• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Globālais jautājums ir - būt vai nebūt ES". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 9.09.2003., Nr. 122 https://www.vestnesis.lv/ta/id/78761

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Gods kalpot Latvijai! Gan pašu zemē, gan pasaulē

Vēl šajā numurā

09.09.2003., Nr. 122

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

“Globālais jautājums ir — būt vai nebūt ES”

Vakar Saeimas priekšsēdētāja un deputāti tikšanās laikā ar uzņēmējiem pārrunāja uzņēmējdarbības attīstību un perspektīvu Eiropas Savienībā

Latvijai ir jāiestājas ES

U5.JPG (19558 bytes) U3.JPG (22857 bytes)

Tikšanās laikā: Centrālās kooperatīvās sabiedrības “Turība” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons, Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts
Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts savā uzrunā uzņēmējiem uzsvēra, ka Latvija jau šodien ir ES dalībvalsts – lielākā daļa likumdošanas jau atbilst šīs valstu savienības prasībām. Tāpēc pozitīvs referenduma iznākums būtu apliecinājums vien tam, ka tauta atbalsta valsts attīstību arī turpmāk. Savukārt negatīvs referenduma rezultāts valsts politikā radītu daudz jautājuma zīmju. Nebūtu skaidrs, kā tālāk veidot valsts politiku, teica G. Krasts.

Visi uzņēmēji tikšanās laikā pauda vienprātīgu atbalstu valsts dalībai ES. Arī daudzi uzņēmēji atzina, ka jau šobrīd Latvija strādā kā ES dalībvalsts, tāpēc viņu izšķiršanās būs par dalību šajā organizācijā.

Kā atzina SIA “Lattelekom” prezidents Gundars Strautmanis, daudzi uzņēmēji gaida iestāšanos ES, jo tas nozīmēs jaunus maksātspējīgus klientus. “Spēcīgi konkurenti nerada uzņēmējiem bažas, jo tie, kam interesēja Latvijas tirgus, jau šeit darbojas,” skaidroja G. Strautmanis.

Arī Centrālās kooperatīvās sabiedrības “Turība” valdes priekšsēdētājs Ivars Strautiņš uzsvēra, ka “protams, ir jābalso “par”. Tikai jādomā par to, kā lietderīgi izmantot Eiropas naudu”. Arī citi uzņēmēji atbalstīja nepieciešamību turpmāk savstarpēji sadarboties valstiskajam un privātajam sektoram, lai sekmīgi apgūtu ES piedāvāto finansējumu ekonomiskai un sociālai izlīdzināšanai. Tajā pašā laikā uzņēmēji atzina, ka vairāki mazie uzņēmēji varētu neizturēt jaunās konkurences apstākļus paplašinātajā Eiropā.

 

Arī lauksaimnieki balsos “par”

Akciju sabiedrības “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Modris Goba apliecināja, ka arī lauksaimniekiem dalība ES ir svarīga. Kopējā lauksaimniecības politika ES nodrošina lauksaimniekus. “Mūsu zemniekiem ir svarīga arī Eiropas nauda, kas līdz šim Latvijas lauku sētās nonākusi ar SAPARD programmas starpniecību. Negatīva balsojuma gadījumā, visticamāk, ES finansiālā palīdzība apsīktu,” sprieda M. Goba.

 

Jādomā, kā palīdzēt savējiem

“Tā vietā, lai diskutētu par to, vai Latvijai dalība ES ir nepieciešama vai nav, mums jāpievēršas citiem, daudz aktuālākiem jautājumiem. Kā Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi darboties Eiropas un pasaules tirgū,” tikšanās laikā uzsvēra I. Strautiņš. Uzņēmējiem jādomā par pasaulē tik aktuālo globalizācijas draudu. Turklāt arī valsts institūcijām jānāk palīgā, lai visiem kopīgi izdotos šo draudu pārvarēt, teica I. Stautiņš. Arī akciju sabiedrības “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Valdis Jākobsons Saeimas priekšsēdētājas uzmanību vērsa uz to, ka valdībai jādomā, kā aizstāvēt savus ražotājus. “Nevienā valstī nav tik liberāla tirgus kā Latvijā. Jebkur citur valstiskā līmenī tiek domāts par to, kā likumīgā ceļā palīdzēt savējiem realizēt produkciju vietējā tirgū ar izdevīgākiem noteikumiem nekā importētājiem,” akcentēja V. Jākobsons. Arī M. Goba aicināja valsts institūcijas domāt, kā Eiropas ieteikumi ietekmēs vietējos uzņēmējus.

 

Lai ievērotu uzņēmēju intereses

Tikšanās laikā tika akcentēts arī lobēšanas jautājums, kurš īpaši aktuāls kļūs pēc Latvijas iestāšanās ES. “Jau šobrīd mūsu uzņēmējiem ir jāskatās, kas notiek Briselē, un jādomā, kā ietekmēt šajā līmenī notiekošos procesus, dažādu likumdošanas aktu pieņemšanu,” akcentēja G. Krasts.

Savukārt akciju sabiedrības “Aldaris” prezidents Vitālijs Gavrilovs uzsvēra, ka arvien vēl ir jāstrādā pie tā, lai no Briseles nākošie ieteikumi, kas tiek iestrādāti Latvijas normatīvajos aktos, tiktu saskaņoti ar uzņēmējiem.

Tikšanās noslēgumā I. Ūdre pauda atzinību, ka Latvijas uzņēmēji atbalsta valsts dalību ES, un izteica cerību, ka kopīgiem spēkiem izdosies pārliecināt arī svārstīgos Latvijas pilsoņus. Saeimas priekšsēdētāja pievienojās Latvijas Komercbanku asociācijas prezidenta Teodora Tverijona teiktajam, ka nevajag meklēt Latvijas ceļā uz ES bedrītes un putekļus. “Ikviens ceļš, lai arī cik gluds, nav ideāls. Putekļus un bedres varam atrast visur. Latvijas ceļš uz ES ir mūsu ceļš, lai arī putekļains,” uzsvēra T. Tverijons.

Ilze Sedliņa, “LV” korespondente

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!