Lai Eiropas nauda kalpotu Latvijai

Latvijai, iestājoties Eiropas Savienībā (ES), laikā no 2004. līdz 2006.gadam būs pieejams finansējums no Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem 625,4 miljoni eiro un no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda — atkarībā no projektu skaita un apjoma — starp 433,65 un 606,78 miljoniem eiro. Taču Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Indulis Emsis pauž bažas: “Mūsu ministrijas nākamajā — 2004. — gadā varētu nebūt gatavas izmantot visus finanšu resursus, kuri mums reāli būs pieejami jau 2004.gadā. Īpaši to attiecinu uz Eiropas Savienības Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Savienības Sociālā fonda un Eiropas Savienības Zivsaimniecības vadības finanšu instrumenta resursiem, kuri līdz šim mums nebija pieejami un kuru izmantošana sāksies tikai pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tādā gadījumā pastāv risks, ka Latvija varētu pirmajā gadā Eiropas Savienības budžetā vairāk iemaksāt nekā no tā saņemt.”

Kā uzskata par Latvijai paredzētajiem līdzekļiem no Eiropas Savienības fondiem atbildīgā persona — Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gints Freimanis, tādām bažām nav pamata vairāku iemeslu dēļ.

Pirmkārt, ja minētie fondi nav bijuši pieejami iepriekš, tad Latvijā līdz šim ir bijusi pieejama PHARE programma. Tikko ir noslēgusies 1999.gada programmas ieviešana un izmantoti 94% no piešķirtajiem līdzekļiem, kas ir ļoti augsts rādītājs. PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programmas līdzekļi, kas bija novirzīti pašvaldību projektiem un ko var uzskatīt par priekšgājēju Eiropas Reģionālās attīstības fondam, liecina, ka pašvaldības ir ieinteresētas un spēj sagatavot kvalitatīvus projektus. Līdz ar to nebūtu korekti apgalvot, ka Latvijai nav nekādas iepriekšējas pieredzes darbā ar finanšu instrumentiem, kas veicinātu reģionālo attīstību vai uzlabotu sociālo sfēru.

Otrkārt, attiecībā uz ES struktūrfondu finansējuma izlietojumu Gints Freimanis uzsver, ka katram gadam valstij iezīmētie struktūrfondu līdzekļi ir jāiztērē divu gadu laikā. Tas nozīmē, ka 2004.gada finansējumu būs iespējams izlietot līdz 2006. gada beigām, savukārt 2006. gada piešķīrumu varēs izmantot līdz 2008. gadam.

Taču, runājot par līdzfinansējuma jautājumiem, jāatzīmē, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, mēs nesāksim darīt neko absolūti jaunu vai pilnīgi citādi. Mēs turpināsim būvēt ceļus, attīrīšanas iekārtas, atjaunot kultūras un vēstures pieminekļus, tikai tie līdzekļi, kas šiem mērķiem bija paredzēti līdz iestāšanās brīdim, pēc iestāšanās veidos 25 procentus no nepieciešamā finansējuma. Pārējie līdzekļi nāks no Eiropas. Tas nozīmē arī to, ka jau tagad dažādu ministriju budžetos šiem mērķiem paredzētā nauda domāta līdzfinansējumam.

Kādas ir garantijas, ka saņemsim Latvijai plānotos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, kāds būs to apmērs, cik liels līdzfinansējums nepieciešams no Latvijas valsts budžeta un pašiem projektu dalībniekiem? Par to un ES kohēzijas un strukturālo fondu mērķiem, Latvijas puses attiecīgo resoru izvirzītajām prioritātēm, finansēšanas objektiem un attiecīgi paredzētajiem līdzekļiem konkrētajiem pasākumiem informē ministriju atbildīgās amatpersonas.