• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par morālās pensijas nozīmīgumu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.10.2003., Nr. 139 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79668

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par valsts attīstības stabilo straujumu

Vēl šajā numurā

08.10.2003., Nr. 139

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par morālās pensijas nozīmīgumu

STAKE2.JPG (17741 bytes)
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Labklājības ministre Dagnija Staķe:

Visās malās tagad runā par 75 miljoniem latu, kas ienāks Latvijā. Ir cilvēki, kas prāto, cik no tās naudas tiks katram kabatā. Bet to naudu taču uz galviņām nedalīs.

Sociālo problēmu risināšanai Eiropas Savienība trīs gados patiešām piedāvā vairāk nekā 113 miljonus eiro jeb 75 miljonus latu no Eiropas Sociālā fonda. Lielāko daļu naudas apsaimniekos Labklājības ministrija, no tiem 43% būs Nodarbinātības valsts dienesta pārziņā, un šo naudu varēsim tērēt cilvēkresursu attīstībai jeb darbinieku pārkvalifikācijai un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanai. Īpašu vērību veltīsim 18—24 gadu vecu jauniešu iesaistīšanai darba tirgū. 19% no ESF tiks izlietoti sociālās izstumtības mazināšanai. Nodarbinātības valsts dienests tiks pārveidots par aģentūru.

Tas viss skan diezgan vispārīgi. Vēl viena aģentūra? Dibināsiet jaunu iestādi?

Jauna iestāde netiks dibināta, tieši otrādi, optimizēsim esošās iestādes. Līdztekus Nodarbinātības valsts dienestam darbojas Profesionālās karjeras izvēles centrs. Nolemts šīs abas iestādes apvienot.

Jūs teicāt par izstumtību...

Veidosim dažādus dienas centrus, kur uzturēties, piemēram, invalīdiem. Kamēr invalīds atrodas tādā centrā, viņa piederīgie var strādāt. Šādi centri jau darbojas, piemēram, Dobelē un Saldū. Tādējādi tiek mazināta sociālā spriedze ģimenēs, jo ir ļoti grūti aprūpēt savu slimo piederīgo, kad ir jāstrādā. Balvu rajona Medņevas pagastā veidojas ļoti jauks dienas centrs invalīdiem sporta vajadzībām. To iekārto divi vīri spēka gados, kuri paši kļuvuši par invalīdiem. Sociāli aprūpējamos ierindojami arī cilvēki, kas atgriežas no cietumiem. Arī šiem cilvēkiem ir jāatgriežas darba tirgū un jāpelna sev pensija vecumdienām.

Jūsu ministrijas pārziņā ir arī pansionāti. Vai stāvoklis pansionātos uzlabosies?

Jā, uzlabosies. Plānojam apmēram 12 pansionātus remontēt un pārbūvēt par Eiropas reģionālā fonda naudu. Pansionāti, protams, iekļaujas pašvaldību infrastruktūrā.

Tātad?

Esmu pārliecināta, ka tikai vietējās pašvaldības spēs sakārtot pansionātus, jo tās labāk redz un saprot savu iedzīvotāju vajadzības. Protams, pašvaldībām ir atšķirīga attieksme pret valsts sociālās aprūpes iestāžu pārņemšanu savā īpašumā, tam jānotiek līdz ar 2007. gadu. Taču man ir prieks, ka daudzas pašvaldības izteikušas vēlmi jau tagad pārņemt valsts pansionātus.

Ir pašvaldības, kurās top mazi vietējie pansionāti ar dažām istabām. Vai šādas pagastu iniciatīvas varēs saņemt valsts atbalstu? Skaidrs taču, ka vecie un vientuļie cilvēki negrib nekur braukt projām no sava pagasta.

Diez vai jāsteidz ierīkot pansionātu katrā pagastā. Šādas programmas vajadzētu izvērst plašākā teritorijā. Rindā uz valsts specializētajiem pansionātiem šobrīd gaida ap 700 cilvēku. Apbraukājot šos pansionātus, man gan radies iespaids, ka tajos mīt arī tādi cilvēki, kam tur nebūtu jāatrodas. Ja slimnieks veido brīnišķīgus rokdarbus, koktēlniecības darbus, ada un auž, es negribētu piekrist, ka viņš nevar atrasties savu piederīgo vidū. Varbūt tādiem cilvēkiem piemērotāki dienas centri. Iespējams, lietderīgāk būtu slimā piederīgajiem izmaksāt kopšanas pabalstu, nevis piederīgo turēt ārpus mājas. Uzturēšanās pansionātā valstij maksā ļoti dārgi, vidēji ap 150 latiem mēnesī. Zinu ģimenes, kas savus piederīgos viņu veselības dēļ varētu ievietot pansionātā, bet to nedara morālu apsvērumu dēļ. Tas ir arī sabiedrības morāles jautājums.

Vai Latvijā pašlaik tiek celts kaut viens jauns pansionāts?

Nē, neviens jauns pansionāts netiek celts.

Vai tas ir labi?

Te ir divas lietas. Labi, saštancēsim pansionātus pa visu Latviju. Taču svarīgākais nav sienas, bet cilvēki, kas tajās dzīvo un kā dzīvo. Diemžēl darba terapija pie mums nav tik populāra kā, piemēram, Vācijā. Tur redzēju, kā vecie cilvēki pēc rīta dievkalpojuma dodas dažs uz savu darbnīcu, dažs uz siltumnīcu. Mani patīkami pārsteidza tas, ka vakarā šīs aprūpes iestādes iemītnieki kafejnīcās sēdēja kopā ar šīs pilsētiņas iedzīvotājiem un kontaktējās kā līdzīgs ar līdzīgu. Mūsu morāle diemžēl līdz šim bija tāda, ka cilvēkiem ar veselības traucējumiem jādzīvo aiz žoga. Gandrīz visi mūsu pansionāti atrodas ārpus apdzīvotām vietām.

Bet viņi jau dzīvo pansionātos, jautājums, kā tie ierīkoti. Četras sienas var būt dažādas. Kas Vācijā maksā par uzturēšanos pansionātos — valsts, piederīgie vai paši tur dzīvojošie?

Pansionāti pilda valsts pasūtījumu, un valsts apmaksā vairāk nekā pusi tēriņu. Daļu no savas pensijas maksā pats iemītnieks un piederīgie. Taču būtiskākais ir, ka tā iestāde nav pansionāts mūsu izpratnē un iekārtojumā. Tur katrs iemītnieks dzīvo savā istabā, sapulcējas brokastīs, sestdienās sanāk kopā uz meditācijām. Tur nav ne mazākās nojausmas, ka tas ir pansionāts. Mēs no tā vēl esam tālu. Tāpēc mums nevis jāceļ jauni pansionāti, bet jāpilnveido dzīve esošajos.

Skaidrs, ka tādus pansionātus mums vajag. Taču, kur var, nevajag vest cilvēkus prom no dzimtā pagasta, jo cilvēkiem šķiršanās ir smags pārdzīvojums.

Ir arī citas aprūpes formas. Piemēram, Amatas novadā ir mobilā aprūpētāju komanda, kas apbraukā vecīšus un veiksmīgi veic mājas aprūpi. Cilvēks ir apkopts un var dzīvot savās sienās.

Vai pensionārs, inteliģents cilvēks, var izdzīvot ar tik minimālu pensiju? Inteliģentam cilvēkam ir savas prasības.

Es gribētu pateikt, ka inteliģenti cilvēki arī savus bērnus audzina inteliģentus un ar tādu domu, ka tie vecumā sniegs palīdzīgu roku. Nevaru iedomāties, ka es nepalīdzētu saviem vecākiem. Mēs arī savus bērnus audzinām tā, lai viņi mūs vēlāk atbalstītu. Esmu pārliecināta, ka mani bērni man palīdzēs. Ģimenē dzīvojam cieši savstarpēji saistīti. Metamies kopā, kad tas kādam vajadzīgs. Padomāsim, vai mēs savu pensiju nepelnām arī ar savu attieksmi pret saviem bērniem. Tā ir morālā pensija, un tā, manuprāt, ir daudz svarīgāka par latiem.

“LAUKU AVĪZE”; pēc Z. Briedes  un V. Krustiņa intervijas “Staķe: — Morālā pensija daudz svarīgāka”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!