Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību!". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.2003., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79785

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar, 9. oktobrī, Saeimas ārkārtas sēdē

Vēl šajā numurā

10.10.2003., Nr. 141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību!”

Ministru prezidents Einars Repše Saeimas ārkārtas sēdē 9.oktobrī:

Godātā Saeima! Godātie Saeimas deputāti! Apsveicu jūs ar to, ka esat raduši sevī spēkus darba dienas vidū ierasties uz šo Latvijas valstij būtisko Saeimas sēdi, un lai jūs šodien kā Saeima būtu lemtspējīgi.

Apsveicu jūs ar to, ka esat sanākuši šodien, lai būtībā darītu to, par ko jums maksā algu, — spriest par valstiski svarīgiem jautājumiem. Bet tas, ka šobrīd, pēc zināmām pūlēm un pēc dažu cilvēku atsaukšanas no ārzemju komandējumiem un citām vietām, ir izdevies nodrošināt kvorumu, tas tik un tā neatbild uz jautājumu — kā strādāsim tālāk? Kā strādāsim tālāk?

Godātā pozīcija un arī godātā opozīcija! Jūs tiešām domājat, ka, piemēram, Tautas partija ar savu atklāti ņirdzīgo attieksmi pret sevi, pret saviem kolēģiem, pret saviem vēlētājiem, ka jūs vairojat tautas labklājību un stabilitāti, ka jūs vairojat valsts attīstību vai parlamentārās darba normas? Jūs tiešām domājat, ka, šādi ņirgdami saviem vēlētājiem tieši sejā, jūs vairojat viņu simpātijas un viņi par jums nākamreiz balsos? Ar šādām metodēm, ķeroties pie katras, tajā skaitā tehniskas detaļas, kā es dzirdēju tikko kā no godājamiem priekšējās rindās sēdošajiem Tautas partijas deputātiem, skatoties, vai gadījumā darba kārtību nevar atgriezt sākuma punktā. Nu neizdevās, labi, mēģināsim nākamo sīkumu. Vai tiešām jūs domājat, ka tādā veidā jūs vairojat par sevi pārliecību kā politisku spēku, ar kuru var rēķināties? Ar kuru var rēķināties kaut vai nākamās valdības krīzes gadījumā, kad būs jautājums par to, vai ar jums var sadarboties kā ar nopietnu politisku spēku, kas pārstāv kaut vai savas vēlētāju daļas intereses. Padomājiet, lūdzu, par to!

Godātā Tautas saskaņas partija! Es saprotu, ka jūs vēlaties, lai mēs aizmirstam un abstrahējamies no zināmiem pagātnes jautājumiem, no saistības ar Interfronti un tās piekritējiem, ka jūs gribat arvien vairāk, lai ar jums rēķinās kā ar konstruktīvu, par Latvijas valsts interesēm domājošu politisku spēku, un jāatzīst, ka zināmā mērā jūs jau daudz bijāt šajā ceļā sasnieguši, bet tad atkal un atkal, kad jums ir iespēja parādīt sevi kā konstruktīvu, balsojošu politisku spēku, nu, vai tādi paņēmieni kā kvoruma noraušana, jūtot, ka koalīcijai nav īsti visi deputāti uz vietas un zālē, vai tas tomēr vairo pārliecību par jums kā par konstruktīvi domājošu politisku spēku, kurš vēlētos nākotnē strādāt atbilstoši savam dotajam zvērestam? Tāpat arī ir bijuši citi balsojumi, kur jā, mēs esam vērojuši, mēs esam vērojuši, kā jūs balsosiet, kurā barikāžu pusē jūs nostāsities. Un jāsaka, ka ne vienmēr balsojumi ir bijuši pietiekami motivēti.

Godātā Saeima! Godātā koalīcija! Kā mēs strādāsim šajos apstākļos līdz nākošajām vēlēšanām? Es jau pirms vēlēšanām brīdināju tautu no tā, ka, ja mēs balsosim par saskaldītu Saeimu, tad mēs īstenībā nobalsosim par saskaldītu valdību un dažādu sīkpartiju sašķeltu valsti. Es brīdināju tautu pirms vēlēšanām no tā, un es turpināšu atgādināt to katrā reizē, lai mēs šo kļūdu nepieļautu nākamreiz.

Nākamajās vēlēšanās lai mēs balsotu par lielu, stipru un vienotu Saeimu. Lai mēs atdotu savas balsis vienai vai otrai, bet tādai partijai, kas spētu uzņemties atbildību par valdības pastāvēšanu četrus gadus un par to arī savu vēlētāju priekšā varētu nest pilnu atbildību. Un ziniet, ja mēs tā turpināsim, tad nākamās vēlēšanas patiešām var pienākt ātrāk, nekā tas ir likumā paredzēts.

Tātad — kā strādāsim? Tauta gaida valdību, kas beidzot darīs. Darīs un izdarīs! Kas beidzot sakārtos valsti. Kas beidzot ieviesīs kārtību. Arī tajā skaitā valsts pārvaldes sistēmā. Kas beidzos novērsīs valsts izzagšanu, kas novērsīs korupciju, no kuras jau visiem metas nelabi, izņemot, šķiet, ka tikai dažiem Saeimā sēdošajiem deputātiem pašapmierinājumā šķiet situācija attaisnojama.

REPSE.JPG (16061 bytes)
Foto: A.F.I.

Šobrīd tauta gaida stingru un lemtspējīgu valdību. Tauta gaida, kad beidzot kāds padomās un parūpēsies arī par tādām kategorijām kā valsts attīstība, kā maznodrošināto pilsoņu dzīve, kā labklājība visiem. Gaida un nesagaida.

Es centīšos iespējami ātri nonākt līdz lietas būtībai, un es runāju šobrīd par tematu, jo saskaņā ar likumu lēmums par valsts budžetu ir reizē arī lēmums par uzticību valdībai. Tātad šodien, un es pateicos vēlreiz Saeimai, ka tā ir radusi sevī spējas vispār sanākt un par šo jautājumu lemt, bet saskaņā ar likumu, un tas ir Saeimas Kārtības ruļļa 30.pants: ja Saeima, balsojot par Ministru kabineta iesniegto gadskārtējo valsts budžeta projektu pirmajā vai otrajā lasījumā, to noraida, uzskatāms, ka ir izteikta neuzticība Ministru kabinetam. Tātad šodien mēs pēc būtības lemjam par uzticību vai neuzticību Ministru kabinetam. Es to tā arī uztveru, es to tā arī nostādu, un to saka likums. Un līdz ar to, runājot par valdības darbu, es runāju gan par tautai būtiskiem jautājumiem, gan par šodien dienas kārtībā esošajiem jautājumiem. Es runāju par lietu.

Un tātad. Sliktākais ir tas, ka mēs esam pie šīs valdības krīzes nonākuši brīdī, kad valdība jau bija diezgan daudz sasniegusi šo mērķu sasniegšanā. Patiešām situācija valsts pārvaldē sāka iet uz labo pusi. Ierēdņi, kas līdz šim ir bijuši dažādu politikāņu un politisko virsvadītāju apspiesti, ir sākuši strādāt brīvi, profesionāli un talantīgi. Un man daudzi spējīgi cilvēki ir teikuši, ka beidzot viņi jūt, ka viņu darbam un viņu zināšanām ir kāds pielietojums un ka beidzot viņi var strādāt brīvi un pēc būtības. Sāk atraisīties. Sāk nostiprināties kārtība tiesību sargājošajās struktūrās. Un patiešām beidzot valsts izzagšanai un cita veida noziedzībai, šķiet, ka tiktu pielikts punkts. Un diemžēl tas arī ir īstais iemesls acīmredzot, kāpēc visi spēki tiek vērsti šodien uz šīs valdības darbības graušanu, uz valdības gāšanu, kaut gan to īsti atklāti neviens tā arī nepasaka.

Nu tad teiksim atklāti! Ja reiz kāds grib gāzt šo valdību, nu tad gāzīsim! Būsim vīri! Būsim stingri savā pārliecībā!

Nogāzīsim un tad veidosim jaunu valdību, ja tas būs iespējams, vai iesim uz jaunām vēlēšanām, ja jaunu valdību izveidot nebūs iespējams. Bet darīsim! Taču neslēpsimies ne aiz aizklātiem balsojumiem, kur deputātiem nav jāatskaitās saviem vēlētājiem par to, kā viņi ir balsojuši par noteiktu kandidātu! Neslēpsimies aiz komandējumiem un citiem it kā attaisnojošiem iemesliem, kas neļauj mums vispār sanākt uz sēdi, lai strādātu! Tad lemsim skaidri un atklāti! Ja nu strādāsim — tad strādāsim. Ja gāzīsim šo valdību — tad gāzīsim.

Mīļie draugi! Man tiek pārmests, ka es esmu diktators. Lūdzu, nejauciet stingru valdību ar diktatūru! Lūdzu, nejauciet demokrātiju ar anarhiju! Mēs nodrošināsim stingru un taisnīgu valdību, bet demokrātiski kontrolētu valdību. Un mēs strādāsim tikai tik ilgi, kamēr mums būs Saeimas uzticība. Bet strādāsim pēc sirdsapziņas un tā, kā līdz šim. Ja ir runa par kādiem sīkumiem vai par kādām intrigām, tad tās mēs varam atrisināt.

Mīļie draugi! Es esmu dzirdējis par dažādām intrigām un dažādām valodām, kas tiek izplatītas. Nu tad esiet tik laipni un pajautājiet man tieši acīs, vai tas atbilst patiesībai. Un es jums atbildēšu. Un es jums atbildēšu tieši un neslēpjoties. Atbildēšu tā, kā ir. Bet, ja jūs paklausāt kādām muļķīgām baumām, kas tiek cirkulētas (un cirkulētas mērķtiecīgi un apzināti) un neuzdrošināties paprasīt man, vai tas ir taisnība vai nav taisnība, nu tad ir ļoti skumji, tad tas ir nožēlojami. Tādā atmosfērā ir grūti strādāt, un tad mēs tiešām atgriežamies viduslaikos un galma intrigās. Tāpēc es esmu šeit, un es esmu vienmēr pieejams, lai gadījumā, ja kādi apvainojumi tiek izteikti, lai tie tiktu pajautāti un noskaidroti. Un tāpat arī es rīkojos. Ja man gadījumā pienes kādas denunciācijas vai apmelojumus, es to noskaidroju. Un bieži vien tik tiešām izrādās, ka tās nav bijušas nekas cits kā vienīgi denunciācijas un apmelojumi.

Bet, ja pašreiz tik tiešām mēs varam vienoties par to, ka mums ir rīcībspējīga valdība un rīcībspējīga koalīcija, tad strādāsim! Strādāsim visi kopā! Atbalstīsim valdību, un arī tauta to novērtēs!

Tas ir tas, ko es esmu kopš paša sākuma piedāvājis. Godātais Šlesera kungs! Godātais Straumes kungs! Godātā Saeimas priekšsēdētāja Ūdres kundze! Es jums kopš paša sākuma esmu visiem piedāvājis: “Strādāsim draudzīgi kopā! Rūpēsimies par valsts attīstību un stabilu valdību, un tad arī visi kopā plūksim tās tautas atzinības laurus, kas nāks mūsu sekmīgas darbības gadījumā.” Izvēlieties — vai jūs gribat tā strādāt uz priekšu vai ne! Ļoti žēl, ka šī krīze, kas patlaban acīmredzami un neslēpti ir iestājusies, nāk tieši laikā, kad mēs arī valsts budžeta lietās esam spējuši ieviest pavisam jaunus principus un jaunu pieeju, salīdzinot ar to, kāda ir bijusi iepriekš. Un, proti, nodrošinot šodien, ka valsts budžetā katrs ministrs vai centrālā valsts iestāde strādā viņam piešķirtā budžeta ietvaros, ka viņš ir kā saimnieks, kas ir spiests taupīgi un saprātīgi izmantot viņam piešķirtos līdzekļus, lai atrisinātu valstiski uzliktās problēmas. Šī ir nebijusi pieeja, kas sekmē patstāvīgu un saimniecisku rīcību no ministru un citu centrālo valsts iestāžu vadītāju puses. Šī ir rīcība, kas sekmē valsts līdzekļu taupīšanu un sekmē valsts parāda pieauguma tempu bremzēšanu. Šī ir iespēja, kas ļauj mums sadalīt valsts budžeta pieaugumus tā, kā mēs to darījām sakarā ar pēdējiem 25 miljoniem. Demokrātiski visiem kopā apspriežot, kādas ir tās labākās prioritātes, kā mēs šo naudu varētu vislabākajā veidā izmantot.

Ja mēs būtu turpinājuši valsts budžeta sastādīšanu kā līdz šim, tad nekas tāds nebūtu bijis iespējams.

Es jums paskaidrošu, kā notika līdz šim. Līdz šim ministri un centrālo valsts iestāžu vadītāji vienmēr nāca ar tā saukto vēlmju sarakstu. Tikai dodiet, dodiet, dotiet klāt! Un šis vēlmju saraksts vienmēr daudzkārt pārsniedza jebkuras finanšu iespējas, kas bija valsts budžetā. Un tā tas ir arī ļoti saprotams. Ja kāds kādreiz ir rūpējies par savas ģimenes budžeta sabalansēšanu, tad ir ļoti labi zināms, ka, ja mēs sākam no vēlmju saraksta puses, tad nekādi ienākumi ģimenē nevar šādu budžetu nosegt. Turpretim, ja mēs sākam, izejot no tā, cik mums ir naudiņas, un tad sadalām to pa stratēģiski svarīgām pozīcijām: cik pārtikai, cik apkurei, cik skolai, bērniem, tad mēs varam nonākt pie tīri saprātīgas saimniekošanas, izmantot mums pieejamos līdzekļus un pat ietaupīt. Lūk, tātad mēs esam pirmo reizi īstenojuši to, pirmo reizi pēckara Latvijas valsts vēsturē. Un automātiski tas noved pie visām tālāk sekojošajām idejām par nulles budžetu jeb par izdevumu posteņu pārvērtēšanu, kuros tagad paši ministri ir katrs atsevišķi un individuāli ieinteresēti, jo viņiem ir jāizdzīvo sava budžeta ietvaros, viņiem ir jāatrisina valstiski uzliktās problēmas tās naudiņas ietvaros. Tātad viņi ir ieinteresēti nevis prasīt tikai klāt, bet izvērtēt, vai visas viņu budžetā esošās programmas tik tiešām ir prioritāras un vajadzīgas un vai tur gadījumā nav kādi nelietderīgi tēriņi un kādi pavisam nevajadzīgi maksājumi. Un tas notiek. Tas ir sācies.

Piedevām. Tātad vēlmju saraksts, kā to darīja līdz šim, ir novedis pie tā, ka, kad vien ir parādījušies jauni ieņēmumi, tie visi jau ir bijuši iepriekš sadalīti. Iepriekš valdības bija pieņēmušas desmitiem lēmumu par to — iekļaut tādu un tādu finansējumu valsts budžetā bez jebkāda seguma. Un tad, kad beidzot nodokļu ieņēmumi ļāva to segumu nodrošināt, tad izrādījās, ka tā iekasētā naudiņa jau sen ir sadalīta. Un vieglprātīgi sadalīta. Un jaunām prioritātēm palika apaļa nulle. Lūk, mēs to arī esam pārstājuši. Un pirmais pozitīvais rezultāts jau bija. Mēs šeit, Saeimā, apspriežoties visām koalīcijas frakcijām, sadalījām 25 miljonus no nodokļu pieauguma.

Un es vēlāk pieskaršos tam, kā mēs tos sadalījām. Ļoti, es domāju, pārdomāti un pareizi.

Un tāpat arī turpmāk, kad tautsaimniecības pieauguma apstākļos un nodokļu ieņēmumu pieauguma apstākļos mums būs jauni ieņēmumi valsts budžetā, arī tad mēs tos varēsim līdzīgā veidā, pēc līdzīgiem principiem sadalīt vispārīgi vajadzīgām lietām. Un to ir nodrošinājusi šī jaunā pieeja valsts budžeta sastādīšanas procesā. Un šodien neviens lēmums valdībā netiek pieņemts, kas apdraud nākotnē paredzamo ienākumu sadalīšanu, pirms tie vēl nav ieņemti un pirms vēl Saeima nav pateikusi savu vārdu par to, kā tie būtu sadalāmi pa prioritātēm.

Vēl viena lieta, ko līdzšinējās valdības tā arī nekad nav spējušas izdarīt, lai gan vairākkārt tas ir ticis izvirzīts kā visumā saprātīga lieta, tā ir speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā. Nevis likvidēšana, jo likvidēšana saistās ar to, ka šī nauda un tēriņi vispār tiek novirzīti kam citam, bet speciālo budžetu iekļaušana pamatbudžetā — tas ir tas pareizais vārds. Un tas ir bijis nepieciešams, lai nodrošinātu pareizāku budžetēšanas procesu, lai nodrošinātu pareizāku kontroli pār budžeta līdzekļu izmantošanu un daudzu citu iemeslu dēļ.

Un beidzot mūsu valdībai tas ir izdevies. Izdevies, ievērojot visu, arī Dabas aizsardzības fonda, Vides aizsardzības fonda, Kultūrkapitāla fonda, Autoceļu fonda un citas intereses, kur šo fondu darbība netiks traucēta arī turpmāk pieejamo finanšu līdzekļu ietvaros.

Es gribu uzsvērt, ka šajos apstākļos tautsaimniecības pieaugums, kas ir plānots pietiekami straujš nākamajā gadā, ļauj mums nākamā gada budžeta izdevumus plānot vairāk nekā 2 miljardu latu apmērā.

Godātie klātesošie! Budžeta izdevumi nākamgad būs vairāk nekā par 220 miljoniem latu lielāki nekā šogad. Nākamgad budžetā ir būtisks pieaugums. Mēs tērēsim par 220 miljoniem latu vairāk nekā šogad un tērēsim valstiski svarīgām jomām.

2004. gada valsts budžeta likumprojektā ir paredzēts sociālajai nodrošināšanai tērēt gandrīz 700 miljonus latu — 688, kas ir trešā daļa no kopējiem valsts budžeta izdevumiem. Un tas ir paredzēts pensiju, valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bērnu pabalstu un invalīdu pabalstu palielināšanai. Pensiju nodrošināšanai. Mums ir paredzēts bērnu un ģimenes stāvokļa uzlabošanai izveidot uzturlīdzekļu fondu 2,5 miljonu latu apmērā, kā arī daudzi citi finansējumi adopcijas un audžuģimeņu atbalstam. Mēs esam veselības aprūpei nākamajā gadā paredzējuši 233 miljonus latu, kas par 31 miljonu pārsniedz šīs jomas finansēšanu šogad. Mēs nākamgad veselības aprūpes finansēšanai tērēsim 31 miljonu latu vairāk, kas ir 14% pieaugums viena gada laikā. Protams, tas nav pietiekami! Veselības aprūpei vajadzēs naudiņu vēl, bet tas tomēr ir ļoti ievērojams pieaugums. Un rāda ļoti pozitīvu tendenci, vismaz šajās jomās, un arī valdības nopietno attieksmi pret veselības aprūpes finansēšanu. Mēs esam paredzējuši ievērojamus līdzekļus minimālās algas palielināšanai no 70 uz 80 latiem mēnesī, kā arī algu palielināšanai mediķiem, tiesnešiem, prokuroriem un citiem tiesību sargājošo iestāžu darbiniekiem. Izglītībai paredzēts finansējums 124 miljonu latu apmērā, sabiedriskai kārtībai, drošībai un tiesību aizsardzībai — 154 miljoni latu apmērā, un tā tālāk.

Nākamā gada budžets, ko mēs esam iesnieguši, ir vērsts uz budžeta līdzekļu taupīgu, ekonomisku un racionālu izmantošanu. Un valsts iestādes jau ir veikušas savu līdzšinējo izdevumu pārskatīšanu un optimizāciju, un tas process turpināsies. Budžeta ieņēmumu daļas palielinājums, kas atkal ir ļoti svarīgi, netiek nodrošināts uz kopējā nodokļu sloga palielināšanas rēķina, bet gan pateicoties nodokļu likmju samazināšanai un savukārt nodokļu labākai iekasēšanai, uzlabošanai, kā arī nesaudzīgai cīņai pret nodokļu nemaksāšanu, kontrabandu, pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas shēmām un arī tā sauktajām aplokšņu algām. Un tas viss ir devis rezultātu. Un arī turpmāk es saskatu, ka mēs varam strādāt rezultatīvi un produktīvi, un es uz to aicinu. Valdība strādā labi un saskaņoti, un ja kāds ir šobrīd nobažījies, ka es esmu uz viņiem apvainojies par tiem dažiem skarbajiem vārdiem, kas ir manā adresē veltīti, un par tiem dažiem balsojumiem, kuros mūsu koalīcijas atsevišķi deputāti ir balsojuši pret savu vārdu, pret savu publiski pausto pārliecību, pret to, kā bija apņēmušies, tad nē, aizvainojums šeit nav vietā un es neturu ļaunu prātu ne uz vienu. Mums ir jāstāv pāri šādām emocijām, mums ir visiem kopīgi jādomā par to, kā strādāt valsts labā, un es esmu gatavs strādāt vēl labāk nekā līdz šim, un, protams, es esmu gatavs arī maksimāli pielikt pūles, lai novērstu dažādus pārpratumus un nesaprašanos, kas ir mūsu koalīcijas vidū radusies, ja vien tas, protams, kādu interesē un ja jūs pēc būtības vēlaties dot šai valdībai arī turpmāk mandātu un uzticību.

Tad nu, lūdzu, godātie deputāti, izlemiet!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!