Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Latvija bija, ir un būs Eiropas valsts - kulturāli, vēsturiski un ģeogrāfiski". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.10.2003., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79780

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

10.10.2003., Nr. 141

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Latvija bija, ir un būs Eiropas valsts — kulturāli, vēsturiski un ģeogrāfiski”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Eiropas Parlamentā 9.oktobrī:

VIKE3.JPG (26962 bytes)
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga no 8. līdz 10.oktobrim uzturas darba vizītē Beļģijā. 9.oktobrī Valsts prezidente, tiekoties ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu Eiropas Parlamenta foto

Godājamais prezidenta kungs! Cienījamie deputāti! Novērotāji un viesi!

Es gribētu pateikties priekšsēdētāja kungam par sirsnīgajiem ievadvārdiem un par ielūgumu jūs uzrunāt. It īpaši priecājos par iespēju to darīt savā dzimtajā valodā, kura drīz kļūs par vienu no Eiropas Savienības oficiālajām valodām un kurā teikšu savas runas pirmo daļu.

Šī ir pirmā reize, kad Latvijas valsts vadītājs uzrunā Eiropas Parlamentu. Iespēju dalīties ar jums domās par mūsu kontinenta nākotni šajā nozīmīgajā un vēsturiskajā brīdī es uzskatu par lielu pagodinājumu Latvijai. Es to uztveru kā atzinību visas Latvijas tautai par tās sasniegumiem kopš valsts neatkarības atgūšanas 1991. gadā. Paldies arī visiem deputātiem par pārliecinošo balsojumu, atbalstot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībā! Tas bija nozīmīgs solis ceļā uz ilgi gaidīto Eiropas apvienošanos.

Pārliecinošs bija arī Latvijas “jā” Eiropas Savienībai ar 67% “par”. Šis balsojums 20. septembrī bija noslēdzošais desmit jauno Eiropas Savienības dalībvalstu saimē. Tā sekmīgais iznākums nozīmē, ka varam turpināt kopā darboties, lai pārvarētu Otrā pasaules kara izraisīto Eiropas sašķeltību. Latvijas tautai tā bija īpaša diena, ļoti liela atbildība pašiem par savu nākotni, pienākums pret saviem kaimiņiem, atbilde visām Eiropas Savienības valstīm, kas Kopenhāgenā mums — desmit jaunajām dalībvalstīm — teica: veidosim Eiropas nākotni kopā! Jeb, kā teica Dānijas premjerministrs Anderss Fogs Rasmusens, “ir dzimusi jauna Eiropa”.

Latvija bija, ir un būs Eiropas valsts — kulturāli, vēsturiski un ģeogrāfiski. Mēs dzīvojam un strādājam, vadoties pēc tām pašām vērtībām, kas valda mūsu Rietumu kaimiņvalstīs, — demokrātija, vārda brīvība, likuma vara, cieņa pret cilvēku. Mūs vieno attieksme pret dzīvi, apkārtējo dabu, sociālajiem jautājumiem. Tādēļ Latvijas tuvākie sabiedrotie ir Eiropā.

No uzrunas Eiropas Parlamentā Briselē 2003. gada 9. oktobrī

Mēs atgriežamies, lai strādātu kopā ar pārējām Eiropas valstīm un lai aizstāvētu eiropeisko skatījumu uz dzīvi, garīgām vērtībām un pasaules kārtību.

Mēs atgriežamies Eiropā, lai dotu savas zināšanas un pieredzi. Tieši zināšanas, jaunrade, spēja pārvērst zinātnes atklājumus augstas pievienotās vērtības produktos Eiropai šobrīd ir ļoti vajadzīgas, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka pasaules mērogā. Latvijas zinātnieki var lepoties ar pasaules līmeņa atklājumiem fizikā un ķīmijā mūsdienās (piemēram, atklājumi magnetohidrodinamikā, ko varētu izmantot enerģijas ražošanai). Latvijā darbojas vairāki Eiropas līmeņa ekselences centri nanofizikas, materiālzinātņu, ķīmijas un dzīvības zinātņu jomā. Mums vienmēr ir bijuši spēcīgi matemātiķi un liels potenciāls datorzinātnēs un informācijas tehnoloģijās. Latvijas zinātnieki jau kopš 1999. gada ir līdzvērtīgi partneri ES dalībvalstu kolēģiem, strādājot kopā Eiropas Savienības piektā un sestā ietvara programmā zinātnei un tehnoloģiju attīstībai, un ir gatavi dot savu ieguldījumu vienotas Eiropas pētniecības telpas izveidē.

Dāmas un kungi!

Ko Latvija sagaida no Eiropas? Latvija Eiropas Savienībā saskata iespējas, kā neatgriezeniski nostiprināt savu suverenitāti, saglabāt savu identitāti, kultūru un valodu. Eiropas Savienība ir liela Eiropas demokrātisko nāciju ģimene, kur tiek respektētas ikvienas nācijas intereses un kur solidaritāte ir sadarbības stūrakmens.

Latvijas tautas attīstībai ir vajadzīga drošība un stabilitāte. Kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm mēs varēsim efektīvāk cīnīties pret tādiem draudiem kā organizētā noziedzība, korupcija, kontrabanda un narkotiku izplatīšana. Latvija būs atbildīga par Eiropas Savienības ārējās robežas kontroli, un tas mums uzliek īpašus pienākumus. Tādēļ mēs novērtējam Eiropas Savienības palīdzību šajā jomā, kas ļaus mums uzlabot nodokļu iekasēšanu un efektīvāk apkarot kontrabandu. Mēs varēsim arī labāk īstenot savas intereses, tai skaitā attiecībās ar trešajām valstīm.

Dalība Eiropas Savienībā veicinās Latvijas iedzīvotāju domāšanas un attieksmes maiņu. Esot ikdienas saskarē ar tik daudzām un dažādām kultūrām un identitātēm, kādas pastāv Eiropas Savienībā, latvieši atraisīsies un kļūs atvērtāki pret citām tautām, radīsies labāka izpratne par citu valstu interesēm. Eiropas Savienība sākās ar to, ka Francija un Vācija pāršķīra jaunu lappusi savās attiecībās. Eiropas Savienība palīdzēs Latvijai vairāk pievērsties nākotnei, skatīties un domāt uz priekšu, ne tik daudz kavēties savā zaudējumu, ciešanu un netaisnību pilnajā pagātnē. Pagātni vairs nevar mainīt, mainīt var tikai nākotni.

Latvijai ir jākļūst par modernu un ekonomiski attīstītu valsti. Šajā izaugsmē Eiropas Savienība sniegs mums milzīgas attīstības iespējas. Pirmkārt, iespējas strādāt, mācīties visā Eiropā. Šī būs neatsverama pieredze, ko varēsim pēc tam izmantot šeit uz vietas. Protams, svarīgi, lai tie cilvēki, kuri būs uzkrājuši šo pieredzi, atgrieztos Latvijā. Šeit Eiropas Savienības politika zinātnes un tehnoloģiju laukā, akcentējot vājo reģionu nostiprināšanu un palīdzību “smadzeņu noplūdes” novēršanai, ir neatsverama.

Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finansiālā palīdzība un sagaidāmais Eiropas Savienības strukturālo fondu atbalsts projektiem, kas saistīti ar augstas pievienotās vērtības produkcijas ražošanu un ar zinātnes un pētniecības attīstību, palīdz un palīdzēs Latvijai veidot uz zināšanām balstītu ekonomiku, palīdz ieinteresēt spējīgos cilvēkus strādāt Latvijā.

Paplašinātās Eiropas Savienības, tai skaitā jauno dalībvalstu, attīstībā liela nozīme ir attīstītai infrastruktūrai. Tādēļ ir būtiski pēc iespējas ātrāk savienot jaunās dalībvalstis ar vecajām. Sagaidāms, ka uz Latvijas attīstību ļoti lielu ietekmi atstās “Rail Baltica” projekts. Mēs ceram, ka izdosies to īstenot pēc iespējas drīzāk. Eiropas Savienības atbalstam šī grandiozā projekta īstenošanā būs izšķiroša nozīme. Ļoti svarīga ir arī “Via Baltica” tālāka modernizācija.

Latvijai ļoti aktuāli jautājumi ir vienmērīga attīstība visos Latvijas reģionos un lauku attīstība. Īpašu uzmanību vēlamies pievērst mūsu austrumu reģionam — Latgalei, kurai vajadzīga vislielākā palīdzība. Plānojam izmantot Eiropas Savienības strukturālos fondus šo jautājumu risināšanai. Lauksaimniecība un lauki būs vistiešākie ieguvēji no iestāšanās Eiropas Savienībā. Plānojam attīstīt modernu lauksaimniecības ražošanu, tai pašā laikā saglabājot tradicionālo Latvijas lauku ainavu.

Dāmas un kungi!

Tas palīdzēs ne tikai samazināt ekonomiskās atšķirības Latvijas valsts robežās, bet ES paplašināšanās uz austrumiem kopā ar triju Baltijas valstu iestāšanos NATO aliansē nākamgad atstās ievērojamu politisku un ekonomisku ietekmi uz visu Baltijas jūras reģionu, tas kļūs daudz pievilcīgāks visām investīcijām un biznesa attīstībai. Veco un jauno demokrātisko valstu savienība, jau nostiprinājušos un jaunu tirgu apvienošanās, jau izveidojušos struktūru un jaunu apvienību attīstība kļūs par spēku, nevis par vājumu.

Tomēr Eiropas Savienībai ir viens ļoti grūts uzdevums — samazināt lielās ekonomiskās atšķirības, kas joprojām pastāv starp ES esošajām un nākamajām dalībvalstīm, un tas ir jāizdara pēc iespējas drīzāk. Tikai tad, kad vairs nebūs atšķirības starp Veco un Jauno Eiropu, vismaz attiecībā uz ekonomisko attīstību un labklājību, varēs uzskatīt, ka Eiropas Savienība ir pilnībā izveidota.

Viens no ceļiem, ko ES kandidātvalstis varētu iet, lai samazinātu atšķirības starp “veco” un “jauno”, ir — izvēlēties attīstības modeļus, kas ir izrādījušies sekmīgi. Tās var mācīties gan no esošo ES dalībvalstu gūtajiem panākumiem, gan pieļautajām kļūdām, lai pilnībā izmantotu palīdzību, ko nodrošina Brisele. Mehānismi, ko ES spēj nodrošināt, lai samazinātu reģionālās atšķirības, ir nenoliedzami efektīvi. ES izlīdzināšanas programmas un attīstības fondi ir devuši ilgtspējīgus un taustāmus rezultātus, kā arī ievērojami sekmējuši dzīves līmeņa paaugstināšanos vienā jaunā dalībvalstī aiz otras, tai skaitā Īrijā, Spānijā, Portugālē un Grieķijā.

Nākamajās ES dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, pēdējos gados ir bijuši ļoti strauji attīstības tempi, kā arī ievērojami pieaugusi tirdzniecība un investīciju ieplūšana. Neraugoties uz to, daudzām no tām vēl jāturpina grūtais darbs, lai reformētu savas institūcijas un uzlabotu valsts pārvaldi, ieviešot ES standartus un apkarojot korupciju pirmajos eirointegrācijas gados. Tas šo valstu valdībām prasīs nopietnu, koncentrētu un nepārtrauktu darbu. Tas, cik ātri izdosies panākt progresu, būs atkarīgs no pielikto pūļu intensitātes un no katras jaunās ES dalībvalsts politiskās gribas.

Dāmas un kungi!

Starpvaldību konferences laikā man ir patiess prieks redzēt, ka ES nākamās paplašināšanas kārtas kandidātvalstis piedalās kā pilntiesīgas dalībvalstis un ka arī Bulgārija, Rumānija un Turcija ir klāt šajās sarunās kā novērotāji. Mēs Latvijā šo nozīmīgo žestu uztveram kā apliecinājumu tam, ka vienlīdzības princips ir un būs ES valstu sadarbības galvenais pamats. Eiropa nevar būt sadalīta lielās un mazās, vecās un jaunās vai bagātās un nabadzīgās dalībvalstīs. Latvijai viens no vienlīdzības principa sarežģītākajiem aspektiem ir katras valsts tiesības nominēt savu komisāru Eiropas Komisijā.

Mēs uzskatām, ka visi komisāri bez izņēmuma ir vienlīdzīgi visos aspektos un ka visiem ir jābūt balsstiesībām. Kā gan citādi Eiropas Komisija varētu pastāvēt kā koleģiāla institūcija, kas reprezentē savu dalībvalstu kopējās intereses? Cita ES dziļi iedibināta vienlīdzības principa izpausme ir rotējoša prezidentūra Ministru padomē, un Latvija uzskata, ka tas arī turpmāk jāsaglabā kā Ministru padomes galvenā iezīme. Šī rotējošā prezidentūra katrai dalībvalstij neatkarīgi no tās lieluma dod ļoti lielu iespēju vadīt un koordinēt ES darbu.

Vienlīdzības princips ES dalībvalstu starpā izpaužas arī dažādās ciešākās Eiropas integrācijas formās, kā monetārajā politikā un eiro ieviešanā, iekšlietu un tieslietu jautājumu risināšanā saskaņā ar Šengenas līgumu. Šie ES līdzdalības aspekti attiecas uz visām ES dalībvalstīm neatkarīgi no iedzīvotāju skaita katrā valstī un no tā, cik lieli ir tās finanšu resursi.

Šajā sakarā Latvija ir rūpīgi apsvērusi Konventa ierosinājumus par kopīgu Eiropas aizsardzības politiku. Mēs uzskatām, ka visām ES dalībvalstīm ir vienlīdzīgas tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā par ES aizsardzības politiku, kas attiecas uz visa kontinenta drošību. Latvija ir pārliecināta, ka ES dalībvalstu iedalījums atkarībā no to militārajām spējām nesekmēs ES izlīdzināšanas procesus.

Latvija, tāpat kā Eiropas Savienības dalībvalstis un citas kandidātvalstis, iestājas par stipras un vienotas Eiropas Savienības izveidošanu. Tāpēc ir svarīgi, lai ES strādātu pēc iespējas efektīvāk, pilnībā izmantojot jau esošās institūcijas, kā arī precīzi definējot no jauna dibināto institūciju funkcijas. Jebkura veida kompetenču sadalījumam starp Eiropas Padomes prezidentu, Eiropas Komisijas prezidentu un Eiropas Savienības ārlietu ministru jābūt skaidram un nepārprotamam.

Pretējā gadījumā mēs riskējam izjaukt ES institūciju līdzsvaru. Ja beidzot tiks iecelts Eiropas Padomes prezidents, tad Latvijā pastāv tāds uzskats, ka viņa vai viņas pamatuzdevums būs padomes iekšējā darba koordinēšana un padomes dienaskārtības sagatavošana. Tas nozīmē, ka jaunajam padomes prezidentam būs jāuzņemas tie pienākumi, ko līdz šim veica ES prezidējošās valsts premjerministrs.

Tā kā abi prezidenti — gan no Eiropas Padomes, gan no Eiropas Savienības Ārlietu ministrijas — pārstāvēs ES starptautiskā mērogā, mums jābūt pārliecinātiem, lai šo amatpersonu darba uzdevumi nepārklātos. Nedrīkst būt nekādu šaubu par to, kad ārlietu ministrs var rīkoties pēc savas iniciatīvas un kad viņam jākonsultējas ar Ministru padomi.

Lai Eiropas Savienība varētu strādāt pēc iespējas efektīvāk, tur jāizveido vienkāršas un saprotamas lēmumu pieņemšanas procedūras. Latvija atbalsta Eiropas konventa priekšlikumu par saprotamākas un vienkāršākas balsošanas sistēmas ieviešanu gan Eiropas Padomē, gan Ministru padomē. Šī vienkāršākā balsošanas sistēma, kur katrai valstij ir piešķirta viena balss, būtu ES pilsoņiem vieglāk saprotama nekā kvalificētā balsojuma sistēma, kas ir noteikta Nicas līgumā. Tomēr Latvijas viedoklis ir, ka šāds balsošanas princips būs efektīvāks tad, kad tiks panākta paritāte starp valstu vairākumu un iedzīvotāju vairākumu, lai lēmumus pieņemtu ar vismaz pusi no ES dalībvalstu balsīm, kas skaitliski pārstāvētu pusi ES iedzīvotāju.

Kas attiecas uz Eiropas Parlamenta turpmāko deputātu skaitu, Latvija uzskata, ka nebūtu vēlams samazināt vienas valsts minimālo deputātu skaitu no pieciem uz četriem, kas samazinātu Latvijas un citu ES dalībvalstu iespēju piedalīties EP lēmumu pieņemšanā.

Dāmas un kungi!

Latvija vēlas redzēt stipru, integrētu un vienotu Eiropu, kas ieņemtu nozīmīgāku vietu starptautiskajās attiecībās. Mēs ceram, ka ES ārlietu ministram izdosies nostiprināt kopīgu ārpolitiku un drošības politiku, vienlaikus saglabājot Eiropas ciešo sadarbību ar ASV un citiem NATO partneriem.

Neskatoties uz atšķirīgajiem viedokļiem, kas parādījās starp vairākām Eiropas valstīm un ASV attiecībā uz krīzi Irākā un citiem jautājumiem, mums tomēr ir vienas un tās pašas pamatvērtības un ideāli, un tie mums ir kopīgi jāaizstāv. Galu galā tieši šīs ciešās starpatlantiskās partnersadarbības rezultātā Eiropā valda miers un stabilitāte kopš Otrā pasaules kara beigām. Paplašinātā Eiropas Savienība ar 25 valstīm spēs zelt un plaukt vienīgi tad, ja pasaules demokrātiskās valstis saglabās vienotību, aizstāvot kopīgos ideālus.

Latvija no visas sirds atbalsta Eiropas Savienības vēlmi uzņemties lielāku atbildību vispasaules miera un drošības nostiprināšanā un uzskata, ka Eiropas jaunā drošības stratēģija ir solis pareizajā virzienā. ES īstenotās operācijas starptautisko krīžu novēršanā ir apliecinājušas ES gatavību sniegt savu ieguldījumu daudzpusējās miera nodrošināšanas operācijās. Neskatoties uz to, jebkurus svarīgus un visaptverošus lēmumus, lai nostiprinātu Eiropas drošību, tāpat kā līdz šim ir nepieciešams pieņemt un īstenot, pilnībā sadarbojoties ar Amerikas Savienotajām Valstīm un pārējiem Eiropas Savienības sabiedrotajiem NATO ietvaros.

Draudi drošībai, kurus rada terorisms, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanās, valstu sabrukšana un iznīcinoši konflikti, prasa vienotu to valstu rīcību, kuras ievēro demokrātijas un cilvēktiesību principus.

ES un NATO dalībvalstis kopā ar to sabiedrotajiem guvušas ievērojamus panākumus, īstenojot kopējas miera uzturēšanas operācijas un sniegušas būtisku ieguldījumu miera un stabilitātes atjaunošanā Balkānu reģionā.

Eiropas vienotās drošības un aizsardzības politikas veidošana var sniegt papildu potenciālu, lai palielinātu ES iesaistīšanos starptautiskajās miera uzturēšanas un drošības nodrošināšanas operācijās.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Par Eiropas Parlamenta prezidenta uzrunu 9.oktobrī

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Pats Kokss minēja, ka EP ir pagodināta dzirdēt pirmo Latvijas prezidenta uzrunu institūcijas pastāvēšanas vēsturē. Priekšsēdētājs pauda atkārtotu gandarījumu par Latvijas referenduma pārliecinoši pozitīvo rezultātu un augsto vēlētāju līdzdalību. P.Kokss pateicās Vairai Vīķei-Freibergai par viņas personīgo un profesionālo ieguldījumu pozitīva Eiropas Savienības (ES) tēla veidošanā Latvijā.

P.Kokss minēja Molotova — Ribentropa paktu, kas “nozaga trīs Baltijas valstu brīvību”, un atgādināja par kādu simbolisku Eiropas Parlamenta atbalstu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai. 1983.gada 13.janvārī pēc parlamentāriešu Oto fon Hābsburga, Džeimsa Skota-Hopkina un citu Politisko lietu komitejas kolēģu iniciatīvas EP parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja atjaunot Baltijas valstu neatkarību.

P.Kokss uzsvēra, ka Eiropas Parlaments pievērsīs lielu uzmanību Eiropas Komisijas gatavotajiem progresa ziņojumiem, kuri tiks publiskoti novembrī. EP priekšsēdētājs izteica pārliecību, ka Latvijā un citās kandidātvalstīs būs konstatējami ievērojami sasniegumi, vienlaikus norādot, ka Latvijai jāturpina neatlaidīgs darbs valsts administrācijas un tieslietu sistēmas uzlabošanā, kā arī organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanā.

Eiropas Parlamenta  Preses dienests

 

Par Valsts prezidentes un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra tikšanos

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Briselē tikās ar Eiropas Padomes (EP) ģenerālsekretāru Havjeru Solanu. V.Vīķe-Freiberga un H.Solana pārrunāja Eiropas konventa rezultātus, Latvijas turpmāko perspektīvu Eiropas Savienībā (ES) pēc pozitīvā tautas referenduma un ES attiecības ar kaimiņiem. H.Solana sacīja, ka Latvija bija pēdējā valsts, kurai bija jābalso par Eiropas paplašināšanos, un pauda prieku par tautas nobalsošanas rezultātiem, kā arī vēlēja vislabāko nākotni Latvijai.

Valsts prezidente sacīja, ka Latvija apzinās tos darbus, kas Latvijai darāmi līdz pilntiesīgai dalībai ES nākamgad maijā. Runājot par ES starpvaldību konferenci Romā, prezidente pauda gandarījumu, ka ir panākta izpratne par to, ka katrai dalībvalstij jābūt pārstāvētai ar savu komisāru Eiropas Komisijā. Abas puses apspriedās par ES kopējās ārējās politikas stratēģiskajiem mērķiem, dalībvalstu iespējām saskaņot darbības, lai tiktu galā ar tādiem kopīgiem izaicinājumiem kā terorisms, noziedzība u.c.

H.Solana sacīja, ka viņš atceras Rīgu kā skaistu, eiropeisku pilsētu, no kuras nāk daudzi pasaulslaveni filozofi un kultūras cilvēki.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!