Lai katrs ir kā centrs

Par mūsu pagastu attīstības indeksiem

Oļģerts Krastiņš, vadošais pētnieks, Valentīna Locāne, pētniece, Latvijas Statistikas institūts, — “Latvijas Vēstnesim”

Katrs pagasts, tāpat kā katra valsts, ir vienreizējs un savdabīgs. Ar savu upi, ezeru, pilskalnu vai dzērvenāju. Un vispirms ar cilvēkiem, kas tur dzīvo. Vai tos vispār var un vajag salīdzināt un kaut kā novērtēt?

Vispārcilvēciskā nozīmē nevar un nevajag. Katram ir sava unikāla vieta un vērtība. Taču kādā šaurā skatījumā jeb aspektā vērtējums ir iespējams un lietderīgs.

Ja jau ANO Attīstības programmas pārskatos rēķina valstu attīstības indeksus, arī Latvijai piešķirot kādu vietu aiz piecdesmitās, kādēļ lai mēs līdzīgus indeksus nerēķinātu savas valsts pagastiem un pilsētām? Protams, pēc savas, vietējiem apstākļiem piemērotas, metodikas. Un ar atrunu, ka tie atspoguļo vienīgi teritoriju saimniecisko attīstību.

Vai varētu pagastus sarindot arī pēc dabas ainavu skaistuma un tur dzīvojošo cilvēku labestības, par to var klusuma brīdī padomāt, bet izskaitļot pagaidām nevar. Un diezin vai tas kādreiz būs vajadzīgs.

No Ņujorkas debesskrāpjiem raugoties, visa Latvija ir tāla province, ja tādu vispār var pamanīt. No Rīgas ministriju kabinetiem skatoties, piemēram, Jaunpils ir “nomale”. Bet Jaunpils pagasta padomes priekšsēdētāja Ligita Gintere savā ļoti pārdomātajā intervijā avīzei saka: “Mēs, jaunpilieši, nevienu brīdi nejūtamies kā nomale... mēs esam centrs pats par sevi.”

Sarindojot Latvijas pagastus kā gājputnus kāsī, esam pārliecināti, ka visa šī garā rinda vienmērīgi lido uz priekšu, tikai brīžiem stiprākie izvirzās priekšgalā, kur vēja pretestība lielāka, vājākos palaižot aizvējā.

Pagastu attīstības indeksu priekšvēsture

Latvijas Statistikas institūts teritoriju attīstības indeksu aprēķināšanas pirmo metodiku izstrādāja 1996. un 1997.gadā, pirms plašākas lietošanas to apspriežot ar Ekonomikas ministrijas, pašvaldību un citu ieinteresēto organizāciju pārstāvjiem. To izmantoja, lai noteiktu pretendentus īpaši atbalstāmo teritoriju statusa iegūšanai. (“Īpaši atbalstāmo reģionu noteikšana” — “Statistiskās informācijas pilnveidošana atbilstoši starptautiskiem standartiem: Zinātniskā darba pārskats 1996. — R.: LSI, 1997., 7.—10.lpp.). Metodika bija samērā vienkārša, paredzot visas teritorijas sakārtot (ranžēt) pēc katra saimniecisko attīstību raksturojošā rādītāja un pēc tam izsverot vidējo rangu.

Metodika tika būtiski uzlabota 1999.gadā, gan pilnveidojot vērā ņemamo rādītāju loku, gan būtiski mainot kopindeksu aprēķināšanu. Turpmāk kopindeksus aprēķināja, veicot sākotnējo pamatrādītāju standartizāciju. Tas ļāva metriski samērot dažādās mērvienībās izteiktus rādītājus (cilvēki, lati u.c.) un aprēķināt svērto vidējo indeksu. Kā to praktiski izdarīt, to visplašāk aprakstījām rakstā “Ja sacensībās uz starta stātos teritorijas” (O.Krastiņš, E.Vanags, V.Locāne — “LV”, 2002.g. 10. un 11. oktobrī, Nr.146(2721), 147 (2722)). Raksts vairāk gan bija orientēts uz rajonu ekonomiskās attīstības vērtēšanu.

Īss metodikas izklāsts un analīzes rezultāti par visiem Latvijas pagastiem laikā no 1999. līdz 2001.gadam ir ietverti izdevumā “Reģionu attīstība Latvijā”, ko izdevusi valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Reģionu attīstība”, R.: 2003.(galvenie mūs šobrīd interesējošie materiāli ir 14., 15., 36., 37., 72.-76.lpp.).

Vērtēšanas pamatrādītāji

Teorētiski pagastu un arī citu teritoriju ekonomisko attīstību varētu vērtēt daudzpusīgi, izmantojot dažādus rādītājus. Taču praktiski nākas aprobežoties ar to samērā nelielo rādītāju loku, kuri par visiem pagastiem ir zināmi Centrālajā statistikas pārvaldē vai kādā citā centrālā valsts iestādē. Izmantot vēl citus rādītājus, kurus ieteiks un droši vien aprēķina un izmanto aktīvākie pašvaldību darbinieki savās teritorijās, nav iespējams, ņemot vērā izmaksas speciāli organizētai to savākšanai. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pasīvākās pašvaldības tos nerēķinās un neiesūtīs.

Pagaidām metodikas izstrādātāji ierobežojas ar tā sauktajiem objektīvajiem rādītājiem, kuri atspoguļo faktisko stāvokli, bet ne vērtējumus un viedokļus. Interesantu domu izsaka jau minētās grāmatas “Reģionu attīstība Latvijā” autori: “... reģionālās attīstības procesu izpētei svarīgi būtu papildināt konkrētu teritoriju statistiskos rādītājus ar datiem, kas parāda vietējo pašvaldību, valsts institūciju, uzņēmēju un citu procesa dalībnieku teritorijas attīstības novērtējumu.” (70.lpp.).

Ja šādām aptaujām un to rezultātu izstrādei atrastos līdzekļi, priekšlikumu noteikti varētu atbalstīt. Taču, pēc mūsu domām, kā pētījuma starpposms būtu jāaprēķina patstāvīgs subjektīvo novērtējumu indekss, kuram varētu dot pagaidu nosaukumu “optimisma indekss”, “cerību indekss” vai tamlīdzīgi. Iestrādāt to kopējā teritoriju, tajā skaitā pagastu, attīstības indeksā varētu tikai pēc tam, kad būtu pamatots aptaujājamo personu loks, konstatēta to pietiekama atsaucība un minimāla ieinteresētība pētījuma rezultātos.

Ir konstatēts ka dažādās tā sauktajās konjunktūras aptaujās, kur atbildētājus pētījuma rezultāti neinteresē, dominē neitrālās atbildes “ne labi, ne slikti”, kas var nozīmēt arī “lieciet mani mierā!”. Savukārt uzņēmējs, kurš reklamē savu preci vai pakalpojumus, diezin vai atklāti pateiks, ka ir tuvu bankrotam. Pašvaldības vadītājs, kurš vēlas panākt īpaši atbalstāmās teritorijas statusu, var tendenciozi pasliktināt savu vērtējumu, cerot tā pazemināt vispārējo attīstības indeksu.

Un tā pagastu attīstības indeksi pēc 2002.gada datiem ir aprēķināti, izmantojot šādus sešus pamatrādītājus.

1. Bezdarba līmenis, procentos no darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Dati ņemti no Nodarbinātības valsts dienesta. 2003.gada 1.janvārī vidēji visos Latvijas pagastos bezdarba līmenis bija x=7,4%, ar standartnovirzi s=4,9%. Pēdējie skaitļi, kā turpmāk būs parādīts piemērā, tiek izmantoti konkrētu pagastu datu standartizācijai.

2. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis pārskata gadā uz vienu iedzīvotāju. Tas ir labākais no pagastu skatījumā pieejamajiem rādītājiem, kas raksturo iedzīvotāju ienākumus un līdz ar to viņu labklājību. Datus par iedzīvotāju ienākuma nodokli iegūst no Valsts kases. 2002.gadā vidējais ienākuma nodoklis visos Latvijas pagastos bija Ls 54,6 ar standartnovirzi Ls 31,5.

3. Demogrāfiskās slodzes līmenis ir bērnu un pensijas vecuma iedzīvotāju attiecība pret darbspējīgo iedzīvotāju skaitu. Datu avots — Centrālā statistikas pārvalde. 2003.gada sākumā demogrāfiskā slodze vidēji visos Latvijas pagastos bija 660 ar standartnovirzi 89.

4. Iedzīvotāju skaits uz vienu teritorijas kvadrātkilometru jeb apdzīvotības blīvums. Datu avots — Centrālā statistikas pārvalde. 2003.gada 1.janvārī Latvijas pagastos vidēji uz vienu kvadrātkilometru dzīvoja 12 iedzīvotāji ar standartnovirzi 10,6.

5. Lauku pagastos joprojām liela nozīme ir lauksaimniecībai. Tādēļ pagastu attīstības iespējas nosaka zemes kvalitāte, un to mērī ar zemes vidējo kadastrālo vērtību latos par hektāru. Datu avots: Valsts zemes dienests. 2002.gadā Latvijas pagastos vidējā zemes kadastrālā vērtība bija 139,9 Ls/ha ar standartnovirzi 76,9.

6. Iedzīvotāju skaita izmaiņas procentos. Tās veido dzimušo un mirušo skaita starpība un migrācijas saldo. Šis rādītājs zināmā mērā atspoguļo pagasta pievilcību un vēlmi apmesties tajā uz dzīvi vai — tieši otrādi — pagastu atstāt. Nelielos pagastos gadu no gada šīs rādītājs ir ļoti mainīgs, nestabils. Tādēļ analīzei izmantojām iedzīvotāju skaita izmaiņas ilgākā laika periodā (2003.gada 1.janvārī, salīdzinot ar 1998.gada 1.janvāri). Dati aprēķināti Latvijas Statistikas institūtā, izmantojot CSP sākotnējo informāciju. Šajā laikā Latvijas pagasti vidēji ir zaudējuši 1,8% savu iedzīvotāju ar standartnovirzi 6,3.

Attīstības indeksa aprēķināšanas piemēri

Piemēru demonstrēšanai izmantojām Jaunpils pagastu, ņemot vērā tās vadītājas lielo interesi par sava un kaimiņu pagastu turpmāko likteni. No Latvijas pretējās puses izvēlējamies Kokneses pagastu (1.tabula).

Tabulas pirmajā ailē saīsinātā redakcijā ir pierakstīti iepriekš aplūkoto attīstības indeksu veidojošo rādītāju nosaukumi, otrajā — to reālās vērtības pagastā katram rādītājam raksturīgajās mērvienībās.

Piemēram, Jaunpils pagastā 2003.gada sākumā oficiālais bezdarba līmenis bija 6,6% (iepriekšējo — 1999., 2000., 2001. — gadu sākumā attiecīgi 3,7; 4,5; 6,0). Tātad dinamikā stāvoklis nedaudz pasliktinājies.

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis attiecīgi ir Ls 51,9 (37,5; 44,6; 46,3), kas liecina par nelielu labklājības uzlabošanos, gan pieņemot, ka cenu līmenis paliek nemainīgs, kas neatbilst īstenībai.

Demogrāfiskās slodzes rādītāji dinamikā ir šādi: 674 (808; 765; 726). Demogrāfiskā slodze pagastā samazinās.

Iedzīvotāju blīvums savukārt ir šāds: 2003.gada sākumā 16,7 (2000., 2001., 2002.gada sākumā attiecīgi 17,2; 16,4; 16,8). Tātad iedzīvotāju skaits nedaudz samazinās, ko tiešāk atspoguļo nākamais rādītājs.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2003.—1998.gadā Jaunpils pagastā ir mīnus 5,8%. Pagastam par attaisnojumu atgādināsim, ka vidēji arī visos Latvijas pagastos tas ir negatīvs — mīnus 1,8%.

1.tabulas 3.un 4. ailē ir parādīta sākotnējo rādītāju pakāpeniska standartizācija. 3.ailē ir aprēķināta pagasta faktisko un visas Latvijas pagastos vidējo rādītāju starpība. Piemēram, par bezdarba līmeni x–x=6,6–7,4=–0,8. Bezdarba līmenis Jaunpils pagastā ir par 0,8 procentu punktiem mazāks nekā vidēji visos Latvijas pagastos. 4.ailē šīs starpības ir dalītas ar attiecīgo rādītāju standartnovirzēm, tā atbrīvojoties no konkrētu rādītāju mērvienībām un padarot tos salīdzināmus. Piemēram, bezdarbam

Jaunpils pagastā bezdarba līmenis ir par 0,154 standartnovirzēm mazāks nekā vidēji visos Latvijas pagastos.

Līdzīgus aprēķinus veic arī par pārējiem pieciem pagastu ekonomiskās attīstības pamatrādītājiem.

Tā kā standartizētie rādītāji vairs nav saistīti ar konkrētām mērvienībām, 1.tabulas 4.ailes datus varētu formāli saskaitīt, iegūstot nosacītu kopindeksu.

Taču vēl ir nepieciešamas divas atrunas un līdz ar to divas korektīvas.

Pēc vairāku ekspertu komisiju domām, visi līdz šim minētie rādītāji nav vienādi nozīmīgi kopējā pagasta vērtējumā. Par nozīmīgākajiem tikuši atzīti bezdarba līmenis un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tādēļ, veidojot pagastu attīstības kopindeksu, katram rādītājam tiek piekārtots savs, atšķirīgs statistiskais svars.

Piemēram, eksperti ir uzskatījuši, ka bezdarba līmenim un iedzīvotāju ienākuma nodokļa lielumam ir divarpus reizes lielāka nozīme nekā iedzīvotāju blīvumam un zemes kadastrālajai vērtībai. Lai vienkāršotu aprēķinus, šādi ekspertu vērtējumi tiek pārrēķināti tā, lai visu sešu rādītāju svaru summa būtu viens (1.tabulas priekšpēdējā aile).

Tabulas pēdējā ailē notiek pagastu attīstības indeksa aprēķināšana pa komponentiem (rādītājiem) un kopā. Pa komponentiem to izdara, reizinot atsevišķo rādītāju standartnovirzes ar statistiskajiem svariem, piemēram, bezdarbam –0,154x0,25=0,039.

Pirms pēdējās ailes rādītāju saskaitīšanas vēl jāņem vērā otra atruna jeb īpatnība. Ja no sešiem rādītājiem četri ir tādi, kuru augstais līmenis raksturo labu stāvokli un otrādi, tad divu rādītāju raksturs ir pretējs. Augsts bezdarba un demogrāfiskās slodzes līmenis raksturo sliktu, grūtu stāvokli, bet zems — labu. Tādēļ 1.tabulas pēdējā ailē attiecīgās komponentu algebriskās zīmes ir mainītas uz pretējām.

Un tā, saskaitot 1.tabulas pēdējās ailes skaitļus, iegūstam, ka Jaunpils pagasta attīstības indekss 2002.gadā ir -0,028, bet Kokneses pagasta — 0,368.

Salīdzināšanas bāze ir nulle. Ja pagastu sadalījums pēc attīstības līmeņa būtu tuvu normālam sadalījumam (īstenībā, kā redzēsim, tā nav), tad visu pagastu vidējais attīstības indekss būtu nulle.

Kā rāda aprēķini, tiklab Jaunpils, kā Kokneses pagastu attīstības indekss pārsniedz vidējo. Tikai Jaunpilij tas ir ļoti tuvs vidējam līmenim, bet Kokneses pagastam — ievērojami lielāks.

Pie pagastu attīstības indeksu interpretācijas un lietošanas iespējām vēl atgriezīsimies raksta beigu daļā.

Galvenie rezultāti

Pētījuma galvenie rezultāti — pagastu attīstības indeksi 1999., 2000., 2001. un 2002.gadā — un ieņemamās vietas pēc 2002.un 1999. gada datiem ir sakopoti 2.tabulā (skat. 11.lpp.). Tabula ir ļoti plaša, tādēļ ka nolēmām tajā parādīt visu 2002.gadā bijušo 465 pagastu un novadu rezultātus. Domājam, ka visu pirmā līmeņa pašvaldību darbiniekiem būs interesanti sameklēt tabulā savu vietu un izpētīt, kā mainījies to attīstības indekss uz vispārējo izmaiņu fona.

Autori savā un vietējo pašvaldību darbinieku vārdā izsaka pateicību “Latvijas Vēstneša” redakcijai par rasto iespēju publicēt tik plašu statistikas materiālu laikraksta slejās.

Un tomēr ļoti plašā tabula satur daudz koncentrētāku informāciju, nekā tika demonstrēts piemēros iepriekšējā iedaļā.

Ja kādu pagasta vadītāju vai citu pašvaldību darbinieku interesē šāda paplašināta informācija par noteiktu pagastu, to var iegūt Latvijas Statistikas institūtā Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 30, pie Valentīnas Locānes, vai nu apskatot datora ekrānā, vai izdrukas veidā (tālr. 7289345, e-pasts: lsi@latnet.lv). Priekšlikumus par izmantotās metodikas pilnveidošanu un kritiskās piezīmes lūdzam sūtīt O.Krastiņam vai Latvijas Statistikas institūta direktoram E.Vanagam.

Jāatzīmē, ka par jau izveidotajiem novadiem informācija 2.tabulā ir parādīta tikai par tiem gadiem, kad novadi jau pastāvējuši. Tāpat nav parādīti iepriekšējo gadu dati par pagastiem, kuru darbība novadu izveidošanas rezultātā ir beigusies.

Lai valsts statistika būtu maksimāli objektīva, tai nav pieņemts izteikt kādus vērtējumus par valdības politiku, tās pieņemtajiem lēmumiem un lēmumu projektiem, tajā skaitā par ilgi diskutēto teritoriālo reformu. Raksta autori kā zinātnieki to varētu arī darīt, tomēr rīkosimies ļoti piesardzīgi. Nevērtēsim teritoriālo reformu projektus vispār, bet vienīgi no statistikas viedokļa.

Teritoriālā statistika būs jo pilnīgāka, jo vairāk būs teritoriālo vienību, par kurām būs pieejami dati. Ja to būs mazāk, teritorija kļūs nivelēti vienveidīgāka, kartogrammās iekrāsota zaļgani pelēkā krāsā. Diemžēl ir kļuvis par tradīciju, ka par mazāko uzskaites vienību pieņem mazāko administratīvi teritoriālo vienību. Milzīgajā Rīgā ar grūtībām var iegūt kādus datus par pilsētas rajoniem — priekšpilsētām, taču “lielajā” statistikā Rīga parādās kā viena vienība. Pilnīgi iespējams, ka laukos novads būs ne vien mazākā administratīvā, bet arī mazākā statistiskā vienība. Ja netiks veidots kāds novadu iedalījums sīkākās statistiskās vienības, jo mazāk būs novadu, jo nabadzīgāka teritoriālā statistika.

Tagad atradīsim lielajā 2.tabulā iepriekš aplūkotos Jaunpils un Kokneses pagastus.

Jaunpils pagastu atrodam saraksta 168.vietā, tātad otrās trešdaļas sākumā. Nav slikti, bet varēja būt arī labāk. 1999.gadā pagasts ieņēma 122.vietu. Samērā zems attīstības indekss pagastam ir bijis 2000.gadā, bet pēdējos divos gados atkal uzlabojies. 2002.gadā skaitliski tas ir pat lielāks nekā 1999.gadā, bet pāris desmit vietu ir zaudēts tādēļ, ka konkurentiem uzlabojumi bijuši lielāki.

Kokneses pagastu atrodam saraksta sākuma daļā 66.vietā pēc 2002.gada datiem. 1999.gadā tas bija 63. vietā. Abos šajos gados attīstības indeksi ir augstāki nekā perioda vidū 2000. un 2001.gadā. Stāvoklis ir jāvērtē kā labs, kaut arī svārstības no gada uz gadu ir lielākas nekā pieaugums periodā.

Kopsavilkums

2.tabulas detalizācija ir vajadzīga zemākā līmeņa pašvaldību darbiniekiem un tiem, kas nodarbojas ar teritoriālās reformas projektiem konkrētos reģionos. Citiem lasītājiem tā var būt grūti pārskatāma. Tādēļ atsevišķā tabulā parādīsim pagastu grupējumu pēc raksturīgām attīstības indeksa lieluma grupām ).

Pagastu attīstības indekss arī ir standartizēts rādītājs. Ja pagasti pēc attīstības veidotu normālu sadalījumu, tad šāda rādītāja vidējai vērtībai vajadzētu būt 0, bet standartnovirzei — 1.

No profesionālās interpretācijas viedokļa varbūt būtu lietderīgi vidējā līmenī strādājošai teritorijai piekārtot attīstības indeksu 1, nevis 0. Formāli tas nozīmētu visiem indeksiem pieskaitīt konstanti 1, kas neko nemainītu pēc būtības, bet būtu atkāpšanās no statistikas teorijas un īpaši no matemātiskās statistikas tradīcijām. Pagaidām to nedarām un iebildumus neesam saņēmuši.

Tālāk, ja pagasti pēc savas attīstības veidotu normālu sadalījumu, intervālā no -1 līdz +1 vajadzētu atrasties aptuveni 68% pagastu, daloties līdzīgās daļās pozitīvo un negatīvo vērtējumu apgabalā. Savukārt intervālā no -2 līdz +2 būtu sagaidāms ap 95% pagastu, bet, ja indekss pārsniedz +3 vai nesasniedz -3, stāvoklis jāvērtē kā ekstremāls.

Aplūkojot 2. un 3. tabulas datus, redzams, ka pagastu sadalījums pēc attīstības indeksa ievērojami atšķiras no normālā sadalījuma.

Vispirms jāatzīmē divi pagasti, kuri vispārējā kopā neiederas: Ozolnieku pagasts Jelgavas rajonā ar attīstības indeksu 2002.gadā 5,42 un Stopiņu pagasts Rīgas rajonā ar 3,75. Statistikas datu apstrādē šādas vienības nereti izslēdz no kopējā masīva apstrādes kā neraksturīgas (artefakti), to atrunājot komentāru daļā. Mēs to pagaidām neesam darījuši, bet tas var būt viens no iemesliem, kādēļ pagastu ar negatīviem attīstības indeksiem ir vairāk nekā ar pozitīviem.

Pagastu ar ekstremāli negatīviem vērtējumiem nav.

Visvairāk pagastu koncentrējas attīstības indeksu apgabalā no -1 līdz +1 — 86% no pagastu kopskaita sagaidāmo 68% vietā. Tas nozīmē, ka krass noslāņošanās process ir skāris ap 15% pagastu, bet vairumā gadījumu tas ir mērens. Tā kā minētajā intervālā koncentrējas pagastu vairākums, to 2.tabulā esam sadalījuši četros šaurākos intervālos.

3.tabulas pēdējā ailē esam uzrādījuši savu ekspertīzes vērtējumu kvalitatīvā izteiksmē dažāda lieluma attīstības indeksiem. Protams, šie izteikumi ir tuvināti un var tikt precizēti.

Nākotnes perspektīvas

Pētījums jau izgājis — un tam ir jāiziet — ārpus zinātniskās pētniecības ietvariem. Lielu iniciatīvu šajā jomā ir parādījusi VSIA “Reģionu attīstība”. Pēc tās speciālistu domām, “šobrīd šie rādītāji tiek izmantoti valsts mēroga programmas darbības nodrošināšanai, bet nākotnē tos varētu lietot attīstības plānošanas mērķiem, kā arī starptautisko programmu un projektu monitoringa procesā. Teritoriju attīstības indeksu var lietot reģionālās attīstības atbalsta intensitātes noteikšanai” (“Reģionu attīstība Latvijā”, 15.lpp.). “Nākotnē ir svarīgi vienas vai vairāku valsts institūciju ietvaros izveidot un uzturēt reģionālās attīstības datu bāzi ...”(turpat, 70.lpp.).

Domājam, ka šie mērķi ir izpildāmi. Tāpat ceram, ka administratīvi teritoriālās reformas gaitā, meklējot lētākās un efektīvākās teritoriju administratīvās pārvaldes formas, netiks primitīvi vienkāršotas statistiskās analīzes iespējas, saglabājot detalizētu skatījumu uz visām tām vienībām, kuras, kā teica Ligita Gintere, jūtas kā “...centrs pats par sevi”.

1.tabula

Jaunpils un Kokneses pagastu attīstības indeksa aprēķināšanas metode un starprezultāti pēc 2002.gada datiem

2.tabula

Pagastu attīstības indekss un vieta (rangs)