Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par mūsu darbu nastu tagad Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.09.2003., Nr. 134 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79386

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par nākamo NATO ģenerālsekretāru

Vēl šajā numurā

30.09.2003., Nr. 134

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par mūsu darbu nastu tagad Eiropā

Darāmo darbu svarīguma hierarhija ir skaidra. Ja Latvija līdz gada beigām nebūs saskaņojusi attīstības plānu ar Eiropas Komisiju, nekas tālāk nenotiks. Pašreiz pie tā cītīgi strādā ierēdņi, kuri šā darbiņa paveikšanai nepārvaramus šķēršļus nesaskata. Šā plāna atjaunotā versija būs jāapstiprina valdībai. Tā kā institūcija, ko dēvē par valdību, ar vai bez Saeimas atbalsta Latvijā darbojas vienmēr, pašlaik nav iemesla par to īpaši bažīties. Grūti iedomāties, ka kāds vēlētos pelnīt politisko kapitālu, šā plāna apstiprināšanu izgāžot.

Par laimi, valdība laikā, kad politiķu daiļrunību vēl slāpēja pirmsreferenduma laika «iekšējā cenzūra», paspēja izveidot ES fondu izmantošanai nepieciešamo administratīvo struktūru. Galvenā atbildīgā iestāde būs Finanšu ministrija, un tai pakļautas būs četras starpniekaģentūras: Centrālā finanšu un kontraktu vienība, Lauku attīstības dienests, Nodarbinātības valsts dienests un Profesionālās izglītības programmu aģentūra. Tās nu tagad var mierīgi gatavoties lielajiem darbiem, veidojot konkrētus sadarbības mehānismus ar nākamajiem ES fondu «klientiem», kamēr virs to galvas trako politiskās vētras.

Nelielu satraukumu šābrīža politiskajā situācijā rada valsts budžeta apstiprināšana. Ja 1.janvārī budžeta nebūs, tad nebūs arī naudas Latvijas līdzfinansējumam, kā arī resursu administratīvās kapacitātes paaugstināšanai. Šī kapacitāte būs izšķiroša, lai, piemēram, Latvijas Attīstības aģentūra varētu sekmīgi strādāt ar uzņēmēju projektu atbalstīšanai paredzētajiem ES līdzekļiem. Šim nolūkam aģentūrai nākamā gada budžetā ir paredzēts miljons latu, bet valsts budžeta apstiprināšanas kavēšanās pat par vienu mēnesi šajā gadījumā var novest pie projektu aizkavēšanās uz daudz ilgāku laika periodu.

Uzņēmējiem paredzētais ES finansējums ir īpaši svarīgs, jo tā ir iespēja tieši atbalstīt galveno ekonomiskās aktivitātes dzinējspēku — privāto biznesu, un šo ES palīdzības daļu nenosaka dažādi jauki, bet saimnieciski mazāk nozīmīgi politiskie mērķi kā «lauku dzīvesveida uzturēšana» — kā tiešo maksājumu gadījumā. Palīdzība uzņēmējiem varētu arī dot ātrākus rezultātus nekā lielo autoceļu rekonstrukcija, kas gan arī, protams, ir ļoti svarīga biznesa vides uzlabošanai reģionos.

Varētu jautāt, kāpēc jādod nauda uzņēmējiem, kas to prot pelnīt paši, apstākļos, kad investīcijas privātajā sektorā jau tāpat pieaug ļoti strauji. Tirgus ekonomika, lai arī darbojas labāk nekā jebkura cita iespējama ekonomiskā sistēma, nav ideāla, tā nedarbojas gluži bez kļūdām. Piemēram, ja uzņēmējs iegulda naudu darbinieku apmācībā, viņam nav garantijas, ka apmācītais darbinieks neaizies pie konkurenta. Vienkārši sakot, labā darba veicējs saņem tikai daļu no sava darba augļiem. Tas savukārt mazina uzņēmēju vēlmi vispār kaut ko tērēt apmācībai. ES līdzfinansējums darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanai var palīdzēt šo tirgus kļūdu labot. Ar ES līdzekļu palīdzību arī var samazināt uzņēmējdarbības uzsākšanas izmaksas nomaļos reģionos.

Līdzās īstermiņa uzdevumiem Latvijas politiķiem un ierēdniecībai ir jādomā arī par tālākām perspektīvām, piemēram, par nākamo ES budžeta ciklu, kas ilgs no 2006. līdz 2014.gadam. Svarīgs uzdevums ir arī tāda kandidāta izvēle ES komisāra amatam, kas būtu kvalificēts šim darbam un baudītu Latvijas sabiedrības cieņu. Nedrīkst aizmirst, ka ES komisāra darbs ir saistīts ar plašu publicitāti, tādēļ šā amata ieņēmējam var būt liela nozīme, veidojot priekšstatu par Latviju pasaulē. No mums arī tiks gaidīta sava artava tā saucamā Lisabonas procesa veicināšanā jeb ES ekonomikas konkurētspējas palielināšanas programmā līdz 2010.gadam. Nebūtu labi, ja mēs radītu par sevi iespaidu, ka esam līdz ausīm ES naudas silē un mūs nepavisam neinteresē šīs Savienības stratēģiskie mērķi.

“DIENA”; pēc P. Strautiņa komentāra “Tagad pie darba”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!