Par valdības atbalstu uzņēmējiem

Ministru prezidenta biedrs Ainārs Šlesers:

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Cik taisnības runās, ka Šlesers valdībā vislabāk saprotot uzņēmēju problēmas?

Tieši tā. Esmu ticies ar uzņēmējiem, dažādām asociācijām. Esmu gatavs atklāti lobēt nozaru intereses, ja tās ir arī valsts intereses. Kad biju ekonomikas ministrs, izveidoju Nozaru ekspertu padomi un Tautsaimniecības padomi. Mans uzdevums bija tāds, lai šie cilvēki lobētu nozares intereses.

Cenšaties veidot Šlesera kā uzņēmēju aizstāvja un ekonomiskā stratēģa tēlu?

Mans tēls netiek īpaši veidots. Man nevajag tēlot, uzspēlēt, ka esmu liels cilvēks lielā amatā. Gribu pateikt, ka tie, kas runā, ka Šlesers nekā nesaprot, ļoti bieži ir neveiksminieki, lūzeri, kas dzīvē neko nav sasnieguši, kam vienkārši skauž, ka cilvēks 28 gados ir kļuvis par ekonomikas ministru, bet 32 gados - par vicepremjeru.

Lepojaties?

Esmu lepns par to, ko sasniedzu biznesā. Katrs rekonstruētais grausts ir kā mans piemineklis. “Alfa”, lielais monstrs, stāvēja, un bija tikai lieli skandāli ap to. Tas bija 1996., 1997. gadā, neviens neticēja, ka var būt tik lieli tirdzniecības centri. Tā bija mana vīzija. Tagad man ir unikāla iespēja piedalīties vēsturiskos procesos un attīstīt ne vairs vienu uzņēmumu, bet valsti.

Repšes prombūtnes laikā esat pildījis Ministru prezidenta pienākumus. Vai patīk?

Līdz šim tajās reizēs nekādi skandāli nav radušies. Tas nozīmē, ka mēs ar Einaru uzticamies viens otram. Mums nebija personisku attiecību, un Einaram pēdējā laikā ir bijusi iespēja iepazīties ar mani. Tagad viņš redz, ka es atbalstu konstruktīvu politiku, vienmēr mēģinu diskutēt.

Ja iestāsimies, vai maz spēsim paņemt naudu no Eiropas Savienības fondiem?

Tieši tāpēc septembrī notiks liela konference, kuru organizēs Latvijas Attīstības aģentūra un uz kuru aicināti visi uzņēmēji kopā ar pašvaldību pārstāvjiem. Stāstīsim, kādā veidā valsts var viņus atbalstīt, dosim informāciju par strukturālajiem fondiem.

Informācija vēl nenozīmē spēju paņemt naudu.

Mēs iedosim spēles noteikumus. Jābūt līdzfinansējumam, labam biznesa plānam, labam menedžmentam. Es nevaru palīdzēt uzņēmumam, ja tur ir slikts menedžments, ja tas strādā ar zaudējumiem.

Bet vai būs līdzfinansējums no valsts un vai nevajadzētu palielināt līdzekļu apjomu, ko var aizņemties pašvaldība?

Par to mums jādomā, tas saistīts ar budžeta deficītu. Līdz 1. oktobrim būs karstas diskusijas, jo uzskatu, ka jāpalielina līdzekļi tieši investīciju jomā. Gribu teikt - man ir liels prieks, ka rudenī lieli amerikāņu biznesmeņi, multimiljardieri, kas ir pasaules piecdesmit bagātāko cilvēku skaitā, ieradīsies Latvijā. Viņi atbrauks, man būs iespēja viņus uzrunāt, un ceru, ka viņi varēs palīdzēt piesaistīt lielās Amerikas investīcijas.

Investīcijas nav nekāda labdarība, ārzemnieki nāk pelnīt.

Latgalē iedzīvotāji man teica, ka nav svarīgi, kam pieder rūpnīca, lai tikai būtu darbs. Es gribu, lai pēc iespējas vairāk ārzemju rūpnīcu nāk un te ražo.

Kā vairot uzņēmēju skaitu Latvijā?

Neviens reģions neattīstīsies, ja nebūs uzņēmēju. Tagad esam stratēģiska vieta jaunajā Eiropā. Mēs esam valsts, kuras robeža būs Eiropas Savienības robeža un Krievijas robeža. Mēs varam kļūt par vietu, kur nāks kompānijas izplatīt preces, mēs varam izmantot Īrijas piemēru.

To visi jau sen zina.

Tas ne tikai jāzina, bet rūpīgi jāatkārto. Mums jāpanāk, lai būtu vairāk projektu. Tiešām vēlos būt ekonomikas motors šajā valstī. Esmu apbraukājis daudzas pasaules valstis, studējis, kā tās attīstījušās. Man ir redzējums - esmu ticies ar biznesmeņiem, kuri ir nopelnījuši miljardus, saprotu, ar ko atšķiras biznesmenis, kurš veic lielas lietas, no viena algota biznesa funkcionāra. Cilvēki, kas sasniedz lielas lietas, nav statisti, viņiem nepieciešama vīzija. Man ir vīzija, kādu es gribu redzēt valsti.

Līdz 1. oktobrim iekšējā tirgus aizsardzības darba grupai, kuru vadāt, jāizstrādā konkrēts rīcības plāns cīņai ar nelegālo biznesu. Kas paredzēts šajā plānā?

Tiekoties ar VID, muitu, policiju un citām struktūrām, esam pateikuši - jāizstrādā rīcības plāns, kā iekasēt nodokļus ne tikai no tiem, kas maksā, bet arī no negodīgajiem, kas vispār nemaksā.

Biznesā galvenais ir gūt peļņu?

Jā, protams. Bizness bez peļņas bankrotē un rada problēmas.

Kā lai nopelna viens tirgotājs, ja viņa konkurents līdzās tirgo kreiso preci?

Grūti maksāt nodokļus, ja zini, ka citi to nedara. Nonākam līdz tam, ko es darītu, ja būtu VID vadītājs. Paņemsim vienu ielu. Tur daudz veikalu. Es skatītos, kādas algas maksā veikalos - vai normāli, ja maksā 70 latu. Zinām, ka tas tā nav. Skatītos, cik maksā nodokļos divi vienādi veikali, no kurienes nāk preces, pārbaudītu visas karuseļu sistēmas.

Kāpēc VID to nedara?

VID joprojām ir cilvēki, kas ir korumpēti, jo liela nodokļu nemaksāšana nevarēja notikt bez VID atbalsta. Piemēram, ir uzņēmums, kurš nemaksā nodokļus. Viņam uztaisa milzīgu uzrēķinu, un tajā brīdī parādās viena cita līnija, kas saka: mēs jums palīdzēsim un uz pusi samazināsim uzrēķinu, bet otru pusi sadalīsim uz pusēm. Tā ir shēma, kas vēl šodien darbojas, kuru grūti pierādīt, bet par kuru mēs esam informēti. Ketneram jātiek galā ar šiem negodīgajiem cilvēkiem. Šodien nekāda rotācija VID nav notikusi.

Vai jums ir zināmi konkrēti negodīgie?

Ja situācija VID nemainīsies, kādiem no augsti stāvošiem cilvēkiem būs jāsēž cietumā.

Kā jūsu plānā paredzēts atsijāt godīgos no negodīgajiem?

Jā, varu pateikt konkrēti. Uzstāšu, lai VID pārbauda visus uzņēmumus, kuros algas mazākas par 150 latiem. Ļoti daudzi negribēs, lai VID viņus īpaši pārbauda, un pacels algas. Nepieciešams komplekss risinājums. Prasām robežsardzei: kāda ir situācija? Viņi saka: muita nestrādā pietiekami labi. To pašu muita saka par robežsardzi. Viņi zina viens par otru, bet kopā nestrādā, parādās lufte.

Kur meklējami šie luftes radītāji - Finanšu ministrijā, Saeimā?

Arī Finanšu ministrijā. Kāds bija ieinteresēts, lai būtu šķirbas, pa kurieni var plūst kontrabanda. Pieprasīsim, lai muitas noliktavas būtu tādas, kādām tām jābūt. No daudziem simtiem noliktavu paliks dažas lielās, kas strādās godīgi, jo daudzas noliktavas domātas, lai realizētu kontrabandu.

Tātad - vai valdība uzklausa un atbalsta uzņēmējus?

Par zemnieku interesēm cīnās, par zaļo interesēm cīnās. Es cīnīšos par uzņēmēju interesēm. Mana filozofija ir tāda, ka, atbalstot uzņēmējdarbību valstī, nodrošināsim ienākumu palielināšanos budžetā. Valsts konkursos, visvairāk jau celtniecībā, priekšroka jādod nevis tiem, kam lielākais apgrozījums, bet tiem, kas maksā vairāk nodokļu.

“KAPITĀLS”; pēc A. Pētersona  intervijas “Šlesers piesaka karu  negodīgajiem uzņēmējiem”