• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Baltijas pozīcija lauksaimniecības jautājumos - vienota. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.10.2003., Nr. 142 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79855

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Baltijas un Ziemeļvalstu pozīcijās nav būtisku atšķirību

Vēl šajā numurā

14.10.2003., Nr. 142

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Baltijas pozīcija lauksaimniecības jautājumos — vienota

10.oktobrī Rīgā tikās Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniecības ministri

BALTIJAS.JPG (14130 bytes)Tiekoties Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem, panākta vienošanās par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pozīciju un vēlamajām izmaiņām Eiropas Savienības (ES) Kopējās lauksaimniecības politikas reformas īstenošanā. Piektdien, 10.oktobrī, Rīgā Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronīms Kraujelis, Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Igaunijas lauksaimniecības ministrs Tīts Tamsārs parakstīja kopēju paziņojumu par lauksaimniecības politikas reformas nosacījumu saskaņošanu ar Pievienošanās ES līgumu. Paziņojums tapis, ņemot vērā atšķirības starp pievienošanās līgumu un ES dalībvalstu lauksaimniecības ministru līdz šim panākto kompromisu par kopējās lauksaimniecības politikas reformu. Paziņojums nosūtīts EK Lauksaimniecības, lauku attīstības un zivsaimniecības komisāram Francim Fišleram, kā arī visām ES pašreizējām un topošajām dalībvalstīm.

Ministru parakstītajā paziņojumā norādīts, ka Baltijas valstīm paredzētais tiešo maksājumu kopapjoms (aploksnes) jāaprēķina, balstoties uz pievienošanās līgumā noteiktajiem references jeb atskaites perioda apjomiem.

Tas nozīmē, ka, plānojot kopējās lauksaimniecības politikas reformas pasākumus valstīs, kas par pilntiesīgām ES dalībvalstīm kļūs nākamā gada 1.maijā, būtu jāņem vērā pievienošanās līgumā noteiktie lauksaimniecības ražošanas apjomi un Baltijas valstīm paredzētais atbalsta apjoms jāaprēķina, pamatojoties uz tiem.

ZM03.JPG (9947 bytes) ZM02.JPG (10575 bytes) ZM01.JPG (11399 bytes)
Igaunijas lauksaimniecības ministrs Tīts Tamsārs, Latvijas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronīms Kraujelis
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Savukārt kopējās lauksaimniecības politikas reformas projektā plānots atbalsta apjomu aprēķināt, balstoties uz 2002.gada lauksaimniecības ražošanas apjomiem. Latvijas zemkopības ministrs norādīja, ka atsevišķos gadījumos ES atbalsts lauksaimniecības produkcijas ražotājiem būtu jāaprēķina, ņemot vērā saražotās produkcijas apjomu laika posmā no 2004. līdz 2006.gadam, jo Baltijas valstīs joprojām turpinās ražošanas pārstrukturizācijas process, līdz ar to var mainīties gan saimniecību lielums, gan to saražotās produkcijas apjomi.

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri vienojušies prasīt arī tiesības, nemainot ES piešķirtā atbalsta kopējo daudzumu, koriģēt to, cik lielu atbalsta apjomu tiešo maksājumu veidā saņems viena saimniecība. Baltijas valstu lauksaimniecības ministri uzskata, ka tiešie maksājumi katrai konkrētai saimniecībai būtu saskaņojami ar tādu saimniecību struktūru, kāda tā būs pēc pārmaiņām. Kā atgādināja M.Roze, periods, kurā kandidātvalstis sasniedz pilnu maksājumu apjomu, ir 2013.gads. Tas ir arī laiks, līdz kuram ministri uzskata par nepieciešamām iespējas mainīt katrai saimniecībai pienākošos atbalsta apjomu.

Vēl Baltijas valstu lauksaimniecības ministru kopējā paziņojumā Eiropas Komisija tiek aicināta jau oktobrī iesniegt ar lauksaimniecības reformu saistītos likumprojektus. Tas nepieciešams, lai kandidātvalstis varētu laikus ar tiem iepazīties un kopā ar Eiropas Komisiju vienoties par reformas galīgo variantu.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!