
Lai apzināmies: saistīta un nedalāma ir pašvaldību un valsts labklājība
Par Latvijas administratīvi teritoriālās reformas modeļiem, iespējām un ekonomisko pamatu
Pēc
spraiga darba cēliena pavasarī un vasarā, kad pašvaldībām bija
jāizsaka savs viedoklis par administratīvi teritoriālo reformas
(ATR) 102 novadu modeli un konkrētu novadu veidošanu, šķiet, bija
nedaudz pierimusi apņēmība novest līdz galam kopš 1993. gada
projektos, koncepcijās un likumā deklarēto un vairākkārt
pārstrādāto administratīvi teritoriālo reformu. Pašvaldību
priekšlikumu apkopojums nosacīti radīja piecus citus novadu
veidošanas variantus, ar kuriem valdību šā gada jūlijā
iepazīstināja reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs
Ivars Gaters. Jo īpaši mazās pašvaldības — pagasti — ko visvairāk
skars novadu izveidošana, arvien vēl nespēj vienoties par
pieņemamu novadu izveides variantu un sola uzsākt nevardarbīgu
pretošanos, ja valdība lems tos apvienot pēc savas izvēles.
Nopietnā darbā, saspringti meklējot ceļus tēriņu samazināšanai valsts pārvaldes līmenī, top 2004.gada valsts budžeta projekts. Līdztekus notiek valdības un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) ikgadējās sarunas par naudu, kas nākamgad tiks piešķirta pašvaldībām. Vai naudas nelietderīga tērēšana tiek piedēvēta arī pašvaldībām un vai arī tās skars taupības politika, kā arī par domstarpībām valsts un pašvaldību kompetences sadalījumā Rīgas brīvostā un ATR ieilgušo, “Latvijas Vēstnesim” viedokli izsaka LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Foto: A.F.I.