Par Lielo teroru pret latviešiem

Par mocekļiem un mocītājiem no 1937. līdz 1938. gadam

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Nobeigums. Sākums “LV” Nr.108, 25.07.2003., “LV” Nr.113, 13.08.2003.

Pārskata izziņa Vladimira Ozola apsūdzības lietā

Voroņežā 1956. gada 19. martā

Pārskata izziņa arhīva – izmeklēšanas lietā Nr. 961980

par Maskavas kara apgabala militārās noliktavas Nr. 448

priekšnieka diviziona komisāra Vladimira Kārļa dēla Ozola,

dzimuša 1893. gadā (..), latvieša (..), apsūdzību

V.K. Ozolu bijusī IeTK Maskavas apgabalā pārvaldes Valsts drošības pārvalde arestēja 1937. gada 31.oktobrī, un 1938. gada 2. aprīlī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija viņam pēc KPFSR KK 58.-1.b, 58.-8. un 58-11.panta piesprieda augstāko soda mēru. Tajā pašā dienā spriedums V.K. Ozolam tika izpildīts.

Tiesa Ozolu atzina par vainīgu par to, ka “1938. gada jūnijā viņu kontrrevolucionārajā latviešu nacionālistiskajā – fašistiskajā organizācijā savervējis tās aktīvais dalībnieks tautas ienaidnieks Ošlejs. Atrazdamies kontrrevolucionārajā organizācijā, viņš tajā ieņēmis vadošu lomu, bijis trijnieka sastāvā, kurš Maskavas kara apgabala karaspēkā veicis nodevīgu darbu. Kontrrevolucionārās organizācijas uzdevumā savervējis šādus dalībniekus: Spiri, Bergholcu, Laucēnu, Sāru. Vienlaikus ar to viņš aktīvi piedalījies terora aktu gatavošanā pret Padomju valdības vadītājiem.”

Iepriekšējā izmeklēšanā “pēc 30 dienu liegšanās”, kā tas norādīts Ozola 1937. gada 28. decembra pratināšanas protokolā, atzinis sevi par vainīgu par to, ka 1936. gada maija beigās vai jūnija sākumā viņu Maskavas kara apgabala karaspēka pavēlnieka palīgs Pēteris Matveja dēls Ošlejs iesaistījis nelegālajā latviešu organizācijā, kura pastāvējusi Maskavas kara apgabala karaspēka daļās.

Minētās organizācijas vadošajā sastāvā, kā liecināja Ozols, bez viņa vēl iegāja divīzijas komandieris Aploks un Ošlejs. Direktīvas par kontrrevolucionāro darbību Ošlejs saņēma no nelegālās latviešu organizācijas centra vadītāja Rudzutaka. (..)

Tiesas sēde ilga 20 minūtes. Izmeklēšana V.K. Ozola lietā veikta, pārkāpjot vairākas Kriminālprocesa normas. (..)

PSRS MP VDK Sevišķās daļas izmeklētājs Voroņežas kara apgabalā

kapteinis Voronovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-3181.l., 197., 198., 199. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Izvilkums no pārskata izziņas Jura Aploka lietā

Voroņežā 1956. gada 18. janvārī

Pārskata izziņa arhīva—izmeklēšanas lietā Nr. 961928

par Jura Jura dēla Aploka, dzimuša 1891.gadā (..), bijušā Maskavas kara

apgabala karaspēka pavēlnieka palīga, divīzijas komandiera apsūdzību

J.J. Aploku 1937. gada 10. decembrī arestēja bijusī IeTK Maskavas apgabala pārvalde, un 1938. gada 2.aprīlī PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesija pēc KPFSR KK 58-6.-7.-8.-11. panta viņam piesprieda augstāko soda mēru. Spriedums izpildīts 1938. gada 2. aprīlī.

Spriedumā Aploks atzīts par vainīgu par to, ka viņš no 1934. gada bijis aktīvs pretpadomju latviešu militāri fašistiskās organizācijas dalībnieks, kura darbojusies Maskavas kara apgabalā, iegājis šās organizācijas vadošajā trijniekā, piedalījies terora aktu gatavošanā pret VK (b)P un padomju varas (tā tekstā – J.R.) vadītājiem, iesaistījis pretpadomju organizācijā militārpersonas latviešus, nodeva latviešu izlūkdienestam ziņas par Maskavas kara apgabala karaspēka sastāvu un nodarbojās ar kaitniecību Maskavas kara apgabala karaspēka daļu materiālajā apgādē. (..)

PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģijas izbraukuma sesijas tiesas sēdes protokolā ierakstīts, ka J.J.Aploks –

(..). “Sevi par vainīgu neatzīst. No savām iepriekšējā izmeklēšanā dotajām liecībām par to, ka viņš sastāvējis kontrrevolucionārā nacionālistiskā organizācijā un nodarbojies ar spiegošanu, viņš atsakās, uzskatot šīs liecības par melīgām (..).”

PSRS MP VDK Sevišķās daļas izmeklētājs Voroņežas kara apgabalā

kapteinis Voronovs

LVA, 1986.f., 2. apr., P-3181.l., 105., 106., 107. lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas Izvilkums no PSRS ģenerālprokurora pienākumu izpildītāja P.Baranova ziņojuma par V.Knoriņa reabilitāciju un “latviešu sazvērestības” safabricēšanu

P.V.Baranova ziņojums PSKP CK

par V.G.Knoriņa reabilitāciju

PSKP CK 1955. gada 18. oktobrī

(..) Kā tagad noskaidrots, 1937. un 1938. gadā pēc bijušās PSRS IeTK vadības noziedzīgā norādījuma daudzas latviešu tautības personas tika arestētas bez jebkāda pamata, bet pēc tam, pielietojot pret arestētajiem nelikumīgas izmeklēšanas metodes, no viņiem dabūja melīgas liecības par viņu līdzdalību spiegošanā, kaitniecībā un diversiju rīkošanā.

Bijušais IeTK Maskavas apgabala pārvaldes darbinieks Postels, kuru 1939. gadā notiesāja par lietu falsifikāciju, liecināja:

“Es ar pilnu atbildību par saviem vārdiem, dziļi pārliecināts un ar faktiem varu pierādīt, ka trokšņainais, t.s. slepenais Vissavienības latviešu kontrrevolucionārais centrs, sakarā ar kuru arestēja desmitiem tūkstošu latviešu – ievērojamus partijas, padomju un militāros darbiniekus, strādniekus, kolhozniekus un kolhoznieces un citus, tika apzināti safabricēts un patiesībā nemaz nepastāvēja.” Šo faktu apstiprina PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas paziņojums par to, ka ziņu par latviešu teroristiskajām organizācijām, kuras it kā darbojušās PSRS teritorijā, neesot. (..)

PSRS ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs P.Baranovs

Htf,bkbnfwbz% rfr 'nj ,skj> n.1.> Vjcrdf> 2000. — c.273. 274. Tulkojums no krievu valodas

PSRS Ministru Padomes Valsts drošības komitejas

paziņojums par latviešu pretpadomju

teroristiskajām organizācijām

Nr.4/S/603

Maskavas kara apgabala prokuroram PSRS Ministru Padomes

justīcijas ģenerālmajoram Valsts drošības komitejas 4. pārvalde

biedram Rižikovam 1955. gada 26. martā

Atbildot uz 1955. gada 21. februāra

Nr.2/606-5g./0262

PSRS Ministru Padomes VDK 4. pārvaldes rīcībā nav ziņu par it kā PSRS teritorijā pastāvējušām latviešu pretpadomju teroristiskajām organizācijām.

Par šo jautājumu rekomendējam griezties PSRS Iekšlietu ministrijas Arhīvu pārvaldē.

PSR Savienības Ministru Padomes VDK 4. pārvaldes priekšnieks

ģenerālleitnants (Haritonovs)

Oriģināls atrodas A.A.Bārdas arhīva izmeklēšanas lietā. (..)

Kopija atrodas I.J.Jukoma lietā. (..)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3546.l., 96.lp. Kopija no kopijas. Tulkojums no krievu valodas

Izraksts no PSRS Iekšlietu ministrijas

Galvenās arhīva pārvaldes paziņojuma

par latviešu kontrrevolucionārajām organizācijām

Izraksts no PSRS IeM Galvenās arhīvu pārvaldes 1955. gada

20. oktobra paziņojuma Nr.21, 4/006435

“(..) PSRS Centrālā valsts Sarkanās armijas arhīva un PSRS Centrālā valsts Sevišķā arhīva materiālos ziņas par 1937.—1938. gadā Maskavas kara apgabala karaspēkā pastāvējušo Latvijas kontrrevolucionāro nacionālistisko organizāciju un militāri fašistisko sazvērestību nav atrastas.”

PSRS IeM Galvenās arhīvu pārvaldes 3. daļas priekšnieka

vietas izpildītājs Šablovskis

Vecākā inspektore Rasinova

Izziņa: Oriģināla eksemplārs atrodas Ādolfa Pētera dēla Bērziņa arhīva – izmeklēšanas lietā. (..)

LVA, 1986.f., 2.apr., P-3546.l., 97.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas

Lielā terora represijas bija J.Staļina režīma pirmā plašākā vēršanās pret latviešiem. Pavisam drīz, 1941. gada 14. jūnijā, tai sekoja t.s. sociāli bīstamo elementu deportācija, bet 1949. gada 25. martā – arī “kulaku” un “nacionālistu” ģimeņu izsūtīšana uz Sibīrijas mūža nometinājumu.