Eiropa vēlas, lai Latvija pievienotos

Foto: A.F.I. 10.septembrī Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss tikās ar Latvijas Ministru prezidentu Einaru Repši

Foto: A.F.I. 10.septembrī Eiropas Parlamenta prezidents Pats Kokss tikās ar Latvijas Republikas ārlietu ministri Sandru Kalnieti

Vakar, 10.septembrī, noslēdzās Eiropas Parlamenta prezidenta Pata Koksa divu dienu oficiālā vizīte Latvijas Republikā

Pats Kokss, Eiropas Parlamenta prezidents, — “Latvijas Vēstnesim” 9.septembrī pulksten 21.00

— Jau pēc desmit dienām Latvija pilsoņiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai lemtu par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Referendums ir kļuvis par gandrīz vienīgo dienaskārtības jautājumu Latvijas politikā, un arī masu mediji runā galvenokārt par pievienošanos ES. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka iedzīvotāju atbalsts Latvijas dalībai ES joprojām ir visai zems. Kas, jūsuprāt, ir galvenie iemesli, kādēļ Latvijas iedzīvotāji nesteidz atbalstīt valsts pievienošanos ES?

— Pirmkārt, es gribētu teikt, ka vispārīgus secinājumus par iedzīvotāju attieksmi pret valsts dalību ES mēs varēsim izteikt, tikai uzzinot rezultātu naktī no 20. un 21. septembri. Man šķiet, ka daudzi cilvēki tikai tuvākajās dienās intensīvi sāks domāt un izlemt, kāds attīstības scenārijs Latvijai ir izdevīgāks — izolācija vai iesaistīšanās. Es, protams, ceru, ka lielākā daļa izvēlēsies iesaistīšanos. Pagājušajā novembrī Eiropas Parlaments bija vienīgais parlaments, kuram bija jābalso par katras kandidātvalsts pievienošanos ES. Vairāk nekā 90 procenti no deputātiem, kuri pārstāv vairāk nekā 370 miljonus Eiropas iedzīvotāju, balsojumā teica: mēs vēlamies, lai jūs pievienotos, bet mēs pilnībā respektēsim jūsu lēmumu referendumā. Jūs esat brīvi cilvēki, kas dzīvo suverēnā valstī, un varat pieņemt jebkuru lēmumu, kas jums šķiet pareizs. Bet jāatceras, ka jums pašiem turpmāk būs jāizjūt šī lēmuma sekas, un es personīgi uzskatu, ka izvēle pievienoties ir mazas valsts gudrākā izvēle.

— Latvijas iedzīvotāji, domājot par gaidāmo pievienošanos ES, ir nobažījušies par iespējamo cenu pieaugumu, spēcīgo konkurenci, ko radīs ES dalībvalstu uzņēmumi, par citiem negatīviem faktoriem, ko varētu izraisīt Latvijas dalība ES. Ko jūs viņiem atbildētu, lai pārliecinātu balsot par pievienošanos ES?

— Uz jautājumu, kuru jūs man prasāt un kuru daudzi cilvēki uzdod paši sev, paši varat arī daļēji atbildēt.

Pirmkārt, ir jāsaprot, ka visas pārmaiņas, kas saistītas ar Latvijas pievienošanos ES, nenotiks 21. septembrī vai nākamā gada 1. maijā. Jau ilgāk nekā desmit gadus jūsu valdība ir aktīvi strādājusi pie dažādām reformām, lai Latvija pamazām virzītos ES virzienā. Jūs jau ilgāku laiku dzīvojat pievienošanās procesā, bet šobrīd jums ir jāizdara galīgais lēmums. Tas ir līdzīgi kā zināmu laiku būt ar kādu saderinātam un beidzot pieņemt lēmumu par laulībām. Zināmu laiku dzīvojot saderinātam, jūs jau zināt, kā šī kopdzīve ietekmē jūsu dzīvi.

Otrkārt, ir jābūt pilnīgi atklātiem un cilvēkiem jāpasaka, ka nākamajā dienā pēc referenduma, ja būsiet balsojuši “par”, jūs neatklāsit paradīzi zemes virsū. Atverot durvis, jūs ieraudzīsit tās pašas ielas ar tiem pašiem cilvēkiem, ko jūs redzējāt dienu iepriekš.

Tomēr nav taisnība arī skeptiķiem, kuri saka, ka, nobalsojot par Latvijas dalību ES, nākamajā dienā atverot durvis, jūs ieraudzīsit elli zemes virsū.

Latvija ir maza valsts ar diezgan jaunu politisko vēsturi, visai sarežģītu ģeopolitisko situāciju un zināmām ekonomiskajām iespējām un riskiem. Visi šie elementi attīstīsies labāk, ja izvēlēsities saprātīgas savstarpējās sadarbības un iesaistīšanās politiku, nevis iesit vieni. Iet vienatnē ir stratēģija ar ļoti augstu riska pakāpi. Jūs, protams, varat izvēlēties šo stratēģiju, bet tad jums būs jāsadzīvo ar šā lēmuma sekām, un, manuprāt, šīs sekas nebūs ne tuvu tik pozitīvas, kā to iztēlojušies eiroskeptiķi.

Foto: A.F.I.

— Viens no argumentiem, kuru lieto eiroskeptiķi, cenšoties pārliecināt balsot pret valsts dalību ES, ir valstiskās neatkarības mazināšanās un suverenitātes zaudēšana, kas būšot neizbēgama, pievienojoties ES. Ko jūs varat teikt par Īrijas suverenitāti šobrīd — trīsdesmit gadus pēc Īrijas pievienošanās ES?

— Pirmkārt, es esmu visai skeptisks pret eiroskeptiķiem.

Daudzās diskusijās un sarunās man ir bijusi iespēja kontaktēties ar daudziem eiroskeptiķiem, it īpaši manā dzimtajā zemē Īrijā, jo Īrijā tiek rīkots referendums ik reizi, kad jāpieņem kādi grozījumi Eiropas kopienu dibināšanas līgumos. Līdz ar to es pazīstu visai daudz eiroskeptiķu.

Referendums par Īrijas pievienošanos ES notika 1972. gadā, un toreiz skeptiķi teica: mēs kā maza un nabadzīga valsts Eiropas perifērijā, pievienojoties ES, tikai barosim imigrantus un strādniekus bagātajā Eiropas centrā. Skeptiķiem nebija taisnība. Īrijas ekonomika pēdējos 30 gados ir attīstījusies ļoti strauji, un manu bērnu paaudzei ir pieejamas tādas ekonomiskās un sociālās iespējas, par kādām manu vecāku paaudze nespēja pat iedomāties.

Otrkārt, runājot par suverenitāti, svarīgi ir izprast, ka tā nav absolūts, bet gan relatīvs jēdziens. Sensenos laikos suverenitāti Dievs bija nodevis absolūtā monarha rokās, kas varēja darīt jebko, ko vien vēlas. Laiks gāja, un pēcrevolūciju laikmetā suverenitāte nonāca iedzīvotāju rokās, bet diemžēl, kā izrādījās, lielākoties tā nonāca tikai kādas nelielas sociālās grupas rokās un lielākoties tikai vīriešu rokās. Līdz beidzot pienāca laiks, kad suverenitāte nonāca visu cilvēku rokās, vienalga, kāds būtu to dzimums vai sociālā piederība.

Suverenitātes jēdziens ir attīstījies cauri laikiem, un tā nozīme ir nemitīgi mainījusies. Manuprāt, eiroskeptiķi cieš no ilūzijas par suverenitāti, kāda tā bija agrāk. Šodien nav vairs tie laiki, kad mazā Īrija vai Latvija varētu iziet pasaules valstu saimē parādīt savus muskuļus un piespiest citus darīt to, ko tās vēlas. Šāda izpratne par suverenitāti ir pilnīga ilūzija. Iespējams, pat pasaules lielākās un bagātākās valsts prezidents Džordžs Bušs ir sapratis, ka suverenitātes jēdziens ir mainījies un viņš vairs nespēj darboties pilnīgi viens bez citu valstu atbalsta.

Mana valsts ir izvēlējusies nodot daļu savas suverenitātes par labu inteliģentai savstarpējai atkarībai Eiropas integrācijas ietvaros, un es ticu, ka tādējādi mēs esam ieguvuši vēl lielāku suverenitāti. Mēs esam stiprinājuši savu suverenitāti, daļu no tās nododot ES rokās.

— Kas mainīsies Latvijas un ES attiecībās gadījumā, ja 21. septembrī, uzzinot referenduma rezultātus, nāksies secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir izlēmuši nepievienoties ES?

— Kas mainīsies?

Jūs nenāksit uz Eiropas Parlamentu, jūs nesūtīsit turp savus novērotājus, jūs nevēlēsit savus pārstāvjus Parlamentā, jums nebūs sava Eiropas komisāra, jūsu pārstāvju nebūs Eiropas Justīcijas tiesā, jūsu pārstāvju nebūs Eiropas Savienības Ministru padomē, jūs neviens neaicinās izteikt savu viedokli, vēlmes un iebildumus par jebkuru lēmumu, kas tiek pieņemts ES institūcijās. Bet jūs tik un tā saskarsities ar šiem procesiem, jo lielākā daļa jūsu kaimiņu, ar kuriem jūs dzīvojat līdzās, tirgojaties un slēdzat darījumus, būs tur iekšā.

Ja, pamostoties šādā stāvoklī 21. septembra rītā, jūs jutīsit zināmas galvassāpes, tad tās būs tikai jūsu pašu nacionālās galvassāpes, kas izriet no jūsu pašu izdarītās izvēles. Mums Briselē galva nesāpēs. Mēs būsim vīlušies, bet mēs ar to tiksim galā.

Tomēr es ceru, ka iznākums būs citāds!

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors

Par Ministru prezidenta un Eiroparlamenta prezidenta tikšanos

Vakar, 10.septembrī, Ministru prezidents Einars Repše tikās ar Eiropas Parlamenta prezidentu Patu Koksu, kurš ieradies Latvijā darba vizītē.

Sarunas gaitā uzmanība tika veltīta gaidāmajai tautas nobalsošanai par Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES). Ministru prezidents informēja viesi par savu personisko un ministru līdzdalību sabiedrības informēšanā par ES un diskusijās par šiem jautājumiem. Pats Kokss pauda cerību uz pozitīvu Latvijas referenduma iznākumu un Latvijas pievienošanos ES.

E. Repše ar P. Koksu pārrunāja Latvijas gatavošanos dalībai ES – paveikto cīņā ar korupciju, administratīvās spējas celšanu, tiesu sistēmas stiprināšanu, kā arī austrumu robežas izbūvi. Eiropas Parlamenta prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas paveikto.

Sarunas laikā apspriesta oktobrī paredzētā starpvaldību konference. P.Kokss informēja, ka Eiropas Parlamenta oficiālā nostāja par ES konstitūcijas projektu būs sagatavota pēc divām nedēļām un tā tiks apspriesta plenārsēdē Strasbūrā. Prezidents pauda nostāju, ka būtu vēlams, lai starpvaldību konference spētu vienoties par ES konstitūciju paredzētajā laika ietvarā – vai nu šā gada decembrī, vai, vēlākais, 2004.gada sākumā. P.Kokss uzsvēra, ka līdz Eiropas Parlamenta vēlēšanām nākamā gada jūnijā jābūt skaidrībai par ES nākotnes veidolu. E. Repše atzīmēja, ka iekļaušanās laika grafikā nedrīkstētu būt svarīgāka par jaunās ES konstitūcijas kvalitāti. Ministru prezidents aizstāvēja Latvijas nostāju jautājumā par Eiropas Komisijas sastāvu – katrai valstij jābūt vienam pārstāvim Komisijā ar balsstiesībām. P. Kokss atzīmēja Eiropas Komisijas lielo lomu ES institucionālajā struktūrā – tā ir vienīgā institūcija, kurai jāaizstāv kopīgās ES intereses, nacionālās intereses dalībvalstis var aizstāvēt Eiropas Parlamentā, ES Padomē un Ministru padomē.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments