Par atbalstu jaunai ANO rezolūcijai

Amerikas ārlietu ministrs Pauels ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu apspriedis iespēju pieņemt jaunu Drošības Padomes rezolūciju Irākas jautājumā. Amerikāņi ir ieinteresēti, lai arī citas ANO dalībvalstis būtu gatavas nosūtīt savas militārās vienības uz Irāku, taču nevēlas piešķirt ANO plašākas pilnvaras.

Amerikāņi ir sākuši jaunu mēģinājumu paplašināt to valstu loku, kas nosūtītu savas militārās vienības uz Irāku. Pēdējā laikā šādas amerikāņu aktivitātes bija pieklusušas, jo dažādas valstis bija izvirzījušas savus nosacījumus karaspēka nosūtīšanai, kas nešķita pieņemami Buša administrācijai. Piemēram, Indija bija gatava nosūtīt 18 tūkstošu karavīru lielu divīziju, ja ANO Drošības Padome pieņemtu attiecīgu rezolūciju. Citas valstis, arī Francija un Krievija, ir pieprasījušas lielākas nozīmes piešķiršanu Apvienotajām Nācijām.

No vairāku ANO diplomātu teiktā var secināt, ka ASV tagad rēķinās ar apstākli, ka pēc teroristu uzbrukuma NATO galvenajai mītnei Bagdādē ir pieaugusi valstu gatavība pievienoties Irākā jau esošajam okupācijas karaspēkam. ASV ārlietu ministrs Pauels ar ANO ģenerālsekretāru Kofi Ananu apsprieda drošības uzlabošanas pasākumus Irākā esošajam ANO personālam, kā arī iespēju pieņemt jaunu Drošības Padomes rezolūciju Irākas jautājumā. Joprojām nav skaidrs, kāda varētu izskatīties jaunā rezolūcija un uz kādu piekāpšanos amerikāņi būtu gatavi.

Tomēr Pauels viennozīmīgi paziņoja, ka nevarot būt ne runas par iespēju nodot varu Irākā ANO pārziņā. Šāda apjoma militārajai operācijai esot nepieciešama vienota vadība un to viennozīmīgi esot uzņēmušās Savienotās Valstis un nevis ANO.

Savukārt Anans apņēmīgi noraidīja domu par ANO miera spēku nosūtīšanu uz Irāku. Tikšanās reizē runa esot bijusi par to, ka ASV izveidotā Irākas pagaidu pārvaldes padome, kuru savā pēdējā rezolūcijā ir atbalstījusi arī Drošības Padome, varētu izteikt lūgumu par militāro vienību nosūtīšanu. Tomēr ANO diplomāti izsaka šaubas, vai šāds solis varētu gūt panākumus, jo pagaidu padomei faktiski nav nekādas varas un to ir izveidojušās Savienotās Valstis. Saskaņā ar Pauela teikto, pašlaik Irākā atrodas 139 tūkstoši amerikāņu karavīru un aptuveni 22 tūkstoši militārpersonu no 30 citām valstīm, no kurā apmēram puse ir britu karavīri. Lai gan ASV aizsardzības ministrs Ramsfelds uzskata, ka karavīru skaits šobrīd ir pietiekams, neatkarīgie eksperti domā, ka miera un kārtības uzturēšanai pēckara Irākā ir nepieciešams ievērojami lielāks skaits kārtības uzturētāju.

Anans atzina, ka drošības jautājumos Irākā ir pieļautas kļūdas. Pēc teroristu uzbrukuma ANO mītnei daudzas amatpersonas ir asi kritizējušas Savienotās Valstis par nespēju kontrolēt situāciju Bagdādē. Arī Anans uzsvēra, ka koalīcijas pienākums ir rūpēties par drošību Irākā. Tomēr ir jāatzīst, ka Vieiras de Mello vadītā ANO misija Irākā, kurai uzbrūkot teroristi nogalināja vismaz 26 tās darbiniekus, ieskaitot pašu de Mello, savulaik bija atteikusies no pastiprinātas amerikāņu militārās klātbūtnes pie misijas mītnes. Tagad Anans kopā ar savu štābu apspriedīs jautājumus par misijas drošības pasākumiem un noteiktā laikā izteiks savus priekšlikumus. Ģenerālsekretārs atkārtoti izteicās, ka kriminālnoziedznieku uzbrukumi ANO nespēšot iebaidīt un ka Apvienoto Nāciju uzdevums - palīdzēt Irākas tautai atjaunotnes darbā - tikšot turpināts.

Pēc “NEUE ZÜRCHER ZEITUNG”