu ministre Sandra Kalniete atgriezās no darba vizītes Irākā

Foto: A.F.I.

“Nozīmīgākie notikumi manā darba vizītē Irākā bija tikšanās ar latviešu karavīriem Kirkūkā un Alhašimijā dienvidos no Bagdādes,” teica ārlietu ministre Sandra Kalniete piektdien, 10. oktobrī, preses konferencē Rīgas lidostā pēc atgriešanās no darba vizītes Irākā.

Latvijas delegācijā bija arī Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, speciālo uzdevumu vēstnieks Pēteris Elferts, valsts sekretāra vietnieks Ivars Pundurs un Zemessardzes komandieris pulkvedis Juris Kiukucāns.

Ārlietu ministre žurnālistiem pastāstīja, ka vizītes mērķis bijis arī tikties ar Irākas pagaidu valdības pārstāvjiem un nodibināt kontaktus, lai labāk apgūtu palīdzības iespējas Irākai civilās sabiedrības veidošanā. Viņa atzīmēja arī vizītes aktualitāti Madrides donorvalstu konferences kontekstā (konference sāksies 24. oktobrī).

Ministre žurnālistiem pastāstīja, ka Irākā gūtie iespaidi krasi atšķiras no CNN, BBC un citu lielāko ziņu dienestu reportāžām, kas centrētas uz terora aktu atspoguļošanu. “Reālais iespaids Irākā ir krasā kontrastā ar šo reportāžu noskaņu,” uzsvēra S.Kalniete. Drošības problēmas pastāvot tikai piecos procentos Irākas teritorijas — Sadama Huseina dzimtajās vietās un rajonos, no kuriem nāk viņa atbalstītāji. Pie bīstamajiem reģioniem gan piederot arī galvaspilsēta Bagdāde.

Būtiska ministrei šķiet irākiešu draudzīgā attieksme pret Rietumu cilvēkiem. Bagdādē ļaudis Latvijas delegāciju pavadījuši ar smaidiem, daudzi rādījuši gaisā paceltu īkšķi — pozitīva vērtējuma zīmi.

Ārlietu ministre uzsvēra, ka mierīgas dzīves atjaunošanā Irākā jāatrisina vairākas problēmas. Pirmkārt, kārtības uzturēšanas funkcijas pamazām jānodod pašu irākiešu rokās. Tam nepieciešami 75 tūkstoši policistu, kuru sagatavošanai vajadzēs divus tūkstošus instruktoru. Ir jāatjauno Irākas armija. Pagaidām sagatavots viens bataljons, ko paredzēts izvietot pie Irānas robežas. No kārtības un valsts drošības sargāšanai paredzētajiem sešpadsmit civilās aizsardzības jeb zemessardzes bataljoniem, izveidoti seši.

Pēc ministres vārdiem, drošību Irākā apdraud pirmām kārtām Sadamam Huseinam joprojām lojāli cilvēki, kas agrāk darbojušies drošības struktūrās un tādēļ nesaredz sev vietu jaunajā Irākā. Būtisks drauds sabiedrības drošībai ir arī simt tūkstoš kriminālnoziedznieku, ko Sadama režīms pēdējos brīžos izlaida no cietumiem. Drošību apdraud arī starptautiskie teroristi, tai skaitā arī “Al Qaeda” kaujinieki, kas pāri gandrīz neapsargātajai robežai Irākā iekļūst no Sīrijas un Saūda Arābijas.

Neraugoties uz šīm objektīvajām grūtībām, situācija Irākā normalizējas. Pieņemts 2003./2004. gada budžets, 15. oktobrī tiks ieviesta Irākas jaunā valūta. Darbu jau atjaunojušas četrdesmit valstu diplomātiskās misijas.

“Pašreizējā situācija Irākā man vairākos aspektos atgādina Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas laiku, kad arī mums bija vienlaikus jārisina daudzi vitāli svarīgi uzdevumi,” teica ministre. “Arī pie mums tolaik brauca ārvalstu delegācijas, piedāvājot finansiālo un cita veida palīdzību. Faktiski mūsu lielākā problēma tolaik bija koordinācijas un kopainas trūkums. Manuprāt, Irāka pašlaik atrodas tieši tādā pašā situācijā. Valstī nedarbojas mobilie telefoni un internets. Arī ar Ārlietu ministriju Irākai ir līdzīga problēma, kā mums savā laikā bija Latvijā. Arī okupācijas laikā Latvijā formāli bija Ārlietu ministrija, taču reālu ārlietu darbu tā neveica, jo bija Valsts drošības komitejas (VDK) un tūrisma biroja krustojums. Irākā bijusi tieši tāda pati situācija. Daudzi Irākas Ārlietu ministrijas darbinieki pat nav bijuši aiz savas valsts robežām. Cilvēki, kas bijuši cieši saistīti ar Sadama režīmu, no darba atlaisti, un darbā tiek aicināti cilvēki, kas pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem beiguši labas augstskolas rietumvalstīs. Tomēr jaunajiem darbiniekiem nepieciešams treniņš, lai iegūtu kaut viselementārākās iemaņas ārlietu darbā, zinātu, kā rakstīt dienesta ziņojumu, kas ir “verbālā nota”, un tā tālāk. Mēs apspriedīsim, kā varētu palīdzēt Irākas ārlietu dienestam apgūt šādas elementāras lietas.”

Ministre pastāstīja arī par Latvijas piedāvājumu Irākas mierīgās dzīves atjaunošanai. Latvijas Banka piedāvā stažēšanās iespēju pieciem sešiem Irākas banku sistēmas darbiniekiem un Finanšu ministrijas ekspertiem. Pārrunāta arī iespēja Irākas ierēdņiem papildināt zināšanas Latvijas Valsts administrācijas skolā. Ļoti svarīga, pēc ministres domām, ir arī parlamentāriešu sadarbība — Irākas pagaidu padomi līdz vispārējām vēlēšanām varētu uzskatīt par valsts likumdošanas varu.

Gan irākiešus, gan amerikāņus Irākā ļoti ieinteresējis Latvijas palīdzības piedāvājums, dokumentējot totalitārā režīma noziegumus. Pēc ministres domām, irākieši vēl nav gatavi totalitārisma seku pārvarēšanai un nacionālajam izlīgumam.

Irākā Latvijas ārlietu ministre tikusies ar ASV okupācijas spēku galveno administratoru vēstnieku Polu Brēmeru, Starptautiskās palīdzības sekretariāta darbiniekiem un ASV speciālo padomnieci vēstnieci Sjūzanu Džonsoni, kā arī ar Irākas mājokļu un celtniecības ministru Bājanu Bākīru Sulagu un finanšu un banku ministru Kamilu al Kilamī. Bijusi tikšanās arī ar Irākas topošās cilvēktiesību komisijas vai ministrijas pārstāvjiem un vecāko padomnieku publisko darbu ministrijā. Bagdādes muzejā ministre iepazinusies ar baisajiem postījumiem, ko vandaļi nodarījuši Mezopotāmijas un Divupes kolekcijai. Tieši šeit aktualizējusies doma par Latvijas palīdzību Irākas arheoloģisko objektu fotometrijā pēc izrakumu atsākšanas.

“Kirkūkā, kur 36 Latvijas karavīri pilda militāro dienestu ASV militārā kontingenta sastāvā, bāzes komandieris pulkvedis Kalagens latviešu karavīriem veltīja visatzinīgākos vārdus,” tālāk pastāstīja S. Kalniete. “Īpaši sapieriem, kuru specifiskās zināšanas par padomju ieroču modeļiem ir nepārvērtējamas (Sadama Huseina režīma armijā bija galvenokārt Padomju Savienībā ražots bruņojums — J.Ū.). Gan tas, ka mūsu karavīri pārvalda arī slāvu alfabētu un prot izlasīt uzrakstus uz šiem padomju ieročiem, gan arī tas, ka latviešu karavīri prot ar šiem ieročiem rīkoties daudz labāk nekā amerikāņi. Sapieru vienībā Kirkūkā ir seši latvieši un deviņi amerikāņi, un latviešu sagatavotība ir daudz vispusīgāka. Pulkvedis Kalagens arī ļoti atzinīgi novērtēja mūsu armijas nodrošināšanas vienības vīru plašo specializāciju — atšķirībā no amerikāņu karavīriem. Viņiem, piemēram, kravas mašīnas šoferis brauc tikai ar kravas mašīnu, turpretim latviešu karavīri prot rīkoties gan ar elektroinstalāciju, gan veikt daudzus citus darbus. Amerikāņu pulkvedis arī apliecināja, ka viņam latviešu speciālisti ir ļoti vajadzīgi. Tuvojas sešu mēnešu termiņa beigas, un februārī mūsu karavīriem jāatgriežas mājās. Tāpēc pulkvedis Kalagens lūdza Latviju neatņemt viņam tik labus partnerus. Pēc tam mēs lidojām uz Alhašimiju, kur atrodas mūsu karavīru rota, ap simt cilvēku. Rotas pārziņā atrodas vairākas apgabala pilsētas ar kopējo iedzīvotāju skaitu apmēram 150 tūkstoši cilvēku, apgabals aptver 2700 kvadrātkilometru. Galvenokārt mūsu karavīri darbojas patruļās, un arī šeit es no mūsu karavīriem dzirdēju to pašu, ko Kirkūkā: vietējie iedzīvotāji pret viņiem esot noskaņoti visumā draudzīgi vai neitrāli. Ja notiek kādi incidenti, tad tie ir naktī, un grūti pateikt, kas tos īsteno. Tiekoties ar poļu divīzijas komandieri ģenerāli Tiškēviču, es runāju arī par mūsu karavīru apgādes problēmām, un ģenerālis apsolīja ar latviešu karavīriem dalīties visā iespējamajā. Šobrīd apgādes situācija ir krietni uzlabojusies, un mūsu karavīri ir moži. Taču karavīri teica, ka viņiem ļoti smagi esot lasīt internetā ķengāšanos Irākas sakarā. Es domāju, mūsu visu pienākums ir gādāt par to, lai mūsu karavīri Irākā saņemtu arī pozitīvas vēstis. Man liekas, cilvēki, kas domā pozitīvi, dažkārt to “aizmirst” uzrakstīt.”

“LV” jautājums: — Ministres kundze, cik spēcīgas jums šobrīd Irākā šķiet islāma fundamentālistu pozīcijas, un kādu paredzat nākotnes attīstību šajā aspektā?

S. Kalniete: — Pašlaik vēl šiīti ir noskaņoti draudzīgi — to es dzirdēju arī sarunās ar amerikāņiem. Atbrīvošana no Sadama Huseina viņiem pavērusi jaunas iespējas. Kā tālāk risināsies šiītu dialogs ar valdību, kā arī ar koalīcijas administrācijas pārstāvjiem, tas lielā mērā atkarīgs no visām iesaistītajām pusēm.

Jautājums: — Pastāstiet, lūdzu, par eventuālu Latvijas diplomātisko pārstāvniecību Irākā vai reģionā un Latvijas uzņēmēju iespējām Irākā.

S. Kalniete: — Latvijai nav diplomātiskās pārstāvniecības šajā reģionā. Mēs varētu apsvērt iespēju izveidot nerezidējoša vēstnieka posteni. Attiecībā uz Latvijas uzņēmēju iespējām — tiekoties ar Irākas mājokļu un celtniecības ministru, es runāju par mūsu uzņēmēju interesi iesaistīties Irākas rekonstrukcijas darbos, un tie ir grandiozi. Irākā jāuzceļ 2,5 miljoni mājokļu. Irākas ministrs bija ieinteresēts iespējā veidot Irākas kopuzņēmumus ar Latviju, aicināja Latvijas uzņēmējus aizbraukt uz Irāku un arī apsolīja tikties ar šiem Latvijas sūtņiem. Es domāju, tā ir iespēja, kas noteikti jāizmanto.

Jautājums: — Kāpēc jūs iepriekš neziņojāt par savu braucienu uz Irāku? No kā baidījāties?

S. Kalniete: — Es nebaidījos ne no kā, citādi es nebūtu braukusi. Bet pēc savstarpējām konsultācijām un arī konsultācijām ar partneriem mēs uzskatījām, ka drošības apsvērumu dēļ tas būtu jādara zināms tad, kad es jau esmu tur.

Jautājums: — Kad varētu tikt iecelts nerezidējošais vēstnieks?

S. Kalniete: — Pagaidām es nevaru jums pateikt, kad tas notiks. Tas ir ļoti nopietns lēmums, jo saistīts ar budžetu. Bet pēc šī brauciena man radusies pārliecība, ka jādara viss, lai šo procedūru varētu īstenot iespējami drīz. Bet tā ir ļoti dārga procedūra.

“LV” jautājums: — Kā jūs raugāties uz Latvijas goda konsula iecelšanu Irākā? Vai tas pašreizējā situācijā nebūtu optimāls risinājums Latvijas diplomātisko interešu pastāvēšanai?

S. Kalniete: — Teorētiski tas, protams, ir iespējams, bet vienmēr jautājums ir “kad?”. Vispirms jāpanāk drošība jau esošajām diplomātiskajām misijām, jo nupat gājis bojā spāņu diplomāts.

Pēteris Elferts, ĀM parlamentārais sekretārs, speciālo uzdevumu vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”:

— Kas jums šķita šīs Latvijas delegācijas vizītes būtiskākā iezīme?

— Ja salīdzinām šo Latvijas delegācijas vizīti ar Eiropas Komisijas ārlietu komisāra Krisa Partona vizīti vai Bulgārijas delegācijas neseno vizīti Irākā, kas apmeklēto vietu ziņā bija stipri ierobežotas, mums bija iespēja izbraukāt arī Irākas galvaspilsētu un redzēt, kā cilvēki dzīvo, kāda ir satiksme un Bagdādes ikdiena. Tas bija ļoti svarīgi, lai gūtu reālu priekšstatu. Braucot pa Bagdādes ielām, mēs patiešām jutām vietējo iedzīvotāju prieku par mūsu klātbūtni. Daudzi mums māja ar roku. Irākieši ir pateicīgi par to, ka tagad ir brīvi. Priekšstats par Irāku, ko iegūstam no televīzijas, tiešām neatbilst mūsu redzētajam.

— Televīzijas reportāžās nez kāpēc netiek rādītas sakautās Irākas tanku armādas, tā radot arī dažādus netradicionālus spriedumus par nesenā kara raksturu.

— Lidojot helikopterā, mēs redzējām arī sadegušos irākiešu tankus. Es domāju, mūsu karavīri Irākā dara ļoti svētīgu darbu, un ikviens Latvijas pilsonis var būt lepns par šo mūsu misiju.

Jānis Ūdris,  “LV” ārlietu redaktors