Eiropas Savienība ir Latvijas lielā iespēja

Vakar, 10.septembrī, notika Tautsaimniecības padomes sēde, kurā tika diskutēts par ES ietekmi uz tautsaimniecību un parakstīta rezolūcija

Tautsaimniecības padome aicina

Tautsaimniecības padome (TSP), izvērtējot Latvijas tautsaimniecības attīstības iespējamos scenārijus, paziņo par atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (ES).

TSP, kura darbojas kā Ekonomikas ministrijas konsultatīva padome un apvieno Latvijas uzņēmējus un tos pārstāvošas sabiedriskās organizācijas, uzskata – ES garantē Latvijai neatkarīgas, ilgtspējīgas un stabilas ekonomiskās attīstības iespēju.

TSP pauž pārliecību — dalība ES Latvijas iedzīvotājiem nodrošinās iespēju sasniegt ES dalībvalstu labklājības līmeni.

TSP aicina referenduma dalībniekus un īpaši uzņēmējus aktīvi piedalīties 2003.gada 20.septembra referendumā, paust skaidru nostāju un balsot “par” Latvijas pievienošanos ES.

Ekonomikas ministrs Juris Lujāns

TSP priekšsēdētājs Viktors Kulbergs

Rīgā 2003.gada 10.septembrī TSP locekļi

Tautsaimniecības padome analizē un spriež

Vakar, 10.septembrī, preses konferencē: Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, ekonomikas ministrs Juris Lujāns; Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Viktors Kulbergs un Rūpniecības konfederācijas valdes priekšsēdētājs Aldis Zicmanis Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijas ekonomikas attīstībai iespējams prognozēt vismaz trīs dažādas optimisma pakāpes scenārijus. Tomēr arī sliktākajā variantā — ja Latvija nespēs un nepratīs izmantot visas iespējas, ko tai var dot dalība ES, — mūsu valsts tautsaimniecības attīstība būs dinamiskāka, nekā paliekot ārpus šīs Eiropas valstu apvienības. Šādu apgalvojumu pēc vakar, 10.septembrī, notikušās Tautsaimniecības padomes sēdes, kurā tika prezentēti un apspriesti divi pētījumi par ES ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību, izteica ekonomikas ministrs Juris Lujāns. Ekonomikas ministrs līdz ar citiem Tautsaimniecības padomes locekļiem vakar arī parakstīja rezolūciju par padomes atbalstu Latvijas iestājai Eiropas Savienībā (skat. — augstāk). Rezolūcijā Tautsaimniecības padome aicina Latvijas iedzīvotājus un īpaši uzņēmējus aktīvi piedalīties 20.septembra referendumā un atdot savas balsis par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Taču, neraugoties uz aktīvo atbalstu mūsu valsts dalībai Eiropas Savienībā, ne ekonomikas ministrs J.Lujāns, ne Latvijas arodbiedrību līderis Pēteris Krīgers, ne arī Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un citi Tautsaimniecības padomes locekļi, kas piedalījās pēc rezolūcijas parakstīšanas rīkotajā preses konferencē, neslēpa savu uzskatu par to, ka Latvijas dalība Eiropas Savienībā pati par sevi vien nenesīs cerēto labklājību un uzplaukumu.

“Tā ir tikai un vienīgi Latvijas lielā iespēja — iespēja attīstīties ātrāk, ražīgāk, efektīvāk. Cik labi Latvija spēs šo iespēju izmantot, tas ir atkarīgs tikai no pašu uzņēmības.” “Eiropas Savienība ir iespēja dzīvot sakoptā un pārtikušā vidē, kur katram tiek dota iespēja atrast savu nišu, instrumentu savu ieceru realizēšanai.” “Latvijai bez dalības Eiropas Savienībā nav citu iespēju, kā panākt to vilcienu, kas pirms 50 gadiem ir aizgājis pretējā virzienā.” Tie ir tikai daži Tautsaimniecības padomes locekļu viedokļi un komentāri par to, ko gaidīt pēc pozitīva balsojuma referendumā.

Vienlaikus ar mudinājumu balsot par Latvijas dalību Eiropas Savienībā ekonomikas ministrs J.Lujāns aicināja arī nebiedēt Latvijas iedzīvotājus ar Latvijas “bojāeju” gadījumā, ja tauta izlems Latvijai palikt ārpus Eiropas Savienības. “Latvijas ekonomika attīstīsies jebkurā gadījumā, ne 20 septembrī, ne nākamā gada 1.maijā Latvijai neatvērsies mistiskas durvis uz laimi vai nelaimi. Tautas balsojums par vai pret ES būs viedoklis, kas ietekmēs ekonomiskās attīstības tempus. Neiestāšanās gadījumā mūsu valsts attīstīsies inerces un stagnācijas ceļā, iestāšanās gadījumā mums tiek dotas milzīgas iespējas ilgtspējīgai un dinamiskai attīstībai, iespējas daudz ātrāk sasniegt to labklājības līmeni, par kuru visi sapņojam.”

J.Lujāns arī uzsvēra, ka Tautsaimniecības padomei ir bijušas iespējas izsvērt gan plusus, gan mīnusus Latvijas dalībai Eiropas Savienībā un ka pozitīvā nenoliedzami ir vairāk. Jautāts par negatīvām tendencēm, kas var skart uzņēmējus, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, ekonomikas ministrs minēja, piemēram, faktu, ka Latvijas ražotājiem, salīdzinot ar Eiropas Savienības uzņēmējiem, ir mazāka konkurences pieredze. Sākotnēji negatīvs faktors var šķist arī tas, ka Eiropas Savienības prasību ievērošanai uzņēmējiem var nākties veikt investīcijas savās ražotnēs, kas var sadārdzināt produkciju. Ekonomikas ministrs noraidīja apgalvojumus, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā vietējo tirgu, īpaši pārtikas tirgu, pārpludinās citu valstu ražotāji ar savu produkciju. Gluži pretēji — tiem ražotājiem, kuru produkcija orientēta tikai uz vietējo tirgu, dzīve kļūs pat vieglāka, jo vairs nebūs jākonkurē ar Eiropas Savienības valstu subsidēto produkciju, kas ir lētāka par pašmāju ražojumiem. Šādas subsidētas produkcijas imports ir aizliegts Eiropas Savienības iekšienē.

Savukārt Tautsaimniecības padomes priekšsēdētājs Viktors Kulbergs prognozēja, ka viens no pozitīvākajiem Latvijas ieguvumiem būs straujais iekšzemes kopprodukta pieaugums jau tuvāko gadu laikā. Arī ekonomikas ministrs apliecināja, ka ekonomikas attīstība visā pasaulē ir pierādījusi: veidojoties valstu ekonomiskajām apvienībām, straujākos attīstības tempus uzrāda tieši mazāk attīstītās valstis. Līdz ar to, iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai ir visas iespējas panākt ļoti strauju iekšzemes kopprodukta pieaugumu — pat par 10 līdz 12 procentiem gadā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore