Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2003. gada 16. septembra noteikumi Nr. 526 "Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.09.2003., Nr. 129 https://www.vestnesis.lv/ta/id/79102

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.527

Grozījums Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumos Nr.112 "Noteikumi par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis"

Vēl šajā numurā

19.09.2003., Nr. 129

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 526

Pieņemts: 16.09.2003.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Ministru kabineta noteikumi Nr.526

Rīgā 2003.gada 16.septembrī (prot. Nr.49 23.§)
Nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas kārtība
Izdoti saskaņā ar likuma “Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 18.2panta ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu (turpmāk — nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets) atdošanas kārtību attiecībā uz Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstīm, Eiropas ekonomikas zonas valstīm un citām valstīm, ar kurām Latvija ir noslēgusi līgumu par nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanu (turpmāk — dalībvalsts).
2. Nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošanas procedūru organizē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk — inspekcija) sadarbībā ar Valsts muzeju pārvaldi, Valsts arhīvu ģenerāldirekciju, Latvijas Nacionālo bibliotēku un Valsts policiju. Atdošanas procedūra sākas ar sarunām par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu un beidzas ar tā fizisku atgriešanos valstī, no kuras kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests un kura atdošanu attiecīgā valsts pieprasījusi (turpmāk — pieprasītāja valsts).
3. Noteikumi attiecas uz kultūras priekšmetiem, kuri atbilst šādiem nosacījumiem:

3.1. pirms vai pēc kultūras priekšmeta izvešanas tas pieprasītāja valstī ir valsts aizsardzībā;

3.2. kultūras priekšmets atbilst kādai no šo noteikumu pielikumā minētajām kategorijām vai ir muzeja, arhīva vai bibliotēkas saglabājamās kolekcijas vai publiskās kolekcijas (kolekcija, kas saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir publiska un ir valsts (dalībvalsts) īpašums, vietējās vai reģionālās pašvaldības īpašums vai tādas dalībvalstī esošas institūcijas īpašums, kura ir valsts (dalībvalsts), pašvaldības īpašums vai saņem no tās būtisku finansējumu) neatņemama sastāvdaļa, vai ir baznīcas inventārs saskaņā ar pieprasītājas valsts tiesību aktiem.
4. Kultūras priekšmets uzskatāms par nelikumīgi izvestu, ja, to izvedot no valsts, ir pārkāpti normatīvie akti par mākslas un antikvāro priekšmetu izvešanu vai tas nav atdots pēc likumīgas pagaidu izvešanas termiņa beigām.
II. Kārtība, kādā meklē un atdod no citas valsts nelikumīgi izvestos un Latvijā ievestos kultūras priekšmetus
5. Inspekcija sāk nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanu Latvijā, pamatojoties uz rakstisku iesniegumu, kas saņemts no pieprasītājas valsts kompetentās iestādes un kurā sniegta meklēšanas sākšanai nepieciešamā informācija par nelikumīgi ievesto kultūras priekšmetu, faktisko vai domājamo tā atrašanās vietu un citas ziņas, kas atvieglo meklēšanu.
6. Ja pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesniegumā nav sniegta nelikumīgi ievestā kultūras priekšmeta meklēšanas sākšanai nepieciešamā informācija vai tā ir nepietiekama, inspekcija pieprasa papildu informāciju. Meklēšanu sāk pēc tam, kad attiecīgā informācija ir saņemta.
7. Pēc pieprasītājas valsts kompetentās iestādes iesnieguma saņemšanas inspekcija nosūta Valsts policijai iesniegumu par kultūras priekšmeta meklēšanas uzsākšanu, kā arī informē attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju.
8. Valsts policija informē inspekciju par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem, kā arī tad, ja meklēto kultūras priekšmetu atrod vai ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tas ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts.
9. Inspekcija par kultūras priekšmeta meklēšanas rezultātiem nosūta paziņojumu pieprasītājai valstij.
10. Inspekcija sadarbībā ar Valsts policiju un attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju veic nepieciešamos pagaidu pasākumus, lai saglabātu atrasto kultūras priekšmetu, kā arī pēc savstarpējas vienošanās novērš jebkuru darbību, kas traucē tā atdošanas procedūru.
11. Divu mēnešu laikā no inspekcijas paziņojuma nosūtīšanas dienas pieprasītājas valsts kompetentās iestādes var pārbaudīt, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets. Ja divu mēnešu laikā pārbaude nav veikta, šo noteikumu 10.punktā minētos pagaidu pasākumus pārtrauc. Pagaidu pasākumu termiņu var pagarināt, ja saņemts attiecīgs pieprasītājas valsts iesniegums.
12. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, inspekcija var būt starpnieks ārpustiesas izskatīšanas procesā par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu starp nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) un/vai turētāju un pieprasītāju valsti, ja saņemta nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieka (valdītāja) un/vai turētāja un pieprasītājas valsts kompetentās iestādes rakstiska piekrišana.
13. Iesniedzot Latvijas tiesā prasības pieteikumu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju, par to rakstiski informē inspekciju, pieteikumam pievienojot:

13.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets;

13.2. pieprasītājas valsts kompetento iestāžu apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no pieprasītājas valsts teritorijas.
14. Pēc tam kad saņemta informācija par tiesas procesa ierosināšanu pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai turētāju, inspekcija nekavējoties par to informē citu dalībvalstu institūcijas, kuras organizē nelikumīgi izvesto mākslas un antikvāro priekšmetu atdošanas procedūru attiecīgajās valstīs.
15. Kultūras priekšmeta labticīgais valdītājs saskaņā ar tiesas nolēmumu pieprasītāja valsts izmaksājamo kompensāciju (zaudējumu atlīdzību) saņem pēc kultūras priekšmeta fiziskas atdošanas. Ja valdītājs saņēmis nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu kā dāvinājumu vai mantojumu, viņš nedrīkst būt izdevīgākā situācijā kā persona, no kuras tas ieguvis attiecīgo priekšmetu.
III. No Latvijas nelikumīgi izvesto kultūras priekšmetu atdošana
16. Pēc tam kad saņemta informācija par to, ka no Latvijas nelikumīgi izvests kultūras priekšmets, inspekcija nepieciešamās ziņas ievada zagto un zudušo mākslas un antikvāro priekšmetu reģistrā, kā arī pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju nosūta rakstisku iesniegumu valstij, kurā faktiski atrodas vai domājams, ka atrodas no Latvijas nelikumīgi izvestais kultūras priekšmets (turpmāk — saņēmēja valsts).
17. Inspekcija iesniegumā norāda meklēšanas sākšanai nepieciešamo informāciju par nelikumīgi ievesto kultūras priekšmetu, faktisko vai domājamo tā atrašanās vietu un citas ziņas, kas atvieglo meklēšanu.
18. Pamatojoties uz šo noteikumu 16.punktā minēto iesniegumu, inspekcija uzsāk nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta meklēšanu citā valstī.
19. Divu mēnešu laikā pēc saņēmējas valsts paziņojuma saņemšanas par meklētā kultūras priekšmeta atrašanu inspekcija sadarbībā ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju pārliecinās, vai atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets.
20. Ja atrastais priekšmets ir meklētais kultūras priekšmets, inspekcija pēc saskaņošanas ar attiecīgo šo noteikumu 2.punktā minēto institūciju iesniedz Kultūras ministrijā priekšlikumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanas procedūras turpināšanu.
21. Ja netiek panākta vienošanās par kultūras priekšmeta atdošanu, Kultūras ministrija nosaka atbildīgo institūciju, kas pārstāvēs Latviju tiesas procesā, kā arī pieņem lēmumu par tiesas procesa finansēšanas avotiem.
22. Inspekcija iesniedz prasības pieteikumu saņēmējas valsts tiesā pret kultūras priekšmeta īpašnieku (valdītāju) vai, ja tāda nav, pret kultūras priekšmeta turētāju. Pieteikumam pievieno:

22.1. attiecīgā kultūras priekšmeta aprakstu un dokumentus, kas apliecina, ka tas ir kultūras priekšmets;

22.2. inspekcijas apliecinājumu, ka attiecīgais kultūras priekšmets ir nelikumīgi izvests no Latvijas.
23. Pēc prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā inspekcija par to informē saņēmējas valsts institūciju, ar kuru tā sadarbojusies pirms prasības pieteikuma iesniegšanas.
24. Ja saņēmējas valsts tiesas nolēmums paredz kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, kā arī kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta labticīgajam valdītājam, Kultūras ministrija izdevumus, kas saistīti ar nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu Latvijai, — kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu kultūras priekšmeta valdītājam citā valstī, izdevumus, kas rodas, izpildot tiesas nolēmumu par nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atdošanu, un izdevumus, kas saistīti ar tā fizisku saglabāšanu atdošanas procesa laikā, — sedz tikai pēc nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta atgriešanās Latvijā.
25. Ja no Latvijas nelikumīgi izvestā kultūras priekšmeta īpašnieks nav valsts, persona, kurai tas piederējis, sedz ar attiecīgā kultūras priekšmeta atgūšanu un kompensācijas (zaudējumu atlīdzības) izmaksu saistītos izdevumus. Kultūras priekšmetu atdod personai pēc tam, kad tā samaksājusi visus minētos izdevumus.
Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 1993/7/EC, 96/100/EC, 2001/38/EC.
Ministru prezidents E.Repše

Kultūras ministre I.Rībena
Pielikums
Ministru kabineta
2003.gada 16.septembra noteikumiem Nr.526
Kultūras priekšmetu kategorijas un vērtība

Nr.
p.k.

Kategorija

Kultūras priekšmeti

Vērtība
(latos)

1

2

3

4

1.

1.

Arheoloģiski priekšmeti, kas ir vecāki par 100 gadiem un iegūti:

jebkura

1.1.

izrakumos vai atrasti zemē, uz zemes vai ūdenī

1.2.

arheoloģisko atradumu vietās

1.3.

no arheoloģiskām kolekcijām

2.

2.

Vairāk nekā 100 gadu veci atsevišķi kultūras priekšmeta fragmenti, kas ir neatņemama mākslas, vēstures vai reliģiska pieminekļa daļa

jebkura

3.

3.

Gleznas un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu un nav iekļaujami 3.A vai 4.kategorijā(1)

89100 un vairāk

4.

3.A

Akvareļi, guašas zīmējumi un pasteļi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla(1)

17820 un vairāk

5.

4.

Mozaīkas, kas nav iekļaujamas 1. vai 2.kategorijā, un zīmējumi, kas darināti ar roku uz jebkura materiāla un ar jebkuru paņēmienu(1)

8910 un vairāk

6.

5.

Gravīru, estampu, serigrāfiju un litogrāfiju oriģināli, kā arī attiecīgās plāksnes un plakātu oriģināli(1)

8910 un vairāk

7.

6.

Skulptūru un statuešu oriģināli un kopijas (ja tās radītas tādā pašā procesā kā oriģināli), kas nav iekļaujami 1.kategorijā(1)

29700 un vairāk

8.

7.

Fotogrāfijas, filmas un to negatīvi(1)

8910 un vairāk

9.

8.

Inkunābulas un rokraksti, arī ģeogrāfijas kartes un mūzikas partitūras (atsevišķi vai kolekcijā)(1)

jebkura

10.

9.

Grāmatas, kas vecākas par 100 gadiem (atsevišķi vai kolekcijā)

29700 un vairāk

11.

10.

Iespiestas ģeogrāfijas kartes, kas vecākas par 200 gadiem

8910 un vairāk

12.

11.

Dažādu veidu arhīvi, kuros ir par 50 gadiem vecāki eksemplāri (neatkarīgi no materiāla)

jebkura

13.

12.

Kolekcijas(2):

29700 un vairāk

13.1.

atsevišķi zooloģijas, botānikas, mineraloģijas vai anatomijas kolekciju eksemplāri

13.2.

kolekcijas, kurām ir vēsturiska, paleontoloģiska, etnogrāfiska vai numismātiska vērtība

14.

13.

Transportlīdzekļi, kas ir vecāki par 75 gadiem

29700 un vairāk

15.

14.

Pārējie antikvārie priekšmeti:

29700 un vairāk

15.1.

no 50 līdz 100 gadu veci antikvārie priekšmeti:

15.1.1.

rotaļlietas un spēles

15.1.2.

stikla izstrādājumi

15.1.3.

zeltkaļu un sudrabkaļu izstrādājumi

15.1.4.

mēbeles

15.1.5.

optiskās ierīces un aparāti, fotoaparāti, kinoaparāti un ierīces

15.1.6.

mūzikas instrumenti

15.1.7.

pulksteņi un to daļas

15.1.8.

koka izstrādājumi

15.1.9.

keramikas izstrādājumi

15.1.10.

gobelēni

15.1.11.

paklāji

15.1.12.

tapetes

15.1.13.

ieroči

15.2.

par 100 gadiem vecāki antikvārie priekšmeti

Piezīmes.

(1) Kultūras priekšmeti, kas ir vecāki par 50 gadiem un nepieder to autoriem.

(2) Kolekcijas priekšmeti, kas klasificēti Latvijas kombinētās nomenklatūras 9705.preču pozīcijā, — priekšmeti, kuru īpašības atbilst iekļaušanai kolekcijā noteiktajām prasībām. Tie ir relatīvi reti priekšmeti, kurus parasti nelieto sākotnēji paredzētajam mērķim, bet slēdz par tiem īpašus darījumus, kas neatbilst parastajai līdzīgi izmantojamu priekšmetu apgrozībai un kuriem ir liela vērtība.

Kultūras ministre I.Rībena

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!