Lai Eiropas nauda kalpo Latvijai

Lai būtu veselīgi un izglītoti cilvēki

Par Eiropas finansējumu izglītībai un zinātnei

Valdis Egle, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, jau sākot ar 2004. gadu, izglītības un zinātnes jomas attīstīšanai Eiropas Savienība ir plānojusi piešķirt līdzekļus no ES Reģionālās attīstības fonda un ES Sociālā fonda.

Apgūstot ES fondu līdzekļus, Attīstības plānā patlaban ir piecas prioritātes, un mūsu ministrija plāno dažādas aktivitātes trijās no tām.

ES Reģionālās attīstības fonda līdzekļi tiks apgūti, ņemot vērā divas prioritātes.

Lai veicinātu reģionālo attīstību

Pirmā prioritāte ir reģionālās attīstības veicināšana. Tās ietvaros ir plānota veselības aprūpes un izglītības infrastruktūras attīstība. Uzskatām, ka ir svarīgi ieguldīt investīcijas izglītības infrastruktūrā gan saistībā ar reģionu iespējamo reorganizāciju, par ko valdībā vēl tiek lemts, gan arī sakarā ar nepieciešamību turpināt skolu un augstskolu renovāciju, kas sekmīgi ir sākta ar Pasaules bankas aizdevuma palīdzību, šim nolūkam plānojam izmantot ES struktūrfondu līdzekļus.

Pavisam veselībai un izglītībai no ES fondiem pašlaik ir plānoti 24 miljoni eiro, taču Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka izglītības infrastruktūra būtu jānodala kā atsevišķa kategorija un tai jāpiešķir vairāk līdzekļu. Izglītībai vien būtu jāsaņem no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem pavisam 32 miljoni eiro, norādot, ka šie līdzekļi nepieciešami investīcijām pašvaldību skolās, profesionālajās skolās un augstskolās. Šādu izglītības infrastruktūras īpatsvara palielināšanu plānotajās investīcijās iesaka arī Eiropas eksperti. Savukārt trīs gadus no Latvijas valsts budžeta un pašvaldību budžetiem ir nepieciešams 10—11 miljonu eiro līdzfinansējums.

Diemžēl uz šiem līdzekļiem, kuru mums jau tā nepietiek, pretendē vairākas nozares. Eiropas Savienība no ES Reģionālās attīstības fonda kopējai prioritātei “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” jeb reģionālās attīstības veicināšanai Latvijai ir ieplānojusi piešķirt 161,74 miljonus eiro, bet, pastāvot iekšējai konkurencei starp ceļu uzlabošanu, veselības aprūpi un izglītības infrastruktūras attīstību, mūsu vēlmes pēc fondu līdzekļiem pagaidām netiek apmierinātas. Lai gan līdzekļi ir nepieciešami gan vidējās, profesionālās un augstākās izglītības valsts skolu, gan arī lielā mērā pašvaldību skolu infrastruktūrai, sevišķi saistībā ar reģionālo reformu.

Esam paredzējuši divus lielus pasākumu kompleksus. Pirmais no tiem — izglītības iestāžu renovācija, skolu tīklu optimizācija, profesionālo un augstākās izglītības mācību iestāžu infrastruktūras uzlabošana, iespējams, arī jaunu skolu būvniecība.

Mēs plānojam desmit investīciju projektus augstākajā izglītībā, apmēram desmit profesionālajā izglītībā un, iespējams, pat līdz simtam projektu pašvaldību skolās.

Iecerēts, ka apmēram 60 procentu no šiem projektiem realizēs pašvaldības un 40 procentus — valsts.

Otrais pasākums — mācību aprīkojuma nodrošināšana profesionālās un augstākās izglītības mācību iestādēs. Tas nozīmē mācību laboratoriju aprīkošanu ar mūsdienīgu tehniku, aparātiem, instrumentiem un līdzekļiem, lai mācību process būtu mūsdienīgs un produktīvs.

Kā veicināt uzņēmējdarbību

Otrā prioritāte, kurai paredzēti līdzekļi no ES Reģionālās attīstības fonda, ir uzņēmējdarbības un inovācijas veicināšana.

Gan Izglītības un zinātnes ministrija, gan Ekonomikas ministrija uzskata: lai veicinātu uzņēmējdarbību, atbalsts ir jāsniedz ne tikai uzņēmējiem, bet jāveicina arī zinātnes attīstība un, pats galvenais, zinātnes saikne ar ražošanu. Šās prioritātes ietvaros plānojam divus pasākumus.

Viens no tiem ir pasākumi pielietojamo pētījumu, inovāciju un tehnoloģiju pārneses veicināšanai uzņēmumos. To mērķis ir uzlabot tehnoloģijas un produktu ražošanu uzņēmumos, ko veiks zinātnieki kopā ar ražotājiem. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetencē ir finansēt zinātniekus, savukārt Ekonomikas ministrija ar savām valsts atbalsta shēmām finansēs uzņēmējus. Šim mērķim zinātniekiem sadarbībā ar ražotājiem triju gadu laikā no ES Reģionālās attīstības fonda ir ieplānoti 10 miljoni eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 3,5 miljoniem eiro, kuri jau ir piešķirti mūsu ministrijas budžetā.

Tiks veicināti kopēji zinātnieku un ražotāju projekti, lai to rezultātā rastos jauni vai uzlaboti produkti vai tehnoloģijas tajās jomās, kurās mums ir pietiekami attīstīta ražošana. Piemēram, farmācijā, koksnes produktu pārstrādē, tostarp koksnes blakusproduktu izmantošanā, materiālzinātnēs, mazo aparātu būvē utt. Uzskatām, ka atsevišķi projekti ir iespējami arī lauksaimniecībā, noteikti pārtikas rūpniecībā un pārtikas produktu iepakojuma ražošanā. Šādu projektu sistēma mums jau ministrijas ietvaros darbojas. Esam apzinājuši un precīzi zinām, kuros institūtos un kuru universitāšu fakultātēs zinātniekiem ir labi sakari ar ražotājiem. Un tirgus noteiks, kādi projekti konkrētā brīdī ir īstenojami.

2004. gadā mēs šajās jomās plānojam apmēram divpadsmit projektus, 2005. gadā — 15 līdz 20 projektus, 2006. gadā — arī apmēram tikpat. Protams, tas būs atkarīgs no tirgus pieprasījuma un zinātnieku piedāvājuma. Projektu iesniedzēji būs zinātnieki sadarbībā ar ražotājiem. Taču zinātnieks naudu varēs saņemt tikai tad, ja spēs pierādīt, ka viņam ir konkrēta sadarbība ar noteiktu ražotāju, kurš attiecīgajā projektā arī iegulda zināmus līdzekļus.

Šīs prioritātes ietvaros otrs pasākums ir — ar uzņēmējdarbību saistītas infrastruktūras attīstība. Tā ietvaros stiprināsim zinātnes materiālo bāzi (iegādāsimies jaunu zinātnisko aparatūru, izveidosim jaunas pētniecības laboratorijas, atjaunosim komunikācijas utt.) tajās vietās, kur zinātnē esam spēcīgi, kur nozares ir daudzmaz attīstītas un kur pēc tam radīsies jauni uzņēmumi informācijas, tehnoloģiju, materiālzinātņu, inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citās jomās. Šim pasākumam no ES Reģionālās attīstības fonda plānojam izmantot 14 miljonus eiro, un Latvijas valsts līdzfinansējumam jābūt 4,5 miljoniem eiro. Gribu piebilst, ka šos līdzekļus saņems vienīgi valsts zinātniskās iestādes un valsts augstskolas.

Arī Eiropas Komisijas eksperti atzīst, ka šāds pasākums ir svarīgs un nepieciešams valsts attīstības veicināšanai.

Attīstības plānā ir norādīts, ka moderna uzņēmējdarbība nav iespējama bez papildu atbalsta zinātnei. Tas nozīmē, ka attīstīsim pētniecības infrastruktūru tajos sektoros, kuros varētu rasties jaunas firmas, kas varbūt noteiks mūsu ražošanas industrijas nākotni. Šāda atbalsta sniegšana ir populāra daudzās Eiropas valstīs. Konkrēti esam paredzējuši ieviest modernu aprīkojumu un aparatūru laboratorijās, telpu renovāciju vadošās pētniecības iestādēs, kuras spējīgas komercializēt pētījumus. Uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot to zinātnes iestāžu infrastruktūru, kuras mūsu valstij ir svarīgas, lai rastos jauni augsto tehnoloģiju uzņēmumi.

Kā veicināt nodarbinātību

No ES Sociālā fonda plānotajiem līdzekļiem prioritātei “Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana” mūsu ministrijas kompetencē ir apgūt līdzekļus vienai aktivitātei — izglītības un tālākizglītības attīstībai. Pārējās divas aktivitātes šīs prioritātes ietvaros — nodarbinātības veicināšana un sociālās atstumtības apkarošana — ir Labklājības ministrijas kompetencē.

Izglītībai un tālākizglītības attīstībai ES Sociālais fonds ir ieplānojis 43 miljonus eiro, un nacionālajam līdzfinansējumam jābūt 14,5 miljoniem eiro, no tiem privātā sektora ieguldījumam — aptuveni ceturtajai daļai.

Šī aktivitāte nozīmē mācību kvalitātes uzlabošanu dažādos līmeņos. Tā kā Attīstības plāns pārsvarā ir vērsts uz to, lai uzlabotos mūsu dzīves kvalitāte, to varam panākt, rodot kvalificētākus cilvēkus dažādās ražošanas nozarēs. Tas nozīmē, ka mums ir svarīga profesionālā izglītība. Kā piemēru varu minēt celtniecības un namdaru nozari, kas pašlaik dinamiski attīstās, bet kurai neder izglītības līmenis, kādu sniedz gan profesionālās izglītības iestādes, gan augstskolas.

Pirmkārt, ir jāpārstrādā daudzas studiju programmas, sevišķi inženierzinātnēs, nozarēs, kas saistītas ar enerģētiku, celtniecību un citām profesionālajām zināšanām, kā arī datorzinātnēs, kas saistās ar svešvalodu apguvi, kur mums apmācību materiālā bāze nav īsti apmierinoša.

Līdz šim izglītību programmas mēs vēsturiski esam pārņēmuši no padomju laika profesiju standartiem. Mūsdienu vajadzībām atbilstošu profesiju standartu izstrāde pašlaik ir uzsākta tikai kādām 10—15 profesijām. Noteikti ieguldīsim līdzekļus arī profesiju standartu izstrādē, kā arī mācību klašu aprīkojumā. Pietiekami lielu uzsvaru liekam arī uz pieaugušo nodarbināto pārkvalifikāciju atbilstoši tirgus pieprasījumam. Noteikti atbalstīsim skolotāju un pasniedzēju kvalifikācijas celšanu dažādās nozarēs.

Būtiska ir sociālo partneru — arodbiedrību, darba devēju, dažādu ražotāju asociāciju u.c. — iesaistīšana profesionālās izglītības kvalitātes nodrošināšanā. Ar Nacionālās trīspusējās padomes starpniecību šis darbs jau tiek veikts. Mūsuprāt, ir jārada šādi sadarbības tīkli ne tikai nacionālajā, bet arī reģionālā līmenī.

Ļoti svarīgs ir darba prakses jautājums, tā risināšanā iesaistīsim sociālos partnerus ar konkrētiem projektiem, jo profesiju nevar apgūt labā līmenī, ja nav prakses iespēju.

Vēl esam iecerējuši pasākumus saistībā ar profesionālo orientāciju un informatizāciju. Tādēļ plānojam projektus, lai stiprinātu pedagogu, pasniedzēju un konsultantu kapacitāti Profesionālās karjeras izvēles centrā un tā filiālēs.

Mums ļoti pietrūkst pasniedzēju augstskolās — gan profesionālajās, gan akadēmiskajās programmās. Tāpēc uzskatām, ka papildus konkrētu profesionālās izglītības standartu un augstākās profesionālās izglītības studiju programmu pilnveidošanai ir jāstiprina arī doktorantūras un pēcdoktorantūras studijas. Esam paredzējuši konkrētas programmas, lai spējīgākos studentus, kuriem ir vēlēšanās kļūt par mācībspēkiem augstskolā, piesaistītu augstskolām un lai mums drīzumā būtu kvalificēti pasniedzēji.

Uz šiem projektiem, kurus līdzfinansēs ES Sociālais fonds, varēs pretendēt mācību iestādes, arī privāti uzņēmumi, dažādas profesionālās asociācijas, pašvaldības un valsts iestādes.

2004. gadā tie varētu būt 23 projekti augstākajā izglītībā dažādu profesionālo studiju programmu realizēšanā, apmēram desmit šādi projekti vidējā profesionālajā izglītībā. Savukārt pasniedzēju kvalifikācijas celšanā, darbā ar sociālajiem partneriem un profesionālajā orientācijā būs atklāts projektu konkurss, uz kuru varēs pieteikties jebkurš, kas spēj palīdzēt šajā jomā.

Astoņdesmit procentus no ES Sociālā fonda un ES Reģionālās attīstības fonda minētajiem pasākumiem administrēs Profesionālās izglītības attīstības aģentūra, kurai ir liela pieredze PHARE un citu Eiropas projektu administrēšanā. Savukārt zinātnes pasākumus administrēs mūsu ministrijas Zinātnes nodaļas speciālisti.

Vai spēsim paņemt atvēlēto naudu

Problēmas var radīt līdzekļu jautājums. Runājot par Saeimas deputāta Induļa Emša bažām, kurš ir izteicies, ka ministrijas 2004. gadā var nebūt gatavas izmantot visus pieejamos ES finanšu resursus un tādēļ pastāv risks, ka Latvija pirmajā gadā varētu iemaksāt ES budžetā vairāk nekā no tā saņemt, man nākas viņam piekrist, jo ir daudz neskaidru jautājumu.

26. augustā Ministru kabinets pieņēma rīkojumu par veicamajiem uzdevumiem struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai. Tur norādīts, ka par katru ieviešanas pasākumu ir jāuzraksta daudz dažādu dokumentu — informācijas un publicitātes pasākumi, projektu vērtēšanas kritēriji, pieteikšanās kārtība, vērtēšanas kārtība, atskaitīšanās kārtība, datu bāzes, uzskaite, atskaitīšanās mehānismi pārkāpumu gadījumā utt. Šie visi dokumenti, es pieņemu, tiks uzrakstīti, taču valdība ir atvēlējusi tikai 50 miljonus latu strukturālo fondu līdzekļu līdzfinansējumam pirmajā gadā, no tiem 8,5 miljoni latu jau ir sadalīti administratīvajai kapacitātei, tātad tie ir nepieciešami cilvēkiem, kas strādās, lai administrētu pasākumus. Apmēram 12 miljoni eiro ir atvēlēti strukturālo fondu pēdējo gadu ISPA, PHARE, Kohēzijas fonda un citu projektu finansēšanai, pāri palikuši tikai 30 miljoni visu nozaru aktivitātēm. Es pilnīgi piekrītu izskanējušām bažām, jo, ņemot vērā finansēšanas shēmas īpatnības, plānoto līdzekļu ir daudz par maz, lai šos projektus realizētu.

Jāņem vērā, ka vispirms Latvijai no valsts budžeta ir jāiegulda visi simt procenti projektiem nepieciešamo līdzekļu, un, tikai projektus realizējot, Eiropas Savienība no strukturālajiem fondiem atmaksās atpakaļ plānoto līdzfinansējumu. Valdībai varbūt vajadzētu izšķirties par naudas aizņēmumu. Ja Latvijas valsts kopumā ieguldīs tikai 30 miljonus latu, tad pēc attiecīgo dokumentu iesniegšanas Briselē mēs saņemsim atpakaļ 22 miljonus latu. Beigās izrādīsies, ka valsts ieguldījums 2004. gadā ir astoņi miljoni eiro un Eiropas Savienības ieguldījums — tikai 22 miljoni eiro, bet trijos gados ar struktūrfondu palīdzību ir jāapgūst 625,4 miljoni eiro. Projektos, kurus realizē valsts institūcijas, trīs ceturtdaļas sedz ES strukturālie fondi un vienu ceturtdaļu — valsts. Ja no ES strukturālajiem fondiem gribam saņemt visus 625 miljonus eiro, tad Latvijai ir jāiegulda trīs četras reizes vairāk līdzekļu, nekā plānots līdzfinansējumos.

Turklāt mūsu plānotie cipari ir tikai indikatīvi. Neziņa ir arī par to, vai 2004. gadā valdība tai “aizmaksai”, kuru pēc tam no Eiropas Savienības fondiem dabūsim atpakaļ, mums iedos tik, cik tagad plānojam, vai iedos pusi, trešdaļu, ceturtdaļu vai varbūt neiedos neko.

Dace Pumpure — “Latvijas Vēstnesim”