• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Šrēders Rīgā iestājas par Krieviju". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.06.2000., Nr. 219/220 https://www.vestnesis.lv/ta/id/7905

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Valsts pilnvarotie kā Putina interešu realizētāji"

Vēl šajā numurā

09.06.2000., Nr. 219/220

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Šrēders Rīgā iestājas par Krieviju"

"Die Welt"

— 2000.06.07.

Kanclers apslāpē baltiešu cerības uz iestāšanos NATO.

Vācijas kanclers Gerhards Šrēders (VSP) braucienā pa Baltiju, neiztiekot bez "ja" un "bet", runāja par Viduseiropas un Austrumeiropas valstu uzņemšanu ES. Otrdien Tallinā, runājot Igaunijas parlamentā, viņš izteicās arī par Eiropas drošības arhitektūru. Tajā esot jāiesaista arī Krievija, jo tās lomai "Eiropā ir stratēģiska nozīme".

Nedēļu pirms Krievijas prezidenta Vladimira Putina vizītes Berlīnē Šrēders mazināja Baltijas valstu cerības jau pārskatāmā nākotnē iestāties NATO. Šrēders, kas otrdien ieradās Latvijā, bija pirmais ārvalstu valstsvīrs, kuram tika izrādīts gods un dota iespēja uzstāties Igaunijas parlamentā.

Tāpat kā pirms tam Igaunijā, arī Latvijā Šrēders apsolīja atbalstu valsts iestājai ES. Kanclers pēc ierašanās Latvijas galvaspilsētā Rīgā tikās ar prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu. Prezidente Šrēderam pateicās par līdzšinējo Vācijas palīdzību un uzsvēra: "Latvija pilnībā uzticas Eiropas vienotības idejai."

Latvija, tāpat kā tās dienvidu kaimiņvalsts Lietuva, tikai nesen ir sākusi ar ES sarunas par iestāšanos. Turpretī Igaunija pieder pie tās grupas valstīm, ar kurām Brisele sarunas sāka jau 1998. gadā. Baltijā pēc Igaunijas otra ekonomiski spēcīgākā valsts ir Latvija.

Trīs Baltijas valstis tiecas kļūt arī par NATO dalībniecēm. Taču šeit tām nav kandidātvalstu statusa. Tās tiek vienīgi uzskatītas par valstīm, kas ir izteikušas vēlmi iestāties. "Mūsu prioritārais mērķis ir drošības un stabilitātes palielināšana Viduseiropā un Austrumeiropā. Mēs nevēlamies jaunus ierakumus, bet kārtību, kas ļautu izvairīties no drošības politikas pelēkajām un dalījuma zonām." Vācija esot spērusi pareizo soli, kad tā pagājušajā gadā esot apsveikusi Igaunijas vēlmi iestāties NATO.

Šrēders uzsvēra, ka process nav vērsts pret Krieviju. "Krievijas lomai Eiropā ir stratēģiska nozīme. Vācija un Igaunija no sadarbības ar Krieviju varētu gūt vienīgi labumu." Šrēders apstiprināja, ka Putina vizītes laikā Berlīnē grib padziļināt attiecības ar Krieviju un "apspriest pamatprincipus un perspektīvu Krievijas pastiprinātai iesaistīšanai Eiropā". Šrēders neslēpa, ka viņš ir norūpējies par stāvokli Čečenijā.

Kanclers mudināja Vācijas biznesa pārstāvjus investēt Baltijā. Viņš paziņoja, ka ES nākošajā Padomes sēdē mēneša beigās Portugālē pieņems Savienības "Ziemeļu dimensijas" pasākumu plānu. Vācija un Igaunija abas esot kopā saaugušās Eiropas daļa. "Igaunija atkal atgriežas pie savām saknēm," teica Šrēders.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!