Kāpēc es rīt balsošu par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 2003.gada 7.jūlijā

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre 2003.gada 17.februārī

Vaira Vīķe–Freiberga, Valsts prezidente:

Ir pienācis 2003.gada 20.septembris. Beidzies laiks, ko varējām veltīt pētīšanai, apdomāšanai un salīdzināšanai. Nu pienācis brīdis, kad jāpieņem lēmums.

Demokrātiska valsts mums katram ir devusi balsi. Demokrātija arī nosaka, ka ar savu balsi mēs ietekmējam un nolemjam ne tikai savu, bet arī savu līdzcilvēku likteni, ne tikai savu, bet arī savu bērnu dzīves. Mēs visi esam saistīti, mēs visi esam atbildīgi cits par citu vairāk nekā jebkad. Šādā reizē katrs no mums prasa savam prātam, jautā sirdij – kā rīkoties?

Es zinu, kā es vēlēšu. Es gribu pateikt jums, ka esmu skaidri izlēmusi. Es vēlos, lai visi Latvijas cilvēki, ieguldot savu prātu, darbu un centību, varētu plūkt sava darba augļus. Lai bērni piepildītu savus sapņus. Lai mums visiem būtu drošība un labklājība.

Es nevēlos, lai Latvijas zeme paliktu atmatā. Es nevēlos, lai mūsu saimniecībās būtu atpalicība un mūžīgais sasalums, lai sejās būtu aizvien vairāk raižu un neskaidrības. Ir pienācis laiks Latvijai nomest pelēcību un šaubas, tā ir pelnījusi ko labāku.

Ir pienācis laiks noticēt sev. Latvija vienmēr saņemas, kad darāmi lieli darbi. Es balsošu PAR – PAR mums visiem un PAR Latviju.

Ingrīda Ūdre, Saeimas priekšsēdētāja:

Es vienmēr būšu par iesaistīšanos notikumos un procesos, kas ir svarīgi Latvijas cilvēkiem un valstij.

Es uzskatu, ka tikai piedaloties un līdzdarbojoties var ietekmēt lēmumus, kuri mūs skar un lielā mērā nosaka mūsu nākotni.

Ja mēs paliekam ārpus Eiropas Savienības, tajā pieņemtie lēmumi tāpat ietekmēs Latviju un Latvijas iedzīvotājus, tikai mums nebūs iespēja pacelt balsi un teikt savu vārdu šo lēmumu tapšanas gaitā. Es esmu par iespēju paplašināšanos Latvijas iedzīvotājiem, un dalība Eiropas Savienībā to nodrošinās.

Es vēlos, lai mūsu bērniem būtu labāka, izvēlēm bagātāka rītdiena.

Einars Repše, Ministru prezidents:

Ministru prezidents Einars Repše 2002.gada 21.novembrī

 

Tas brīdis ir klāt – Latvija atgriezīsies Eiropā. Latvija pelnīti atgriezīsies tur, kur iepriekšējos 50 gadus tai liedza būt padomju okupācijas režīms. Piepildīsies tas, ko tūkstošiem cilvēku vienoti alkuši vairākus gadu desmitus: Latvijas vārds būs lasāms Eiropas kartē.

Valdība vēlas Latviju redzēt kā drošu, stabilu un plaukstošu zemi, tādēļ šobrīd ir svarīga katra pilsoņa iniciatīva. Es aicinu ne tikai pašiem doties un 20. septembrī nobalsot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā, bet uzrunāt un aicināt to darīt ikvienu – ģimenes locekli, draugu, paziņu vai kaimiņu.

Tikai visiem kopā 20.septembrī vienoti nobalsojot, mums izdosies Latvijai atgūt vietu attīstīto Rietumeiropas valstu saimē. Lai katram Latvijas iedzīvotājam 20. septembra izvēle kļūst par sirdsapziņas balsojumu. Balsojumu, par kuru izšķiroties nozīme ir tikai lielām, Latvijas un mūsu bērnu nākotnei nozīmīgām  lietām.

 

Valters Bruss, zemnieks:

Savu izvēli — referendumā balsot par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai — esmu izdarījis jau pirms vairākiem gadiem. Tad tas pat nebija jautājums, kā balsot. Mēs vēl nezinājām, vai mūs aicinās iestāties attīstīto valstu savienībā.

Manuprāt, Latvijas lauksaimniecībai iestāšanās Eiropas Savienībā ir izdevīga. Jau tagad lauksaimnieki sadarbojas ar dažādiem partneriem no Rietumeiropas, turklāt šāda sadarbība ir veidota, domājot par Latvijas iespējamo tālāko attīstību – dalību Eiropas Savienībā. Ja referenduma rezultāts ir negatīvs, tad sadarbība ir jāpārtrauc un jāgudro, kā strādāt turpmāk.

Latvijas ceļš ir — iestāties Eiropas Savienībā gan ekonomisku, gan politisku apsvērumu dēļ. Kļūstot par Savienības dalībvalsti, Latvijai paveras iespējas apgūt apjomīgu finanšu palīdzību, savukārt jauniešiem būs lielākas iespējas izglītoties.

 

Ieva Akurātere, mūziķe:

Es balsošu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Latvijas cilvēkus nosacīti varam iedalīt divās grupās: cīnītājos un ceļa gājējos. Cīnītāji ir tie cilvēki, kas domā balsot par — viņi nav apvainoti, nav vīlušies, viņi cenšas darīt visu, lai Latvijai būtu labāk. Es atbalstu cīnītājus, kas domā par Latvijas labklājību un attīstību. Es balsošu par, lai Latvija būtu vitāla un dzīvespriecīga, lai mūsu valsts būtu vienā saimē ar brīvām valstīm. Eiropas Savienībā ir daudz kā laba – tas nav abstrakts jēdziens, bet pamatots apgalvojums. Turklāt attīstītās valstis, kas ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis, daudz palīdzējušas mums, Latvijai.

Dalība Eiropas Savienībā ir turpinājums cīņai par brīvību. Esmu pārliecināta, ka tur mēs varēsim pilnveidot un attīstīt savu kultūru. Tur Latvija būs vitāla un dzīvespriecīga.

 

Juris Rubenis, mācītājs:

Protams, 20. septembra referendumā es balsošu par. Tāpēc, ka esmu pārliecināts: mūsu līdzdalība Eiropas Savienībā ir pats labākais risinājums Latvijas nākotnei. Tā būtu traģēdija, ja Latvija paliktu ārpus Eiropas Savienības. Ar to mēs pazaudētu ļoti būtiskas nākotnes iespējas.

Arī raugoties no kristīgās perspektīvas, mūsu attīstība ir saistīta ar Rietumeiropu, un es Latviju redzu kā Rietumeiropas sastāvdaļu. Man šķiet, mūsu solidaritāte ar Eiropu ir daudz svarīgāka par merkantilajiem apsvērumiem, kas bieži tiek minēti diskusijās par Eiropas Savienību — vai mēs saņemsim vai nesaņemsim fondus? Vai iegūsim vairāk vai mazāk? Vai Eiropa ir plaukstoša vai degradēta? Es domāju, šie jautājumi ir sekundāri. Būtiskais ir jautājums, vai mēs šajā pasaulē, kurā šobrīd ir ļoti daudzas spēlētāju grupas, apzināmies, ka esam kopā ar Rietumeiropas nācijām vai arī esam atsevišķi. Es nevaru mūsu Latviju iedomāties ārpus Eiropas tautu saimes.

Bet, runājot par praktiskajām ikdienas problēmām, ir pilnīgi skaidrs: Latvijas līdzdalība Eiropas Savienībā nozīmē, ka mēs būsim spiesti daudz ātrāk attīstīties un sasniegsim noteiktu standartu — daudz augstāku, nekā paliekot ārpusē. Tas, ka arī valsts pārvaldē tiks piemērotas noteiktas Eiropas Savienības normas, ļoti būtiski sakārtos un optimizēs mūsu valsts pārvaldi un novērsīs vai vismaz būtiski samazinās korupciju. Līdz ar to pilsoņi varēs būt droši, ka viņu kā nodokļu maksātāju nauda tiek atklāti administrēta un izmantota viņu pašu vajadzībām.

Jānis Porietis, Pensionāru federācijas priekšsēdētājs:

Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir ļoti nozīmīgs, ilglaicīgs, pozitīvs pasākums.

Pirmkārt, jau tāpēc, ka Latvijas uzņemšana Eiropas Savienībā izvirzīs daudz stingrākas prasības mūsu politiķiem, saimnieciskajiem darbiniekiem un visiem iedzīvotājiem korupcijas, kontrabandas un kukuļdošanas, kā arī ēnu ekonomikas un aplokšņu algu apkarošanā.

Otrkārt, lai varētu sekmīgi izmantot Eiropas Savienības lielo finansiālo atbalstu Latvijas attīstībai, tā pieprasītājiem būs rūpīgi jāizstrādā pamatoti, reāli un detalizēti projekti šā finansējuma izlietošanai.

Treškārt, jāuzsver viena ļoti būtiska priekšrocība latviešu valodas kā valsts valodas izmantošanai starptautiskā mērogā. Iestājoties Eiropas Savienībā, latviešu valoda kļūs par vienu no tās oficiālajām valodām. Latviešu valodā tiks tulkoti Eiropas Savienības svarīgākie dokumenti, un Eiropas Savienības deputāti no Latvijas savās Briseles kopsēdēs varēs uzstāties arī latviešu valodā, jo tiks nodrošināti runu tulkojumi pārējo dalībvalstu valodās.

Tāpēc esmu izšķīries par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un apliecināšu to ar savu pozitīvo balsojumu.

Jānis Maizītis, ģenerālprokurors:

Referendumā par iestāšanos Eiropas Savienībā balsošu par, jo uzskatu, ka valsts pievienošanās Eiropas Savienībai veicinās Latvijas straujāku ekonomisko izaugsmi un labklājību, kā arī pavērs plašākas iespējas valsts iedzīvotājiem gan izglītības iegūšanā, gan daudzās citās dzīves jomās.

Latvijas dalība Eiropas Savienībā noteikti veicinās arī tiesiskuma nodrošināšanu un Latvijas tiesību sistēmas ātrāku iekļaušanos Eiropas tiesību saimē. Sagaidāms, ka valsts dalība Eiropas Savienībā uzlabos cīņu pret noziedzību un cels tiesībsargājošo un izmeklēšanas iestāžu darba efektivitāti.

Juris Začests, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs:

Esmu nešaubīgi pārliecināts, ka līdzdalība Eiropas Savienībā ir mūsu valsts vienīgais attīstības ceļš. Laika rats un vēstures pulkstenis nekad neapstājas un nesabojājas. Tāpēc mums nav ļauts minstināties ar nogaidīšanu. Mēs izšķirsim ne vien savu, bet arī Latvijas nākamo paaudžu likteni. Es ticu, ka, iestājoties šajā savu lietderību jau pierādījušajā valstu savienībā, mums pavērsies iespējas uzlabot arī mūsu veco ļaužu dzīves kvalitāti. Es zinu, ka mūsu vidējā paaudze pavisam drīz jutīsies droša par savu šodienu un savu bērnu rītdienu.

 

 

Vizma Belševica, dzejniece:

Es gribu būt Eiropas Savienībā kopā ar pārējām Baltijas valstīm. Jau padomju laikos bija mēģinājumi izraut vidu ķēdītei Lietuva, Latvija, Igaunija. Latvija ar savām ostām vienmēr ir bijusi ķēdītes vidusposms. Tāpēc mēs bijām arī vairāk nospiesti un rusificēti, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju. Jo, izraujot ķēdītes vidu, izirtu pati ķēde. Arī tagad es redzu mēģinājumu izraut vidu Baltijas valstu vienotības ķēdē, lai mēs nebūtu kopīgs spēks. To es negribu pieļaut, tāpēc es balsošu par Eiropas Savienību, kurā būs trīs vienotas Baltijas valstis.

 

Andris Jaunsleinis, Pašvaldību savienības priekšsēdis:

Baltija ir vienota telpa, un es nekad neesmu domājis citādi. Kā vienotu veselumu mūs uztver Eiropa un arī pasaule. Tādēļ mana izvēle notika līdz ar pārliecinošo lietuviešu un igauņu “jā” Eiropai. Tā ir arī solidarizēšanās ar vēsturē iegājušo un septiņarpus miljonu cilvēku apvienojušo Baltijas ceļu, tas ir apliecinājums kopējam triju mūsu nelielo valstu spēkam. Un latvieši nedrīkst rīkoties citādi.

20.septembra balsojumam ir divējāds uzslāņojums. Tas būs gan emocionāls, gan politisks balsojums. Un, ja kādam gribas vilkt paralēles, tad vistiešākā ir saistīta ar balsojumu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Visspēcīgākā bija izvēle dzīvot brīvā un demokrātiskā valstī, iespējams, neapjaušot visas grūtības un neveiksmes, kas Latviju šajos neatkarības gados piemeklējušas.

Eiropas Savienība pastāv jau 52 gadus, un mēs nezinām, cik ilgs būs tās mūžs. Pat ja tās kādreiz vairs nebūs, mēs nonāksim vienādā situācijā ar pārējām šīs savienības valstīm. Taču nebūsim arī panikas cēlāji un kāda procesa beigu paredzētāji. Grūtībās labākais sabiedrotais ir optimisms, tādēļ ticēsim labākai nākotnei un balsosim ar baltieša sirdsapziņu!

Rita Aksenoka, Valsts prezidenta kancelejas Apžēlošanas dienesta vadītāja:

Par savu balsi tautas nobalsošanā par Latvijas iestāšanos ES esmu izšķīrusies jau sen.

Mēs visi esam liecinieki mūsu valsts izaugsmei pēc tās neatkarības atgūšanas. Liels darbs paveikts arī tiesību jomā. Ceļā uz patiesi tiesisku valsti mums būtisku palīdzību snieguši ES valstu tiesību speciālisti. Eiropas tiesību īstenošana Latvijā kļuvusi par realitāti.

Atceroties mūsu tautas vienotību un daudzu juristu pašaizliedzīgo rīcību valstij tik izšķirošajā brīdī 1991. gada augustā, kad nešaubīgi izvēlējāmies Latvijas valsts un savu nākotni, es ļoti ticu, ka 20. septembrī no jauna izdarīsim pareizo izvēli un balsosim par iestāšanos ES.

 

Lolita Bemhena, SIA “Spilva” prezidente:

Latvija ir pārāk maza valsts, lai spētu pastāvēt ārpus Eiropas, ārpus Rietumu demokrātijām. Es kā uzņēmēja balsošu par Eiropas Savienību, jo konkurence varbūt būs asāka, bet noteikti godīgāka. Esmu pārliecināta, ka Latvijas uzņēmēji ir līdzvērtīgi konkurenti saviem Eiropas kolēģiem, jo mūsu produkcijas kvalitāte, salīdzinot ar Eiropas Savienību, ir ļoti augsta. Mums ir dota iespēja. Tas, kā un cik pilnīgi to izmantot, ir mūsu ziņā. Šī ir tā reize, kad viss ir pašu rokās.

 

 

 

 

Džemma Skulme, māksliniece:

 

Es, tāpat kā mani vecāki, nāku no neatkarīgās Latvijas, kas jau tad bija Eiropas sastāvdaļa. Tāpēc Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai man ir dabiska un pašsaprotama. Es esmu gleznotāja, un visa mana dzīve ir noritējusi mākslā. Un Pirmās republikas laikā latviešu māksla greznojās visās Eiropas galvaspilsētās. Latvijas māksla vienmēr ir bijusi Eiropā. Mēs, mākslinieki, vienmēr esam tiekušies būt zināmi arī ārpus Latvijas, konkurēt un būt līdztiesīgi ar citiem Eiropā un pasaulē. Tagad mums tāda iespēja tiek dota. Un mēs to varam pilnvērtīgi izmantot, jo Latvijas māksla no Baltijas valstīm vienmēr ir bijusi visgatavākā Eiropai. Man būtiska šķiet arī iespēja ciešāk saliedēties visām trim Baltijas valstīm, tas ir būtiskāk nekā šaubas, kurām mēs visi esam izgājuši cauri.

Aivars Endziņš, Satversmes tiesas priekšsēdētājs:

Eiropas Savienību veido demokrātiskas, tiesiskas valstis, kas tiecas pēc tām pašām vērtībām, kas nostiprinātas arī mūsu Satversmē. Šīs valstis kopj un sargā savu nacionālo kultūru un identitāti, cenšas pēc iespējas nodrošināt cilvēka pamattiesības un cīnīties pret noziedzību, tostarp korupciju.

Nedz Eiropas Savienība kopumā, nedz katra no tās valstīm nav ideāla, bet pasaulē ideālu valstu nav. Tomēr Eiropas valstīs ir būtiska sabiedrības daļa, kas cenšas valstu dzīvi tuvināt ideāliem, un ir sistēma, kas liek varas institūcijām šajā sabiedrības daļā ieklausīties. Mūsdienu pasaulē Latvija savus mērķus var sasniegt ātrāk un vieglāk, ja tā ir kopā ar šīm valstīm.

 

Vitālijs Gavrilovs, a/s “Aldaris’’ prezidents, Darba devēju konfederācijas prezidents:

Esmu pārliecināts, ka līdzdalība Eiropas Savienībā (ES) ilgtermiņā labvēlīgi ietekmēs Latvijas ekonomikas attīstību un sociālo labklājību. Iesaistīšanās globālajos procesos, šajā gadījumā ES, nav tikai Latvijas ārpolitikas mērķis, bet gan daudzu organizāciju ikdiena, reāla uzņēmējdarbības vide. Izprotot un atbalstot valsts stratēģiskos mērķus, uzņēmēji var iesaistīties viedokļu apmaiņā, gūt citu valstu uzņēmēju pieredzi un piedalīties ekonomikas integrācijas un globalizācijas procesā.

Es izprotu grūtības, ar kurām pašlaik sastopas daudzu tautsaimniecības nozaru pārstāvji ceļā uz ES, bet mūsu valsts attīstībai nav citas perspektīvas, mēs nevaram palikt izolēti no pasaules attīstības tendencēm.

ES kontekstā nozīmīgākā ir mūsu valsts, uzņēmēju, zinātnieku, speciālistu un organizāciju konkurētspējas paaugstināšana. Un konkurētspēja rodas ar pieredzi, ko nav iespējams iegūt, tikai mācoties teoriju. Kuras valsts tirgū darboties, tas ir atkarīgs no katra uzņēmuma ambīcijām un izvēlētās attīstības stratēģijas. ES konkurētspējīgi būs tie uzņēmumi, kuri vispirms ir bijuši sekmīgi Latvijas vietējā tirgū, pēc tam izgājuši Baltijas un Eiropas tirgū, apgūstot tirgus vidi, tās īpatnības un spēju adaptēties.

Agnese Zeltiņa, aktrise:

Grūtības un nebūšanas mūsu valsts dzīvē ne reizi vien ir mudinājušas mani nosvērties uz citu pusi un kļūt skeptiskai. Taču, ikdienā strādājot savu darbu, es redzu un saprotu, ka saslimšana ar eiroskepticismu manu dzīvi un darbu nepadarīs vieglāku. Teātris, ko mīlu, dzīvot, augt un attīstīties no manu un kolēģu mīlestības vien nespēs. Viss līdz šim labi padarītais, mūsu cilvēku saglābtais, ļaujoties bailēm no nezināmā, ies zudumā vai iestrēgs uz nenosakāmu laiku.

Kā māte es vēlos būt droša, ka ar savu darbu varu sniegt saviem bērniem iespējas būt veseliem un laimīgiem, turklāt pārredzamā nākotnē. Un es zinu, ka šobrīd nav tādas valsts Eiropas Savienībā, kuras pilsoņi būtu nožēlojuši savu izvēli. Tas nozīmē, ka izvēle, kā turpmāk dzīvos un pastāvēs gadsimtos pārmantotā un mūsdienu latviešu kultūra, latviešu valoda un latviešu tauta, šajā brīdī ir ielikta manās un tavās rokās, tautieti! Es balsošu par iestāšanos Eiropas Savienībā un aicinu arī tevi darīt tāpat.

Normunds Skauģis, maizes ceptuves “Lāči” īpašnieks:

Mums ir dota vēsturiska iespēja lemt par savas valsts nākotni. Otra tik svarīga izvēle mums dzīvē nebūs jāizdara. Rīt referendumā savu balsi atdošu par drošu nākotni sev, maniem darbiniekiem, tuviniekiem un Latvijai. Balsošu par iestāšanos Eiropas Savienībā, lai mūsu valstī būtu kārtība.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijā būs jaunas iespējas, attīstīsies ekonomika, tiks radītas jaunas darba vietas. Tad pircējs ar gadiem kļūs pārticīgāks, varēs vairāk atļauties. Tāpat sagaidāms, ka Latviju apskatīt brauks arvien vairāk cilvēku, arī mūsu valsts iedzīvotāji ceļos un, cerams, kā ciemakukuli izvēlēsies Latvijā ceptu maizi.

 

Sols Bukingolts, Sabiedrības integrācijas fonda valdes priekšsēdētājs:

 

Esot Eiropas Savienībā, mēs labāk varēsim prognozēt savu dzīvi. Dzīvi bez kompleksiem, bet ar iespējām. Protams, mūsu dzīve arī strauji kļūs labāka. Ne tikai naudas ziņā, bet arī kultūras, valodas un dvēseles ziņā bagātāka. Mums, dažādu tautu pārstāvjiem Latvijā, vajag turēties kopā kā vienotai Latvijas sabiedrībai. Vārds “integrācija” nozīmē, ka vairāk mēs varam izdarīt kopā, arī ES, kur mēs būsim viena no līdzvērtīgām valstīm. Eiropai mēs varam piedāvāt savu integrācijas pieredzi, rādīt, kā dažādas tautas var draudzīgi sadzīvot kopā.

Eiroskeptiķi mēdz baidīt ar lielāku konkurenci ES. Mani tas nebaida, bet, gluži otrādi. Mēs, Latvija, tagad ES konkurēsim ar 24 citām valstīm, un kāpēc mums jādomā, ka esam sliktāki par citiem?

Nevajag baidīties būt gudrākiem, stiprākiem, bagātākiem. Tās ir labas īpašības. Šīs īpašības patīk pasaulei, jo pasaulei patīk uzvarētāji. Esmu cieši pārliecināts, ka Latvija var būt uzvarētāja un ne vien mūsu Baltijas reģionā, bet arī pārējā Eiropā.

Knuts Skujenieks, dzejnieks:

Vispirmām kārtām tas būs balsojums par cilvēka cienīgu dzīvi. Jo, ja cilvēks atrodas tur, kur viņam ir jābūt, – un es vienmēr esmu uzskatījis, ka Latvija ir Eiropa, ir bijusi Eiropa un tai arī ir jābūt Eiropā –, tad gan cilvēks, gan visa tauta jūtas labāk.

Un vēl – balsojums par neatkarību un barikāžu laiks bija pirmie soļi. Balsojums par Eiropas Savienību ir nākamais solis. Tālāk jau sekos mūsu ceļš, cīņa Eiropas Savienībā. Bet tur mēs nebūsim vieni. Jā, tur mums būs jāiemācās daudz kas tāds, ko mēs vēl neesam mācījušies – mums būs jāiemācās riskēt, būs jāiemācās konkurēt, bet visas šīs grūtās un ne tik patīkamās lietas ir obligāti vajadzīgas gan valsts, gan tautas dzīvotspējai. Un tikai paši vien, palikdami malā, mēs to neiemācīsimies. Un mūs bradās ar kājām... Baidīties vairs nav par ko, manuprāt, ir jāizdara vienkārša un skaidra izvēle, par kuru es personīgi nešaubos.

Pēteris Bušmanis, Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektors:

Rīt referendumā noteikti balsošu par.

Latvija ir pārāk maza, lai viena pati darbotos pasaules politikā un ietekmētu pasaules ekonomiku. Turklāt pasaule kļūst arvien šaurāka – neizbēgama ir globalizācija, kas mūs nesaraujami vieno ar pārējo pasauli. Domāju, ka saimnieciski Latvijai ir izdevīgāk būt Eiropas Savienības dalībvalstij, jo tur tiek piedāvāti vienoti spēles noteikumi. Ja mēs visi spēlējam vienu spēli, ir jābūt arī vienotiem noteikumiem. Pašlaik situācija ir tāda, ka ekonomiskā ziņā mēs esam zaudētāji, jo spēlējam vienu spēli ar citām valstīm, bet noteikumi mums ir sliktāki nekā citiem.

Iestājoties Eiropas Savienībā, es saredzu nākotni arī laukiem. Tā ir iespēja Latvijas laukiem kļūt moderniem, tā ir iespēja saņemt atbalstu par to, ka reģionos tiek saglabāta lauku vide.

Eiropas Savienība pozitīvi varētu iespaidot arī mūsu valsts intelektuālo potenciālu. Tā ir iespēja mūsu jauniešiem doties pasaulē, apgūt jaunu pieredzi, lai pēc tam atgrieztos un stiprinātu Latviju.

Normunds Šnē, Rīgas Kamerorķestra diriģents:

Es neredzu alternatīvu Latvijas dalībai Eiropas Savienībā. Mēs nedrīkstam būt atrauti un izolēti no pārējās pasaules, jo tad Latvijas attīstības iespējas būs ļoti ierobežotas. Turklāt šī nebūs tā reize, kad savu kļūdu mēs varēsim izlabot, vismaz ne tuvā nākotnē.

Man kā māksliniekam rūp arī tas, ka, neiestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai būs diezgan ierobežotas iespējas savus mākslinieciskos sasniegumus darīt zināmus Eiropai un pasaulei. Jo šobrīd tomēr es jūtu robežas. Esot Eiropas Savienībā, Latvijas māksliniekiem būs daudz vieglāk veidot kopprojektus ar saviem kolēģiem citviet pasaulē, kā arī Latvijas publikai būs biežāka iespēja baudīt Eiropas un pasaules kultūras sasniegumus.

Olafs Brūvers, Valsts cilvēktiesību biroja direktors:

Referendumā par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā noteikti balsošu par. Savā mūžā esmu cietis no totalitārā padomju režīma represijām, tāpēc apzinos, cik svarīgi ir nodrošināt stabilu un demokrātiskās vērtībās balstītu valsts turpmāko attīstību. Eiropas Savienība būs viens no garantiem, kas palīdzēs sasniegt šo mērķi.

Apzinoties grūtības un sarežģījumus, ko iestāšanās Eiropas Savienībā varētu radīt daļai valsts iedzīvotāju, es tomēr esmu pārliecināts, ka šīs izmaiņas veicinās valsts izaugsmi. Augstie Eiropas Savienībā pieņemtie standarti dažādās jomās Latvijai būs papildu stimuls nostiprināt valstī tiesiskumu, aktīvāk risināt sociālos jautājumus, nodrošināt mazaizsargāto grupu, tai skaitā bērnu un gados vecāku iedzīvotāju, tiesības.

Katra balss par iestāšanos Eiropas Savienībā īpaši svarīga būs mūsu bērnu un visu turpmāko paaudžu nākotnes nodrošināšanā.

Uldis Sesks, Liepājas pilsētas domes priekšsēdētājs:

Referenduma balsošanas zīmē būs divi vārdi – “par” un “pret”. Tā būs mūsu izvēle pašu izpratnē starp labumu un ļaunumu, kam nevajag vilkt paralēles ar pagātni. Jā, ir lietas, kas Eiropas Savienībā man un daudziem nav pieņemamas, nav arī jāslēpj apziņa, ka mūs sagaida ne mazums grūtību un smags darbs. Taču līdz šim mēs jau esam daudz strādājuši, daudz pētījuši, saņēmuši atbalstu un tikai tad ieviesuši. Domāju, ka viens miljards eiro, ko ES piedāvā Latvijas reģioniem, ir iespaidīgs atbalsts no ES, lai sāktu reāli sakārtot ļoti daudzās vietās gadu desmitus novārtā palikušās pilsētu, pagastu un privātās saimniecības.

Es balsošu par, lai mani bērni varētu dzīvot Latvijā drošā un sakārtotā vidē un lai viņi par manu un pārējo līdzcilvēku šībrīža pareizo izvēli teiktu vienkāršāko, bet patiesāko vārdu – paldies.

Aigars Fadejevs, sportists:

Referendumā balsošu par, tomēr Latvijas dalību Eiropas Savienībā nevaru atbalstīt viennozīmīgi. Protams, pievienošanās Eiropas Savienībai dos daudz pozitīvu pārmaiņu, kas saistītas ar kredītprocentu pazemināšanos, lielāku tūristu pieplūdumu Latvijā, straujāku ekonomisko attīstību u.c. Tāpat, manuprāt, Latvijai nebūtu izdevīgi palikt kaut kur starp Eiropas Savienību un Krieviju. Tomēr ir zināms, ka pievienošanās ES negatīvi ietekmēs vairākas iedzīvotāju grupas. Manuprāt, visvairāk zaudēs lauksaimnieki, jo Latvijā agrārās reformas nav tikušas tik tālu kā pašreizējās Eiropas Savienības dalībvalstīs un liela daļa lauksaimniecības nozares uzņēmumu nav tā sakārtota, lai spētu sekmīgi konkurēt ar Eiropas Savienības zemniekiem. Zaudējumi skars arī zivsaimniekus, jo Eiropas Savienības prasības šajā nozarē ir ļoti augstas, kas Eiropas lielajiem uzņēmumiem dos priekšrocības, salīdzinot ar Latvijas vājāk attīstītajām ražotnēm.

Ir daudzi mīnusi, bet plusu tomēr ir vairāk, tādēļ balsošu par.

Raits Černajs, valsts kontrolieris:

Pirmsiestāšanās process man un, domāju, mums visiem ir daudz iemācījis. Vērojot procesus un uzturot kontaktus ar citu valstu augstākajām finanšu kontroles institūcijām, redzu, ka valsts apkrāpšanas procesi visās kandidātvalstīs notiek vienādi. Un tikai kopīgā savienībā mēs varam panākt, lai šī cīņa pret korupciju, krāpšanu, valsts apzagšanu būtu sekmīga.

Protams, arī Eiropas Savienība nav ideāls veidojums, arī tur neiztiek bez negatīviem procesiem. Taču vienībā ir spēks, un, tikai kopā aktīvi līdzdarbojoties, mēs varam virzīt pozitīvos procesus un aizstāvēt savas intereses.

Es teikšu “jā” Eiropas Savienībai.